Pārstāvis: Ieva SkrebelePublicēta: 29. Nov (2016)

PAR BORDEĻU LEGALIZĀCIJU UN PROSTITŪTU DARBA APSTĀKĻU UZLABOŠANU
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
414
Jau parakstījuši 414
9'586

Iniciatīva piedāvā ieviest Jaunzēlandes modeli prostitūcijas regulēšanā, tas paredz šādas izmaiņas: 1) legalizēt bordeļus, 2) legalizēt sutenerismu gadījumos, kad ir noslēgts darba līgumus, 3) panākt, ka prostitūtas var droši vērsties policijā, ja kāds ir pārkāpis viņu tiesības.

Piedāvātās izmaiņas ir plānots īstenot, mainot pašreizējos likumus, kuri regulē prostitūciju.

Iniciatīvas mērķis ir uzlabot prostitūtu drošību un darba apstākļus. Šobrīd prostitūcija ir viena no visbīstamākajām (ja ne pati bīstamākā) profesija. Darbiniekiem pastāv liels risks tikt piekautiem, nesaņemt atalgojumu par sniegtajiem pakalpojumiem, tikt izvarotiem, apzagtiem, kā arī ciest no suteneru vai reketieru patvaļas. Ja prostitūta strādā vienatnē, klientus ielaižot savā dzīvoklī, tikko kā klients ir pārkāpis pāri dzīvokļa slieksnim un durvis ir aizvērtas, prostitūta kļūst neaizsargāta gadījumā, ja klients kļūst agresīvs. Vienai sievietei tikt galā ar agresīvu vīrieti nav viegli. Bet, ja četras draudzenes kopīgi noīrē darba telpas, tad kopīgiem spēkiem četratā viņām tikt galā ar agresīvo vīrieti būtu daudz vieglāk (piemēram, kamēr vīrietis uzbrūk vienai prostitūtai, otra var pienākt klāt no aizmugures ar gāzes baloniņu vai piezvanīt policijai). Tiesa gan, tikko kā vairākas prostitūtas strādā vienās telpās, rezultātā sanāk bordelis, kas šobrīd nav atļauts. Ja prostitūta iekāpj klienta automašīnā, šis cilvēks var viņu aizvest uz mežu, piekaut un nosist. Darbs legālā bordelī ar darba līgumu, kurā ir atrunātas darbinieka tiesības, ir daudz drošāks. Diemžēl šobrīd prostitūtas parasti nesaņem palīdzību gadījumos, kad kļūst par noziegumu upuriem (klients vai suteners apzog, piekauj, nesamaksā par darbu utml.). Ir vēlams izglītot policijas darbiniekus, lai panāktu, ka prostitūtas policistus uzskatītu par cilvēkiem, kuri sniedz palīdzību, nevis par traucēkli, no kura par katru cenu jāizvairās. Jaunzēlandes modelis ir visoptimālākais, jo to izveidoja nevis birokrāti, bet gan tas tika pieņemts, diskutējot ar prostitūtām un ņemot vērā viņu intereses un vēlmes. Papildus argumentus, kāpēc šādas izmaiņas nāktu prostitūtām par labu, skatīt prostitūtas Tonijas Makas (Toni Mac) TED runā „The laws that sex workers really want”.

Iniciatīvas parakstītāji 414

Iniciatīvas jaunumi

Prostitūcijas legalizācijas rezultāts Jaunzēlandē ir apbrīnojami pozitīvs17. Apr (2019)

Prostitūcijas legalizācijas rezultāts Jaunzēlandē ir apbrīnojami pozitīvs. Tā par savas jomas pieredzi, atbildot uz ManaBalss jautājumu, raksta šīs nozares nacionālā koordinatore Keterina Hīlija (Catherine Healy).

Lūgums pēc Jaunzēlandes seksa pakalpojumu nozares komentāra tika izteikts saistībā ar ManaBalss platformā kopš 2016. gada virzīto priekšlikumu „Par bordeļu legalizāciju un prostitūtu darba apstākļu uzlabošanu”.

Jaunzēlandes iestāžu oficiālajā saziņā par 2003. gada Prostitūcijas reformas likumu (Prostitution Reform Act) ir lasāms, ka pilnīga skaidrība par tā iespaidu būs zināma līdz 2018. gada beigām. Sazinoties ar vēstniecību Varšavā, kur rezidē arī Jaunzēlandes vēstniece Latvijā, ManaBalss ir saņēmusi pašas šīs nozares profesionālās organizācijas (New Zealand Prostitutes' Collective) komentāru.

Jaunzēlandē ir ticis dekriminalizēts lielākais vairums seksa pakalpojumu, un „rezultāts ir apbrīnojams,” raksta K. Hīlija. Viņa uzsver, ka „ir ievērojami uzlabojušās seksa pakalpojumos nodarbināto attiecības ar policiju. Tas nozīmē, ka seksa pakalpojumos nodarbinātie jūtas daudz drošāk un daudz spējīgāki novērst pāridarījumus, jo viņi var daudz labāk sazināties ar policiju un ziņot par vardarbības draudiem.”

„Seksa darbinieki var izvēlēties dažādus savas nodarbinātības veidus,” raksta K. Hīlija. „Daudzi dod priekšroku būt neatkarīgi un vadīt savu darbu paši, bet ir iespējams arī izvēlēties strādāt kopā ar citiem kā darba partneriem un mājas apstākļos. Tāpat ir iespēja strādāt citu pārvaldītā bordelī. Ir atļauta arī pakalpojumu piedāvāšana uz ielas.”

Kopumā seksa pakalpojumu nozarē nodarbināto „drošība un veselība ir uzlabojusies. Diemžēl ir jāatzīst, ka likums nav aptvēris visus seksa pakalpojumu sniedzējus. Tā ar seksa pakalpojumu sniegšanu aizvien nelikumīgi ir nodarboties tiem cilvēkiem, kas valstī atrodas ar pagaidu vīzām. Mums ir arī bažas, ka seksa pakalpojumu sniedzējiem var tikt uzlikti naudassodi, ja netiek sperti visi saprātīgie soļi, lai tiktu lietots prezervatīvs.”

„Mēs aicinām visas valstis, kas apsver seksa pakalpojumu darbinieku reformu, veidot modeli bez šādas specifiskas diskriminācijas. Mēs arī uzskatām, ka seksa pakalpojumu darbinieku aizstāvībai ir nepieciešama spēcīga pretdiskriminācijas likumdošana,” komentē raksta K. Hīlija.

Autors: ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS