Pārstāvis: Jūlija SoboļaPublicēta: 07. Feb

VECĀKU UN BĒRNU SASKAŅOTAI ATTĪSTĪBAI: PAGARINĀT BĒRNA KOPŠANAS ATVAĻINĀJUMU!
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
918
Jau parakstījuši 918
9'082

Mēs vēlamies panākt to, lai bērnu kopšanas atvaļinājums tiktu pagarināts no 1,5 līdz 2 gadu vecumam. Tas uzlabos bērna emocionālo un psiholoģisko attīstību, nodrošinot stabilu piesaisti vecākiem kritiski svarīgā attīstības periodā, vienlaikus stiprinot ģimenes labklājību un sociālo vienlīdzību Latvijā.

Mēs piedāvājam mainīt Darba likuma 156. pantu, pagarinot maksimālo bērnu kopšanas atvaļinājuma ilgumu līdz bērna 2 gadu vecumam. Lai nodrošinātu šo izmaiņu finansiālo ilgtspēju, nepieciešams palielināt valsts budžeta līdzekļus sociālajai aizsardzībai, tai skaitā bērnu kopšanas pabalstu izmaksām. Tādā veidā tiktu stiprināta valsts sociālās apdrošināšanas sistēma un nodrošināts atbalsts vecākiem, kuri piedzīvo šo svarīgo dzīves posmu, esot kopā ar saviem bērniem.

Šī iniciatīva ir ieguldījums Latvijas nākotnē, jo ģimenes un bērni ir valsts attīstības pamats. Stabils un atbalstošs bērna agrīnais dzīves posms rada emocionāli veselu sabiedrību, kas spēj veiksmīgi pielāgoties nākotnes izaicinājumiem. Parakstot šo iniciatīvu, sabiedrība apliecina savu apņemšanos aizsargāt ģimeņu intereses un veidot labāku nākotni Latvijai. Sabiedrības ieguvumi: 1. Bērnu emocionālā labklājība: Bērni veidos stabilāku emocionālo piesaisti ar vecākiem, kas kalpo kā pamats viņu veselīgai psiholoģiskajai attīstībai un spējai veidot veselīgas attiecības nākotnē. 2. Vecāku un ģimenes labklājība: Vecāki iegūs vairāk laika, lai pielāgotos ģimenes lomai un radītu bērnam drošu vidi, vienlaikus samazinot stresu un emocionālo spriedzi, kas rodas no nepieciešamības pārāk ātri atgriezties darbā. 3. Sociālā vienlīdzība un dzimstības veicināšana: Lielāks atbalsts ģimenēm varētu uzlabot dzimstības rādītājus Latvijā, kā arī veicināt sociālo vienlīdzību, īpaši palīdzot ģimenēm ar maziem bērniem. 4. Starptautisko piemēru ievērošana: Latvija tuvinātos citu Baltijas valstu un Eiropas labās prakses piemēriem, piemēram, Lietuvas un Igaunijas modelim, kur bērnu kopšanas atvaļinājumi ir ilgāki.