Saeimas deputātu kompensāciju atcelšanai trūkst vienprātības 10. Jul (2019)

Individuālā kārtā vairāku frakciju deputāti ir gatavi atteikties no tiem pienākošās kompensācijas par transporta un dzīvesvietas izmaksām, un frakcijas līmenī to atbalsta Jaunā konservatīvā partija (JKP), tomēr reālai likumdošanas maiņai šai jautājumā trūkst politiskās pārliecības un gribas.

Tā var secināt no Saeimas Juridiskajā komisijā otrdien, 9. jūlijā, notikušajām diskusijām par grozījumiem Saeimas kārtības rullī. Komisija otrajā lasījumā ar izteiktu vairākumu neatbalstīja JKP virzītos grozījumus atcelt deputātiem transporta kompensācijas vispār, kā arī ar piecām balsīm pret un četrām balsīm par neatbalstīja pie frakcijām nepiederošā deputāta Alda Gobzema priekšlikumus atcelt transporta kompensācijas Rīgas apkaimē dzīvojošajiem deputātiem un noteikt lielāku attālumu, proti, 50 kilometrus pašreizējo 40 vietā, par kura veikšanu deputātiem ceļa izdevumus kompensē.

Komisijā izvērstās diskusijas ir arī sava veida priekšvēstnesis tam, kādi argumenti tiks lietoti, kad izskatīšanas kārta pienāks kolektīvajam iesniegumam "Par solidāru Saeimas deputātu atteikšanos no kompensācijām" – ManaBalss platformā virzītajai iniciatīvai, kas Saeimā tika iesniegta aprīļa vidū. Pašlaik tā izvērtēšanai ir nodota tieši Juridiskajā komisijā.

Gan attiecīgās iniciatīvas autors, gan JKP un A. Gobzems savus ierosinājumus pamato solidaritātes nepieciešamībā starp likumdevējiem un tautu, jo kā deputātiem, tā privātajā sektorā un ierēdniecībā strādājošajiem ceļa izdevumi, braucot uz darbu Rīgā, ir vienādi, tikai pirmajiem tie tiek kompensēti. "Paredzams, ka kompensāciju saņemšanas ierobežojumi vairos sabiedrības uzticēšanos likumdevēja varai," nu jau noraidīto grozījumu anotācijā raksta JKP.

Komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe (JKP) uzstāja, ka pašreizējā sistēmā nav iespējams kontrolēt, vai izmaksātās kompensācijas tiešām ir likumā noteiktajam mērķim. Sēdē klātesošā KNAB pārstāve par izmaksāto transporta kompensāciju lietderīguma un likumīguma kontroli, kamēr nav ierosināta operatīvā darbība, spēja dot tikai ļoti vispārīgas atbildes.

Komisijas priekšsēdētājas biedrs Jānis Iesalnieks (NA) bija pretējā ieskatā – ka KNAB savu efektivitāti nelikumību novēršanā saistībā ar deputātu kompensācijām veic labi. "Ar sistēmu ir shēmots, bet KNAB atnāca pakaļ konkrētam deputātam" viņš sacīja. "Ja kāds šo izmanto kā shēmošanu, lai nepamatoti iegūtu finanšu līdzekļus, tad tas ir laika jautājums, kad KNAB viņam atnāks pakaļ."

Pie pretargumentiem izskanēja arī vērtējums, ka Saeimas deputāta darbs atšķiras no citiem darbiem ar to, ka tas paredzami ir terminēts – uz četriem gadiem. Tāpēc deputāti, mainot līdzšinējo nodarbošanos, nevar pārvākties tuvāk darba vietai, un līdzšinējā dzīvesvieta ir jāsaglabā gan ģimenes, gan pašu nākotnes vajadzību dēļ.

Netika atbalstīts arī priekšlikums, ka deputātiem kompensējami būtu ceļa izdevumi tikai sabiedriskajā transportā, ko ierosināja J. Strīķe un viņas partijas biedrs, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns. "Izsekojamības moments sabiedriskajam transportam ir daudz augstāks," viņš argumentēja. "Būtu tikai lietderīgi, ja deputāti paši brauktu ar sabiedrisko transportu un rādīti priekšzīmi iedzīvotājiem." Kā pretarguments tam tika piesaukta iespēja, ka sabiedriskais transports var arī nekursēt, bet deputāta pienākums ir uz savu valstiski svarīgo darbu ierasties neatkarīgi no nekā, tāpēc tas arī ir atstājams deputātu individuālo risinājumu līmenī, kas attiecīgi tiek kompensēti.

No deputātes kompensācijām brīvprātīgi ir atteikusies J. Strīķe, un arī A. Gobzems sēdē sacīja, ka kompensācijas "nav prasījis un neprasīs, jo ir zem mana goda prasīt grašus par telefonu vai benzīnu", kā arī, dzīvojot Pierīgā, viņa līdzšinējais dzīves ritms un izmaksas līdz ar deputāta darbu nav mainījušās. Citādi ir ar tālāk reģionos dzīvojošajiem deputātiem, tāpēc A. Gobzems bija pret transporta kompensāciju atcelšanu vispār.

Avots: ManaBalss.lv