Pārstāvis: Šmeļkovs LūkassPublicēta: 18. Jan (2023)

ATBRĪVOSIM NĀKAMĀS PAAUDZES NO TABAKAS SMĒĶĒŠANAS!
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
394
Jau parakstījuši 394
9'606

Ar šo iniciatīvu vēlos panākt, lai nākamās paaudzes Latvijā būtu brīvas no visai sabiedrībai kaitīgā un cilvēkiem bīstamā paraduma – tabakas smēķēšanas. Vienlaikus ir jāapzinās, ka atkarības ir sarežģīta parādība, un ar aizliegumu vien atkarības nav atrisināmas. Tāpēc acīmredzami mazāk kaitīgu produktu un tehnoloģiju jeb e-cigarešu lietošana ir jāatļauj.

Aicinu veikt attiecīgas izmaiņas likumdošanā, pēc konkrēta datuma dzimušajiem Latvijā liedzot iegādāties smēķējamo tabaku un tās produktus.

Vairāk nekā trīs reizes pārsniedzot vidējos rādītājus Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, 2018. gadā Latvijā bija augstākais novēršamas nāves gadījumu skaits. Latvijā ir trešā augstākā tabakas smēķētāju proporcija Eiropas Savienībā – smēķē apmēram katrs ceturtais iedzīvotājs (skat. https://ec.europa.eu/eurostat/web/products-eurostat-news/-/edn-20211112-1). Ir pienācis laiks pārtraukt Latvijas iedzīvotājiem, īpaši jauniešiem, atļaut uz visas sabiedrības rēķina neatgriezeniski bojāt savas un savu līdzcilvēku veselības – ir laiks domāt par nākamajām paaudzēm, kas nepazīst cigaretes. Cēlonis slimībām, kā rezultātā priekšlaicīgi mirst iedzīvotāji, ir neveselīgi dzīvesveida paradumi, primāri – smēķēšana. Tā izraisa 25% no visiem nāves gadījumiem Latvijā (OECD, nepublicēti dati). 2018. gadā tas bija 71'301 nāves gadījums (skat. https://www.spkc.gov.lv/lv/zinojumi/tematiskais-zinojums-smekesanas-izplatiba-un-sekas-latvija-2018.gada-7.-izdevums.pdf). Ir zināms, ka smēķēšana palielina saslimšanas risku ar vismaz 17 dažādiem ļaundabīgajiem audzējiem un izraisa neatgriezeniskas izmaiņas smēķētāja DNS. Smēķēšana ir galvenais ļaundabīgo audzēju saslimšanas riska faktors Latvijā, kas kopumā izraisa 31,8% no visiem ļaundabīgo audzēju nāves gadījumiem. Vīriešu vidū smēķēšanas radītais slogs uz onkoloģiskām saslimšanām sasniedz pat 46,4%. Tāpat smēķēšana divas līdz trīs reizes palielina indivīda mirstības risku no kardiovaskulārām slimībām. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, 2018. gadā smēķēšanas izraisītu asinsrites slimību rezultātā Latvijā mira 2'206 cilvēki, kas ir 14% no kardiovaskulāru slimību nāves gadījumiem vecuma grupā pēc 35 gadiem. "Nav neviena pamatota iemesla atļaut pārdot produktu, kas nogalina pusi cilvēku, kuri to lieto," sacīja Jaunzēlandes veselības ministre Aješa Verala, kur šāds likums jau ir pieņemts. "Tūkstošiem cilvēku dzīvos ilgāk, veselīgāk, un veselības sistēma ietaupīs, jo nebūs jāārstē smēķēšanas izraisītās slimības, piemēram, dažādu veidu audzēji, sirdslēkmes, insulti, nebūs jāveic amputācijas." Būtiski atzīmēt, ka Jaunzēlandē grozījumi neattiecas uz e-cigaretēm. Ne mazāk svarīgi ir pieminēt cigarešu smēķēšanas "blakusproduktu", proti, pasīvo smēķēšanu. 2020. gadā pasīvai smēķēšanai darba vietā ir bijuši pakļauti 3% iedzīvotāju, savukārt mājās piesmēķētās telpās uzturējušies 30%. Tikmēr vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem ikdienā smēķējuši 11% sieviešu un 36% vīriešu. Ja tuvāko divu gadu laikā tiktu aizliegts cigaretes iegādāties pašlaik nepilngadīgajiem cilvēkiem, jau pēc mazāk kā 20 gadiem Latvijā būtu paaudze, kas nepazīt cigarešu dūmus.