Pārstāvis: Edgars Zeps
Publicēta: 01.06.2025
ATĻAUT PSILOCIBĪNU MEDICĪNĀ UN PERSONĪGAI LIETOŠANAI
Iniciatīva paredzēta iesniegšanai
Latvijas Republikas Saeimā
Panākt, lai Latvijā psilocibīna personiskā lietošana tiktu dekriminalizēta, atļaujot nelielu daudzumu, kā arī psilocibīna lietošana psihoterapijā būtu legāla un kontrolēta, sekojot zinātniski pamatotiem starptautiskiem piemēriem. Vienlaikus jāuzsāk sabiedrības un speciālistu izglītošana par psilocibīna potenciālu psihiskās veselības ārstēšanā.
Pārmaiņas īstenot, ieviešot likumdošanas grozījumus, kas dekriminalizē nelielu psilocibīna daudzumu personiskai lietošanai, kā arī legalizē psilocibīna lietošanu psihoterapijā sertificētās medicīnas iestādēs ar speciālistu uzraudzību. Vienlaikus jāizstrādā izglītojošas kampaņas un apmācības programmas veselības nozarē, lai nodrošinātu drošu un atbildīgu psilocibīna izmantošanu.
Sabiedrība iegūs efektīvāku un mūsdienīgu psihiskās veselības aprūpi, jo īpaši cilvēki ar depresiju, trauksmi, PTSD un atkarībām, kuru ārstēšanai tradicionālās metodes nereti nav efektīvas. Psilocibīns ir dabīgs savienojums un ir uzrādījis izcilus rezultātus daudzos starptautiskos pētījumos. Tas ir potenciāli transformējošs terapeitisks līdzeklis ar ilgstošu pozitīvu ietekmi uz cilvēka apziņu un psihoemocionālo veselību. Piemēram, ASV jau notiek FDA apstiprinātas klīniskās fāzes III studijas, savukārt Oregona un Kolorado štati jau ir legalizējuši regulētu psilocibīna lietošanu. Austrālija no 2023. gada atļāva psihiatriem izrakstīt psilocibīnu depresijas ārstēšanai. Kanāda noteiktos gadījumos pieļauj tā lietošanu terapeitiskiem mērķiem. Šīs pārmaiņas starptautiskajā praksē apliecina sabiedrības pieaugošo izpratni un atbildīgu pieeju šim dabas resursam. Pašreizējā aizlieguma politika Latvijā kavē šī terapeitiskā līdzekļa pieejamību un rada nevajadzīgu kriminālatbildību cilvēkiem, kuri to lieto nelielās devās personīgiem, ne kaitnieciskiem nolūkiem. Tā vietā, lai sodītu, mums jārada regulēta, izglītojoša un uz pierādījumiem balstīta sistēma, kas atļauj personīgu lietošanu bez soda, kā arī integrē psilocibīnu profesionālā psihoterapijā. Šis ir unikāls un daudzsološs instruments, kas ne tikai uzlabo pacientu dzīves kvalitāti, bet arī potenciāli samazina slogu veselības aprūpes sistēmai, veicina emocionālo noturību, mazina sabiedrības noslāņošanos un iedrošina cilvēkus meklēt dziedināšanos, nevis noslēpties no ciešanām. Psilocibīna aizliegums nav balstīts zinātnē, bet gan 20. gadsimta politiskos un ideoloģiskos motīvos. 1970. gadā ASV, spiediena rezultātā, to iekļāva I saraksta narkotiku grupā līdztekus heroīnam un LSD – neraugoties uz to, ka nebija ne pierādījumu par atkarības risku, ne reālas sabiedriskās briesmas. Aizliegums bija daļa no plašākas represijas pret kontrkultūru un brīvdomību, nevis pamatots ar sabiedrības veselības interesēm. Šāda pieeja tika mehāniski pārņemta arī citās valstīs, tostarp Latvijā, radot situāciju, kurā dziedinošs, dabīgs un drošs savienojums kļuva par tabu – pat tad, kad zinātne sāka atklāt tā milzīgo potenciālu. Šis aizliegums nav tikai novecojis, tas ir arī zinātniski nepamatots un sabiedrībai kaitīgs.
