Pārstāvis: Laura TreimanePublicēta: 17. Jan (2019)

PAR LATVIJU BEZ ATKRITUMU DEDZINĀŠANAS RŪPNĪCĀM
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
1'003
Jau parakstījuši 1'003
8'997

Biedrības “Zaļā brīvība” un “Zero Waste Latvija” vēršas pie sabiedrības ar lūgumu rīkoties, lai mainītu Latvijas pozīciju sarunās par ES nākamā daudzgades budžetā līdzfinansējamām aktivitātēm no Kohēzijas fonda attiecībā uz sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtām. Šobrīd notiek diskusijas par ES nākamo daudzgades budžetu, tai skaitā diskusijas par nosacījumiem, kas noteiks to, kādas aktivitātes būs iespējams līdzfinansēt no Kohēzijas fonda un ERAF. Šajās diskusijās Latvija ir vienīgā ES dalībvalsts, kas stingri iestājas pret Eiropas Komisijas ieteikumu izslēgt iespēju līdzfinansēt sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas no Kohēzijas fonda. Latvija cer, ka tā spēs pārliecināt Eiropas Komisiju, lai atkritumu sadedzināšana tiktu ieskaitīta par atkritumu pārstrādes mērķu izpildi. Tomēr, lai gan atkritumu sadedzināšana samazina atkritumu poligonos noglabājamo atkritumu apjomu, tā nepalielina pārstrādāto atkritumu daudzumu, un šis ir tikai pseidorisinājums ES prasību izpildei.

Esošajā ES plānošanas periodā no Kohēzijas fonda visā ES tika līdzfinansētas 120 sadedzināšanas iekārtas, kuru kopējā kapacitāte sasniegs vairāk nekā 9 miljonu tonnu. Viena no tām diemžēl atradīsies arī Latvijā – Ventspilī, Talsu ielā 69. Šīs iekārtas projektēšanas darbus plānots uzsākt 2019. gada sākumā, savukārt būvdarbus jau 2019. gada vidū, bet pati darbības uzsākšana paredzēta 2020. gada otrajā pusē. Mēs vēlamies ietekmēt Latvijas pausto nostāju budžeta pieņemšanas procesā par labu sabiedrībai un videi, nepieļaujot Kohēzijas fonda un ERAF līdzfinansējuma apstiprināšanu budžeta sadales procesā, kā rezultātā tiktu apstādināta atkritumu dedzināšanas rūpnīcas izveide.

1. Pat modernākās atkritumu sadedzināšanas iekārtas gaisā emitē veselībai kaitīgas vielas un pēc sadedzināšanas paliek toksiski izdedži, kas tāpat ir kaut kur jānoglabā. 2. Lai atkritumu dedzināšanas rūpnīcas atmaksātos, būs nepieciešams, lai ilgtermiņā atkritumu daudzums nemazinās un augstas kaloritātes materiāli, kuri labākā šķirošanas sistēmā tiktu pārstrādāti, nonāk tieši dedzināšanā, nevis pārstrādē, tādējādi netiek ievēroti Eiropas Savienības atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principi, kuri enerģijas ģenerēšanu novieto pēc atkritumu samazināšanas un pārstrādes. Mēs neizmantojam atkritumu pārstrādes potenciālu, kas sniegtu arī ekonomisko labumu. 3. Publiskās investīcijas sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtās ne tikai nelīdzēs Latvijai izpildīt ES uzliktos mērķus, bet tā būs arī nelietderīga publiskā finansējuma iztērēšana neilgtspējīgās tehnoloģijās, no kurām Eiropas rietumvalstis jau atsakās. 4. Atkritumu dedzināšanas rūpnīcas sekmē klimata pārmaiņas, bet Latvijai ir nepieciešama proaktīva rīcība klimata pārmaiņu seku mazināšanai.

Pievienots dokuments

Atkritumu_sadedzināšanas_raksts.pdf (atvērt)

Iniciatīvas jaunumi

Par gaisa kvalitāti Rīgā un Eiropā – iesaisties!13. Jan (2022)

Tā kā esi parakstījis šo iniciatīvu un Tev visdrīzāk rūp sakoptas, atbildīgas un veselīgas vides jautājumi, lūdzam pievērst uzmanību šai organizācijas ManaBalss ziņai un aicinājumam līdzdarboties!

Proti, Rīga ir viena no piecām Eiropas pilsētām, kur iedzīvotāji šogad kopīgi meklēs risinājumus gaisa kvalitātes uzlabošanai savas pilsētas un Eiropas līmenī.

Kā viena no piecām pilsētām Rīga ir izvēlēta dalībai starptautiskajā projektā "CODE Europe". Šis projekts ir mēģinājums kopīgi radīt risinājumus Eiropas gaisa kvalitātes jomā, ļaujot sabiedrībai norādīt uz konkrētām problēmām un piedāvāt savas idejas to risināšanai. Projekta iznākums būs lokāla, nacionāla un Eiropas līmeņa likumdošanas iniciatīvas, lai risinātu gaisa piesārņojuma problēmas un ikvienam nodrošinātu veselīgu gaisa kvalitāti.

Projektā savu artavu var sniegt ikviens, kuram ir viedoklis par Rīgas gaisa kvalitāti un ir vēlme iesaistīties šīs problēmas reālā risināšanā. Projekta mājaslapā aicinām aizpildīt īsu anketu un raksturot problēmas, ar kurām nācies saskarties galvaspilsētas gaisa kvalitātes dēļ. Tas paredzami neprasīs vairāk par piecām minūtēm.

Katra pieredze un paustais viedoklis ir vērtība, kas palīdzēs uzlabot gaisa kvalitāti visiem Rīgas, Latvijas un Eiropas iedzīvotājiem!

Gaisa kvalitātes tēma kļūst arvien aktuālāka tās pārrobežu rakstura un ar to saistīto problēmu dēļ. Tiek lēsts, ka katru gadu apmēram 400’000 priekšlaicīgas nāves gadījumu Eiropā izraisa tieši gaisa piesārņojuma radītās problēmas. Lai panāktu veselīgu gaisa kvalitāti, jāmeklē visaptveroši un problēmas mērogam piemēroti risinājumi. Tāpēc šī projekta ietvaros tiks izmēģināts Eiropā vēl nebijuša mēroga ideju pūļa iesaistes metode jeb crowdsourcing.

Projekta gaitā savāktās idejas un ieteikumi tiks mērogoti. Projekta sākumā tie aptvers tikai vietējo (pilsētas) līmeni, bet projekta noslēgumā tie sasniegs Eiropas Savienības līmeni.

Tas notiks sekojoši:

- Vispirms iedzīvotāji iezīmēs tās gaisa kvalitātes radītās problēmas, ar kurām viņi savā galvaspilsētā saskaras ikdienā.

- Tad iedzīvotāji piedāvās risinājumus izceltajām gaisa kvalitātes problēmām.

- Iedzīvotāji atlasīs idejas un prioritātes, kas būtu aktuālas ne vien Rīgā, bet arī plašākā mērogā.

- Pamatojoties uz iepriekš apkopoto informāciju, iedzīvotāji kopā ar ekspertiem – Eiropas Vides Biroju – formulēs politikas priekšlikumus par gaisa kvalitāti.

Rīgā projektu vada organizācija ManaBalss un Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. Projekta aktualitātēm un vērtīgai informācijai par pilsētas gaisa kvalitātes jautājumiem var sekot "Par tīru gaisu Rīgā" Facebook kontā!

***

Projekts CODE Europe 2022. gada garumā norisināsies piecās Eiropas pilsētās – Rīgā, Tallinā, Atēnās, Lisabonā un Burgasā. Tā ievaros tiek ieviests arī inovatīvs sociālās ieklausīšanās rīks, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj ievākt internetā pieejamo informāciju par iedzīvotāju nostāju gaisa kvalitātes jautājumos. Projekta gaitā norisinās arī pētnieciskā darbība par digitālo līdzdalību un tiek izstrādāta vispārēji pielietojama metodoloģija tās izvērtēšanai, kā arī ētikas vadlīnijas turpmākajām sociālās ieklausīšanās kampaņām.

AUTORS: MANA BALSS

Atkritumu dedzināšanu ministrija redz kā iespēju sasniegt problemātiskos mērķus; vides aizstāvji iebilst14. Feb (2019)

Pašlaik Latvijā poligonos apglabā 62% atkritumu. Saskaņā ar Eiropas Savienības vides politikas mērķiem, līdz 2035. gadam šim īpatsvaram ir jākrīt līdz 10%, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iespēju iekļauties plānotajā redz atkritumu dedzināšanā. Pret to ar ManaBalss platformā publicēto iniciatīvu iestājas biedrība „Zaļā brīvība” un „Zero Waste Latvija”.

Lielākajā daļā ES dalībvalstu atkritumu reģenerācijas iekārtas, kurās tiek nodrošināta enerģijas ieguve no atkritumiem, jau ir. Tādas ir arī Igaunijā un Lietuvā, un VARAM tādas būvniecību redz kā veidu tuvoties problemātiskajiem atkritumu apsaimniekošanas mērķiem, kas nosprausti Latvijai. Tā laikraksta „Diena” rakstā par strīdu ap atkritumu dedzināšanas plānu Latvijas attieksmi raksturo ministrija.

ES direktīva par atkritumiem paredz, ka to sadedzināšanu ar enerģijas atguvi ir uzskatāma par vienu no atkritumu reģenerācijas veidiem, ja vien enerģijas atguve ir gana augsta – no 60% līdz 65%, „Dienai” komentē VARAM. Šīs pagaidām neīstenotās iespējas apgūšana tad arī ir iemesls, kāpēc Latvija ir vienīgā ES dalībvalsts, kas stingri iestājas pret Eiropas Komisijas ieteikumu nākamajā ES daudzgadu budžetā izslēgt iespēju līdzfinansēt sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas no Kohēzijas fonda.

Šobrīd notiek diskusijas par ES nākamo daudzgadu budžetu, tai skaitā par nosacījumiem, kādas aktivitātes būs iespējams līdzfinansēt no Kohēzijas fonda un ERAF. Vides aktīvisti ManaBalss.lv iniciatīvā argumentē, ka atkritumu sadedzināšana ir tikai pseidorisinājums ES prasību izpildei.

Tiesa, šādi var samazināt atkritumu poligonos noglabājamo atkritumu apjomu, tomēr tas nepalielina pārstrādāto atkritumu daudzumu, kas arī ir viens no Latvijai saistošajiem mērķiem. Līdz 2035. gadam ES dalībvalstīm ir jāpanāk 65% atkritumu pārstrādi. 2016. gadā Latvijā šis rādītājs bija vien 25,2%, un atkritumu sadedzināšana šo situāciju nemainīs.

VARAM tomēr uzskata, ka atkritumu reģenerācija nodrošinātu Latvijai problemātisko mērķu izpildi gan apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu sadaļā jau līdz 2020. gadam, gan arī poligonos apglabājamo atkritumu samazināšanai līdz 10% līdz 2035. gadam.

„Ņemot vērā ambiciozos atkritumu apsaimniekošanas mērķus, kas Latvijai jāsasniedz periodā pēc 2020. gada, Latvijai ir jāmeklē ekonomiski pamatoti risinājumi, lai šo mērķi sasniegtu,” sevišķi par apglabāto atkritumu īpatsvara mazināšanu „Dienai” komentē VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Pirmā atkritumu sadedzināšanas iekārta šai plānā ir paredzēta Ventspilī, un tās projektēšanas darbus plānots sākt jau šā gada sākumā, bet būvdarbus ‒ jau šā gada vidū. Darbības uzsākšana paredzēta 2020. gada otrajā pusē.

„Iekārtas darbības kontroles nodrošināšanai plānots veikt virkni monitoringu, tostarp gaisa piesārņojuma kontroles monitoringa veikšanai dūmenī paredzēts tiešsaistes dūmgāzu analizators,” par saskaņošanas stadijā vēl esošo atkritumu dedzināšanas rūpnīcu Ventspilī „Dienai” komentē pašvaldības SIA „Ventspils labiekārtošanas kombināts” (VLK) valdes priekšsēdētājs Gatis Celms. Viņš arī norāda, ka reģenerācijas iekārtas izbūve ir iekļauta Ventspils pilsētas attīstības programmā 2014.‒2020. gadam.

Centrālā finanšu līgumu aģentūra projektu apstiprināja šā gada 24. janvārī. Kohēzijas fonda atbalsts projektam ir 9,184 miljoni eiro. Latvijas oficiālā pozīcija ir iestāties par šāda finansējuma pieejamību arī nākamajā ES finanšu plānošanas periodā 2021.‒2027. gadā.

Laikraksts arī norāda, ka projektu konkursā uz ES fondu līdzfinansējumu atkritumu sadedzināšanas iekārtas projekta pieteikumu bija iesniegusi arī Daugavpils, tomēr pašvaldība ir pārdomājusi. 11. janvārī aģentūra LETA ziņoja, ka par Daugavpils mēru atkārtoti ievēlētais Andrejs Elksniņš (S) pirmajā darba dienā ir apturējis attiecīgo projektu, to pamatojot gan ar iedzīvotāju viedokli, gan ar finansējuma neesamību.

Avots: Diena.lv

AUTORS: MANA BALSS