Pārstāvis: Kaspars RumbaPublicēta: 29. Jun (2017)

PAR BRĪVPRĀTĪGU 2.PENSIJU LĪMENI
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
280
Jau parakstījuši 280
9'720

Brīvprātīgais uzkrājums būtu mantojams bez ierobežojumiem, pretēji šobrīd pastāvošajai situācijai, kurā 1.pensiju līmeņu uzkrājumu mantot nevar, savukārt 2.pensiju līmeņa uzkrājumu var mantot tikai tad, ja cilvēka miršanas brīdī viņam ir nepilngadīgi bērni vai arī ja cilvēks ir sasniedzis pensijas vecumu un visu pensijas uzkrājumu uzticējis apdrošinātājiem. Vēlos mainīt to, ka cilvēki neuzskata 2.pensiju līmeņa uzkrājumu par savu naudu, nezin kas šos līdzekļus pārvalda, kā arī nezin cik liels kapitāls ir uzkrāts. Rezultātā nepastāv tieša saikne starp iemaksām pensiju 2.līmenī un cilvēku motivāciju strādāt un maksāt nodokļus. Tajā pašā laikā augstais darba spēka nodokļu slogs būtiski samazina Latvijas preču un pakalpojumu konkurētspēju, kā arī nostāda nevienlīdzīgā situācijā nodokļu maksātājus un nodokļu nemaksātājus. Padarot iemaksas par brīvprātīgām, katrās darba attiecībās varētu tikt panākta vienošanās par vai nu naudas izmaksu pie algas, jeb arī novirzīšanu brīvprātīgajam uzkrājumam.

Tā kā Latvijā jau šobrīd pastāv brīvprātīgs 3.pensiju līmenis, visracionālākais risinājums būtu normatīvajos aktos noteikt, ka valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksu darba ņēmēja daļa tiek samazināta par 2.pensiju līmenim novirzāmo summu (šobrīd 6%) un turpmākās iemaksas ir veicamas brīvprātīgi vienā vai vairākos 3.pensiju līmeņa plānos pēc pušu vienošanās. Vienlaikus piedāvāju noteikt pārejas periodu – padarīt iemaksas par brīvprātīgām pakāpeniski divu gadu laikā, kā arī noteikt, ka esošajās darba attiecībās darba devējs turpina veikt iemaksas 2.pensiju līmenī līdz 2020.gadam, ja puses nav vienojušās par starpības izmaksu naudā vai novirzīšanu 3.pensiju līmenī.

No piedāvātajām izmaiņām iegūs visa sabiedrība. Svarīgākie ieguvumi būs sekojši: 1. Ņemot vērā to, ka lielai sabiedrības daļai nav līdzekļu, lai norēķinātos par pirmās nepieciešamības precēm, pat zālēm, katrs indivīds iegūs lielāku rīcības brīvību attiecībā uz pareizu prioritāšu noteikšanu. Par uzkrājumu veidošanu ir uzskatāma arī ātrāka hipotekāro kredītu nomaksa, kas atvieglos dzīvi vecumdienās, bet šobrīd ir apgrūtināta nodokļu sloga dēļ. 2. Veicot brīvprātīgas iemaksas, kuras ir iespējams pilnībā mantot, palielināsies sabiedrības ‘apzinātība’ un patstāvība attiecībā uz pensijas uzkrājumu. Iespēja mantot uzkrājumu, ļaus nodokļu maksātājiem justies drošākiem arī par savu tuvinieku likteni. 3. Zemāks nodokļu slogs nozīmēs lielāku Latvijas konkurētspēju, jaunas darba vietas, lielākas algas un līdz ar to – arī lielāku pensiju 1.līmeņa uzkrājumu, no kā tiek finansētas nepieņemami zemās šā brīža veco cilvēku pensijas. 4. Valsts un pašvaldības iegūs papildus ienākumus, jo daļa naudas tiks iztērēta tautsaimniecībā cilvēku prioritārām vajadzībām. No lielākas ekonomiskās aktivitātes valsts iegūtu papildus budžetu PVN, akcīzes nodokļa un citu nodokļu veidā, kas vēl jo vairāk palielinās valstij pieejamo finansējumu Latvijas problēmu risināšanai pareizā secībā. 5. Augstāka ekonomiskā aktivitāte un mazāks konkurences kropļojums aplokšņu algu veidā samazinās cilvēku emigrāciju, kas radīs papildus ienākumus ne tikai privātpersonām, bet arī nozīmēs vieglāku valsts infrastruktūras uzturēšanu. Ieguvumu un sinerģiju uzskaitījumu var turpināt.

Iniciatīvas jaunumi

Eksperts izsakās par 2. pensiju līmeņa problēmām un risinājumiem!25. Jul (2017)

Par saviem pensiju uzkrājumiem, par to, kas ir mūsu 2. pensiju līmeņa pārvaldnieki, zinām ļoti maz, intervijā, runājot par pensiju sistēmu Latvijā, saka uzņēmējs, bijušais baņķieris Valdis Siksnis. Tas rada sajūtu, ka ir kāda abstrakta melnā kase, tajā no algas aiziet kaut kādas iemaksas, kuras netiek uztvertas kā nākotnes ieguldījumi. Viņaprāt, būtu jāuzlabo pensijas uzkrājumu caurspīdīgums un, iespējams, jāparedz mantošanas iespējas. Ņemot vērā Latvijas demogrāfiskos izaicinājumus nākotnē, darbs, tikai ar mazāku intensitāti, varētu būt gandrīz vai līdz kapa malai.

“Mantošanas iespējas noteikti palielinātu apziņu – mans kapitāls, mana nauda, ja ne man, tad maniem bērniem,” uzsver Valdis Siksnis.

Lasi pilnu rakstu: lvportals.lv

Dalies ar iniciatīvu, lai 2. pensiju līmenis būtu brīvprātīgs!

AUTORS: ANNIJA EMERSONE

Dr. oec Biruta Garanča : Latvijai jāatsakās no neveiksmīgā pensiju 2. līmeņa10. Jul (2017)

Jau 2016. gadā eksperti sprieda par 2. pensiju līmeņa derīgumu Latvijas apstākļos.

Piemēram, Birutas Garančas (LU Senioru apvienības valdes locekle un Dr. ekonomikā) viedokļa rakstā Delfi.lv veiktā analīze skaidri norāda, ka jau 12 gadus eksistējusī shēma nepilda savu galveno funkciju – nodrošināt tās dalībnieku pensiju kapitāla pieaugumu. Reālā situācija ir tāda, ka periodā 2004. līdz 2015. gadam kopā 2. līmeņa pensiju fondos ieguldītā kapitāla ienesīgums bija 57%, bet inflācija 69%, kas nozīmē, ka ienesīgums bija zemāks par inflāciju, un reāls kapitāla pieaugums nenotika.

Kā pauž viedokļa raksta autore: “Būtiska pensiju 2. līmeņa shēmas atšķirība no pensiju 1. līmeņa sistēmas ir tā, ka pensiju 1. līmeņa kapitāls tiek tikai uzskaitīts, kamēr pensiju 2.līmeņa kapitāls ir reāls kapitāls, kas tiek ieguldīts finanšu tirgos, un līdz ar to kļūst par vienu no tautsaimniecības finansēšanas avotiem.

Jāsecina, ka, pastāvot zināmām pensiju 2. līmeņa priekšrocībām makroekonomiskā līmenī, VSAA 12 gadu laikā nav izdevies nodrošināt pensiju 2. līmeņa līdzekļu ieguldīšanas pirmo un tātad galveno noteikumu – nodrošināt dalībnieku pensiju kapitāla reālu pieaugumu. 12 gadi ir pietiekoši ilgs periods, lai identificētu problēmas shēmas darbībā. Ja Labklājības ministrijai un VSAA tas nav izdevies (vai nu objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ), tad Latvijas valsts nav vēl gatava pensiju 2. līmeņa sistēmas pielietošanai un tās dalībnieku interesēs ir atteikties no šīs shēmas.”

AUTORS: ANNIJA EMERSONE