Pārstāvis: Bubenčikovs NikolajsPublicēta: 29. Nov (2023)

STARPTAUTISKĀ VĪRIEŠU DIENA
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
444
Jau parakstījuši 444
9'556

Starptautiskā vīriešu diena ir ikgadēji starptautiski svētki, ko atzīmē 19. novembrī. Pirmo reizi tā tika svinēta 1999. gadā Trinidādā un Tobāgo. Pēc tam šie svētki guva atbalstu Austrālijā, Karību jūras reģionā, Ziemeļamerikā, Tuvajos Austrumos un Eiropā. (International Men's Day, IMD. Skat. 2023. kampaņas video: https://www.youtube.com/watch?v=-4y9Fqzauiw.) Starptautiskās vīriešu dienas izveides mērķi ir pievērst uzmanību vīriešu dzimuma diskriminācijai un dzimumu nevienlīdzības problēmai. Svētku rīkotāji koncentrējas uz jebkura vecuma zēnu un vīriešu veselības saglabāšanu, un tiek uzsvērta vīriešu pozitīvā ietekme uz ģimeni un bērnu audzināšanu. Uzstājoties UNESCO vārdā, Ingeborga Breinesa, UNESCO Ženēvas komunikāciju direktore un bijusī Sieviešu un dzimumu nevienlīdzības programmas vadītāja, sacīja: "Šī ir lieliska ideja, kas uzlabos dzimumu līdzsvaru." Viņa arī piebilda, ka UNESCO cer uz sadarbību ar IMD organizatoriem. Šobrīd svētki tiek svinēti vairāk nekā 59 valstīs, tostarp Baltkrievijā, Krievijā, Ukrainā, Lielbritānijā, Kanādā, Dānijā, Norvēģijā, Francijā, Itālijā, Īrijā, Austrālijā, Indijā, Ķīnā, Trinidādā un Tobāgo, Jamaika, Rumānija, Dienvidāfrika, Tanzānija, Zimbabve, Botsvāna, Seišelu salas, Burundi, Menas sala, Austrija, Bosnija un Hercegovina, Pakistāna, Kuba, Antigva un Barbuda, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Grenāda un Kaimanu salas, Ungārija, Gana, Singapūra, Malta, Izraēla un citur. Pirmā Starptautiskā vīriešu diena pieminēta 20. gadsimta 60. gados. Tad tika ziņots, ka "daudzi cilvēki aicina Starptautisko vīriešu dienu svinēt līdzīgi kā Starptautisko sieviešu dienu, kas tiek svinēta 8. martā". Deviņdesmito gadu sākumā organizācijas Amerikas Savienotajās Valstīs februārī rīkoja nelielus pasākumus pēc profesora Tomasa Ostera iniciatīvas, kurš vadīja Misūri-Kanzasas Universitātes Vīriešu studiju centru. 1994. gadā T. Osters veicināja svinību panākumus, taču 1995. gadā viņa centieni bija nesekmīgi, un viņš atteicās no svinību plāniem nākamajos gados. Kad Austrālija atteicās no šo svētku svinēšanas februārī, vienīgā valsts, kurā svētki tika svinēti, bija Malta, kur ar Maltas Vīriešu tiesību asociācijas atbalstu tos svinēja katru gadu februārī līdz 2009. gadam, kad tika nolemts svētkus pārcelt uz 19. novembri, lai to atzīmētu kopā ar citām valstīm. Ideja par Starptautiskās vīriešu dienas atzīmēšanu ir guvusi atbalstu arī no UNESCO. To nevajadzētu jaukt ar Pasaules vīriešu dienu, ko atzīmē novembra pirmajā sestdienā, un Starptautisko vīriešu nervu sistēmas aizsardzības dienu, kas neoficiāli tiek svinēta 22. oktobrī.

Starptautiskās vīriešu dienas kā atzīmējamas dienas ieviešana arī Latvijā pievērsīs sabiedrības uzmanību vīriešu tiesību un to diskriminācijas problēmām veselības, ģimenes, izglītības, mediju u.c. jomās, kā arī izcels vīriešu sasniegumu pozitīvo ietekmi. Pēdējos gados Starptautiskā vīriešu diena ir izaugusi līdz dažādiem publiskiem semināriem, pasākumiem skolās, radio un televīzijas programmām, miermīlīgām demonstrācijām un gājieniem, apaļajiem galdiem un mākslas izstādēm. Kārtība, kādā šī diena tiek svinēta, nav obligāta. IMD atgādina, ka šī diena nav tiešs Starptautiskās sieviešu dienas analogs. Tā tika radīta, lai uzsvērtu vīriešu problēmas. Katru gadu svētkos tiek piedāvātas aktuālas tēmas. Piemēram, 2002. gadā tā bija pasaules miera tēma, 2003. gadā – vīriešu veselība, 2007. gadā – dziedināšana un piedošana, bet 2009. gadā – vīriešu pozitīvās lomas tēma. Šīs tēmas nav obligātas, un dalībnieki var nākt klajā ar savām tēmām, lai risinātu vietējās problēmas.

2009. gadā tika apstiprināti Starptautiskās vīriešu dienas atzīmēšanas mērķis: pozitīvu vīriešu lomu modeļu iedrošināšana. Tie ir ne tikai kinozvaigznes un sportisti, bet arī vienkārši cilvēki, kas dzīvo pieklājīgu un godīgu dzīvi. Mērķis ir svinēt vīriešu pozitīvo ieguldījumu sabiedrībā, valdībā, ģimenē, laulībā, audzināšanā un vidē un izcelt vīriešu veselību un sociālo, emocionālo, fizisko un garīgo labklājību.