Iniciatīva ir iesniegta adresātam

Pārstāvis: Ēriks Gustavs TipānsPublicēta: 30. Oct (2020)

PAR AUTOCEĻU PĀRREDZAMĪBAS UZLABOŠANU
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Satiksmes ministrijā

1'000
1'161
Jau parakstījuši 1'161

Brauciens pa ceļu aizlijušā tumsā, miglā vai slapjdraņķī, kad ceļa aprises dažkārt ir vien aptuveni minējumi, ir īpaši aktuāla tēma gada tumšajā sezonā. Attiecīgi autoceļu drošības aprīkojuma infrastruktūra ir jo īpaši no svara. Šī iniciatīva paredz kombinētu atstarojošo ceļa marķējumu (baltās-pārtrauktās līnijas jeb ceļa horizontālā marķējuma nr. 924 un nr. 920.) uzklāšanu, kā arī signālstabiņu ierīkošanu uz visiem Latvijas valsts asfaltētajiem autoceļu posmiem ar satiksmes intensitāti vairāk kā 300 tranportlīdzekļiem diennaktī, kā arī ribjoslu iestrādi uz visiem valsts galvenajiem autoceļiem.

Pašreizējā vadlīnija paredz šā ceļu malu krāsojuma uzklāšanu valsts reģionālo autoceļu posmos ar satiksmes intensitāti virs 1500 transportl./dnn. Ir salīdzināti autoceļi virs šādas satiksmes intensitātes ar ceļu marķējuma situāciju dabā. Realitātē vairāk nekā puse šādu autoceļu posmu neatbilst šai vadlīnijai. Bet to taču varam mainīt! (Pielikumā ir šīs statistikas kopsavilkums.) Papildus izmaksas uz kopējām ceļu atjaunošanas izmaksām būs nelielas. Pārtrauktās līnijas (2x krāsa, 1x atstarpe) ieklāšana abām malām izmaksātu 2860 EUR/km. Ceļa atjaunošanas gadījumā šā krāsojuma izmaksas ir tikai ap 2,7%; pārbūves gadījumā tās nesasniedz pat pusprocentu. Bet šīs izmaksas varētu samazināt vēl uz pusi, ja izvēlētos līniju garumu, kā dažviet Igaunijā - 2x atstarpe, 1x līnija. Tikai šis marķējuma veids būtu jāiekļauj normatīvos, jo tamlīdzīgu vēl Latvijā nav. Latvijā ir 4626 km reģionālo autoceļu ar melno segumu - tas nav tik daudz, lai arī šo krāsojumu nevarētu uzturēt un pēc vairākiem gadiem to pārkrāsot. Var argumentēt par krāsojuma redzamību sniegā. Taču ziemas sezona ar sniegu pēdējos gados ir īsāka nekā tumšā sezona bez tā, kad malu krāsojums būtu vēl izteiktāk nepieciešams. Lapzemē krāso ceļa malas, tāpat arī Igaunijā. Lai šīs papildu izmaksas varētu plānot, šo prasību vajag attiecināt uz turpmākajiem ceļu atjaunošanas un pārbūves posmiem. Bet vadlīniju "1500" mēs izpildītu jau ar nākamo būvsezonu. Par signālstabiņiem. To izmaksas ir ap 417 EUR/km (vadoties pēc nesena LVC iepirkuma). Iniciatīva paredz pakāpeniski ierīkot signālstabiņus autoceļos ar intensitāti virs 300 t.l./dnn, šo stabiņu aprīkošanu integrējot nākamajos reģionālo autoceļu atjaunošanas un pārbūves projektos. Papildus drošības uzlabošana ar ribjoslām. Mērķis ir panākt turpmākajos valsts galveno autoceļu rekonstrukcijas projektos ribjoslu iestrādi gan starp pretējiem braukšanas virzieniem, gan statistiski bīstamākajos ceļu posmos arī ceļa malās (tur ribjoslas būtu šaurākas - tātad par mazākām izmaksām). Vienas ribjoslu rindas izveides izmaksas starp abām ceļa joslām ir ap 3000 eur/km. Autoceļu pārbūves mērogiem tā arīdzan ir neliela summa (apt. 0,5%). Bet drošības ieguvums, pat ja to var rēķināt naudas izteiksmē, ir neatsverams. Pēc šo ribjoslu iestrādes tiek samazināts frontālo sadursmju skaits; ja tās ir iestrādātas arī sānmalās, tas var novērst arī nobraukšanu no ceļa, piemēram, iemigšanas un noguruma gadījumā.

Sabiedrība no tā iegūs drošākus autoceļus, tai skaitā riteņbraucējiem, kuriem būs uzskatāmāk nodalīta ceļa brauktuves mala. Tāpat jānorāda, ka daļa mūsdienu automašīnu ir aprīkotas ar līnijsekotājiem. Iniciatīvas īstenošana palīdzētu šajai tehnoloģijai Latvijā darboties krietni daudzākos ceļu kilometros, radot ērtāku braukšanu. Šāds ceļš arī izskatās kārtīgāks. Citviet Eiropā šāds aprīkojums ir daudz plašāks. Un vissvarīgākais - tas samazinās cietušo skaitu un letālo negadījumu skaitu uz mūsu ceļiem.

Pievienots dokuments

Reģ_a.c._intensitātes-_marķējuma_salīdzinājums_2015.-19.g..pdf 370 KB (atvērt)

Iniciatīvas parakstītāji 1'161