Uzvara iniciatīvai – svešvalodu prasmi bez iemesla prasīt nevarēs! 01. Nov (2018)

Kopš 2014. gada platformā ManaBalss.lv virzītā iniciatīva šogad septembrī tika iesniegta Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā. Tā bija spējusi savākt atbalstītāju 7254 parakstus – mazāk par noteikto desmit tūkstošu atbalstītāju slieksni, virs kura Saeimai iniciatīvu izskatīt ir pienākums. Attiecīgi jāvērtē, ka ar šo likumdevēji, pārņemot iniciatīvu, ir izrādījuši arī savu politisko gribu. Likuma redakcijā tai ir arī plašāks formulējums, jo iniciatīvas autors to bija izteicis kā «Par darbu jauniešiem bez krievu valodas prasmēm». Ceturtdien, 1.novembrī, trešajā galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Darba likumā paredz, ka darba devējam nav tiesību prasīt no darbinieka konkrētas svešvalodas prasmi, ja tās lietošana neietilpst darba pienākumos. Likums tagad paredz: ja strīda gadījumā darbinieks norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņa tiešai vai netiešai diskriminācijai uz valodas pamata, darba devēja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgās attieksmes pamatā ir objektīvi apstākļi, kas nav saistīti ar darbinieka valodas prasmi, vai arī to, ka noteiktas valodas prasme ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums. Kā norādīts grozījumu anotācijā, Latvijas darbaspēka tirgū aizvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas – visbiežāk krievu valodas – zināšanas arī gadījumos, kad uzņēmuma darbības specifika nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem. Lai pārtrauktu krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju, darba devējam būs aizliegts izvirzīt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei, norāda likumprojekta autori. Avots: Saeimas preses dienests