Kāpēc ManaBalss nepublicē iniciatīvas pret 5G ieviešanu 22. Aug (2019)

Attēls: Līna Putene
Mēneša laikā, kopš mobilo sakaru operatori "Latvijas mobilā telefons" un Tele2 atsevišķās Latvijas vietās ir iedarbinājuši piektās paaudzes (5G) mobilo sakaru bāzes stacijas, ManaBalss ir saņēmusi virkni iniciatīvu iesniegumu ar prasību aizliegt 5G tehnoloģiju. Iesniegumi ir motivēti ar bažām par jaunās tehnoloģijas ietekmi uz cilvēku veselību un ka šis aspekts nav pietiekami izpētīts.

Analizējot šos iesniegumus pēc ManaBalss iniciatīvu kvalitātes kritērijiem, esam tos noraidījuši kā nepublicējamus. Gan iesniegumu autoru, gan plašākas sabiedrības pastiprinātās intereses dēļ tomēr uzskatām par nepieciešamu šos noraidījumus komentēt.

Pretēji pārmetumiem, ka šie ManaBalss lēmumi ir subjektīvi, ir jānorāda, ka ikviena platformā pieteiktā iniciatīva tiek vērtēta pēc skaidriem kvalitātes kritērijiem, kuri ir formulēti jau gadiem – krietni pirms 5G ažiotāžas (skatīt šeit).

Tieši 5G tehnoloģijas sakarā būtisks ir kvalitātes kritēriju punkts, ka "iniciatīvā paustajiem apgalvojumiem jābūt patiesiem un pierādāmiem; tās saturs nedrīkst būt maldinošs". Svarīgs ir arī papildinošais punkts, ka priekšlikumam ir jābūt reāli īstenojamam.

Iniciatīvu autoru un plaša komentētāju loka paustās bažas par 5G elektromagnētisko starojumu, kas masveidā pakļaus iedzīvotājus onkoloģisku saslimšanu riskam, nav pamatojamas ar faktiem un balstās viltus ziņās. Kā Eiropas Savienībā (ES), tā starptautiski veiktie izvērstie pētījumi apmēram 20 gadu garumā par elektromagnētiskā starojuma ietekmi uz veselību liecina, ka 5G tehnoloģija ar tās radīto starojumu nav kaitīga cilvēka veselībai. Austrālijas Elektromagnētisko bioefektu pētniecības centrs (ACEBR) pat secina, ka 5G tehnoloģijas radītajam starojumam ir mazāka ietekme uz cilvēkiem, nekā jau lietošanā esošajām trešās un ceturtās paaudzes mobilo sakaru tehnoloģijām (3G, 4G). Šeit polemiski varētu piebilst, ka elektromagnētiskais starojums - tie nav tikai radiosakari, bet tā ir arī gaisma. Vai būtu jāaizliedz viss elektromagnētiskais starojums, ieskaitot redzamo gaismu?

Netieši ar šīm bažām tiek apšaubīts arī veids, kā valstis nodrošina, ka jebkura jauna tehnoloģija un produkti nonāk tirgū - sertificēšana, testēšana u.tml. Turklāt bieži vien dažādās valstīs un reģionos visu vajag sertificēt no jauna, atkal un atkal pierādot produkta nekaitīgumu. Ja šī būtu tā tehnoloģija, kurā visa testēšana un pārnešana no laboratorijas uz patēriņa tirgu būtu izgāzusies, tad mums jājautā, kas tieši sertificēšanas procesā ir izgāzies, kuri vēl produkti ir nepamatoti atzīti par nekaitīgiem un ko vajag mainīt, lai citi produkti pareizi tiktu pārbaudīti pirms ieviešanas tirgū?

Arī 5G aizliegšanas prasītāju paustais, ka "daudzviet pasaulē", piemēram, Zviedrijā, Šveicē un Japānā, kā tas ir izskanējis saziņā ar Manabalss, šī tehnoloģija tiek aizliegta, neatbilst patiesībai. Tas gluži vienkārši tā nav.

Tiesa, zviedru zinātnieki Lenarts Hardels un Rainers Nībergs (Lennart Hardell, Rainer Nyberg) ir vadošie starptautiskā zinātnieku grupā "5G Appeal", kas prasa Eiropas Komisijai (EK) apturēt 5G izvēršanu ES un papildus pētījumu veikšanu par šīs tehnoloģijas radītā elektromagnētiskā starojuma ietekmi. Bet tas ne tuvu nenozīmē, ka "zviedri to aizliedz". Bažas oficiālā līmenī Zviedrijā un ES vispār ir vērojamas vien par to, kā Eiropas kompānijām nezaudēt starptautiskajā sacensībā par 5G ieviešanu, kā arī par stratēģisko drošību, ja šo tehnoloģiju ļaus masveidā ieviest Ķīnas kompānijām.

EK ir atkārtoti atbildējusi uz "5G Appeal" zinātnieku bažām ar argumentiem par veiktajiem pētījumiem un ES regulējumiem, kas garantē 5G tehnoloģijas drošību (skatīt šeit un šeit).

Nopietni iepazīstoties ar šo korespondenci un to apsverot, ļoti ticama ir gan EK kompetence, gan tās atbildība 513 miljonu iedzīvotāju priekšā, ieskaitot Latviju, ka pēc vislabākās sirdsapziņas mums nav nekāda pamata uzskatīt, ka ES regulējumos pieļautās elektromagnētiskā starojuma normas, saskaņā ar kurām notiek 5G ieviešana, būtu kaitīgas veselībai.

No citviet pasaulē notikušajiem pētījumiem labi uzskatāms summējums ir jau pieminētajam Austrālijas ACEBR (skatīt šeit). Pētījumā nav konstatēts 5G apdraudējums cilvēka veselībai. Tiek norādīts, ka 5G radīto elektromagnētisko starojumu absorbē galvenokārt cilvēka āda, kamēr pašreizējo 3G un 4G tīklu zemāko frekvenču starojums cilvēka organismā ietiecas dziļāk. Attiecīgi jebkāda 5G ietekme uz cilvēka organismu ir salīdzinoši pat mazāka.

Tāpat Austrālijas pētnieki secina, ka nepamatotas ir bažas par 5G darbībai nepieciešamo antenu lielo skaitu. Proti, 5G mobilo ierīču lietotājam esot tuvāk šīm bāzes stacijām, šīm ierīcēm nav nepieciešams darboties ar tik lielu jaudu, kā 3G un 4G tīklos. Tas samazina lietotāju ierīču radīto elektromagnētisko starojumu, un tam 5G tīklā lietotājs būs pakļauts mazāk, nekā līdz šim.

Un visbeidzot – 5G aizliegumu, pat ja tas kaut kādu apsvērumu dēļ notiktu, būtu grūti reāli īstenot, kas ir viens no ManaBalss iniciatīvu kvalitātes kritērijiem. Proti, ja ES regulators vienotajā tirgū šo tehnoloģiju ir atļāvis kā veselībai nekaitīgu, tad Latvijas pusei nāktos atrast sevišķi izveicīgu juristu superkomandu, lai argumentētu pretēju ieskatu starptautisku šķīrējtiesu prāvās. Tādas sekotu ar ļoti lielu varbūtību.

Tiesa, viss iepriekš teiktais arī valdībai Latvijā neliedz sekot Šveices kolēģu piemēram, kur federālā valdība ir atrunājusi sev tiesības 5G tehnoloģijas regulējumus ar laiku padarīt stingrākus, ja to prasītu nākotnes zinātnisko pētījumu veiktās korekcijas mūsu pašreizējās zināšanās. Šādā gadījumā Šveices federālā valdība nebūs arī materiāli atbildīga par komersantu finansiālajiem zaudējumiem. Proti, ja uzskatāt 5G par tiešām drošu, tad ieguldiet, bet – ar savu pašrisku. Bet tas ir jau cits stāsts.

Pie Šveices piemēra jāpiebilst, ka tur valstij pārsvarā piederošā Swisscom sadarbībā ar Zviedrijas Ericsson jau šā gada pirmajā pusē bija uzstādījusi vairāk par 100 5G stacijām 54 pilsētās, un līdz gada beigām plāno 5G tīkla pārklājumu 90% no valsts.

Noslēgumā – arī ieskats turpmākajā. Proti, Somijā Oulu universitātē, kur pirms desmit gadiem sāka attīstīt 5G tehnoloģiju, šogad ir paziņojusi par sestās paaudzes mobilo sakaru tehnoloģijas jeb 6G pētījumu sākšanu. Somijas Oulu un Ālto universitātes kopā ar citiem pētniecības un korporatīvajiem partneriem ir apvienojušies 6GFlagship programmā. Somijas zinātnieki paredz, ka praktisks 6G rezultāts, kas būs gatavs tālākais pārņemšanai un ieviešanai dzīvē, varētu būt 2026. vai 2027. gadā.

Savukārt Latvijas kaimiņos Igaunijā vadošā Eiropas transporta pakalpojumu platforma Bolt (iepriekš Taxify) sadarbībā ar Tartu Universitāti ir uzsākusi pašbraucošo automašīnu tehnoloģijas izpēti. Kompānija ziņo, ka kopā ar Tartu Universitāti ir sākusi pētīt pašbraucošo automašīnu tehnoloģijas attīstību 4. līmeņa autonomās braukšanas sistēmai. Šis projekts tiek attīstīts saskaņā ar Bolt vīziju par vieglāku, ātrāku un uzticamāku pārvietošanos pilsētas ielās. Jānorāda, ka cita starpā Tartu Universitāte izceļas ar pētījumiem saistībā ar 5G tehnoloģijas efektivizāciju.

Avots: ManaBalss, oulu.fi, thelocal.ch, swissinfo.ch

Ziņa papildināta ar pēdējo rindkopu.