Pārstāvis: Bruno AiltsPublicēta: 25. Jan (2021)PAR OBLIGĀTĀ UZRAUDZĪBAS MAKSĀJUMA ATCELŠANU BŪVSPECIĀLISTIEM
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā
Lai arhitekts, ceļu un tiltu inženieris, elektroinženieris, siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju, būvinženieris (būvspeciālists) pēc izglītības iegūšanas varētu strādāt profesijā un veikt pastāvīgo darbību, tam katru gadu jāmaksā obligātais uzraudzības maksājums 180 eiro. Daudziem būvspeciālistiem ir divi sertifikāti (darbu vadīšana un uzraudzība), un tad summa jau sastāda 360 eiro gadā. Ja profesionālie pienākumi netiek veikti, vienalga ir jāmaksā. Ja būvspeciālists nemaksās, tad tiek atņemtas tiesības veikt patstāvīgo darbību. Būvspeciālists ir spiests maksāt šo maksājumu, jo tapēc jau nemainīs profesiju. Tomēr uzraudzības maksa, kas tika ieviesta 2015. gadā, bija iemesls ļoti straujam būvinženieru skaita samazinājumam. No 2015. gada līdz 2018. gadam nozari pameta 1601 būvspeciālisti (skatīt pielikumu). Vislielākais zaudētājs no tā ir sabiedrība, jo nav vairs, kas būvē. 2018.gadā RTU būvniecības fakultāti absolvēja tikai 72 studenti (bakalaurs + maģistrs). Studentu skaits, kas absolvē RTU būvniecības fakultāti nav liels, bet tie kas nolemj uzsākt pastāvīgo darbību un iegūt sertifikātu ir vēl mazāk. Viens no iemesliem ir sarežģītā sertificēšana, 240 eiro maksājums par atkārtotu eksāmenu, civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, maksas semināru apmeklēšana un obligātais uzraudzības maksājums ik gadu. Latvijas Būvinženieru savienība regulāri ceļ trauksmi medijos, ka darbs ir, bet nav, kas strādā, jo trūkst būvspeciālistu - būvdarbu vadītāju, projektu vadītāju, būvuzraugu. (https://www.la.lv/darbs-ir-bet-nav-kas-strada; https://www.la.lv/celtnes-aug-buvnieku-trukst-kurs-atbildes-par-buvem).
Uzraudzības maksa savu mērķi nenodrošina, jo tā attur jaunu būvspeciālistu iesaistīšanos nozarē, veicina esošo būvspeciālistu skaits samazināšanos, par būvspeciālistu pieļautām kļūdām atbildību nenodrošina un tās nenovērš. Piemēram, Latvijas sabiedriskais medijs informē (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/deglava-tilta-rekonstrukcijas-problemas-ieilgst-vel-doma-ka-labot-sliktaka-betona-izmantosanu.a363803/), ka Rīgā Deglava tilta būvniecības laikā būvuzraugs ne vien piekritis zemākas klases materiālu izmantošanai, bet arī parakstījis Satiksmes departamentam iesniegtu rēķinu, kurā bija norādīts projektam atbilstīgs materiāls. Būvspeciālistu uzraudzības kvalitāte ir panākama ne jau tikai ar sertifikācijas maksājumiem. To var panākt, piemēram, ar būvspeciālista eksāmenu, kas būtu jāliek visiem būvspeciālistiem bez izņēmuma un soda piemērošana par konstatētajiem pārkāpumiem, kas šobrīd nenotiek, jo iepriekšminēto būvuzrauga pieļauto pārkāpumu, uzraugošā iestāde ir atstājusi bez vērības. Tāpēc, lai būvniecības nozarē būvspeciālistu skaits nesamazinātos vēl vairāk, iniciatīvas iesniedzējs aicina likumdevēju pilnībā atcelt būvspeciālistu uzraudzības maksājumu (https://likumi.lv/ta/id/305396-buvspecialistu-uzraudzibas-un-kompetences-novertesanas-cenradis). Ja likumdevējs uzskatīs, ka uzraugošai iestādei šis maksājums ir nepieciešams, tad iniciatīvas iesniedzējs norāda, ka ir arī citi finansējuma avoti. Piemēram, finansējums no būvniecības organizācijām, valsts budžeta vai būvatļaujas.
Šīs iniciatīvas mērķis ir atcelt uzraudzības maksājumu topošiem un esošiem būvspeciālistiem, lai uzlabotu nepietiekamo būvspeciālistu skaitu būvniecības nozarē. Tieši sertificēto būvspeciālistu trūkuma dēļ daudzos gadījumos ir grūtības īstenot visu plānoto objektu būvniecību. Jo vairāk būvspeciālistu bez ierobežojumiem varēs strādāt savā profesijā, jo vairāk tiks uzbūvēti sabiedrībai nozīmīgi objekti. Daudzi būvspeciālisti, kuri pametuši pastāvīgo praksi, atgriezīsies šajā profesijā, un daudziem jauniešiem noteikti būs lielāka interese par šo profesiju, kā arī valsts ieguldītais finansējums viņu apmācībā nebūs bijis velts. Ikviens interesents ir laipni lūgts sazināties ar iniciatīvas autoru: [email protected], mob. 29492859.
Pievienots dokuments
Informacija.pdf (atvērt)
English
Latviski
