Pārstāvis: Olga PetkevičaPublicēta: 07. Mar (2023)

ATZĪT "VECĀS" VALSTS VALODAS ZINĀŠANU APLIECĪBAS
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
5'187
Jau parakstījuši 5'187
4'813

Rosinām atzīt par derīgām arī līdz 2001. gada 1. februārim izsniegtās apliecības par valsts valodas apguvi, lai tās būtu derīgas uzturēšanās atļauju saņemšanai saskaņā ar 2022. gada septembra grozījumiem Imigrācijas likumā.

Saskaņā ar statistiku, attiecīgie Imigrācijas likuma grozījumi pārsvarā skar pirmspensijas vecuma cilvēkus (15-19 g. – 112 Latvijas iedzīvotājus, 20-34 g. – 387, 35-49 g. – 1237, 50-54 g. – 650; 55-59 g. – 1420, 60-64 g. – 5364, 65-69 g. – 7329, 70-74 g. – 3734, 75+ - 5100; avots: "Kas notiek Latvijā" 15.02.2023.), kuri lielākoties jau nav ekonomiski aktīvi, dzīvo savos šaurajos informatīvajos burbuļos, un jebkā jauna mācīšanās viņos raisa ne vien stresu, bet arī bezpalīdzību, jo viņu gados atmiņa nav vairs tik laba. Savukārt Valsts izglītības un satura centra (VISC) organizētie eksāmeni valsts valodas prasmju novērtēšanai lasīšanas un klausīšanas daļās tagad ir kārtojami tikai ar datora palīdzību, kas arī var būt liels un pat nepārvārāms izaicinājums īpaši cilvēkiem vecumā 60+. Turklāt, kā Saeimas Ētikas, mandātu un iesniegumu komisijas 25.01.2023. sēdē atzina VISC vadītāja Liene Voroņenko, senioriem valsts valodas apguvē nelīdzēs kursi, – ir vajadzīga vide. Taču tādās pilsētās kā Daugavpils, Rēzekne, Liepāja un Rīga, krieviski runājošiem senioriem ir izveidojušies savi saskarsmes burbuļi, un nevar mākslīgi dabūt šo latvisko vidi cilvēkiem, kuri pārsvarā apmeklē vien tirgu un poliklīniku. Toties 1990. gados šie paši cilvēki bija ekonomiski aktīvi, un, lai pilnvērtīgi strādātu Latvijā, mācījās valsts valodu un kārtoja pārbaudes. Vairākumam no viņiem ir apliecības, kas tika izdotas pirms 2001. gada 1. februāra, kuras joprojām ir derīgas strādāšanai, bet nesaprotama iemesla dēļ liedz saņemt uzturēšanās atļauju. Korekti būtu atzīt šīs apliecības par derīgām arī uzturēšanās atļauju saņemšanai. Tagad daudzi no viņiem tiešām nelieto valsts valodu savā ikdienā, bet kādreiz, kad viņi bija uz to spējīgi, viņi apliecināja savai valstij savu vēlmi tajā dzīvot, strādāt un runāt latviski. Viņi nav vainīgi, ka noteiktās Latvijas pilsētās viņu vecuma cilvēkiem tā arī nav izveidojusies latviskā vide. Tā gan veidojas gados jaunākiem cilvēkiem! Turklāt ir acīmredzami, ka VISC plāni par iedzīvotāju ar Krievijas pasēm masveida eksamināciju netiks īstenoti. Šiem cilvēkiem (vairāk nekā 17 tūkstošiem) ir jāreģistrējas VISC no 2023. g. 1. februāra līdz 24. martam. Bet 27. februārī bija reģistrējušies vien 3405 cilvēki. Tas nozīmē, ka šie Latvijas iedzīvotāji pārsvarā nejūtas pārliecināti, ka noliks eksāmenu, bet katrs mēģinājums viņiem tagad izmaksāšot 52 eiro. Tā ir liela summa; sevišķi iepriekšējo 14 eiro vietā.

Atzīstot par derīgām līdz 2001. gada 1. februārim izsniegtas apliecības par valsts valodas zināšanām, likumdevējs atbrīvos valsts iestādes (PMLP un VISC) no milzīga sloga, sekmēs šo daudzo iedzīvotāju veselības saglabāšanu, kā arī dos pienesumu Latvijas sabiedrības saliedētībai un tiesiskajai paļāvībai. Jo minēto likuma grozījumu mērķauditorija lielākoties nav nekādi ārzemnieki vai trešvalstnieki. Tie ir ilggadēji Latvijas iedzīvotāji, kas ievēro likumus un dzīvo savās mājās – Latvijā. Turklāt apliecības par valsts valodas zināšanām valsts viņiem izsniedza bez kāda noilguma termiņa. AICINĀM PARAKSTĪTIES LATVIJAS PLSOŅUS VECUMĀ NO 16 GADIEM.