Latvijas pieredze par konstruktīvu sabiedrības līdzdalību tiks pārnesta uz Ukrainu 18. Jul (2019)

Attēls: Michaela Kobyakov, FreeImages

Pateicoties sabiedrības iniciatīvu augstajam sekmīgumam, Latvija jau starptautiski ir iezīmīga ar sabiedrības līdzdalības kvalitāti – ar konstruktīvo pieeju, kā pilsoņi līdzdarbojas likumdošanas un rīcībpolitikas veidošanā. Par šo pieredzi ir pastāvīga interese gan ES, gan partnervalstīs, un starptautiska projekta ietvarā platformas ManaBalss kvalitātes kritēriju prakse tiks pārnesta arī uz Ukrainu.

"Sabiedrības Līdzdalības Fonds" (SLF), kas cita starpā uztur arī platformas ManaBalss darbu, ir guvis apstiprinājumu Ārlietu ministrijas grantu konkursā "Atbalsts attīstības sadarbības projektiem Latvijas Republikas noteiktajās saņēmējvalstīs". Atbalstīts ir SLF projekts "Sabiedrības līdzdalības un rīcībpolitikas dialoga kvalitātes celšana Ukrainas digitālās demokrātijas platformās".

Šai projektā ir trīs sadarbības partneri Ukrainā. Tāda ir platforma "Мій Голос" – ManaBalss radniecīga NVO, kas tika nodibināta 2016. gadā Ārlietu ministrijas atbalstīta projekta ietvarā. Jaunā projekta gaitā tieši "Мій Голос" platformā tiks izveidots sabiedrības iniciatīvu redakcijas digitālais rīks, lai celtu platformā publicēto likumdošanas maiņas priekšlikumu kvalitāti un mērķtiecīgumu. Tas notiks līdz ar plaša ekspertu loka iesaisti iniciatīvu veidošanas procesā. Pēc Latvijas pieredzes tieši "aizkadra" darbs pie sabiedrības iniciatīvu kvalitātes ir ļoti svarīgs faktors to tālākam sekmīgumam, gūstot ne vien dzirdīgas ausis un atsaucību parlamentā un pie politikas veidotājiem, bet pat politiķu proaktīvu sekošanu ManaBalss platformā notiekošajam.

Tas ir ievērības cienīgs fakts, ka veselas 16 no 29 ManaBalss autoru iniciatīvām, kas Saeimā un citās institūcijās kopš 2011. gada ir guvušas pozitīvu vērtējumu un ir mainījušas likumdošanu, politiķi ir pārņēmuši savā dienaskārtībā pat pirms likumā noteiktā atbalsta ‒ pilsoņu parakstu ‒ savākšanas. Tas parāda Latvijas politikas veidotāju un arī ierēdņu atvērtību sabiedrības līdzdalībai, tomēr ar lielu piebildi – ka tie ir kvalitatīva, izvērta un precīzi komunicēta līdzdalības iniciatīva. Latvijas politiķi un ierēdņi vairākkārt ir augstu novērtējuši ManaBalss darbu tieši kvalitātes standartu nodrošināšanā, un par šo pieredzi ir pastāvīga interese gan ES, gan partnervalstīs.

Ukrainā ir ļoti, pat ārkārtīgi izvērsts digitālās demokrātijas tīkls. Visām centrālajām valsts iestādēm un lielākajām pašvaldībām ir savas sabiedrības petīciju un līdzdalības budžeta platformas ar ievērojami lielu pilsonisko aktivitāti tajās. Diemžēl tikai salīdzinoši retos gadījumos šī aktivitāte ir izrādījusies konstruktīva jeb sasniegusi praktiskus rezultātus. Ukrainas digitālās demokrātijas praktizētāji un pētnieki par nozīmīgu iemeslu zemajai rezultativitātei uzskata šo sistēmu kvalitātes trūkumu.

Tāpēc arī pārējie SLF projekta partneri – nevalstiskā apvienība "Inovāciju Attīstības Centrs" (Центр Розвитку Інновацій, Kijeva) un "Eiropas Tiesiskuma Centrs" (Европейский центр верховенства права, Harkova) – ir ieinteresēti pārņemt un savā valstī piemērot Latvijas pieredzi. "Inovāciju Attīstības Centrs" un tā speciālisti ir ar ievērojamu pētniecības un praktisko pieredzi, ieskaitot Kijevas pašvaldības līdzdalības budžeta platformas darbu. Savukārt "Eiropas Tiesiskuma Centra" speciālisti ir saistīti ar Jaroslava Gudrā Juridisko universitāti Harkovā un ir ieinteresēti Latvijas pieredzes analīzē un rīcībpolitikas izstrādē Ukrainas digitālās demokrātijas platformu kvalitātes uzlabošanai.

Ārlietu ministrija granta projektu konkursā "Atbalsts attīstības sadarbības projektiem Latvijas Republikas noteiktajās saņēmējvalstīs" ir piešķīrusi pilnu vai daļēju finansējumu vairāku projektu īstenošanai prioritārajās partnervalstīs Centrālāzijā ‒ Kirgizstānā, Tadžikistānā un Uzbekistānā ‒ un ES Austrumu partnerības valstīs ‒ Moldovā, Gruzijā un Ukrainā. Citi apstiprinātie projekti ir sekojoši:

- "Standartizācija kā atbalsta instruments viesnīcu un tūristu mītņu pakalpojumu kvalitātes pilnveidošanai un Gruzijas tūrisma nozares ekonomisko attīstību veicinošs faktors" ("Latvijas standarts")
- "Iniciatīvas veicināšana un kapacitātes stiprināšana uzņēmējdarbības sekmēšanai zivsaimniecības jomā" (Gruzija, Daugavpils Universitāte)
- "Sievietes balss: Sieviešu līdzdalības stiprināšana Centrālāzijas valstu demokrātiskajos procesos un publiskajā pārvaldē" (Kirgizstāna un Tadžikistāna, "Centrs MARTA")
- "Efektīvas iekšējās kontroles sistēmas un iekšējā audita turpmāka attīstība Moldovas Republikā" (Finanšu ministrija)
- "Pašvaldību un valdības sadarbības veicināšana un publiskās pārvaldības uzlabošana Kirgizstānā" (Latvijas Pašvaldību savienība)
- "Atvērto tehnoloģiju pielietošanas iespējamība Uzbekistānas Republikas administratīvajā pārvaldībā" (SIA "SunGIS")

Kopējais konkursā pieejamais finansējums ir 213‘013 EUR. Pamatojoties uz Attīstības sadarbības politikas plānu 2019. gadam un konkursa nolikumu, no grantu projektu konkursā pieejamās summas pilsoniskās sabiedrības organizāciju projektu īstenošanai ir paredzēti vismaz 50%. Tādējādi finansējums piešķirts projektiem, kas saņēmuši augstāko vērtējumu pilsoniskās sabiedrības organizāciju projektu un pārējo projektu vidū.

Šogad konkursā bija pieteikti 36 projekti, kas ir lielākais projektu iesniegumu skaits kopš 2016. gada.

Avots: ĀM, ManaBalss.lv

Projekts saņēmis Ārlietu ministrijas finansējumu 2019. gadā no attīstības sadarbības budžeta.