Pārstāvis: Rihards BorskisPublicēta: 28. Nov (2017)

PAR KATALONIJAS NEATKARĪBAS ATZĪŠANU
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā

Š. g. 1. oktobrī Katalonijā notika referendums par neatkarības pasludināšanu no Spānijas, kurā piedalījās 2 286 217 balsotāji, ar pārliecinošu vairākumu (92,01%) nobalsojot par neatkarību. Spānijas varasiestādēm iejaucoties referenduma norisē vairums iecirkņu tika slēgti, no tiem nolaupot vairākus simtus tūkstošu balsu, tādējādi samazinot kopējo balsotāju skaitu līdz 43,03%. Referenduma dienā policijas un katalāņu sadursmēs cieta vairāki simti. Pēc vismaz 18 neuzklausītiem aicinājumiem uz savstarpējām sarunām, 27. oktobrī Katalonijas parlaments pasludināja neatkarību no Spānijas. Tas notika bīstami izšķirošā brīdī, jo jau pēc stundas Spānijas centrālā valdība atlaida Katalonijas parlamentu un apturēja tās autonomiju. Savukārt citas Rietumvalstis Katalonijas neatkarību nav atzinušas, vien aicinot abām pusēm sēsties pie sarunu galda, ko, kā augstākminēts Spānijas valdība darīt atsacījusies, un atrisināt situāciju saskaņā ar Spānijas tiesiskajiem aktiem. Tas ir šokējošs pretstats citkārt aktīvajai Rietumvalstu ārpolitikai, kas aizstāv tautu pašnoteikšanās tiesības, nosoda demokrātijas trūkumu vai neesamību un iestājas pret valdības nežēlību pret iedzīvotājiem, kas ir nesenā Spānijas centrālās valdības rīcības vēsturē. Tas vēsta ne vien par noziedzīgu kūtrumu un rīcībspējas trūkumu, bet arī institucionālu gļēvulību un liekulību no Rietumvalstu puses, rīkojoties pretēji to pašuzstādītajiem demokrātiskajiem un taisnības ideāliem. Netiek izskaidrota dubultmorāle - kāpēc dažām tautām pienākas 100% cilvēktiesību, dažām mazāk, piemēram, atņemot tām pašnoteikšanās tiesību, tādējādi pārkāpjot ANO Cilvēktiesību deklarācijas 1. punktu. Vakar Eiropa katalāņu neatkarībai ir teikusi "nē", rītdien nākamie varam būt mēs. Katalonijā jau pastāv daļa nepieciešamo pašpārvaldes orgānu, kā arī tai ir sava valstiskuma vēsture, kā arī kultūra un nacionālā apziņa. Katalonija gadsimtu gaitā ir vairākkārt aizstāvējusi savas pašnoteikšanās tiesības, taču tās vairākkārt apspiestas. Atrašanās integrācijā ar Spāniju un tās iedzīvotāju brīvās kustības rezultātā mūsdienās katalāņu īpatsvars ir nokrities līdz 40%, tādējādi apdraudot to identitāti nākotnē un līdzinoties latviešu īpatsvaram Latvijā 1989. gadā, bet nu jau esot mazākumā pašiem savā valstī. Taču visa pamatā ir tautu pašnoteikšanās tiesības un valstsgriba, kuru katalāņi izteikuši referendumā, un tautas pārstāvji - neatkarības balsojumā. Šis princips mūsdienās ir ikvienas valsts, arī Latvijas, neatkarības pamatā. Šī vērtība - mūsu brīvība - mums ir neatņemama, taču taipat laikā tā dzelžaini jāaizsargā un jāizcīna, gluži kā Latvijas tauta to paveikusi Latvijas neatkarības karā un otrreiz Dziesmotajā revolūcijā. Katrai tautai, kas demokrātiskā ceļā izsaka pašnoteikšanās pieprasījumu, ir tiesības tādu saņemt, un citām tautām nav tiesību to ierobežot, īpaši - ja to dara ar vardarbību. Dievs, svētī Latviju! Dievs, svētī Kataloniju!

Balstoties uz šo argumentāciju, tiekat aicināti lemt par: 1) līdzšinējā Latvijas Ārlietu ministrijas paziņojuma par Katalonijas neatkarības neatzīšanu atsaukšanu; 2) Katalonijas neatkarības atzīšanu katalāņu valstsgribas, kā arī demokrātiska un taisnīga referenduma un tautas vēlētā parlamenta balsojuma pamatā; 3) Spānijas valdības nedemokrātiskās rīcības (referenduma balsu zagšanas, vardarbības pret civiliedzīvotājiem un nepiedalīšanās mediācijas sarunās) nosodījuma deklarācijas izsludināšanu.

Atbalstot šo iniciatīvu, tiks stiprināts kā Katalonijas, tā, kas visbūtiskāk, Latvijas valstiskums negrozāmā tautas valstsgribas principa pamatā, Latvijas tauta apliecinās, ka nepiekrīt svešvaru (t. sk. Spānijas) iespējai liegt Katalonijas tautai pašas neatkarību, kā arī tiks stiprināts ANO Cilvēktiesību deklarācijas spēks, skaidri izsakot, ka brīvība un demokrātija ir Latvijas vērtība.

Pastāsti par iniciatīvu