CILVĒKA CIENĪGA DZĪVE VISIEM PENSIONĀRIEM
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā
Aicinu veicināt pensionāru labklājību, drošību un valsts ilgtermiņa attīstību. Novērst sociāli visneaizsargātāko iedzīvotāju, pensionāru, trūcīgumu un zemo dzīves kvalitāti, nodrošinot cilvēka cienīgas vecumdienas. Valstij ir jānodrošina regulāras mērķdotācijas mazāko pensiju saņēmējiem, jo inflācija rada pieaugošu starpību starp lielāko un mazāko pensiju ienākumiem, un pensiju indeksācija to diemžēl neizlīdzina. Runa ir arī par dzīves dārdzību un cienīgu dzīves līmeni pensionāriem vispār. Politiķiem, šķiet, nav izpratnes, ko nozīmē trūcīgie iedzīvotāji. Latvijā minimāla pensija ap 200 EUR mēnesī, un vidējā pensija ar piemaksu 2023. gadā bija 563 EUR mēnesī. 34 procenti saņem vien 350 līdz 500 EUR lielu pensiju, un minimālās pensijas saņēmēju skaits 2023. gadā bija 16 procenti no visiem vecuma pensionāriem. Tie ir cilvēki, kuri visu dzīvi ir strādājuši, turklāt smagi, arī savas brīvdienās, nav varējuši būt kopā ar saviem bērniem un smagā darba dēļ nereti ir saslimuši. Mums nav ilgtermiņa tiesiskās paļāvības uz cilvēka cienīgiem ienākumiem.
Tāpēc aicinu noteikt regulāru mērķdotāciju ne tik turīgajiem pensionāriem. Vai tā būtu puse no pašreizējiem pensionāriem, kuri saņem zem vidējās pensijas, vai cits samērs – tas ir politiskās diskusijas un izšķiršanās ziņā. Tomēr šādi vairs nevar. Šīs mērķdotācijas ir jānosaka likumos un jāiekļauj turpmākajos valsts budžetos.
Ieguvums no tā būs mums visiem ‒ drošākas vecumdienas un labklājīgāka nācija, jo vecākā paaudze varēs atļauties cienīgāku dzīvi. Tas ir ilgtermiņa ieguvums, jo pensionāri varēs atļauties kvalitatīvākas pārtikas preces, tas uzlabos viņu veselības stāvokli, un daļa, kuri to vēlēsies, varēs turpināt arī strādāt. Savukārt nākotnes pensionāri, redzot reālākas valsts rūpes, jutīsies drošāk palikt dzīvot Latvijā, nevis plānos savas vecumdienas pavadīt citā valstī. Pensionāri ir tā sabiedrības grupa, kas teju visu naudu iztērē pārtikā, veselības pakalpojumos, saimniecības precēs un komunālajos pakalpojumos. Attiecīgi šī nauda patēriņa nodokļu veidā gan tieši atgriezīsies budžetā, gan jebkurā gadījumā paliks Latvijas ekonomikas apritē. Ja neskaita "zārka naudu", tad tikai daļa pensionāru veic vērā ņemamus iekrājumus un ceļo, un tie diez vai būs šīs dotācijas mērķa grupā.