Pārstāvis: Andis LiepaPublicēta: pirms 14 dienām

TAURGOVJU UN KONIKU ATZĪŠANA PAR SAVVAĻAS DZĪVNIEKIEM DABAS ATJAUNOŠANAS VIETĀS
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

Mēs aicinām Saeimu un atbildīgās valsts institūcijas: 1. Veikt likuma grozījumus, ieviešot tiesisku kategoriju “savvaļotie dzīvnieki”, kas ļautu atšķirt no mājdzīvniekiem taurgovis un konikus vai citus dzīvniekus, kas dzīvo īpaši aizsargājamās dabas teritorijās dabas aizsardzības nolūkos izveidotās populācijās; 2. Pielāgot Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzības prasības šādām populācijām — piemērojot līdzīgus principus kā medījamo sugu veterinārajai kontrolei (piemēram, populācijas līmeņa novērtējums, nevis individuāla apzīmēšana); 3. Noteikt aizsargājamās dabas teritorijas, kur šādas savvaļoto dzīvnieku populācijas var tikt legāli pārvaldītas, nepiemērojot nesamērīgas prasības, kas balstītas uz lauksaimniecības dzīvnieku regulējumu. Kāpēc tas ir svarīgi? - Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, piemēram, Ķemeru Nacionālajā parkā, jau vairāk nekā 20 gadus sekmīgi darbojas savvaļas ganību programma, kurā taurgovis un koniki dzīvo brīvi, bez cilvēka iejaukšanās ikdienā. Šie dzīvnieki pilda svarīgas ekoloģiskās funkcijas, veicinot bioloģisko daudzveidību un palīdzot uzturēt atklātās ainavas, t.sk. savvaļas zālājus. Neskatoties uz to, ka šie dzīvnieki: - dzīvo visu gadu ārā bez pajumtes, - veido savstarpējas attiecības un sociālās struktūras,vairojas dabīgi, - ir pielāgoti dzīvei savvaļā un uzvedas kā savvaļas dzīvnieki, tie joprojām tiek uzskatīti par mājlopiem, uz kuriem attiecas prasības par katra dzīvnieka apzīmēšanu, reģistrēšanu, individuālu veterināro uzraudzību un tml. Šīs prasības nav izpildāmas savvaļas apstākļos un būtiski apgrūtina dabas aizsardzības darbu, nereti pat izraisot soda sankcijas pret teritoriju apsaimniekotājiem. Eiropas Savienības regula 2016/429 (Dzīvnieku veselības tiesību akts) norāda, ka par “savvaļas dzīvniekiem” var uzskatīt arī bijušos mājdzīvniekus, ja tie vairs nav pieradināti un netiek turēti cilvēku kontrolētos apstākļos. Tādas populācijas kā Ķemeru taurgovis un koniki šiem kritērijiem pilnībā atbilst.

- ieviest jaunu definīciju Dzīvnieku aizsardzības likumā: “Savvaļotie dzīvnieki” – dzīvnieki, kas, būdami introducēti aizsargājamās dabas teritorijās, dzīvo populācijās savvaļas apstākļos bez cilvēka tiešas aprūpes, pilda ekoloģiskas funkcijas un vairs nav uzskatāmi par mājlopiem; - sagatavot Ministru kabineta noteikumu papildinājumu par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kurās šādām populācijām paredzētu: - atbrīvojumu no obligātās individuālas apzīmēšanas (piemēram, ausu marķieri un zemādas čipi), - populācijas līmeņa veterināro uzraudzību balstoties uz monitoringa datiem, - pielāgotu eitanāzijas, dzīvu un mirušu dzīvnieku pārvietošanas un pārraudzības kārtību.

- Dabas aizsardzības organizācijas varēs pilnvērtīgāk pildīt savu uzdevumu apsaimniekojot dabas teritorijas — saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību — bez birokrātiskiem šķēršļiem; - Latvijas normatīvais regulējums tiks saskaņots ar ES regulām un moderniem dabas apsaimniekošanas principiem; - Tiks mazināts cilvēkresursu un finanšu spiediens uz sabiedriskā labuma organizācijām; - Dzīvniekiem tiks nodrošināta cieņpilna eksistence dzīvojot savvaļas apstākļos — bez nevajadzīgas cilvēka iejaukšanās. * Iniciatīvu izstrādāja Ķemeru Nacionālā parka fonds, kam ir vairāk nekā 20 gadu pieredze darbā ar taurgovīm un konikiem savvaļas ganībās, sadarbojoties ar Dabas aizsardzības pārvaldi, Rewilding Europe un citiem starptautiskiem partneriem. Ķemeru savvaļas ganību programma ir saņēmusi starptautisku atzinību un iekļauta Rewilding Europe teritoriju tīklā.

Pievienots dokuments

Savvaļotie_dzīvnieki_Argumentācija_iniciatīvai.pdf (atvērt)

Pastāsti par iniciatīvu