Iniciatīvas atbalstītāju mērķis ir panākts – zosu medību atļaujas tiek izsniegtas arī pavasarī 31. Mar (2020)

Šogad ir dota atļauja zosu atbaidīšanai izmantojot ieroci kā vienu no atbaidīšanas metodēm. Tā saziņā ar ManaBalss savas iniciatīvas aktuālo statusu komentē iniciatīvas "Atļaut zosu medības pavasarī" autore Laura Jaudzema.

"Protams, pavasara medības nav kā cerēts - nevar medīt nelimitētu skaitu īpatņu kā rudenī, bet vismaz ir atļauts to darīt!" raksta iniciatīvas autore un pauž gandarījumu par iniciatīvas ietvaros panāktajām izmaiņām. Autore arī pateicas visiem atbalstītājiem, kas ir parakstījuši šo iniciatīvu.

Jānorāda, ka Latvijas likumdošanā nekas nav mainīts, un atļaujas ir panāktas ar lauksaimnieku iesniegumiem, pieprasot kompensācijām par zosu nodarīto kaitējumu, kā arī prasot atļaujas medīt zosis šai sējumiem kritiskajā sezonā. Sava loma šai sakarā ir bijusi arī ManaBalss platformā publicētajai iniciatīvai.

Lai gan izmaiņas ir veiktas, Dabas aizsardzības pārvalde lauksaimnieku aktivitāti vērtē pretrunīgi, uzsverot, ka zosu medības nav ilgtspējīgs risinājums putnu kaitējuma mazināšanai.

"Jaunu atļauju izsniegšana putnu atbaidīšanai no sējumiem ar šaušanas metodi var radīt negatīvas sekas gan migrējošo un ligzdojošo zosu populācijai, gan var dot iemeslu Eiropas Komisijai sākt pārkāpumu procedūru pret Latviju par Putnu direktīvas neievērošanu. Turklāt sējumu pasargāšanai no migrējošajiem putniem atbaidīšana ar šaušanas metodi nav vienīgā iespēja," norāda Dabas aizsardzības pārvalde.

Lai gan lauksaimnieki ir aicināti izmantot saudzīgākas migrējošo putnu atbaidīšanas metodes, iniciatīvas autore norāda, ka zosis nereaģē uz skaņas signāliem un citām alternatīvajām atbaidīšanas metodēm un uzsver, ka "zosu izplatība ir pieaugusi līdz postošam apmēram."

"Vai atļaut zosu ierobežošanu ar medīšanu nav labāk, nekā maksāt kompensācijās miljonus par zosu postījumiem?" retoriski jautā L. Jaudzema.

Migrējošie putni apmetas lauksaimniecības zemēs, jo tiem trūkst dabisku barošanās un atpūtas vietu, un savā ceļā, periodiski apstājoties, lai paēstu un pārlaistu nelabvēlīgus laika apstākļus, lielākos zaudējumus tie ir radījuši graudaugu, pupu un zirņu sējumos. Līdz ar to lauksaimniecības zemēs, kur audzē šos kultūraugus, pieļaujama zosu atbaidīšana, izmantojot medīšanas metodi – šogad pirmo reizi zemnieku saimniecībām ir izsniegtas atļaujas zosu limitētām medībām.

Lai gan 350 lauksaimnieku pieteikumi pieprasa atļauju medīt septiņas reizes lielāku īpatņu skaitu, Dabas aizsardzības pārvaldes departamenta vadītāja Gita Strode norāda, ka kopumā to varēs darīt 140 saimniecības, iegūstot 1000 zosis. Šis skaits ir noteikts, konsultējoties ar zinātniekiem Latvijas Universitātes Bioloģijas institūtā un ņemot vērā kaimiņvalstu pieredzi iepriekšējos gados.

Tā kā šis ir pirmais gads, kad izņēmuma kārtā tiek pieļauta limitēta zosu ieguve pavasarī, Pārvalde aicina zemniekus un medniekus būt saprotošiem, ievērot atļauju nosacījumus un kontroles ietvaros sadarboties gan ar Pārvaldes, gan Valsts meža dienesta inspektoriem.

Avots: Dabas aizsardzības pārvalde, ManaBalss