Pārstāvis: Ivars Krafts Publicēta: pirms 7 gadiem

Par svētkiem!
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
Jau parakstījuši 264
9'736

Atkarībā no tā, kādā nedēļas dienā konkrētajā gadā iekrīt svētki, var sanākt atpūsties vairāk vai mazāk (2016.gadā bez ierastās nedēļas nogales nebija neviena papildus brīvdiena). Dažkārt darba dienas tiek pārceltas uz sestdienu, lai sanāktu "vienlaidus" svinēšana bez pārrāvumiem. To visu nosaka ar īpašiem MK rīkojumiem, kuri tiek izdoti vadoties pēc Darba likuma 133.panta 4. daļas- "No valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu izdod par nākamo gadu ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.jūlijam." Taču ieteikuma veidā tas attiecas arī uz privāto sektoru, kur pēc tā parasti arī vadās. Rezultātā- kalendārās sakritības dēļ- cilvēki tiek sodīti ar mazāku atpūtas dienu skaitu gadā. Pamatojums kāpēc šīs dienas tiek pārceltas, nevis vienkārši piešķirtas brīvas dienas ir tāds, ka darba devējiem tas rada liekus izdevumus. Taču netiek ņemts vērā tas, ka svētki nav tikai darba devējiem, bet arī darba ņēmējiem, kuri ir sabiedrības lielākā daļa. Sanāk tā, ka sabiedrības mazākā daļa nosaka, ka svētki nebūs ne viņiem pašiem, ne arī pārējiem. Tajā pašā laikā Darba likumā (149.pants) ir noteikts, ka gadījumā ja darbinieka atvaļinājuma laikā iekrīt svētku dienas, tad par šīm dienām atvaļinājums tiek pagarināts. Zūd loģika. Sanāk tā- ja reiz atpūties, tad drīksti atpūsties vēl, bet ja strādā, tad nekādi svētki nepienākas. Svētkiem ir jābūt svētkiem un ir jāvadās pēc sabiedrības vairākuma interesēm.

Ja svētki iekrīt sestdien un/vai svētdien, tad ar MK rīkojumu ir jānosaka papildus brīvdiena (brīvdienas). Vadoties pēc šāda nosacījuma 2017.gadā būtu 5 papildus brīvas dienas- 2017.gada 2. un 3.janvāris (par 2016.gada 31.decembri un par 1.janvāri), 22. vai 26.jūnijs (par 24.jūniju), 17. vai 20.novembris (par 18.novembri). Vienlaikus pilnībā ir jāatsakās no prakses pārcelt darba dienas uz sestdienām. Darba devējiem ir jāapzinās, ka atpūties un apmierināts darbinieks ir produktīvāks un šīs piecas papildus brīvdienas gadā kompensēs izdevumus. Tas ļoti labi ir redzams no Zviedrijas pieredzes, kur daļa uzņēmumu ir pārgājuši uz 6 stundu darba dienu. Ja reiz Zviedrijā produktivitāte necieš samazinot darba laiku pat par 20%, tad kāpēc Latvijā tā ciestu, ja darba laiku samazinātu par 40 stundām gadā?

Vairāk laika atpūtai. Vairāk laika kopā ar ģimeni. Tie nav izdevumi, bet laiks, ko darba ņēmējs iegūst, lai atjaunotu spēkus produktīvam darbam.