Pētījums apliecina iniciatīvas aktuālumu19. Aug (2022) 15% autovadītāju ir bijuši liecinieki citu šoferu neadekvātai rīcībai uz ceļa un ziņojuši par to policijai, kamēr 61% izvēlas neziņot. Vēl 24% šoferu norāda, ka nekad nav bijuši liecinieki citu autovadītāju neadekvātai rīcībai, atsaucoties uz "Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa" datiem, raksta portāls "Drošas braukšanas skola". Pētījumā redzams, ka vīrieši daudz biežāk ir neadekvātas rīcības liecinieki un arī aktīvāk ziņo par to policijai. To, ka mēdz ziņot policijai, atzīst 18% vīriešu un 12% sieviešu. Šī ziņa sasaucas ar jauno ManaBalss.lv autora iniciatīvu "Nodevu atlaides par agresīvo braucēju dokumentēšanu". Agresīva braukšana, braukšana reibumā, apdzīšanas manevri neatļautās vietās, ātruma pārsniegšana vai tieši pretēji – satiksmes kavēšana ir tikai daži no piemēriem, ko var uzskatīt par neadekvātu braukšanu, raksta DBS portāls. Tendences liecina, ka autovadītāji, kuri kļūst par lieciniekiem šādām situācijām, mēs publicēt foto vai video liecības sociālajos medijos. Tomēr gadījumu, kad tiek ziņots tieši policijai, joprojām ir procentuāli maz. "Latvijas autovadītāji bieži vien ir pārāk toleranti pret neadekvātu citu šoferu rīcību. Gadījumos, kad kļūstam par lieciniekiem pārkāpumiem vai neadekvātai rīcībai kopumā, nedrīkstam palikt malā; par to ir jāziņo policijai. Tieši citu ceļu satiksmes dalībnieku vienaldzība un neiesaistīšanās veicina visatļautības sajūtu dažos autovadītājus, kas nereti noved pie ļoti bēdīgām sekām un "melnās” statistikas"," norāda Drošas braukšanas skolas vadītājs Jānis Vanks. Analizējot rezultātus reģionu griezumā, varam secināt, ka visbiežāk policijai ziņo Rīgas (20%) un Kurzemes (19%) šoferi, savukārt, visretāk to dara Latgales (11%) un Vidzemes (10%) autovadītāji. Valsts policija īstenojusi vairākas kampaņas, lai mazinātu neadekvātas rīcības situācijas uz ceļiem, piemēram, agresīvu braukšanu, tomēr arī pašiem autovadītājiem jāmaina paradumi un jāpārtrauc būt iecietīgiem pret šādiem braucējiem. Jānis Vanks skaidro, ka "neadekvāta rīcība uz ceļa nav tikai atļautā braukšanas ātruma neievērošana. Tā var izpausties visdažādākajos veidos, piemēram, neparādot virzienrādītāju, strauji mainot braukšanas joslu, nedodot ceļu, neapstājoties pie gājēju pārejas u.c.". Piefiksējot notikušo un ziņojot par to policijai, mēs varam sekmēt atbildīgas braukšanas kultūras veidošanos. Avots: Drošas braukšanas skola/DBS _______________________________________ Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 54 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!
NODEVU ATLAIDES PAR AGRESĪVO BRAUCĒJU DOKUMENTĒŠANU
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā
Ceļu policijas resursi ir ļoti ierobežoti, un pēdējos gados ceļu satiksmē, pēc maniem novērojumiem, ir krasi pieaudzis agresīvo braucēju skaits. Tas apdraud gan pašus pārkāpējus, gan citus satiksmes dalībniekus. Ikdienā pārvietojoties pa ceļiem, var regulāri redzēt agresīvus "braukšanas ekspertus", kuri iebrauc pretējā joslā, brauc pie sarkanā signāla vai apzināti mēģina nostumt malā blakus braucošos. Izmantojot navigācijas aplikācijas, kuras uzrāda policijas ekipāžu atrašanās vietas, kā arī Ceļu policijas patruļu trūkumu uz ceļiem, agresīvie vadītāji apzinās, ka iespēja tikt sodītiem par citu apdraudēšanu ir niecīga. Tas veicina "braucu kā gribu; nospļaujoties par pārējiem" braukšanas kultūru uz Latvijas ceļiem. Šīs iniciatīvas mērķis ir izskaust nesodāmības sajūtu nopietniem CSN pārkāpējiem un uzlabot drošību uz Latvijas ceļiem.
Lai disciplinētu un kontrolētu agresīvos šoferus, netērējot lielus valsts resursus, rosinu sekojošo. Blakus jau esošajām, bet acīmredzot nemotivējošajām, ziņošanas iespējām (varianti ir šeit: https://bit.ly/3T1DxlK) ieviest motivējošu un vienkāršotu ziņošanas procesu tieši par CSN pārkāpumiem. Sistēmas efektivitātei noteikt, ka par videoreģistratora ieraksta iesniegšanu Ceļu policijai, kurā redzams bīstams CSN pārkāpums, iesniedzējam ir iespēja iegūt noteiktu atlaidi nākamajam transporta ekspluatācijas nodokļa maksājumam vai tehniskās apskates nodevai, vai OCTA iegādei. Atlaidi video iesniedzējam piešķirtu, ja iesniegtajā materiālā pēc Ceļu policijas atzinuma tiešām tiktu konstatēta agresīva braukšana (CSN 51.10) vai traucējumu radīšana apdzīšanas laikā (CSN 56.1) un varētu tikt piemērots sods. Saņemtās atlaides summētos, tāpēc ļoti aktīviem video iesniedzējiem teorētiski būtu iespēja pilnībā tikt atbrīvotam no transporta ekspluatācijas nodokļa maksājuma par gadu, bet, protams, par to vēl var diskutēt. Aicinu arī izveidot vienkāršotu nepieciešamo materiālu iesniegšanas formu, piemēram, speciālu mājaslapu vai tās sadaļu ar video augšupielādes un datu ievades logiem, kā arī attiecīgus noteikumus nodevu atlaides saņemšanai.
Ieguvumi no tā būtu sekojoši. 1. Agresīvajiem braucējiem apziņa vien, ka jebkurš satiksmes dalībnieks ir motivēts ziņot par pārkāpumu, mazinās visatļautības sajūtu un uzlabos vispārējo satiksmes drošību. 2. Tas veicinās videoreģistratoru plašu izmantošanu, neskaidru un citādi nefiksējamu avārijas situāciju izmeklēšanu un samazinās policijas un apdrošinātāju resursu patēriņu. 3. Papildus ienākumi Valsts kasē no piemērotajiem sodiem, kas paredzami pārsniegs negūtos ienākumus no nodevu atlaidēm. 4. Transportlīdzekļu vadītāji paši būtu ietaisīti un motivēti drošas satiksmes nodrošināšanā un paši uzņemtos atbildību par ceļu satiksmes kultūru valstī. P.S. Autors uzsver, ka visi satiksmes dalībnieki agri vai vēlu pieļauj kļūdas satiksmē, un iniciatīvas mērķis nav vērsties pret maznozīmīgiem pārkāpumiem un neuzmanības kļūdām braukšanā, bet gan pret klaju visatļautību, kas apdraud citu dzīvības un veselību.