Pārstāvis: Raitis GriestiņšPublicēta: 26. Nov (2018)

VIDEI NEDRAUDZĪGU MAISIŅU IZMANTOŠANAS AIZLIEGŠANA LIELVEIKALOS.
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
4'442
Jau parakstījuši 4'442
5'558

Lai gan Latvijas lielveikalos pamazām tiek ieviesta videi draudzīgāku iepirkumu maisiņu izmantošana, joprojām vairākas lielveikalu ķēdes tos neizmanto. Tas attiecas arī uz maisiņiem, kas tiek izmantoti ārpus kasu zonas (piemēram, dārzeņu un augļu iepakošanai). Aizliedzot plastmasas maisiņu izmantošanu, kas vidē sadalās tikai pēc vairākiem simtiem gadu, tiks veicināta videi draudzīgu iepakojumu izmantošana, kas ilgtermiņā mazinās negatīvo ietekmi uz dabu.

Problēma ir tā, ka plastmasa nesadalās. To iegūst no neatjaunojamiem dabas resursiem – naftas pārstrādes produktiem. Saules, ūdens un mehāniskās iedarbības rezultātā plastmasa dabā sadalās sīkās daļiņās (mikroplastmasā). Sadalīšanās var ilgt vairākus simtus gadu, bet atkritumu kalni tikai krājas. Aizliedzot plastmasas maisiņu izmantošanu, lielveikaliem nebūs citas izvēles, kā izmantot materiālus, kas ir videi draudzīgāki. Piemēram, biodegradējamie maisi, kas dabā sadalās pilnībā, jo tie 100% sastāv no dabīgām izejvielām, tādām kā kukurūzas, graudu vai kartupeļu cietes. Šādi biomaisi, nonākot atkritumos vai augsnē, mikroorganismu klātbūtnē noteiktā temperatūrā un mitrumā bioloģiski pilnībā sadalās 4-6 nedēļu laikā.

Ik gadu Latvijas tirgū tiek izplatīti 3 miljoni plastmasas iepirkumu maisiņu. Eiropas Savienībā šis skaitlis sasniedz 100 miljonus. Veikalos ir divu tipu maisiņi: plastmasas maisiņi jeb iepirkumu maisiņi, kuru biezums nepārsniedz 50 mikronus, un vieglie plastmasas maisiņi, kuru biezums nepārsniedz 15 mikronus. No 2019. gada janvāra maisiņi vairs netiks izsniegti bez maksas. Izņēmums - ja tie ir plānāki par 15 mikroniem; ja maisiņi nepieciešami higiēnas nolūkos vai ja tie paredzēti vaļējas pārtikas primārai iesaiņošanai, kad to izmantošana palīdz novērst pārtikas izšķērdēšanu. Aizliedzot plastmasas maisiņu lietošanu pilnībā, tiks garantēts, ka tiek izmantoti videi draudzīgi iepakojumi.

Iniciatīvas parakstītāji 4'442

Iniciatīvas jaunumi

Kanāda no 2021. gada aizliegs vienreizlietojamo plastmasu11. Jun

Kanāda no 2021. gada aizliegs vienreizlietojamo plastmasu, pirmdien paziņoja premjerministrs Džastins Trudo, uzstājot, ka izaicinājums visai pasaulei ir pakāpeniski atteikties no plastmasas pudelēm, salmiņiem un maisiņiem, kas piesārņo okeānus. Tā ziņo portāls TVNET.

"Ar prieku paziņoju, ka jau 2021. gadā Kanāda visā tās teritorijā aizliegs kaitīgos vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus," pavēstīja Trudo, norādot, ka Kanādai ir unikāla iespēja kļūt par līderi pasaules cīņā pret plastmasas piesārņojumu, jo valstij ir pasaulē garākā jūras robeža.

Trudo norādīja, ka Kanādā pašlaik tiek pārstrādāts mazāk nekā 10% plastmasas.

Ik gadu visā pasaulē miljoniem putnu un vairāk nekā 100 tūkstoši jūras dzīvnieku savainojas vai mirst, jo sapinas plastmasas atkritumos vai saindējas ar tiem kādā no barošanās ķēdes posmiem.

"Jūs visi esat dzirdējuši stāstus un redzējuši fotogrāfijas. Un, ja godīgi, kā tēvam man ir grūti, kad mēģinu to paskaidrot saviem bērniem," atzina Kanādas premjers.

"Kā lai izskaidro mirušus vaļus, kas tiek izskaloti pludmalēs visā pasaulē ar plastmasas maisiņu pilniem vēderiem? Kā lai pasaku viņiem, ka brīnumainā kārtā plastmasa ir atrodama visdziļākajā Klusā okeāna punktā," viņš retoriski jautāja.

Vienreizlietojamie plastmasas salmiņi, maisiņi, galda piederumi, šķīvji un irbulīši ir starp priekšmetiem, kas no 2021. gada Kanādā būs aizliegti, liecina valdības izplatītais paziņojums.

Avots: TVNET/LETA

AUTORS: MANA BALSS

Pirmā plastmasas neitrālā ekonomika pasaulē būs Austrumtimora17. May

Šo Austrumtimoras ambiciozo vides politiku nodrošinās Austrālijā izgudrotas tehnoloģijas iesviešana dzīvē, raksta laikraksts Sydney Morning Herald.

1,3 miljonu iedzīvotāju lielā Dienvidaustrumāzijas valsts Austrumtimora ir parakstījusi līgumu par Austrālijā izgudrotās tehnoloģijas ieviešanu inovatīvā katalītiskajā hidrotermālajā reaktorā (Catalytic Hydrothermal Reactor, Cat-HTR). Projekta investīcijas ir plānotas 51,66 miljonu eiro vērtībā.

Kad (un, jāpiebilst – ja) finansējums tiks piesaistīts, Cat-HTR ražotnē izejvielās un jaunos produktos tiks pārstrādāti arī līdz šim par pārstrādei par nederīgiem uzstatītie plastmasas atkritumi. Tehnoloģija darbojas tā, ka spiediena, augstas temperatūras mitruma apstākļos plastmasas atkritumi tiek sairdināti sīkās daļiņās, kas dod iespēju to izmantot atkal jaunas plastmasas, smērvielu un degvielu ražošanai.

Cat-HTR tehnoloģija jau tiek izmantota Lielbritānijā un Kanādā.

Šīs rūpnīcas spēj pārstrādāt desmitiem tūkstošus tonnu plastmasas atkritumu un tiek vērtētas kā iespējams risinājums globālajai plastmasas atkritumu pārstrādes krīzei, kas ir sevišķi aktualizējusies pēc Ķīnas paziņojuma, ka tā pārstāj importēt plastmasas atkritumus pārstrādei.

Izšķirīgi svarīga Cat-HTR iezīme ir spēja pārstrādāt arī t.s. dzīvescikla beigu plastmasu, kas pašlaik labākajā gadījumā nonāk izgāztuvēs, sliktākajā – upēs un pasaules okeānā. Tiek lēsts, ka okeānā ik gadu nonāk astoņi miljoni tonnu plastmasas atkritumu, un vēl desmitiem miljonu tonnu tiek aprakti izgāztuvēs.

Tehnoloģijas līdzautors Sidnejas universitātes profesors Tomass Mašmeiers ir teicis, ka Austrumtimorai Cat-HTR tiks dota par brīvu, jo izgudrotājiem tik ļoti ir iepatikusies ideja par pasaulē pirmās plastmasas neitrālās ekonomikas radīšanu.

Viņš skaidro, ka tehnoloģija darbojas kā rīsu tvaicēšanas mašīna, tikai nepārtraukti. „Mēs saliekam to visu tur iekšā augstā spiedienā un temperatūrā, un tas veicina depolimerizāciju. Tas nozīmē, ka ūdens un karstums darbojas kā šķēres, kas sagriež plastmasu sīciņos gabaliņos.”

Profesors laikrakstam skaidro, ka šie supersīkie gabaliņi ir vai nu šķidrā, vai gāzveida formā – atkarībā no tehnoloģijas kalibrēšanas. Pēc šādas apstrādes šīs izejvielas jau var izmantot konvencionālu produktu ražošanai – plastmasai, smēra vaskiem, smēreļļām un šķīdinātājiem.

„Mūsu konceptuālā vēlme ir aiziet prom no attieksmes pret plastmasu kā atkritumiem uz attieksmi, ka tas ir resurss ar ekonomisku vērtību. Un tiklīdz tā kļūst par resursu, cilvēki arī attiecas pret to citādi. Pamatā tas nozīmētu, ka plastmasas atkritumu problēma pašregulētos.”

Profesoram T. Mašmeieram nav šaubu, ka jaunā tehnoloģija ir risinājums arī risinājums jautājumam, ko iesākt ar mājsaimniecību radītajiem plastmasas atkritumiem. „Šis ir risinājums atkritumu pārstrādes krīzei Austrālijā,” SMH komentē profesors T. Mašmeiers. „Prasības no cilvēkiem, kas grib pirkt šādas rūpnīcas, pār mums nāk kā plūdi. Nācās vien palaist pāris pirmos projektus, un tas atvēra pieprasījuma slūžas. Šī pagaidām ir vienīgā tāda veida tehnoloģija.”

Austrumtimoras Vides ministrs Demetriu do Amarals de Karavaļju, kurš nesen parakstīja līgumu par ražotni, ir komentējis, ka to attīstīt un vadīt ir plānots valsts bezpeļņas organizācijai RESPECT. Šī organizācija arī iepirktu plastmasas atkritumus un tirgotu jaunos ražojumus.

"Mums tā ir aizraujoša sadarbība,” komentē ministrs. „Tā būs ne vien milzīga pārmaiņa ne vien plastmasas atkritumu mazināšanā un postījumu nodarīšanā jūras ekosistēmām, bet arī iespēja Austrumtimorai kļūt par paraugu pārējai pasaulei, ko var sasniegt ar šādu tehnoloģiju, un par planētas ieguvumiem no tās.”

Austrumtimoras ražotnē ir plānots pārstrādāt ap 20 tūkstošiem tonnu plastmasas atkritumu gadā un saražot ap 17 tūkstošiem tonnu sintētisko degvielu.

Sarunas par projekta finansējumu jau tiek risinātas ANO, attīstības palīdzības aģentūrās un NVO. Jānorāda, ka Austrumtimoras ekonomika ir salīdzinoši ļoti maza – pēc Pasaules Bankas datiem tās apjoms eiro izteiksmē ir apmēram 2,7 miljardi. Latvijas IKP pērn bija 29,5 miljardi eiro.

Avots: Sydney Morning Herald; ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS

Tanzānijā aizliegs vienreizlietojamo plastmasu09. Apr

Izslēgt vienreizlietojamās plastmasas nonākšanu un lietojumu valstī vispār – tāds ir Tanzānijas mērķis, ziņo aģentūra Reuters.

Šīs Austrumāfrikas valsts valdības plāns ir aizliegt vienreizlietojamās plastmasas ražošanu, importu un tirdzniecību, kā arī vienreizlietojamo maisiņu izmantošanu jau no šā gada jūlija. Iemesls tam ir vides piesārņojums ar atkritumiem, kas dabā nesairst.

ANO ir identificējusi nesairstošās plastmasas atkritumus kā vienu lielākajām planētas vides problēmām. No deviņiem miljardiem tonnu pasaulē ik gadu saražotās plastmasas tikai 9% nonāk otrreizējā lietošanā un pārstrādē.

Tanzānija ar attiecīgo vides politiku pievienosies 60 citām valstīm, kas ir aizliegušas, daļēji aizliegušas vai aplikušas ar papildus nodokli vienreizlietojamos plastmasas maisiņus. Šādi ierobežojumi ir, piemēram, Ķīnā, Francijā, Kenijā un Itālijā.

Tanzānijai blakus esošā Kenija 2017. gadā ieviesa vienu no pasaulē stingrākajiem regulējumiem attiecībā pret plastmasas maisiņiem. To lietojums vien šai valstī var beigties ar četriem gadiem cietumā vai naudas sodu 40 tūkstošu ASV dolāru apjomā.

Avots: Reuters

AUTORS: MANA BALSS

„Maisiņš vaig?” Likuma grozījumi tikai imitē darbību24. Jan

Iepakojuma likuma grozījumi, kas skar iepirkumu maisiņu lietojumu veikalos, ir progresa imitācija. Tā izvērstā publikācijā Delfi.lv komentē biedrību "Zero Waste Latvija" un "Zaļā brīvība" pārstāve Lilija Apine.

Plastmasas draņķu pilnas upes un jūras piekrastes; bērni, kas rotaļājas plastmasas drazu pārpilnās zampās; putni, kuru kakliem apsējušies maisiņi vai plastmasas auklas, – interneta medijos un sociālajos tīklos klejo tūkstošiem dažādu fotogrāfiju, kurās redzamas plastmasas atkritumu radītās piesārņojuma problēmas visā pasaulē.

Eiropas Savienība un līdz ar to arī Latvija ir apņēmusies mazināt plastmasas radītā piesārņojuma apjomu, ieviešot dažādus ierobežojumus. Viens no tādiem ir pagājušā gada jūlijā pieņemtie valdības grozījumi Iepakojuma likumā, kas paredz, ka no 2019. gada 1. janvāra tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņi patērētājiem vairs netiks izsniegti bez maksas, izņemot ļoti vieglās plastmasas maisiņus.

Šos grozījumus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pamato tieši ar nepieciešamību sasniegt Eiropas Parlamenta (EP) un Padomes direktīvā par vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanu izvirzītos mērķus. Kādēļ šie ierobežojumi izpelnījušies vairāk nopēluma nekā uzslavu?

Kā liecina portāla "Delfi" novērojumi tirdzniecības vietās, daudzviet situācija nav būtiski mainījusies. Maisiņi, kā ierasts, pieejami pie augļu un dārzeņu stendiem, un, tā kā tie parasti izvietoti ruļļos, nav redzams marķējums, līdz ar to grūti noteikt, kādas plastmasas maisiņi tie ir.

Dažos veikalos, piemēram, "Rimi" un "Maxima", pie maisiņiem novietoti uzraksti, kas mudina padomāt, vai plastmasas kulīte tiešām ir nepieciešama, un turpat arī izvietotas alternatīvas – auduma vai cita veida daudzkārt lietojami maisiņi. No 2018. gada decembra veikalu tīkla "Maxima" sortimentā pieejami arī maisiņi no papīra ar saukli "Maisiņš vaig". Savukārt portāla "Delfi" apmeklētajos "Elvi", "LaTS" un "top!" veikalos pie augļu un dārzeņu stendiem bija vien plastmasas maisiņi un nekādu uzrakstu vai iepakojuma alternatīvu. Tiesa, pie kasēm plastmasas maisiņi brīvi un bez maksas vairs nebija pieejami nevienā no "Delfi" apmeklētajiem veikaliem.

L. Apine portālam "Delfi" norādīja, ka būtiskas izmaiņas nav novērojamas, jo tirdzniecības vietas likumā noteikto izņēmumu, ka pircējiem joprojām bez maksas var piedāvāt ļoti vieglos plastmasas maisiņus "higiēnas nolūkos", interpretē brīvi pēc saviem ieskatiem. Piemēram, L. Apine norāda, ka lielai daļai augļu un dārzeņu, pie kuru stendiem pieejamas plastmasas kulītes, ir savs dabiskais apvalks, kas patiesībā jau pilda higiēnas aizsargfunkciju.

Viņa gan izcēla arī pozitīvo, sakot, ka jau pagājušajā gadā vietām parādījusies iespēja iegādāties vieglos daudzkārt lietojamos auduma maisiņus. Par ieguvumu viņa uzskata arī tēmas aktualizēšanu sabiedrībā, jo tas, iespējams, "kādam lika aizdomāties un kaut nedaudz savus ieradumus mainīt".

Veikalu tīkla "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Dace Preisa portālam "Delfi" norādīja, ka no 1. janvāra "Rimi" veikalos krietni samazināts vietu skaits, kur pieejami plānie plastmasas maisiņi. "Paralēli mēs aicinām pircējus pārdomāt savu izvēli un izvēlēties iepakojumus, kas izmantojami atkārtoti," atklāja D. Preisa.

Tāpat viņa pastāstīja, ka "Rimi Latvia" komanda novērojusi tendenci, ka pircēji aizvien biežāk izvēlas dabai draudzīgus risinājumus un veikalā ierodas ar vairākkārt lietojamiem iepirkumu maisiņiem. "Piecu gadu laikā pārdoto papīra maisiņu apjoms ir audzis gandrīz sešas reizes. Šobrīd 7% klientu izvēlas papīra maisiņus, vienlaikus pārdoto plastmasas maisiņu skaits samazinājies vidēji par 5%," portālam "Delfi" atklāj "Rimi Latvia" pārstāve.

Veikalos "Maxima", kā pastāstīja "Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule, visi iepakojumi produktu nogādei mājās jau ilgāku laiku ir maksas pakalpojums. Daudzreizējas lietošanas maisiņu pārdošana 2018. gadā "Maxima Latvija" veikalos pieaugusi par aptuveni 50%, salīdzinot ar 2017. gadu, informēja L. Dupate-Ugule.

"Kopumā esam novērojuši, ka cilvēki arvien vairāk izvēlas ekoloģiskos maisiņus, arī 2019. gadā. To pārdošanas apjoms janvāra pirmajās divās nedēļās pieaudzis sešas reizes salīdzinājumā ar identisku periodu 2018. gadā," viņa klāstīja.

"Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine portālam "Delfi" skaidroja, ka "Elvi" veikalos bez maksas ir pieejami dažāda veida iepakojuma materiāli – pircēji var izvēlēties preces likt papīra turzās vai izmantot nelielus plastmasas maisiņus, kas izgatavoti no plāna materiāla un atbilst likumā atļauto bezmaksas saiņošanas materiālu standartiem, savukārt kūkas un smalkmaizītes iespējams iesaiņot kartona kārbās.

"Analizējot pircēju uzvedību un citu valstu pieredzi, jāsecina, ka patērētāju paradumi šajā ziņā mainās ļoti lēni. Lai panāktu izmaiņas, ar likumu maiņu vien nepietiek," atklāj L. Vārtukapteine. Visvairāk bezmaksas plastmasas maisiņu, kā atklāja "Elvi" pārstāve, pircēji vēl arvien patērē, saiņojot augļus un dārzeņus. Daudzviet Eiropā šī problēma ir atrisināta, jo ražotāji augļus un dārzeņus veikaliem piegādā jau safasētus nelielās porcijās, zināja teikt L. Vārtukapteine.

Tāpat veikalu tīkla "Elvi" pārstāve atklāj, ka laiku pa laikam veikalos tiek rīkotas dažādas kampaņas, izvietoti plakāti, kuri aicina iedzīvotājus apdomāties, vai plastmasas maisiņš patiesi ir nepieciešams.

Veikalos gan atzina, ka pēc pirmajām nedēļām vēl ir grūti spriest, kā izmaiņas likumā ir ietekmējušas iedzīvotāju plastmasas maisiņu lietošanas paradumus.

Tirgū, kā novēroja portāls "Delfi", ir mazliet cita pasaule. Piemēram, Rīgas Centrāltirgū pārdevējas augļus un dārzeņus, kā ierasts, sver kā plānākos, tā biezākos plastmasas maisiņos.

Dārzeņu pārdevēja Jeļena portālam "Delfi" atzina, ka par likuma grozījumiem nav dzirdējusi un maisiņus klientiem izsniedz, kā ierasts. "Tomātus un gurķus jau vajag kaut kur iesvērt, kādi maisiņi man ir iegādāti, tādos arī saiņoju. Tantes dažreiz nāk ar saviem maisiem, tad beram tajos."

Savukārt Daina, kura tirgū pārdod dažādus pārtikas produktus, tostarp cepumus, šokolādes batoniņus, margarīnu, čipsus, atklāj, ka plastmasas maisiņus klientiem vispār neizsniedz. "Parasti klienti visu saliek somā un iet mājās. Retu reizi kāds ir prasījis pēc maisiņa, tad kaut ko sameklēju, daži jau mums te stāv salikti katram gadījumam," pauda sieviete.

Jauno noteikumu ievērošanu, kā norādīja VARAM, uzraudzīs Valsts vides dienests (VVD) un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Arī VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča portālam "Delfi" apstiprināja, ka, sasaistot Iepakojuma likumā izdarītos grozījumus ar Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētajām darbībām, VVD ir kontrolējošā iestāde par šīs likuma normas ievērošanu.

Viņa arī pastāstīja, ka jau šobrīd, veicot privātus pirkumus, VVD darbinieki pārliecinās, kā tirdzniecības vietās tiek ievērotas jaunās prasības. Līdz šim pieredzētais liecinot, ka tirgotāji izturas atbildīgi: pircējam tiek pavaicāts, vai plastmasas maisiņš viņam patiešām ir vajadzīgs, un tiek nosaukta tā cena. Ja VVD saņems iedzīvotāju sūdzības, dienests rīkos pārbaudes konkrētajās tirdzniecības vietās.

Savukārt, kā portālam "Delfi" pastāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere, PVD, tāpat kā līdz šim, gan veikalos, gan tirgos pārbaudīs, vai pārtikas iepakojamais materiāls ir drošs saskarē ar pārtiku, kā arī to, vai tirgotājs var uzrādīt dokumentus, kas apliecina, ka šis iepakojamais materiāls ir paredzēts pārtikai. Tāpat PVD pārbaudīs, vai iepakojamais materiāls atbilst higiēnas prasībām un vai tas tirdzniecības vietā tiek izmantots paredzētajam mērķim, piemēram, maisiņi, kas domāti cepumu svēršanai, netiek izmantoti salātiem.

Saskaņā ar VARAM sniegto informāciju jautājumu par likuma prasību neievērošanu var risināt Administratīvā procesa likuma 42. pantā paredzētajā kārtībā.

"Spēkā esošajos normatīvajos aktos ir paredzēta iespēja piemērot atbrīvojumu no nodokļa samaksas par iepakojumu, ja iepakojums tiek apsaimniekots atbilstoši visām normatīvo aktu prasībām. Tādu tirgotāju šobrīd ir vairāk nekā 90%," portālam "Delfi" skaidroja VARAM. Tomēr, ja atklātos, ka tirgotājs neievēro jaunajos likuma grozījumos prasīto, tiktu piemērota šī atbrīvojuma atcelšana.

Tāpat VVD veic arī iepakotāju kontroli, pārbaudot, vai iepakojuma apjoms ir pareizi uzskaitīts, vai nav slēptu apjomu, vai ir nomaksāts dabas resursu nodoklis atbilstošā apmērā, vai arī iepakotājs darbojas ražotāju atbildības sistēmā (RAS) un tam ir tiesības saņemt atbrīvojumu no nodokļa nomaksas.

Alternatīva plastmasas maisiņiem, kuros pakot augļus, dārzeņus, riekstus un citus produktus, var būt auduma maisiņi. Taču kādas iepakojuma alternatīvas ir produktiem, kurus nav iespējams ievietot auduma kulītē? Viens no variantiem ir plastmasas vai stikla kārbas.

Kā portālam "Delfi" pastāstīja PVD pārstāve, dienestam nav iebildumu, ka pārtika tiek fasēta pircēja paša atnestā traukā, ja vien tas ir tīrs un piemērots šādām vajadzībām. Meistere gan iesaka pircējiem šos jautājumus vispirms noskaidrot pie tirgotāja, lai izvairītos no problēmām, piemēram, sverot produktu pie kases.

"Rimi Latvia" pārstāve D. Preisa skaidro, ka jau šobrīd veikalos tiek nodrošināta iespēja kulinārijas izstrādājumus svērt līdzpaņemtā tarā. Tiesa, pie nosacījuma, ka tā ir tīra un pārtiku tajā ievietot ir droši. Viņa gan atzīst, ka šobrīd iespēju izmanto salīdzinoši neliels pircēju loks.

Avots: Delfi.lv

AUTORS: MANA BALSS