Pārstāvis: Urbāns JānisPublicēta: 22. Dec (2020)

PAR NEVAINOJAMAS REPUTĀCIJAS KRITĒRIJU NOTEIKŠANU NORMATĪVAJOS AKTOS
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

Jēdziens "nevainojama reputācija" kā ģenerālklauzula ir nenoteikts juridisks jēdziens, kas pašam tiesību piemērotājam jāaizpilda ar noteiktu saturu, lai tos varētu piemērot konkrētā gadījumā. Tas bieži sagādā neskaidrības, liekot interpretēt, kas ir nevainojama reputācija. Šādā gadījumā gan pretendentiem, gan vērtētājiem jābūt ļoti piesardzīgiem un samērīgiem, jo tas pieļauj manipulācijas amatpersonas (kandidāta) neatkarības ietekmēšanai. Pastāv viedokļi, ka atvērts juridisks jēdziens "nevainojama reputācija" ir pārāk izplūdis jēdziens, un ka “laba” vai “slikta” reputācija ir pārāk subjektīvi jēdzieni, ar kuriem iespējams arī manipulēt.

Ja likumdevējs jau uzreiz uzskaita nevainojamas reputācijas kritērijus, tad tā ir stingrākā un vienkāršākā pieeja. Proti: ja tu atbilsti nosauktajām pazīmēm (kritērijiem), tev ir nevainojama reputācija; ja neatbilsti - tādas nav. Savukārt, ja ir ietverts nevainojamas reputācijas atvērtais jēdziens, tad tas var sagādāt problēmas. Piemēram, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (7. panta pirmās daļas 3.1 punkts), Satversmes tiesas likumā (4. panta otrās daļas 2. punkts), Kredītiestāžu likumā (vairākās normās) un vairākos citos normatīvajos aktos. Izvirzāmie kritēriji var atšķirties atkarībā no nozares, un tos noteikt ir likumdevēja kompetencē. Tomēr ģenerālklauzula "nevainojama reputācija", kur tā likumos figurē, ir jāatrunā precīzi.

Sabiedrība no tā iegūs skaidru, tiešu "nevainojamas reputācijas" jēdziena formulējuma izmantošanu Latvijas likumos un citos tiesību normatīvajos aktos, būtiski minimizējot attiecīgo likumu piemērotājiem manipulācijas iespējas.

Pastāsti par iniciatīvu