Pārstāvis: Ilze KupčaPublicēta: 29. Nov (2022)

VALSTS FINANSĒTAS STUDIJAS TIK ĻOTI NEPIECIEŠAMAJAI SOCIĀLĀ DARBINIEKA PROFESIJAI
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
339
Jau parakstījuši 339
9'661

Sociālais darbs Latvijā ir profesija ar pastāvīgi pieaugošu pieprasījumu, bet vienlaikus šo speciālistu trūkst. Latvijā trūkst vairāk nekā 500 sociālā darba speciālistu. Sociālais darbinieks ir viena no tām profesijām, kura nevienu īpaši neinteresē un kuru nepamana, līdz tā kļūst personīgi aktuāla. To, ka problēmas sociālā darba jomā netiek risinātas pietiekami efektīvi, pierāda lielais vakanču skaits, sociālajā nozarē strādājošo pārslodze un profesionālā izdegšana. Jauni darbinieki nozarē ienāk ļoti maz. Iespējams, gan zemo algu dēļ, gan izglītības prasības dēļ, lai strādātu sociālā darbinieka amatā, ko pārsvarā var iegūt par saviem privātajiem līdzekļiem. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 41. pants nosaka, ka tiesības veikt sociālo darbu ir personām, kas ieguvušas otrā līmeņa profesionālo augstāko vai akadēmisko izglītību sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā.

Klātienes studentiem budžeta vietu ir ļoti maz, bet neklātienes studentiem to nav vispār. Lai studenti būtu ieinteresēti mācīties šo tik ļoti nepieciešamo un pieprasīto profesiju, ir nepieciešams nodrošināt budžeta vietas gan pilna laika klātienes, gan neklātienes studentiem, vai arī studiju kredīta dzēšana no valsts budžeta līdzekļiem, ja attiecīgais cilvēks strādā savā profesijā.

Sociālajam darbiniekam ir jābūt daudzpusīgām zināšanām. Sociālā darba izglītība ir ļoti svarīgs faktors, kas ietekmē to, cik zinīgi, prasmīgi un motivēti ir jaunie speciālisti. Sociālais darbs prasa no darbinieka nemitīgu izglītošanos, jo, lai palīdzētu savam klientam, ir jābūt ļoti plašām zināšanām – juridiskos un īpašuma lietu jautājumos, finanšu lietās, protams, arī veselības aprūpes jautājumos un psiholoģijā. Kamēr savā profesijā vēl strādā pieredzējuši un savu darbu mīloši sociālie darbinieki, valstij ir steidzami jālemj par atbalstu šai novārtā atstātajai nozarei, kura ir un aizvien būs mums aktuāla. Turklāt pieaug arī sociālo darbinieku loma, strādājot ar dažādām mērķa grupām, tāpēc jaunu darbinieku ieplūšana nozarē ir ļoti nepieciešama, un to var panākt tikai visaptverošas politikas rezultātā.