Pārstāvis: Latvijas dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācija "Mājoklis"Publicēta: 13. May

VALSTS ATBALSTS DAUDZDZĪVOKĻU ĒKU TEHNISKAJAI APSEKOŠANAI
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

Padomju laikā celto daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku drošības jautājums katru gadu kļūst jo aktuālāks (https://ej.uz/6cnz). Lielākajai daļai padomju laikā celto daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku kalpošanas termiņš vai nu tuvojas beigām, vai arī ir jau beidzies. Tas uzliek par pienākumu nodrošināt ēkas tehniskās apsekošanas veikšanu. Tehnisko apsekošanu ir jāveic, lai noskaidrotu mājas konstrukcijas, to drošību, mājā esošo iekārtu, komunikāciju un inženiertīklu tehnisko stāvokli un lai ēkas īpašnieki varētu lemt par veicamajiem pasākumiem, lai daudzdzīvokļu dzīvojamā māja ilgtermiņā atbilstu Būvniecības likumā izvirzītajām prasībām. Tieši savlaicīga rīcība var novērst apdraudējumu. Būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvs LBN 405-21 nosaka, ka katrai daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai periodiski, bet ne retāk kā reizi desmit gados, ir jāveic padziļinātā tehniskā apsekošana, vienlaikus nosakot, ka pirmreizēji tā jāveic ne vēlāk kā līdz 2031. gadam. Apsekošanu var veikt tikai sertificēts būvinženieris. Šā pakalpojuma izmaksas galvenokārt ir atkarīgas no mājas platības un pakalpojuma sniedzēja piedāvājuma, tomēr tehniskā apsekošana kopumā nav lēts pakalpojums. Saskaņā ar likumdošanu, finansējuma nodrošinājums šim mērķim ir dzīvokļu īpašnieku pienākums. Taču dzīvokļu īpašnieku situācijas ir ļoti dažādas. Bieži īpašniekiem ir grūtības nodrošināt finansējumu, un mājas tehniskā apsekošana tiek atlikta, tā visiem dzīvojot neziņā, kas notiek ar ēku un vai tā ir dzīvošanai droša. No vienas puses, daudzdzīvokļu mājas ir privātīpašums un kopīpašums, bet, no otras puses, tās ir būves, kuru ekspluatāciju stingri reglamentē Būvniecības likums. Vienlaikus dzīvojamo māju uzturēšana ir cieši saistīta ar ēku drošību un apkārtējās vides kvalitāti. Tātad tā ir sabiedrībai nozīmīgu interešu aizsardzība. Valsts kontroles revīzija 2020. gadā (https://ej.uz/w8np) konstatēja, ka 60% daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās ir būtiski bojājumi: jumta seguma caurtece vai jumta seguma neatbilstīgs stāvoklis, mitri pamati u.c. OECD savā pētījumā par mājokļu pieejamību Latvijā (https://ej.uz/8jqq) norāda, ka, lai risinātu mājokļu kvalitātes problēmas Latvijā, nepieciešams veicināt investīcijas mājokļos. OECD norāda, ka līdz šim ieguldījumi mājokļos Latvijā ir bijuši ļoti zemi, un Latvija var palīdzēt mazināt mājokļu kvalitātes izaicinājumu, veicot lielākus finansiālus ieguldījumus, piemēram, sniedzot mērķētu atbalstu mājsaimniecībām, kurām nepieciešams atbalsts, uzlabojot esošā dzīvojamā fonda kvalitāti. Viens no iemesliem, kāpēc dzīvojamais fonds nav labā stāvoklī, ir vairāk nekā 30 gadu garumā nepabeigta dzīvojamo māju privatizācija, kas radījusi deformētu izpratni par to, kas par ko ir atbildīgs. Mājokļu jautājums prioritāri ir valsts atbildība un rūpes par saviem iedzīvotājiem, it īpaši situācijā, kad paši dzīvokļu īpašnieki nespēj par īpašumu rūpēties ar krietna saimnieka atbildību. Risks ilgstoši neveiktai tehniskai apsekošanai ir iedzīvotāju drošība, īpašuma vērtība samazināšanās un risks, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji var palikt bez mājokļa. Pienākums valstij novērst esošo apdraudējumu izriet no Satversmē nostiprinātajām tiesībām uz dzīvību un veselību.

Tāpēc aicinu veikt grozījumus likuma "Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā" 27.2 pantā, papildus palīdzībai dzīvojamās mājas atjaunošanai, restaurācijai un mājokļa un vides pieejamības nodrošināšanai nosakot pienākumu pašvaldībai sniegt palīdzību dzīvojamās mājas īpašniekam (īpašniekiem), piešķirot finansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas tehniskās apsekošanas atzinuma izstrādei. Pašvaldība izstrādā saistošos noteikumus, kur paredz palīdzības apmēru līdz pat 100% atkarībā no maznodrošināto un citu atbalstāmo iedzīvotāju kategoriju skaita, t.sk. mājas atrašanās vietas ( piem. bijušie kolhozu centri, kur iedzīvotāju skaits ir mazs), utt. Kāpēc caur pašvaldībām? Savā administratīvajā teritorijā pašvaldībām, kas vienlaikus atbild par būvniecības jautājumiem, t.sk. ēku drošību, ir iespēja uzrunāt savus iedzīvotājus mērķētāk. Valsts atlīdzina pašvaldību izdevumus palīdzības sniegšanai dzīvojamās mājas īpašniekam par mājas tehnisko atzinumu.

Praksē ir konstatēts, ka viena no būtiskākajām problēmām, kāpēc ēkas ir sliktā tehniskā stāvoklī, ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku neziņa par ēkas tehnisko stāvokli. Valsts un pašvaldības precīzi mērķēts atbalsts var šo situāciju novērst, maksimāli pasargājot dzīvokļu īpašniekus no nelaimes, kad mājvieta var tikt atzīta par bīstamu cilvēka dzīvībai un ēkas ekspluatācija tiek aizliegta.

Pastāsti par iniciatīvu