Pārstāvis: Silvija KārkliņaPublicēta: 08. Sep (2020)

PAR IZGLĪTĪBAS IESPĒJU IKVIENAM LATVIJĀ
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
402
Jau parakstījuši 402
9'598

Ir jāveido sistēmiska pieeju pieaugušo izglītībai un tās pieejamībai katram pieaugušajam Latvijā - īpaši jau strādājošiem, tomēr neaizmirstot par aktivitātēm arī senioriem dzīves ilgtspējas pagarināšanai. Nesen tika paziņots par jaunu iespējamo finansējumu (20 miljoni EUR) pieaugušo mācībām. Tas ir labi, tomēr tas neaptver visus pieaugušos iedzīvotājus. Aktīvākie mācās, tomēr profesionālā pilnveide ir nepieciešama ikvienam strādājošajam, lai "neizkristu" no darba tirgus. It īpaši IT prasmes, kuras jāatjauno visu profesiju pārstāvjiem katrus 3-5 gadus, kā arī profesionālo prasmju un zināšanu atsvaidzināšana katrus 5-6 gadus palīdz sekot līdzi tehnoloģiskajām pārmaiņām katrā nozarē.

Piemērs ir Francijas Darba likums, kurā katram strādājošajam ir garantēta mācību iespējamība katru gadu, kas, apkopojot sešu gadu periodā, ļauj izmantot lielāka kursa piedāvājumu un izmantot atbilstīgi savām un darba devēja vajadzībām. Francijā tika panākta trīs pušu vienošanās, kuru noslēdza valsts, darba devēju un arodbiedrību pārstāvji, iekļaujot Darba likumā jaunu pieaugušo mācību regulējumu. Mūsu valsts gadījumā, kad ir parādījies papildus finansējums, un darba devēji ir ļoti ieinteresēti iegūt kvalificētu darba spēku, sistēmiska pieeja dotu iespēju mācīties katram strādājošajam.

Respektīvi, lai ikkatram (žurnālistam, arhitektam, pārdevējai, floristei utt.) ir dota iespēja mācīties. Latvijā šī mācīšanās iespēja vairāk paliek aktīvo pilsoņu ziņā, tāpēc arī Latvijas rādītāji par iedzīvotāju dalību pieaugušo izglītībā ir starp zemākajiem ES. It īpaši tas varētu palīdzēt mazajos uzņēmumos strādājošajiem un tālākos laukos dzīvojošajiem. Ja, piemēram, Latvija savā darba un nodarbinātības likumdošanā noteiktu, ka ikvienam profesionālajai apmācībai tiek apmaksātas divas darba dienas gadā, tad sešos gados (ja kāds mācībām nejūt aktīvu nepieciešamību katru gadu) sakrātos jau 12 dienas, un tās būtu jāizlieto mācībām. Latvija tad arī varētu pretendēt uz zināšanu sabiedrības valsti realitātē, ne tikai uz papīra, kas tiek pausts Nacionālajos attīstības plānos. Mums nav jākļūst par bezdarbniekiem, lai rastu iespēju mācīties. Arī strādājot, mēs varētu pāris dienas gadā veltīt mācībām, un mūsu valsts mums to garantētu.