Dīkstāves pabalstu valdība paredz vien 10% nodarbināto30. Mar (2020)

Vairāk nekā 200 000 nodarbināto neveic sociālās iemaksas pilnā apmērā, un tas tiek izmantots kā arguments valdības lēmumam dīkstāves pabalstu maksāt vien ierobežotam skaitam Covid-19 krīzes skarto jomu.

Šī nodokļu iekasēšanas situācija gan ir noturīga arī pēc nodokļu reformas, par kuru 2017. gadā nobalsoja arī finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), tāpēc ir dīvaini redzēt viņu kritizējam paša atbalstīto nodokļu režīmu, komentārā par šo situāciju raksta LSM autors, politoloģijas doktors Andris Saulītis.

Globālā pandēmija ir krīze, ar kuru mūsu globalizētā ekonomika nekad iepriekš nav saskārusies, un tas pieprasa valstīm pieņemt neordinārus lēmumus. Tā rezultātā idejas, kuras 2009. gada krīzes laikā uzskatīja par ortodoksālām vai galēji kreisām, tagad apsver kā efektīvākās un labākās. Piemēram, ASV lielā vienprātībā ar republikāņu un opozīcijā esošo demokrātu balsīm nobalsoja, ka lielai daļai valsts iedzīvotāju tiks pārskaitīti uz bankas kontiem 1 200 dolāru. Un par katru nepilngadīgo bērnu vēl 500 dolāri. Tas ir nebijis un tiešs atbalsts ievērojamai daļai ASV mājsaimniecību.

Šādi nepieredzēti politiskie risinājumi ir iespējami tāpēc, ka Covid-19 nav nedz pilsonības, nedz sociāldemogrāfiskā profila. Tāpēc iikvienam no Veselības ministrijas rosinātiem jauniem ierobežojumiem saistībā ar ārkārtas situāciju būtu jābūt papildinātiem ar noteiktiem jauniem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem no Ekonomikas un Labklājības ministrijām, argumentē A. Saulītis.

Tā vietā redzama lielākoties neizlēmība. Pašnodarbinātajiem un mikrouzņēmumos strādājošajiem risinājuma joprojām nav. Nekāda atbalsta pagaidām nav arī bezdarbniekiem, valdībā pagaidām pat nav izskatīti šai sociālajai grupai kādi risinājumi, kaut Latvijas Banka tādus ir rosinājusi. Finansiāls atbalsts nodrošināts vien mediķiem un dīkstāvē esošajiem uzņēmumiem. Bet arī dīkstāves pabalsta politikā valdība ir svaidījusies, te selektīvi nosakot atbalstāmās nozares, te mainot nepieciešamo slieksni, lai kvalificētos atbalstam. Šobrīd tas noteikts 20%-30% apmērā, izpaliekot skaidrojumam, kāpēc tieši šāds slieksnis. Tajā pašā laikā Dānijā, piemēram, dīkstāves pabalstu paredzēts izmaksāt uzņēmumu darbiniekiem, nevis sasaistītu ar apgrozījumu, bet gan ar dīkstāvē esošo darbinieku skaitu.

Savukārt Latvijā Ekonomikas ministrijas sagatavotajā anotācijā par dīkstāves pabalstiem prognozēts, ka atbalstu izstrādātā mehānisma ietvaros sniegs 93 tūkstošiem strādājošo. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem tie ir mazāk nekā 10% no Latvijas nodarbināto skaita vecumā no 15-74 gadiem.

Autors uzskata, ka pirmām kārtām ir jāatbalsta pēc iespējas plašāks uzņēmumu loks, kuri nodarbina darbiniekus, par tiem maksājot arī visus nodokļus. Savukārt pašnodarbinātajiem ir jāsniedz identisks atbalsts darba ņēmējiem, līdzīgi kā to ir lēmusi ne vien Dānija, bet arī Lielbritānija.

Otrām kārtām visiem pārējiem Latvijas nodarbinātajiem, bez izņēmumiem, būtu jāsaņem vienreizējs pabalsts jeb universālais ienākums, lai Latvijas ekonomika nesasaltu un mājsaimniecības nenokļūtu faktiskā maksātnespējā. Tam būtu jābūt mazākam atbalstam nekā dīkstāves pabalsts, tomēr arī ar labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) 18. marta LTV raidījumā "Tieša runa" rosinātajiem 80 eiro dzīvokļa īri nenomaksāsi, argumentē A. Saulītis.

Avots: LSM

ManaBalss.lv piebilde:
Otrdien, 31. martā, valdība plāno diskutēt arī par dīkstāves pabalstiem pašnodarbinātajiem, mikrouzņēmumiem un autoratlīdzību saņēmējiem.

AUTORS: MANA BALSS