Pārstāvis: Agnija LūsePublicēta: 23. Mar (2023)TIESĪBAS UZ VALSTS/PAŠVALDĪBAS APMAKSĀTU PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDES PIEEJAMĪBU BĒRNIEM NO 1,5G.
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā
Aicinu nodrošināt vienlīdzīgas tiesības uz valsts vai pašvaldības apmaksātu pirmsskolas izglītības iestādes pieejamību visiem bērniem, kuri sasnieguši pusotra gada vecumu, ja pašvaldība nevar nodrošināt vietu pašvaldības bērnudārzā.
Bērnam piedzimstot, jaunie vecāki steidz reģistrēt bērnu rindā uz pirmsskolas izglītības iestādi. Tas ir viens no pirmajiem darbiem, ko jaunajiem vecākiem ir jāuzspēj izdarīt, lai bērns iegūtu iespēju apmeklēt pašvaldības bērnudārzu. Valsts ir noteikusi, ka bērna kopšanas atvaļinājums ir apmaksāts līdz bērna pusotram gadam. Tas ir brīdis, kad vecākam, kurš ir uzņēmies rūpes par bērnu, ir jāatgriežas darbā, lai varētu turpināt rūpēties par bērnu. Neziņa par to, vai bērnam būs vieta pašvaldības bērnudārzā, rada lielu stresu un pārdzīvojumus jaunajai ģimenei. Bieži šī neziņa ilgst pat līdz brīdim, kad bērnam ir apritējis pusotrs gads. Šī informācija nav publiski pieejama vecākiem. Nav noslēpums, ka privātie bērnudārzi, mājdārziņi vai aukles pakalpojumi mūsu valstī ir dārgs pakalpojums, kas nav "pa kabatai" jebkurai ģimenei. Tas ir liels finansiāls slogs ģimenei, kurai ir jāparedz, jāietaupa nauda privātajam bērnudārzam, ja bērnam nebūs iespēja apmeklēt pašvaldības dārziņu. Daudziem tas liek apsvērt iespēju pat neatgriezties darba tirgū, cerot, ka otrs vecāks spēs uzturēt visu ģimeni. Šobrīd Izglītības likuma 17. panta 2.1 punkts paredz, ka gadījumos, kad pašvaldība bērnam, kurš sasniedzis pusotra gada vecumu un kura dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, nenodrošina vietu pašvaldības bērnudārzā (no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai) un bērns apgūst pirmsskolas izglītības programmu privātajā bērnudārzā, tad pašvaldība privātajam bērnudārzam sedz izmaksas ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Es tomēr uzskatu, ka šāds likums ir netaisnīgs. Summa, kas vecākiem ir jāpiemaksā par privātās iestādes apmeklēšanu, katrā pašvaldībā ir atšķirīga, bet vidēji tie ir +/- 200–300 eiro mēnesī + vēl izmaksas par ēdināšanu. Uzskatu, ka šāda nevienlīdzīga attieksme nav pieļaujama – vieni vecāki bez raizēm var atgriezties darbā, neplānojot, nemeklējot papildus līdzekļus bērnudārza apmeklēšanai, bet citiem ir katru mēnesi jārēķinās ar vairāku simtu eiro izdevumiem par bērnudārzu. Brīdī, kad valstī sarūk dzimstības rādītāji, ir īstais brīdis parūpēties par tiem bērniem, kuri jau ir dzimuši, nodrošinot visām ģimenēm vienlīdzīgus apstākļus. Katrai pašvaldībai ir pieejama informācija, cik bērniem būs vieta pašvaldības bērnudārzā un cik bērni paliek "aiz strīpas". Visiem bērniem, kuri ir palikuši "aiz strīpas" rindā uz PII, būtu jāsedz bērnudārza izmaksas 100% apmērā, nevis daļēji, kā tas ir pašlaik. Šāds atbalsts būtu jānodrošina līdz brīdim, kad ir atbrīvojusies vieta pašvaldības bērnudārzā. Izņēmums būtu gadījumi, kad vecāki paši atsakās no vietas pašvaldības bērnudārzā un izvēlās savu bērnu laist privātajā pirmsskolas izglītības iestādē. Mans piedāvājums ir, ka valstij būtu jāsedz daļa no šīm izmaksām, ko pašvaldība nevar nosegt, lai visām ģimenēm Latvijā būtu vienādas iespējas uz pirmsskolas izglītības iegūšanu.
Līdz ar to mēs iegūsim vienlīdzīgu attieksmi pret visām ģimenēm. Tas veicinās dzimstību, stabilitātes sajūtu un jauno vecāku ātrāku atgriešanos darba tirgū, kā arī mudinās pašvaldības iestādes parūpēties par jaunu pirmskolas izglītības iestāžu atvēršanu administratīvajā teritorijā. Cita starpā tas mazinās arī nepieciešamību pēc privāto bērnudārzu veidošanas un uzturēšanas.
English
Latviski
