Tā kā esi parakstījis šo iniciatīvu un Tev visdrīzāk rūp sakoptas, atbildīgas un veselīgas vides jautājumi, lūdzam pievērst uzmanību šai organizācijas ManaBalss ziņai un aicinājumam līdzdarboties! Proti, Rīga ir viena no piecām Eiropas pilsētām, kur iedzīvotāji šogad kopīgi meklēs risinājumus gaisa kvalitātes uzlabošanai savas pilsētas un Eiropas līmenī. Kā viena no piecām pilsētām Rīga ir izvēlēta dalībai starptautiskajā projektā "CODE Europe". Šis projekts ir mēģinājums kopīgi radīt risinājumus Eiropas gaisa kvalitātes jomā, ļaujot sabiedrībai norādīt uz konkrētām problēmām un piedāvāt savas idejas to risināšanai. Projekta iznākums būs lokāla, nacionāla un Eiropas līmeņa likumdošanas iniciatīvas, lai risinātu gaisa piesārņojuma problēmas un ikvienam nodrošinātu veselīgu gaisa kvalitāti. Projektā savu artavu var sniegt ikviens, kuram ir viedoklis par Rīgas gaisa kvalitāti un ir vēlme iesaistīties šīs problēmas reālā risināšanā. Projekta mājaslapā aicinām aizpildīt īsu anketu un raksturot problēmas, ar kurām nācies saskarties galvaspilsētas gaisa kvalitātes dēļ. Tas paredzami neprasīs vairāk par piecām minūtēm. Katra pieredze un paustais viedoklis ir vērtība, kas palīdzēs uzlabot gaisa kvalitāti visiem Rīgas, Latvijas un Eiropas iedzīvotājiem! Gaisa kvalitātes tēma kļūst arvien aktuālāka tās pārrobežu rakstura un ar to saistīto problēmu dēļ. Tiek lēsts, ka katru gadu apmēram 400’000 priekšlaicīgas nāves gadījumu Eiropā izraisa tieši gaisa piesārņojuma radītās problēmas. Lai panāktu veselīgu gaisa kvalitāti, jāmeklē visaptveroši un problēmas mērogam piemēroti risinājumi. Tāpēc šī projekta ietvaros tiks izmēģināts Eiropā vēl nebijuša mēroga ideju pūļa iesaistes metode jeb crowdsourcing. Projekta gaitā savāktās idejas un ieteikumi tiks mērogoti. Projekta sākumā tie aptvers tikai vietējo (pilsētas) līmeni, bet projekta noslēgumā tie sasniegs Eiropas Savienības līmeni. Tas notiks sekojoši: - Vispirms iedzīvotāji iezīmēs tās gaisa kvalitātes radītās problēmas, ar kurām viņi savā galvaspilsētā saskaras ikdienā. - Tad iedzīvotāji piedāvās risinājumus izceltajām gaisa kvalitātes problēmām. - Iedzīvotāji atlasīs idejas un prioritātes, kas būtu aktuālas ne vien Rīgā, bet arī plašākā mērogā. - Pamatojoties uz iepriekš apkopoto informāciju, iedzīvotāji kopā ar ekspertiem – Eiropas Vides Biroju – formulēs politikas priekšlikumus par gaisa kvalitāti. Rīgā projektu vada organizācija ManaBalss un Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. Projekta aktualitātēm un vērtīgai informācijai par pilsētas gaisa kvalitātes jautājumiem var sekot "Par tīru gaisu Rīgā" Facebook kontā! *** Projekts CODE Europe 2022. gada garumā norisināsies piecās Eiropas pilsētās – Rīgā, Tallinā, Atēnās, Lisabonā un Burgasā. Tā ievaros tiek ieviests arī inovatīvs sociālās ieklausīšanās rīks, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj ievākt internetā pieejamo informāciju par iedzīvotāju nostāju gaisa kvalitātes jautājumos. Projekta gaitā norisinās arī pētnieciskā darbība par digitālo līdzdalību un tiek izstrādāta vispārēji pielietojama metodoloģija tās izvērtēšanai, kā arī ētikas vadlīnijas turpmākajām sociālās ieklausīšanās kampaņām.
Par gaisa kvalitāti Rīgā un Eiropā – iesaisties!13. Jan (2022)
Pārstāvis: Matīss RibkinskisPublicēta: 22. Jul (2016)SMĒĶĒŠANAS AIZLIEGUMS PUBLISKĀS VIETĀS!
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā
Šī brīža smēķēšanas ierobežojumi un to kontrole nestrādā pilnvērtīgi. Faktiski likums nenodrošina nesmēķētāja tiesības uz tīru gaisu no cigarešu dūmiem, kā arī bērni/jaunieši tiek pakļauti tiešai "reklāmai" redzot smēķēšanu publiskās vietās un uztverot to kā normu. Šī brīža likumā ir minētas konkrētas iestādes un vietas kur ir aizliegts smēķēt, bet par pārējām publiskajām vietām (piemēram ielas), likumā viss kontrolējošais mehānisms ir uzvelts pašam nesmēķētājam (Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu: Likuma 10. panta 2. daļa 16. punkts). Praksē pārbaudot šī punkta darbību nesmēķētājs ne tikai saņem savā virzienā apvainojumus un vienaldzīgu/noraidošu attieksmi, bet arīdzan pakļauj sevi un savus līdzgājējus (ģimeni, bērnus,draugus) agresīvām smēķētāja darbībām un konflikta situācijām. Nemaz nerunājot par iztērēto laiku un iegūtajām negatīvajām emocijām.
Līdzīgi kā tas ir ar alkoholisko dzērienu ierobežojumiem, PILNĪBĀ aizliegt smēķēt publiskās vietās, izņemot vietas kur tas ir paredzēts (No publiskām vietām nodalīta teritorija un/vai slēgtas telpas). Likumā norādot gan konkrētus objektus vai vietas, gan norādot lietas/punktus, kas atbilst terminam "publiska vieta" un "smēķēšanas zona". Palielināt soda apmēru par smēķēšanu publiskās vietās (Pielīdzināt sodiem par atvērtu alkohola pudeli publiskās vietās).
1. Nostiprinās nesmēķētāja tiesības uz tīru gaisu no cigarešu dūmiem. 2. Beidzot tiesībsargājošajām iestādēm būs pienākums sodīt jebkuru smēķētāju, kas smēķēs publiskās vietās (nebūs vajadzīga konkrēta cilvēka nepatika pret cigarešu dūmiem! ) 3. Bērniem/jaunieši tiks daudz lielākā mērā pasargāti no nepareiza piemēra un parādīts ka "Smēķēšana NAV NORMA"
Iniciatīvas jaunumi
Jebkuram valsts noteiktam personu tiesību ierobežojumam ir jānosaka leģitīms mērķis un jānodefinē pasākumi konkrētā mērķa sasniegšanai. Pasākumiem mērķa sasniegšanai ir jāatbilst samērīguma principam. Šobrīd Latvijas Republikā ir spēkā Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums (turpmāk – Likums), kura 2.pantā ir definēts tā mērķis, proti, aizsargāt sabiedrības veselību, tostarp cilvēku tiesības dzīvot tīrā un labvēlīgā, ar smēķēšanai paredzētu tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu dūmiem, kā arī ar elektronisko smēķēšanas ierīču tvaiku nepiesārņotā vidē. Likumā izvirzītā mērķa sasniegšanai, ņemot vērā Latvijas sabiedrībā procentuāli lielo smēķētāju skaitu , nepietiek vien ar stingrāku smēķēšanas ierobežošanu normatīvajos aktos, bet ir jāveic arī apjomīgs darbs tieši sabiedrības informēšanā par smēķēšanas kaitīgumu. Situācijā, kad liela daļa sabiedrības pilnībā neizprot smēķēšanas kaitīgumu, nav efektīvi normatīvajos aktos noteikt pilnīgu smēķēšanas aizliegumu publiskās vietās, jo šāds aizliegums nesasniegs savu mērķi, būtu nesamērīgs, kā arī saasinātu konfrontāciju starp nesmēķētājiem un smēķētājiem. Šobrīd Likuma 10.panta otrajā daļā ir noteikti vairāk kā 16 dažādi un plaši definēti smēķēšanas ierobežojumi. RPP atbilstoši Likumā ietvertajam deleģējumam veic daļu Likumā noteikto ierobežojumu kontroli. Likuma un citu smēķēšanu ierobežojošo normatīvo aktu kontroles rezultātā RPP par smēķēšanas ierobežojumu pārkāpšanu, par likuma prasībām neatbilstošu telpu (vietu) ierādīšanu smēķēšanai, par likumā paredzēto informatīvo uzrakstu vai simbolu par smēķēšanas aizliegumu neizlikšanu un par smēķēšanu, ja to izdarījis nepilngadīgais, kopā sastādīja, 2016.gadā – 422 administratīvā pārkāpuma protokolu (turpmāk – APP), 2017.gadā – 825 APP un 2018.gada pirmajā pusgadā – 435 APP. Kopš Likuma spēkā stāšanās 2016.gadā konstatēto pārkāpumu un APP skaits palielinās katru gadu, kas norāda uz to, ka RPP aktīvi kontrolē smēķēšanas ierobežojumus, it sevišķi, ja tos neievēro nepilngadīgas personas, kā arī iedzīvotāji aktīvāk informē policiju par pamanītajiem smēķēšanas ierobežojumu pārkāpumiem. Jāņem vērā, ka Likumā jau šobrīd ir noteikts aizliegums smēķēt jebkurā citā Likuma 10.pantā neminētā publiskā vietā citas personas klātbūtnē, ja šī persona pret to iebilst. Šāds ierobežojums jau pēc būtības nosaka, ka nesmēķētāja tiesiskās intereses uz tīru ar tabakas dūmiem nepiesārņotu vidi prevalē pār smēķētāja interesēm smēķēt. Valsts, nosakot šādu subjektīvu tiesību personām, faktiski jau ir noteikusi, ka smēķēt drīkst tikai vietās, kur tas atbilstoši Likuma 10.panta otrajai daļai nav aizliegts, turklāt netraucējot citus. Tomēr, lai izmantotu šo tiesību būt netraucētam no tabakas dūmiem personām ir jābūt aktīvām un jāceļ iebildumi, bet gadījumā, ja cita persona ignorē iebildumu vai neatiet projām tādā attālumā, kad smēķēšana vairs netraucē, personai ir tiesības par to informēt policiju, kas ierodoties šo personu var saukt pie administratīvās atbildības. Savukārt, ja policija par šo iebildumu informēta netiek, nav iespējams citādi uzzināt par celto iebildumu un konstatēt administratīvā pārkāpuma sastāvu. Šāds regulējums ievēro samērīguma principu – ja persona nevienam netraucē, tā drīkst smēķēt visur, kur tas nav aizliegts, savukārt, ja kāds par to ceļ iebildumus, tai jāpārtrauc smēķēšana vai jāatiet pietiekamā attālumā. RPP regulāri aicina personas informēt policiju par pamanītajiem smēķēšanas ierobežojumu pārkāpumiem, zvanot uz policijas informatīvo tālruni 110 jebkurā diennakts laikā, kā arī informāciju par likumpārkāpumiem iespējams nosūtīt RPP, izmantojot mobilā tālruņa lietotni, kur pārkāpumu var fiksēt, veicot fotografēšanu vai video filmēšanu. Iesniegtās iniciatīvas ieviešanā svarīgākais ir tieši sabiedrības informēšana un izglītošana, ko šobrīd Veselības ministrija kopīgi ar savām padotībā esošajām iestādēm plaši dara. RPP ieskatā šobrīd, imperatīvi nosakot vispārīgu smēķēšanas aizliegumu publiskās vietās, tas nebūtu efektīvi un nesasniegtu savu mērķi. - Rīgas pašvaldības policijas viedoklis Vai viedoklis šķiet interesants? Dalies ar to tālāk!Rīgas pašvaldības policija: "jābūt veiktam lietderības vērtējumam vai mērķi nav iespējams sasniegt ar mazāk personu tiesību ierobežojošiem līdzekļiem"08. Jun (2018)
Liepājas pašvaldības policija: "Visticamākais, ka būtu liela pretestība no lielas daļas sabiedrības (smēķētājiem). Jārēķinās arī ar to, ka tās būtu papildus izmaksas pašvaldībām, lai ierīkotu šādas, smēķēšanai paredzētās vietas." Jelgavas pilsētas pašvaldības policija: "Šobrīd likumdošanā ir aptvertas diezgan daudz vietas, kur aizliegts smēķēt. Kā arī likumdošana paredz, ka aizliegts smēķēt jebkurā citā likumdošanā neminētajā publiskajā vietā vai citas personas klātbūtnē, ja personai ir pamatotas pretenzijas. Pašreizējais regulējums dod pietiekoši daudz rīku, lai sodītu, noteikumus neievērojušos, smēķētājus." Dalies ar iniciatīvu sociālajos tīklos un palīdzi savākt nepieciešamos parakstus!Liepājas un Jelgavas pašvaldību policija izsaka viedokli30. May (2018)
Diskusijas dalībnieki:
Sabiedrības iniciatīvu platformā ManaBalss.lv parakstus vāc iniciatīva "Smēķēšanas aizliegums publiskās vietās”, kurai šobrīd ir 3707 parakstu. Līdz šim jau ir noteikti vairāki smēķēsanas ierobežojumi, smēķēt nedrīkst, piemēram, ārstniecības iestāžu, sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūciju, ieslodzījuma vietu telpās un vietās, tuvāk par 10 metriem no ieejām ēkās, kur izvietotas valsts pārvaldes iestādes, sabiedriskā transporta pieturvietu nojumēs un uz peroniem, parkos, skvēros un peldvietās u.c. Tomēr vai ir vajadzīgs aizliegt smēķēt visās publiskās vietās? Lai nodrošinātu vispusīgu un informējošu diskusiju, aicināsim dažādo iesaistīto pušu pārstāvjus uz publiskām debatēm, kurās aplūkosim iniciatīvu, kā arī spriedīsim par tās ietekmi Latvijā. Diskusijas laikā arī publika varēs izteikt savu viedokli un uzdot jautājumus diskusijas dalībniekiem! Nāc un klausies diskusiju! Tiekamies ceturtdien, 31. maijā 18:45! Vairāk informācijas: https://www.facebook.com/events/230539207713229/Piedalies kā skatītājs jaunā diskusiju raidījuma “Mana Balss” uzņemšanā RīgaTV 24 studijā, Blaumaņa ielā 32, 31. maijā plkst. 18:45!29. May (2018)
-Moderators Māris Zanders
-Henriks Danusēvičs, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents
-Mārtiņš Šics, Saeimas deputāts (Latvijas Reģionu apvienība), ārsts
-Anda Čakša, Veselības ministre (ZZS)
-Olga Silakaktiņa, Bezdūmu nozares asociācijas valdes locekle
Pilnīgs smēķēšanas aizliegums! Sveiki, esmu Matīss, es pats esmu nesmēķētājs, un šis ir stāsts par manu iniciatīvu manabalss.lv portālā. Kad smēķēšana skāra tikai mani personiski, es to uztvēru kā savu problēmu un nebiju gatavs to aktualizēt plašākā sabiedrībā, cīnoties pret to, jo likās, ka nevaru iestāties pret draugiem, paziņām, kas smēķē, ka tas nav pareizi. 23 gadu vecumā pasaulē nāca dēls Markuss, un tajā brīdī mana dzīve mainījās par 180 grādiem. Smēķētāju dūmi, kas traucēja man, vairs neskāra tikai manu veselību, tā vairs nebija tikai mana problēma, jo man bija dēls, dēls, kas nevar aizstāvēt sevi, un pavisam noteikti es nevēlējos, lai viņam būtu jāelpo indīgie cigarešu dūmi. Bērnam paaugoties, sākām biežāk apmeklēt publiskas vietas (parki, jūra, Vecrīga, kafejnīcas, veikali u.c.). Lai kurp mēs dotos, nebija iespējams izvairīties no cigarešu dūmiem. Pa ielu katrs desmitais cilvēks iet ar cigareti rokās, kas tev gribot negribot liek mainīt virzienu, lai tikai cigarešu dūmi netiktu klāt tavam bērnam. Veikalu ieejas, pie kurām speciāli smēķētājs tiek provocēts smēķēt tieši tur, jo tur atrodas urna ar cepurīti, kurā ir vieta cigaretes izsmēķim. Lai tiktu veikalā, man ar dēlu nākas iet cauri cigarešu dūmu mutuļiem. Vasarā, kad vēlies pavadīt laiku pie jūras, ar ģimeni paēst restorānā vai kafejnīcā vai sēdēt āra terasē, svaigā gaisā (jo maziņš bērns ir ļoti jutīgs pret bezgaisu un karstām telpām), realitāte ir šokējoša – smēķēšanai paredzētie galdiņi nav atdalīti pilnīgi ne ar ko, un, kur beidzas galdiņi nesmēķētājiem, jau nākamais blakusgaldiņš ir smēķētājiem, un cigarešu dūmi bez problēmām nonāk pie nesmēķētāju galdiņa, kur vēlamies ieturēt maltīti. Mēs neesam vienīgie, arī uz ielas esošie cilvēki ir spiesti elpot cigarešu dūmus no terases. Tāpēc man kā nesmēķētājam, lai paēstu ar ģimeni āra terasē un neelpotu cigarešu dūmus, jāmeklē nevis vieta, kur vēlamies paēst, bet gan vieta, kur VARAM paēst! Un sabiedrība to ir pieņēmusi par normu! Slimību profilakses un kontroles centra dati: “2015. gada rudenī tika konstatēts, ka pēdējo gadu laikā smēķētāju skaits, par spīti drastiskajiem ierobežojumiem, sācis pieaugt. 2014. gadā smēķēja par 2% vairāk iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem nekā 2013. un 2012. gadā. Kopumā 2014. gadā smēķēja 52% vīriešu un 23% sieviešu.” LTV1 raidījums Aizliegtais paņēmiens: “Galvenie sodītāji par dažādu veidu smēķēšanas ierobežojumu pārkāpšanu ir pilsētu pašvaldības policija. Privātpersonām noteiktais soda apmērs var sasniegt 15 eiro!” “Rīgā 2015. gadā par smēķēšanu neatļautās vietās noformēti 260 pārkāpumu protokoli. Tikmēr par neatļautu auto novietošanu 42 417 protokoli.” Statistika ir graujoša, smēķētāju skaits nevis samazinās, bet, tieši otrādi, pieaug. Nepilnas 164 reizes vairāk izrakstīti sodi par neatļautā vietā novietotu auto, salīdzinot ar smēķēšanu neatļautā vietā. Policijas pamatuzdevums ir kontrolēt, jautājums ir par tās prioritātēm. Es ar savu iniciatīvu iestājos, lai turpmāk šī prioritāte būtu smēķētāji publiskās vietās. Šī situācija ir jāmaina, katram policistam, policijas ekipāžai dodoties apgaitā pa pilsētas ielām, pasākumos, cilvēku pulcēšanās vietās, ir jāsoda katrs fiksētais smēķētājs. Naudas sods diemžēl ir pats efektīvākais audzinoša rakstura līdzeklis, un tas ir jāizmanto. 15 eiro sods būtu jādubulto 30 eiro apmērā, un regulāriem pārkāpējiem, kas sodīti vairākkārt, jāpalielina naudas soda apmērs par katru nākamo pārkāpuma reizi! Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums paredz, ka nesmēķētāja tiesības uz tīru gaisu, kas nav piesārņots ar tabakas un augu smēķēšanas produktu dūmiem, elektronisko smēķēšanas ierīču tvaikiem, ir galvenās un prioritāras. Dzīvē viss ir ačgārni: smēķētājs smēķē, kur grib, nesmēķētājam ir jāpielāgojas, nevis otrādi, kā tam būtu jābūt! Tāds ir rezultāts likumsargu bezdarbībai. Uz papīra likums ir, bet realitātē kontroles mehānisms nestrādā! Jo pat ja smēķētāji smēķē likumā noteiktās vietās, cigarešu dūmi tik un tā sasniedz nesmēķētājus. “10. pants. Smēķēšanas ierobežojumi (1) Darba devēja pienākums ir nodrošināt nodarbinātajam darba vietu, kas nav piesārņota ar tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu dūmiem un elektronisko smēķēšanas ierīču tvaiku. Nodarbinātajam ir tiesības atteikties strādāt tādā darba vietā, kur citi nodarbinātie smēķē, un šādu atteikumu nedrīkst uzskatīt par darba disciplīnas vai civildienesta noteikumu pārkāpumu. (2) Aizliegts smēķēt: 1) bērna un grūtnieces klātbūtnē; 2) izglītības iestāžu, izglītības iestāžu dienesta viesnīcu un audzināšanas iestāžu telpās un šo iestāžu lietošanā esošajās teritorijās; 3) ārstniecības iestāžu, sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūciju, ieslodzījuma vietu telpās un vietās, kurās tiek ievietotas un uzturas aizturētās personas, kā arī šo iestāžu teritorijās, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai. Ieslodzījuma vietu telpās un vietās, kurās tiek ievietotas un uzturas aizturētās personas, gadījumos, kad nav iespējams nodrošināt iespēju apcietinātajam smēķēt vietā, kas speciāli ierādīta smēķēšanai, ir atļauts smēķēt telpā, kas speciāli ierādīta smēķēšanai; 4) tuvāk par 10 metriem no ieejām ēkās vai būvēs (arī uz ārējām kāpnēm un lieveņiem), kur izvietotas valsts pārvaldes iestādes un kapitālsabiedrības, kurās vairāk nekā 50 procenti kapitāla daļu (akciju) pieder publiskai personai. Šajās vietās izliek informatīvus uzrakstus vai simbolus par smēķēšanas aizliegumu; 5) sabiedriskā transporta pieturvietu nojumēs un uz peroniem; 6) daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kāpņu telpās, gaiteņos un citās koplietošanas telpās; 7) uz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju balkoniem un lodžijām, ja kāds no mājas iedzīvotājiem pret to pamatoti iebilst; 8) darbavietās darba un koplietošanas telpās, izņemot telpu, kas speciāli ierādīta smēķēšanai; 9) publiskās ēkās, būvēs un publiskās telpās. Šis aizliegums neattiecas uz publiskās ēkās esošajiem dzīvokļiem; 10) sabiedrisko transportlīdzekļu, taksometru un tādu kuģu, kuri kā pakalpojumu īsteno pasažieru pārvadājumus, salonos, kabīnēs un kajītēs. Tālsatiksmes vilcienos un kuģos, kuri kā pakalpojumu īsteno pasažieru pārvadājumus, var būt atsevišķi vagoni vai kajītes, kas paredzēti smēķētājiem; 11) valsts vai pašvaldību iestāžu īpašumā vai turējumā esošos transportlīdzekļos; 12) sporta un citu publisku pasākumu laikā stadionos un citās norobežotās teritorijās, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai; 13) bērnu atpūtas un rotaļu laukumos; 14) parkos, skvēros un peldvietās, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai; 15) kafejnīcās, restorānos un citās sabiedriskās ēdināšanas vietās, izņemot vasaras (āra) kafejnīcas, kurās atļauts smēķēt tikai vietās, kas speciāli ierādītas smēķēšanai; 16) jebkurā citā šajā pantā neminētā publiskā vietā citas personas klātbūtnē, ja šī persona pret to iebilst.” Bieži vien likumā noteiktajos konkrētajos objektos un vietās, kurās un kuru tuvumā nedrīkst smēķēt, nav iespējams noteikt, kurā brīdi viņš atrodas objekta tuvumā un kurā cigarešu dūmi vairs neskar cita cilvēku, piemēram, sporta laukuma apmeklētājus, veikala apmeklētājus, pieturvietas u.c. tāpēc ir jāveic izmaiņas, lai neveidotos strīdīgas situācijas soda piemērošanas gadījumā! Policists nevar sodīt smēķētāju, kamēr pēc likuma 10. panta 2. punkta 16. apakšpunktā noteiktā es neesmu izteicis iebildumu, ka mani tas traucē, kas būtībā nozīmē ne tikai to, ka nevis policija veic tās pienākumus un kontrolē likuma ievērošanu (praktiski pazūd iespēja smēķētāju sodīt), bet man pašam jādodas pie smēķētājiem un jālūdz nodzēst cigareti, kas praksē ne tikai nestrādā, bet veido konfliktsituācijas, un smēķētāju agresīvas darbības apdraud manas ģimenes drošību. Runājot ar smēķētāju, nepamet sajūta, ka cilvēks nebaidās tikt sodīts, jo, visticamāk, nekad tas nav noticis un smēķētāji ir pārliecināti par savu nesodāmību. Nonācu pie secinājuma, ka šī problēma ir visas Latvijas mērogā un ar portāla manabalss.lv palīdzību mēs, tie, kas jau ir parakstījušies, un tie, kuri parakstīsies, varam parādīt lēmējvarai, ka vismaz 10 000 Latvijas pilsoņu šābrīža situācija neliekas normāla un tā ir jārisina. Jārisina, pilnīgi aizliedzot smēķēt publiskās vietās. Šā brīža situācija jau parāda, ka ar esošajiem aizliegumiem un vājo kontroli situācija ir bēdīga un diemžēl jāatzīst, ka vairākums smēķētāju nav gatavi mest malā savu egoistisko vēlmi apmierināt vajadzību pēc nikotīna, nedomājot par līdzcilvēku veselību. Ja mums liekas tik pašsaprotams aizliegums pārsniegt ātrumu, braucot ar transportlīdzekli, aizliegums lietot alkoholu publiskās vietās, aizliegts stāvēt neatļautās vietās, tad kāpēc ar smēķēšanu publiskās vietās ir citādi? Cigaretes dūmu kaitīgums taču ir acīmredzams un pierādīts! Matīss Ribkinskis Ziņas avots: Ārsts.lv http://arsts.lv/aktualitates/pilnigs-smekesanas-aizliegumsIniciatīvas autora personīgā pieredze un lēmums par iniciatīvu ManaBalss.lv portālā!12. Sep (2016)
Jau sen mūsu lietotāji izteikuši vēlmi pēc diskusiju iespējām platformā! Mēs esam atraduši tam risinājumu! Spied "PIEDALIES DISKUSIJĀ" un izsaki savu viedokli par iniciatīvu! Runā, vērtē, diskutē un dalies!Platformā jauna iespēja - piedalies diskusijā par iniciatīvu!11. Aug (2016)
English
Latviski
