Kāda ir dabas vērtība? Par klimata politiku un sabiedrības līdzdalību 04. Sep (2020)

Pārtikas pieejamība, veselību, labklājība, nodarbinātība, ekonomiskā attīstība, drošība, teritoriju attīstība, dabas integritāte, bioloģiskā daudzveidība – tie ir vien daži aspekti no nepieciešamās jaunās politikas par piemērošanos klimata pārmaiņu izraisītajām sekām.

Šāda nacionālā politika tiek veidota arī Latvijā. Pasaulē spēkā esošie plāni un stratēģijas nav pietiekamas, lai sasniegtu uzstādītos mērķus.


Klimata pārmaiņas notiek

Klimata pārmaiņas tika identificētas kā globāla tendence 1979. gada Ženēvā notikušajā pirmajā vispasaules klimata mainības konferencē, un jau kopš 1990. gadiem, arvien pieaugot zinātniskajiem pierādījumiem, tika veicināta ideja par globālu problēmas risināšanu.

Meteoroloģiskie novērojumi liecina, ka kopš 1880. gada globālā atmosfēras temperatūra pieaugusi vidēji par apmēram 1 grādu pēc Celsija, un kopš 1975. gada novērots visstraujākais temperatūras pieaugums, norādīts Amerikas Savienoto Valstu Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) mājaslapā.

Lai gan pastāv dažādi viedokļi par temperatūras svārstību cēloņiem, lielā mērā sasilšana saistīta ar cilvēka saimniecisko darbību – palielinātas oglekļa dioksīda (CO2) un citu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas atmosfērā var ietekmēt klimatiskos apstākļus un būtiski ietekmēt dabisko vidi un līdz ar to arī cilvēku sabiedrību, norāda Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC), kas uzkrāj un analizē informāciju par ilggadīgiem novērojumiem, lai varētu spriest par klimata pārmaiņām Latvijā.

LVĢMC arī norāda, ka, lai gan klimata pārmaiņas nav novēršamas, jo daudzu atmosfērā jau agrāk izlaisto siltumnīcefekta gāzu ietekme uz sasilšanu saglabāsies simtiem gadu, mums ir jāspēj ierobežot klimata pārmaiņu apjomu, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai globālā sasilšana neradītu neatgriezenisku kaitējumu, kā arī ir nepieciešama piemērošanās klimata pārmaiņu izraisītajām sekām.

Pēdējās desmitgadēs ir konstatētas visstraujākās klimatisko parametru izmaiņas instrumentālo meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Turklāt sagaidāms, ka 21. gadsimtā temperatūra palielināsies vēl straujāk nekā iepriekš, kas ietekmēs gan sabiedrību kopumā, gan arī dažādas nozares un tautsaimniecības sektorus un var radīt problēmas, kas saistītas ar pārtikas pieejamību, cilvēku veselību, labklājību, nodarbinātību, ekonomisko attīstību, drošību, teritoriju attīstību, dabas integritāti, bioloģisko daudzveidību un citām jomām, norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.


Cik daudz ir 1,5 grādi?

Šobrīd gandrīz visām pasaules valstīm saistošais Parīzes nolīgums paredz ierobežot globālās temperatūras paaugstināšanos vismaz par 2 °C šā gadsimta laikā, salīdzinot ar globālo temperatūru pirms industriālās revolūcijas 19. gadsimtā, mērķējot temperatūras paaugstināšanos ierobežot līdz tikai 1,5 °C pieaugumam.

Kāpēc tas ir būtiski? Lielāks temperatūras pieaugums par 1,5 °C graujoši izmainītu ekosistēmu līdzsvaru un ietekmētu procesu norisi dabā. Piemēram, kukaiņi, kas ir nozīmīgi apputeksnētāji, zaudētu dzīvotnes, bet tas ietekmētu arī pārtikas pieejamību.

Globālās temperatūras svārstību pētījumi ir devuši iespēju vēsturiski novērtēt izmaiņu ietekmi. Piemēram,  17. gadsimta “Mazo ledus laikmetu” izraisīja globālās temperatūras pazemināšanās tikai par 1-2 °C.


Klimata politika Latvijā – emisiju ierobežošana un pielāgošanās pārmaiņām

Latvijas klimata politika sākotnēji ir bijusi vērsta tikai uz klimata pārmaiņu novēršanu. 2005. gadā apstiprināts pirmais plānošanas dokuments klimata politikas jomā, kas ietver SEG emisiju ierobežošanu un novēršanu, CO2 piesaisti un SEG noglabāšanu.

Otrs klimata politikas virziens – pielāgošanās klimata pārmaiņām – plāno paredzēt negatīvās klimata pārmaiņu sekas un veikt atbilstīgus pasākumus, lai jau iepriekš novērstu vai mazinātu potenciālo kaitējumu, kā arī ietver klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu. Šis virziens ir salīdzinoši jaunāks plānošanas ietvars, un ir iekļauts Vides politikas pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam.

Turklāt papildus šai specifiskajai politikai, kas ir vērsta uz to, lai koordinēti attīstītu pielāgošanos klimata pārmaiņām, šīs pielāgošanās aspekti ir ņemti vērā arī daudzos esošos citu nozaru politikas plānošanas dokumentos.

2020. gada sākumā Latvijas valdība apstiprināja divus nozīmīgus politikas plānošanas dokumentus: Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030. gadam un Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam. Izstrādājot Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam, politikas veidotāji secināja, ka attīstības plānošanas sistēmā pagaidām iztrūkst piemērotu instrumentu tik plašam laika periodam.

Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam piedāvā veikt SEG emisiju mazināšanas pasākumus dažādos sektoros, taču tas var nebūt pietiekami, lai panāktu būtisku energoapgādes, transporta, būvniecības vai lauksaimniecības nozaru transformāciju, norāda vides aizsardzības un vides izglītības organizācija “Zaļā brīvība”.


Dabas pašregulēšanās mehānismi ir izmainīti

Planētas pašregulēšanās mehānismi ir izmainīti, savukārt valstu līdzšinējā politiskā rīcība ir nepietiekama – stratēģijas ir nepieciešamas ambiciozākas, spriež arī “Zaļās brīvības” eksperti.

Ņemot vērā šābrīža stratēģiskos plānošanas dokumentus, globālais emisiju daudzums periodā no 2015. līdz 2030. gadam var samazināties tikai par 3%. Tas ir daudzkārtīgi nepietiekami, lai ierobežotu globālās temperatūras pieaugumu 2 °C robežās, ziņo ikgadējais Emissions Gap Report, kas modelē globālo klimata mērķu izpildes un ambīciju atbilstību.

Ir secināts, ka spēkā esošie plāni un stratēģijas nav pietiekamas, lai sasniegtu uzstādītos mērķus. Emisiju apjomi turpina pieaugt par spīti politiskajiem mērķiem un saistībām, jo stratēģijas neatbilst izvirzītajiem mērķiem. Un tas ir tikai viens no identificētajiem šķēršļiem.

Pašreizējās rīcības, lai samazinātu SEG emisiju koncentrāciju atmosfērā un ierobežotu pasaules vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanos, nav pietiekami efektīvas. Tāpēc pasaules vidējā temperatūra turpina paaugstinātie. Līdz ar to valstīm, arī Latvijai, ir jāievieš pasākumi, lai uzlabotu savas spējas pielāgoties un sekmētu noturīgumu pret klimata pārmaiņām un to radītajām sekām, kā arī izmantotu to radītās iespējas, norāda VARAM.

Iezīmējas nepieciešamība sasniegt ambiciozākus mērķus klimata pārmaiņu ierobežošanas un pielāgošanās jomās, lai padarītu tos saistošus visām institūcijām. To varētu sasniegt ar nacionālo klimata likumu. Klimata aizsardzībai ir nepieciešamas ne tikai tehnoloģijas, bet arī atšķirīgas pārvaldības un līdzdalības formas, kurām jārada mūsdienīgs tiesību ietvars. Piemēram, klimata likumam būtu jāparedz zinātnieku iesaiste klimata politikas veidošanā, kā arī pilsoņu asambleju izveide demokrātiskākai lēmumu pieņemšanai, savukārt norāda “Zaļā brīvība”.

No 2017. līdz 2018. gadam ekosistēmu saglabāšanai, atjaunošanai un apsaimniekošanai ir novirzīti tikai 3% jeb 18 miljardi ASV dolāru no globālā finansējuma, kas paredzēts klimata pārmaiņu mazināšanai. Lielākā daļa tika ieguldīta atjaunojamās enerģijas risinājumu un oglekļa mazietilpīgu transportlīdzekļu attīstīšanai – zaļāku tehnoloģisko risinājumu izveidei.

Iespējams, ka cilvēki spētu izgudrot efektīvu veidu, kā pielāgoties klimatisko apstākļu izmaiņām, taču koki to nespēj, un bez kokiem diemžēl mums būs grūti. Šā gada martā publicētā starptautiskas zinātnieku komandas veiktā pētījuma  rezultāti atklāj mežu spēju absorbēt arvien mazāk CO2. Kopš 1990. gada novērota absorbcijas kapacitātes samazināšanās gan Amazones lietusmežos, gan mežos Āfrikā, kas globāli absorbē visvairāk oglekļa dioksīda. Novērtēts, ka klimatisko apstākļu izmaiņu ietekmē Amazones lietusmežu spēja absorbēt oglekļa dioksīdu varētu pilnība izsīkt līdz 2035. gadam.

Nesenākie pētījumu dati arvien vairāk norāda uz planētas kapacitātes robežām. Piemēram, augustā ir publicēti pētījuma rezultāti, novērtējot planētas ledus segas izmaiņu raksturs. Izkusušā ledus apjoma dēļ gan polos, gan kalnu reģionos, gan ledājos citviet tikai nedaudz vairāk nekā 20 gadu laikā ir zaudēti 28 triljoni tonnu ledus. Tas nozīmē ne vien ekosistēmas izmaiņas lokāli, dzeramā ūdens ierobežojumus kalnu reģionos un dzīvesvietu zaudēšanu dēļ ūdenslīmeņa paaugstināšanās pasaules okeānā, bet arī samazinātu Zemes spēju atstarot saņemto siltumenerģiju. Tas savukārt nozīmē arvien pieaugošu siltumenerģijas uzkrāšanu un pastiprinātu klimata sasilšanu.


Kāda ir dabas vērtība?

Sugu aizsardzība jau kopš 2010. gada globāli ir bijusi politisku procesu tēma starptautiski ANO Bioloģiskās daudzveidības konvencijas ietvaros, taču uz ekosistēmām, kuru funkcijas ir būtiskas, lai nodrošinātu dzīvības pastāvēšanu uz Zemes, šādi mērķi neattiecas.

Tāpēc šis gads iezīmējas ar jaunu fāzi klimata pārmaiņu izpratnē un iespēju globālām pārmaiņām. Šogad notikušajā Pasaules Ekonomikas forumā uzsākta jauna līmeņa diskusija par dabas riskiem un mūsu iespējam ietekmēt klimata pārmaiņas. Ātrums ar kādu piedzīvojam dabas vērtību un bioloģiskās daudzveidības izzušanu, ir riskants un pieaugošs, taču cilvēku spēja mazināt klimata pārmaiņas ir pierādījusies neveiksmīga. Tāpēc ir nepieciešams virzīt jaunu nākotnes modeli, kas paredz cilvēka un dabas līdzpastāvēšanu kā veselumam.

ANO ekosistēmu atjaunošanas desmitgades plāna pamatā esošais stratēģiskais dokuments, kas vēl tiek izstrādāts un COVID ierobežojumu dēļ tikai 2021. gada pavasarī tiks piedāvāts parakstīšanai, plāno apvienot pasaules valstis, lai virzītu vērienīgu un ambiciozu bioloģiskās daudzveidības politikas instrumentu un citu pasākumu izmantošanu, lai veicinātu ilgtspējīgus ražošanas un patēriņa modeļus.

Ko darīt, kamēr globālie politiskie lēmumi vēl tiek pieņemti? Individuāli mēs varam izvēlēties atbildīgu patēriņu, kas respektē resursu ierobežotību un aprites principus, un neaizmirst par sabiedriskās iesaistes svarīgumu politisku procesu virzībā, runājot par aktuālajiem jautājumiem. Piemēram, par līdzekļu sadalījumu, kamēr atgūstamies no COVID krīzes.

“Klimats nav vēl viena izdevumu pozīcija, kas konkurē ar sociāliem un veselības jautājumiem,“ uzsver Krista Pētersone, organizācijas  Zaļā brīvība pārstāve. Pasaules Dabas Fonds un “Zaļā brīvība” ir aicinājusi Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu atbalstīt 750 miljardu eiro atgūšanās instrumenta “Next Generation EU” līdzekļu izlietošanu klimatam un dabas resursiem draudzīgas ekonomikas attīstībā un sociālo problēmu risināšanā, uzsverot klimata un dabas daudzveidības aizsardzības un pielāgošanās kritēriju iekļaušanas nepieciešamību publiskā finansējuma piešķiršanas nosacījumos atveseļošanās fondu un ES daudzgadu budžetu izlietojumā.

Ilgtspējīgs resursu un finanšu sadalījums var būt viens no potenciālajiem risinājumiem, uz ko ir tiekusies līdzšinējā globālā klimata politika, tomēr globālo aina aizvien ir tikusi sadalīta atsevišķās nozarēs, kur dabas vērtības nav bijušas pirmajā vietā.

Vai ir iespējams atrisināt dabas sistēmas ietvarā esošu krīzi, pieņemot par mērauklu no tās atdalītus elementus? Līdzšinējās globālās un lokālās klimata politikas nespēja pieņemt atbilstīgas un visām nozarēm vienotas stratēģijas liecina par nepieciešamību jaunas formas iesaistei.

Tāds ir nesenais Francijas pilsoņu klimata asamblejas piemērs, kur nejauši izvēlēti 150 iedzīvotāji izstrādājuši 149 priekšlikumus jautājumos, kas skar patēriņu, pārvietošanos, mājokļus un būves, ražošanu un darbu, pārtiku un lauksaimniecību, kā arī konstitūciju un pārvaldību. Vai Francijas prezidents turēs pirms gada solīto un “bez filtra” virzīs priekšlikumus, lai tie iegūtu likuma spēku? To mēs uzzināsim drīzumā. Pagaidām ir pierādījies, ka alternatīvas sabiedrības iesaistes formas jaunas klimata politikas veidošanā var sniegt jaunu redzējumu.


Apsver savu atbalstu šīm vides politikas iniciatīvām!
Par vilku un lūšu medību ierobežošanu
Par šaursliežu tramvaju Baloži-Ziepniekkalns
Par mežizstrādes miera periodu putnu ligzdošanas laikā
Par apdraudētas ekosistēmas saglabāšanu pilsētvidē
Par valsts atbalstu elektrotransporta iegādes veicināšanai
Videi nedraudzīgu maisiņu izmantošanas aizliegšana lielveikalos
Pret 3. pakāpes bīstamo atkritumu pārstrādi Liepājā
Par gaisu bez akmeņogļu dūmu smārda
Nosargāsim Rīgas jūras vārtus
Par velojoslām un sabiedriskā transporta joslām Brīvības ielā
Par klimatneitrālu un zaļu satiksmi 2040. gadā bez dārgām 4 joslu ātrgaitas šosejām


Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!