Pārstāvis: Iveta NeimanePublicēta: 20. Sep (2016)

VESELĪBAI JĀATVĒL 12% NO VALSTS KOPĒJĀ BUDŽETA
Iniciatīva tiks iesniegta Ministru kabinetā

10'000
2'115
Jau parakstījuši 2'115
7'885

Veselības aprūpes finansējums 2018.gadā ir jāpalielina vismaz līdz 12% no kopējā valsts budžeta (patlaban 9,8%). Iniciatīvas mērķis ir panākt, lai arī Latvijas iedzīvotāji veselības jomā beidzot saņem to pašu, ko jau šodien saņem Igaunijas, Lietuvas, Slovēnijas un citu ES valstu pilsoņi. Latvijas iedzīvotāji maksā lielākos nodokļus, bet veselības aprūpes , kas ir tieši saistīta ar katra valsts iedzīvotāja drošību un labklājību , valsts budžets paredz mazāk nekā citās valstīs. Uzsāktās reformas veselības aprūpē ir iespējamas tikai pie kopējā budžeta palielinājuma vismaz līdz 12 %.

Šobrīd Latvijā ir ES augstākie pacientu līdzmaksājuma procenti par kompensējamajiem medikamentiem, kas skaidrojams ar naudas trūkumu medikamentu apmaksai. Turklāt valsts kompensēto zāļu budžets neiezīmē augšupejošu tendenci nākotnē. Ja pērn valsts Kompensējamo medikamentu bāzes budžets bija 122,72 miljoni eiro, tad tagad tiek plānots, ka 2017. gadā šis apjoms būs 123,02 miljoni eiro, bet nākamajos divos gados atkal samazināsies līdz 122,26 miljoniem eiro.

Neredzot dinamisku virzību uz veselības aprūpes uzlabošanu, šī gada martā Manabalss.lv savāktos parakstus SUSTENTO plāno iesniegt Ministru kabinetā, lai mudinātu valdību beidzot sākt nopietnas debates par veselības finansējumu. Līdztekus parakstu vākšanai SUSTENTO iniciatīvu “Es par 12% veselībai” popularizēs arī organizācijas Facebook kontā, mudinot iedzīvotājus iesaistīties un darīt zināmu savu viedokli, tādējādi kopīgiem spēkiem rosinot politiķus turēt iepriekš doto solījumu un veselības aprūpei jau no 2017.gada atvēlēt vairāk līdzekļu.

Pievienots dokuments

SUSTENTO_relize_II.pdf 230 KB (atvērt)

Iniciatīvas parakstītāji 2'115

Iniciatīvas jaunumi

Veselības aprūpes finansējums ir netaisnīgs19. Feb

Ja valsts ir atzinusi iespējas cilvēkiem savus ienākumus deklarēt dažādos nodokļu režīmos, tad tajos visos ir jābūt iekļautai pilnvērtīgai veselības aprūpei. Tā intervijā TVnet.lv saka veselības ministre Ilze Viņķele (A/P!).

Tas sasaucas ar vairākām ManaBalss platformā virzītām iniciatīvām – „PAR PILNVĒRTĪGU VALSTS VESELĪBAS APRŪPI KATRAM”, „PAR VESELĪBAS APRŪPI IKVIENAM LATVIJAS IEDZĪVOTĀJAM”, kā arī „VESELĪBAI JĀATVĒL 12% NO VALSTS KOPĒJĀ BUDŽETA”.

Veselības aprūpes finansēšanas likums pagājušogad ieviesa „tā saucamo apdrošināšanu,” intervijā polemizē ministre. „Apdrošināšana, bet tikai ar piezīmi „tā saucamā”. Šī sistēma ir netaisnīga. Tā dala cilvēkus priviliģētākajos un mazāk priviliģētos pēc nodokļu nomaksas režīma. Valsts ir atzinusi un piedāvājusi iespējas cilvēkiem savus ienākumus deklarēt dažādos nodokļu režīmos. Un vienā dienā pēkšņi tika izdarīta izvēle, ka par maksātājiem tiek uzskatīti tikai vispārējā nodokļu režīmā strādājošie.”

„Beidzam ākstīties ar divu grozu sistēmu,” savas jomas politiskās prioritātes portālam komentē I. Viņķele. Divu veselības aprūpes pakalpojumu grozu sistēmas vietā Latvijā visiem nodarbinātajiem ir jāpiemēro vienāda pieeja aprūpei. Ministre paredz, ka pašreizējā sistēma tiks pārskatīta līdz jūnijam, kamēr vēl ir atlikta veselības aprūpes pakalpojumu dalīšana divos grozos.

Arī ManaBalss.lv iepriekš ziņoja, ka gada sākumā plānotā divu grozu veselības apdrošināšanas IT sistēma tehnoloģiski „buksē”, bet virkne politiķu, kas nu ir jau koalīcijā, aizvien ir pret to principā.

Uz cilvēku Latvijā lūkojas „kā uz tādu diagnožu kopumu, kurš iet cauri dažādām ārstniecības stadijām un iestādēm,” TVnet.lv saka I. Viņķele. Un iestādes „neuztver cilvēku kā vienu veselu ar to, ka viņam ir vēsture pirms viņš saslimst, un vēsture pēc tam, kad viņš iznāk no slimnīcas. Tā ir tāda ļoti fragmentēta pieeja.”

Ministre norāda, ka cilvēka veselību par 80% ietekmē sociālekonomiskie apstākļi ‒ izglītība, kā viņš strādā un kāda ir dzīves vide, kurā viņš dzīvo. Tikai 20% ir atkarīgi no iedzimtības un arī veselības aprūpes sistēmas snieguma.

Runājot par veselības aprūpes finansējumu, Ilze Viņķele iepriekš – krietni pirms nominēšanas par ministri – ir komentējusi, ka “vairums politiskās elites Latvijā veselības aprūpi un cilvēka veselību vispār nezin kādēļ iešķiro nodokļu kategorijā. Bet tā nav. Veselības aprūpe ir cilvēktiesības.” Tā I. Viņķele sacīja pilnvērtīgas veselības aprūpes tēmai veltītā RīgaTV 24 raidījumā „Mana Balss” pērnruden, 11. novembrī, piebilstot, ka „attīstītās, demokrātiskās valstīs tās ir cilvēktiesības.”

Raidījumā ministre arī norādīja, ka finansējuma pieaugums divu grozu veselības finansējuma sistēmā ir fikcija, kā arī šāda sistēma ir netaisna pret virkni legāli nodarbināto iedzīvotāju, un ārstiem tiek uzkrauta atbildība kontrolēt nodokļu nomaksu.

Šai pašā raidījumā medicīnas tiesību eksperte Solvita Olsena (Progresīvie) par medicīnas aprūpes reformas sistēmiskajām grūtībām komentēja, ka tās prasīs ilgāku laiku par vienu politisko ciklu, „kurā politiķis uz politiskās skatuves dzīvo, tāpēc ir saprotamas viņu bailes. Bet no otras puses – ja mēs dodam iespēju savai valstij attīstīties, tad mums šis salīdzinoši sāpīgais ceļš ir jāiet.”

Pašreizējais I. Viņķeles piedāvājums nozīmē pievienot vienu procentpunktu pie sociālās apdrošināšanas iemaksām jebkurā nodokļu deklarēšanas režīmā. Tiem, kas dzīvo no kapitāla pieauguma, būtu nosakāms obligāts gada maksājums, ja viņi neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Veselības aprūpes finansējums ir politiskās izšķiršanās jautājums. „Ja mēs lūkojamies uz izdevumiem veselības aprūpei, tad mēs esam absolūti atpalicēji ES pēc tā, cik atvēl no iekšzemes kopprodukta veselības aprūpei,” argumentē I. Viņķele.

„Mēs arī visu laiku dzirdam, ka izglītībā trūkst naudas, bet atšķirībā no veselības, kur mums arī trūkst medicīnas personāla pret iedzīvotāju skaitu, visi zina, ka izglītības sistēmā mums ir vairāk skolotāju uz vienu skolēnu nekā vidēji ES. Līdz ar to es gribu teikt, ka veselības nozare var, un tur ir būtiski, ko uzlabot finansējuma izlietošanas efektivizācijai, bet tās naudas tur objektīvi ir par maz, un tur nav ko samazināt.”

„Veselības Ministrijas pienākums ir tā organizēt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, lai sabiedrībai būtu pārliecība, un arī, lai tas atspoguļotos rezultātos, ka katrs eiro ir iztērēts iespējami efektīvākā veidā un, ka mums ierobežota finansējuma apstākļos ir sasniegts labākais rezultāts, ko var izdarīt,” TVnet.lv saka I. Viņķele. „Tas pakalpojums ir drošs, kvalitatīvs, iespējami pieejams, un mēs virzāmies uz šo universālo veselības aprūpes modeli, ko sauc par vispārējo veselības apdrošināšanu un kas ir tas zelta standarts, uz ko pasaule iet.”

Avots: TVnet.lv; RigaTV24.lv; ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS

Ar jaunu sparu turpina vākt parakstus - palīdzi arī Tu!22. Mar (2017)

Līdz šim par Sustento priekšlikumu jau nobalsojuši vairāk nekā 1600 iedzīvotāju, bet akcijas mērķis ir savākt 10 000 parakstu, norāda iniciatīvas pārstāve, Sustento valdes locekle Iveta Neimane. Marta beigās iniciatīvu plānots iesniegt Ministru kabinetā, lai mudinātu valdību beidzot sākt nopietnas debates par veselības finansējuma palielināšanu.

I. Neimane stāsta, ka iniciatīvas mērķis ir panākt, lai arī Latvijas iedzīvotāji veselības jomā beidzot saņem to pašu, kas jau šodien tiek nodrošināts Igaunijas, Lietuvas, Slovēnijas un citu Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņiem. Latvijas iedzīvotāji maksā nodokļus, bet veselības aprūpes budžets, kas ir tieši saistīts ar katra valsts iedzīvotāja drošību un labklājību, nodrošina daudz mazāku valsts apmaksāto ārstēšanu nekā citās valstīs. Starptautiskās organizācijas, tostarp Pasaules veselības organizācija, norāda, ka Latvijā uzsāktās reformas veselības aprūpē ir iespējamas tikai tad, ja kopējais veselības budžets tiek palielināts vismaz līdz 12 procentiem. Pašlaik veselībai tiek atvēlēti 9,8 procenti no budžeta izdevumiem. Eiropas Komisijas aprēķini liecina, ka sliktā veselības stāvokļa dēļ Latvijā tiek zaudēts darbaspēks un Latvijā ir otrs augstākais rādītājs ES attiecībā uz mirstību pirms 65 gadu vecuma sasniegšanas.

Šobrīd Latvijā ir arī ES augstākie pacientu līdzmaksājuma procenti par kompensējamiem medikamentiem, kas skaidrojams ar naudas trūkumu zāļu apmaksai. Turklāt valsts kompensēto zāļu budžets nākotnē palielinājumu neparedz. Ja pērn valsts kompensējamo medikamentu bāzes budžets bija 122,72 miljoni eiro, tiek plānots, ka 2017. gadā šis apjoms būs 123,02 miljoni eiro, bet nākamajos divos gados tas atkal samazināsies līdz 122,26 miljoniem eiro, stāsta I. Neimane no Sustento.

Organizācija iniciatīvu Es par 12% veselībai aicina popularizēt arī sociālajos tīklos, lai kopīgiem spēkiem rosinātu politiķus turēt iepriekš doto solījumu un veselības aprūpei jau no 2018. gada atvēlētu vairāk līdzekļu. Manabalss.lv jau iepriekš pacienti ir vākuši parakstus veselības aprūpes finansējumam.

Ziņas avots: nra.lv

AUTORS: ANNIJA EMERSONE