Latvijas Nacionālā arhīva vecākais eksperts Gints Zelmenis un Latvijas Valsts arhīva eksperts Ainārs Bambals atzīst, ka skaidru gala ziņojumu un rekomendācijas, ko darīt ar VDK dokumentiem, sabiedrība tā arī nav sagaidījusi, jo, iespējams, komisijas vadība Kārļa Kangera vadībā ievērojot subordināciju, ka tai jāatskaitās tikai Latvijas Universitātes priekšā, LU tālāk jāatskaitās Izglītības un zinātnes ministrijai, un tai tālāk Ministru kabinetam, kas šo ziņojumu virzīs tālāk. “Mazliet izkropļotā veidā” komisijas locekļu ieteikumi esot transformējušies komisijas sagatavotajā “Atklātības un totalitārisma atkārtošanās novēršanas likumprojektā” un gala pārskata zinātniskajā daļā. “Šobrīd faktiski ir uztaisīts pēdējā pusotra gada pārskats, “Atklātības likumprojekts”, kurā pētnieku priekšlikumi vismaz man izskatās drusku “greizā spogulī”, daži Ministru kabineta rīkojuma projekti, vēl visādi paskaidrojumi. Tā kā šā pārskata beigās nez kāpēc “piekarināti” visi četri komisijas izdoto rakstu sējumi, sanāk 2828 lappuses. Un tas viss ir nosaukts par “pārskatu”!” sacījis Zelmenis. “Atklātības likums” esot parādījies pašās komisijas darba beigās “kaut kad pašās maija beigās”, lai arī pirms tam daudzi komisijas locekļi to “acīs nebija redzējuši”. Abi vēsturnieki turklāt šaubās par tā lietderīgumu. “19. jūnija Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, ko vadīja deputāts Ritvars Jansons, bija pieaicināti eksperti no Kultūras ministrijas, Izglītības ministrijas, Tieslietu ministrijas, no SAB TSDC. Visi atbalstīja domu, ka nepieciešams veikt grozījumus esošajā likumā par VDK. Tā ir lieta, par ko vispār notiek debates! Atklātības likumprojekts nāca pilnīgi negaidīti! VDK likuma grozījumiem burtiski pirms Jāņiem, 21. jūnijā, Saeimā jau bija pirmais lasījums un deputāti grozījumus atbalstīja. Grozījumu būtība ir tāda, ka visu VDK dokumentu oriģinālu glabāšana pāriet Latvijas Nacionālajā arhīvā un pētnieki varēs ar tiem iepazīties. SAB TSDC saglabā agrākās funkcijas, bet viņi turpmāk strādās tikai ar šo dokumentu digitālajām kopijām. Un visas normas tiek iestrādātas VDK likumā. Ir pilnīgi reāli vajadzīgos labojumus Saeimā līdz oktobrim pieņemt! Un, ja arhīvs šogad laikus saņems vajadzīgos 140 000 eiro dokumentu glabāšanas nodrošināšanai un SAB TSDC glabāto dokumentu digitalizācijas uzsākšanai, tad jau nākamā gada maijā tie būtu pieejami pētniekiem. Jādigitalizē 1500 lietu uz 111 tūkstošiem lapu. Tāda ir iecere. Bet vai saprotat, ko tagad nozīmē uzsākt jaunu Atklātības likumprojektu?! Tas nozīmē likumprojektu laist atkal pa ministrijām, cauri Valsts sekretāru sanāksmei un atkal atpakaļ uz ministrijas padotības iestādēm sniegt priekšlikumus! Arhīva likuma pieņemšana šādā veidā prasīja gadus!” uzsver vēsturnieks Bambals. “Normāli likumprojektam, pirms to iesniedz, veic aprēķinus, kādu iespaidu tas atstās uz budžetu. Atklātības likumprojekts paredz digitalizēt milzīgu dokumentu masu, miljoniem dokumentu! Vai tad ir veikti aprēķini, cik izmaksās visa milzīgā dokumentu apjoma digitalizācija? Tas nozīmētu, ka nepieciešami papildu skeneri, serveri, kur to visu glabāt, cilvēki, kas to visu dara un apkalpo. Neesmu redzējis aprēķinus, cik tas viss maksātu. Arī Atklātības likumprojektā minētie digitalizācijas termiņi nav ne ar vienu saskaņoti. Arī ne ar LNA. Tie ir burtiski pagrābti no gaisa. Vai tad arhīvs tādu uzdevumu šobrīd vispār var paveikt?” piebilda Zelmenis. Taujāts, vai minētais nozīmē, ka “Atklātības likumprojekts” tiek izmantots politiskām spēlēm, Zelmenis sacījis: “Iespējams. Man personīgi sen ir sajūta, ka mēs, komisijas pētnieki, paši nezinot, esam padarīti par bandiniekiem kaut kādās spēlēs. Politiskās vai vēl kādās, es nezinu. Katrā ziņā tas, ka mums aiz muguras rodas idejas, kuras nemaz neizriet no mūsu pētījumiem, tas gan ir fakts.” Dalies ar jaunumiem un palīdzi savākt iniciatīvai nepieciešamos parakstus! Ziņas avots: la.lv
VDK zinātniskās izpētes komisijas loceklis pauž, ka "mēs, komisijas pētnieki, paši nezinot, esam padarīti par bandiniekiem kaut kādās spēlēs. Politiskās vai vēl kādās, es nezinu."06. Jul (2018)
Pārstāvis: Annika DzērvePublicēta: 19. Jul (2013)AICINĀJUMS PAR ČEKAS MAISU ATVĒRŠANU
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā
Vēlos ierosināt mainīt VDK arhīvu statusu un publiskot to saturu, jeb tautas valodā - atvērt čekas maisus
Nepieciešamais parakstu skaits nodrošinātu izmaiņu tālāku virzību Saeimā un, tur gūstot atbalstu, izmaiņas tiktu sasniegtas
Čekas maisu tēma politiķu aprindās ir kā bieds, par kuru parasti vairās runāt vai publiski paust savu viedokli. Pirms 11. Saeimas vēlēšanām aizdomu ēna krita uz četriem kandidātiem. Tas gan viņiem neliedza kandidēt. Daži politiķi pat ir izteikuši vēlmi iznīcināt šos arhīvus, vai vismaz nogaidīt, kamēr tajos minētie cilvēki aiziet no šīs dzīves. Sabiedrība tādā veidā neuzzinātu ar VDK saistīto cilvēku vārdus, kuri tieši vai pastarpināti ir ieteikmējuši viņus vai viņu apkārtējo cilvēku likteņus. Šis ierosinājums, savukārt, var panākt pretējo, kā arī ļautu apzināt daudzu augsti stāvošu un sabiedrībā zināmu cilvēku agrāko saistību ar VDK, neļaujot šiem faktiem aiziet nebūtībā. Lietuvā un Igaunijā šis jautājums jau ir atrisināts un arhīvi ir atvērti. Arī Latvijai ir jābeidz aizbildināties ar nepilnīgas un jūtīgas informācijas esamību arhīvos un jāatgūst vesturiskā taisnība, atklājot šo informāciju sabiedrībai.
Iniciatīvas jaunumi
Pētnieci uztrauc, kāpēc sabiedrība vairāk aizstāv nodevējus, nevis viņu upurus. Demokrātiskas valsts nākotne nav iespējama bez atklātības arī pagātnes izvērtējumā. Tāpēc Latvijā ir svarīgi atklāti runāt par 27 gadus malā nolikto čekas maisu jeb PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu kartotēku, uzskata VDK dokumentu zinātniskās izpētes komisijas locekle, filozofe Solveiga Krūmiņa-Koņkova. Dalies ar iniciatīvu un palīdzi savākt atlikušos parakstus! Ziņas avots: irlv.lvPēc VDK aģentu kartotēkas publiskošanas Latvijā nāksies «pārrakstīt valsts jaunāko laiku vēsturi», pieļauj pētniece Solveiga Krūmiņa-Koņkova22. Jun (2018)
Latvijas PSR Valsts drošības komisijas (VDK) dokumentu izpētes komisijai līdz 31. maijam bija jāiesniedz sava darba gala ziņojums ar rekomendācijām par veidu un kārtību, kādā publiskojami VDK dokumenti. Tomēr pretēji uzdotajam pilns gala ziņojums nav saņemts, bet komisija lūgusi pagarināt tās darbības termiņu līdz pat 2019. gadam. Kārtība paredz, ka VDK komisijai jāiesniedz gala pārskats Latvijas Universitātes rektoram, kuram tas tālāk jāpārsūta Izglītības un zinātnes ministrijai. Universitāte skaidroja, ka ir saņemts komisijas sagatavots likumprojekts un Ministru kabineta rīkojuma projekts par VDK dokumentu un “čekas maisu” publiskošanu. To varot uzskatīt par daļu no gala ziņojuma, taču pats ziņojums, finanšu pārskats un ieteikumi politiķiem par tālāko rīcību nav saņemti. Tagad komisija sola visus dokumentus LU iesniegt līdz 1. jūlijam. Kavēšanās saistīta ar to, ka VDK dokumentu un tā dēvēto “čekas maisu” pētīšana slepenajās Satversmes aizsardzības biroja (SAB) telpās beigusies tikai 31. maijā jeb dienā, kad komisijai bija jāiesniedz ziņojums. Un tikai šajā dienā pētnieki no drošības dienesta saņēmuši savas piezīmes par izpētīto. Lai gan pētnieki tagad sola visu nepieciešamo iesniegt līdz 1. jūlijam, Saeimas darba grupas vadītājs Jansons teica, ka vienlaikus komisija arī lūgusi Saeimu pagarināt savas darbības termiņu līdz pat šā gada beigām – 31. decembrim. Lai pagarinātu komisijas darbības termiņu, ir jāmaina likums. Tomēr deputāts Jansons šaubās par to, vai šādam lēmumam varētu būt Saeimas vairākuma atbalsts. Dalies ar ziņu un palīdzi savākt parakstus! Ziņas avots: irlv.lvVēlas pagarināt VDK dokumentu izpētes komisijas ziņojuma iesniegšanu Saeimai līdz 31. decembrim05. Jun (2018)
LPSR VDK zinātniskās izpētes komisija aicina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju apturēt likumprojekta "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu publiskošanu un PSRS/LPSR okupācijas režīma varas sistēmas izgaismošanu" virzību līdz zinātnieki pabeigs savu darbu 31. maijā, vai arī izstrādāt alternatīvu likumprojektu par bijušās VDK dokumentu izmantošanu, publiskošanu un sadarbības fakta konstatēšanu. Zinātnieki, kas patlaban nodarbojas ar VDK dokumentu izpēti, secinājuši, ka šobrīd Saeimā virzītais likumprojekts ir juridiski neprecīzs, kā arī tā formulētais mērķis neatbilst juridiskās tehnikas noteikumiem un neaptver visus VDK dokumentus, kas ir valsts varas rīcībā. Rīgas apgabaltiesas tiesnesis un VDK zinātniskās izpētes komisijas loceklis Juris Stukāns paskaidroja, ka zinātnieku komisija sākotnēji likumprojektu atbalstījusi, jo tā doma bijusi, ka materiāli, kas atrodas Satversmes aizsardzības birojā (SAB), maksimāli ātri tiek nodoti arhīvam. Tomēr patlaban situācija esot būtiski mainījusies. Pēc diviem mēnešiem zinātnieku komisijai ir pienākums iesniegt ziņojumu, un Stukāns pauda, ka varbūt šobrīd nav pamata steigties ar šāda likuma virzību, jo galvenais jautājums ir par dokumentu apjomu. "Likums ir jāvirza, bet tas jāprecizē. 2014. gadā Saeima izdarīja visu iespējamo, lai dokumentus nepubliskotu. Manā izpratnē būtu labi, ja būtu jauns likums, kas pasaka, ka visi dokumenti būtu pieejami. Apjoms ir milzīgs un iztērēt valsts resursus vienkārši un formāli visu digitalizējot, nav jēgas," skaidroja Stukāns. Viņš apšaubīja, ka Saeimas deputāti būtu izlasījuši visus zinātnieku komisijas izdotos sējumus. Taču tieši no to izlasīšanas rastos izpratne, cik daudz un kādā apmērā dokumenti būtu publiskojami. Zinātnieki ir lēmuši valdībai sagatavot ziņojumu, kas nebūs tik apjomīgs kā sējumi, un ar konkrētiem priekšlikumiem par konkrētiem dokumentiem un konkrētu apjomu, kas būtu publicējams. Vienlaikus tiesnesis atsaucās uz kaimiņvalsts Lietuvas piemēru, kas lēmusi šajā jautājumā izveidot interneta vietni, kur ikviens interesents varot iedziļināties un iepazīties ar šiem jautājumiem. "Ja mēs runājam par virzībā esošo likumu, ja ir šis vispārīgs formulējums, ka būtu publicējami visi dokumenti, tad jautājums, kāda vajadzība ir publicēt VDK žurnālus, kas nesatur nekādu informāciju, kas atspoguļotu VDK darbību un VDK sadarbību ar aģentiem un informatoriem. Grūti prognozēt, kā valdība rīkosies, jo tas prasīs arī naudu," noteica Stukāns. Tiesnesis sacīja, ka, virzot šo likumu, jāsaprot, kurš nodarbosies ar dokumentu digitalizēšanu un publicēšanu. Tāpat Stukāns norādīja, ka spēkā esošais likums neesot atceļams, un tas nemaz neesot iespējams, jo spēkā paliek jautājums par sadarbības fakta konstatēšanu, ko vērtē tiesa. Viņš gan piebilda jau iepriekš pausto pārliecību, ka sadarbības fakta konstatēšanai tiesā lielā daļā gadījumu nav jēgas, jo lielākoties tiesas pasaka, ka nav pietiekoši dokumentu, lai spriestu par sadarbību. Turklāt lietu formāli vērē tiesa pat tajos gadījumos, kad no prokuratūras saņemts atzinums, kas sadarbības fakta konstatēšanai nav pietiekamu pierādījumu. Tiesneša ieskatā esošajā likumā 2014. gadā izdarīti grozījumi, kas aizsargā gan VDK štata, gan ārštata darbiniekus, un tas kaut kādā veidā jāizlabo. Viens no iespējamiem risinājumiem, viņaprāt, ir lemt, ka visi dokumenti jānodod Nacionālajam arhīvam, un SAB Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs (TSCD) ar visu finansējumu un informāciju jānodod arhīvam, kas varētu turpināt darbu, arī izsniegt visādas izziņas. Savulaik TSCD bijis Tieslietu ministrijas pakļāvībā, bet Stukāna ieskatā centra īstā vieta ir arhīvā. "Un tad šo centru var stiprināt un viens no tā uzdevumiem būtu sākt dokumentu publicēšanu un digitalizēšanu. Jau šobrīd ir resursi, kas tiek tērēti centra uzturēšanai. Tas būtu vienkāršāk nekā izdomāt kaut ko jaunu," pauda tiesnesis. Atbildot uz deputātes Lolitas Čigānes (V/Par!) jautājumu, vai pēc izpētes komisijas darba beigām 31. maijā pareizā rīcība būtu visu VDK dokumentu pārvietošana no TSDC uz Nacionālo arhīvu, Stukāns atbildēja, ka patlaban tam neesot nekāda tiesiskā regulējuma. "Visu dokumentu nodošana Valsta arhīvam ir milzīgs devums šim darbam," noteica Stukāns, piebilstot, ka tam riskus no juridiskā viedokļa neredz. Jautājumā par dokumentu publiskošanu Stukāns sacīja, ka "nevar uzdot publicēt visu, nezinot ko publicēju". "Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu – viss ir VDK dokumenti. Līdz ar to tas apjoms ir milzīgs. Priekš kam to internetā visu likt. Šajā aspektā komisija uzskata, ka Ministru kabinetam (MK) vajag pateikt dokumentu veidu un apjomu," noteica Stukāns. Savukārt, pieņemot likumu, MK deleģējumam vairs nebūs jēgas. Līdz ar to arī jautājums, vajag šobrīd ir nepieciešams steigties ar likumprojektu. Runājot par dokumentu nodošanu Nacionālajam arhīvam, SAB pārstāvis komisijas sēdē komentēja, ka paredzot, ka pirms dokumentu nodošanas arhīvam, tie tiek digitalizēti, tad SAB rīcībā paliek visa informācija, pēc kuras arī birojs var sniegt tā kompetencē esošās ziņas. Visu dokumentu nodošanai Nacionālajam arhīvam, SAB ieskatā, nepieciešams vismaz pusgads, kā arī papildu cilvēku resursi, proti, būtu jāpieņem darbā vismaz vēl trīs cilvēki. Tāpat esot jāparedz tehnika, lai SAB digitalizēšanā var sadarboties ar arhīvu. Tas ir nepieciešams, lai digitālizācija nav jāveic katrā pusē, līdz ar to izdarot darbu divreiz. Jau ziņots, ka patlaban Saeimā atrodas likumprojekts "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu publiskošanu un PSRS/LPSR okupācijas režīma varas sistēmas izgaismošanu". Likumprojekts izskatīts 1. lasījumā un šobrīd atbildīgā komisija gaida priekšlikumus pirms tā izskatīšanas 2. lasījumā. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt PSRS/LPSR okupācijas režīma varas sistēmas izgaismošanu, publiskojot Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) un LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentus ar to zinātniskajiem komentāriem, teikts likumprojekta anotācijā. Likumprojekts paredz, ka visi LPSR VDK dokumenti, kuri šobrīd glabājas SAB Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā, līdz 2018. gada 1. jūnijam tiek nodoti Latvijas Nacionālajam arhīvam, kur tie būs pilnā apmērā bez ierobežojumiem publiski pieejami. Šāds priekšlikums 2017. gada nogalē tika atbalstīts koalīcijas padomē. Dokumentu pārvietošana varētu izmaksāt aptuveni 150 tūkstošus eiro. VDK zinātniskās izpētes komisija izveidota 2014. gadā, praktiski tā darbu uzsāka 2015. gadā, kad bija piešķirts finansējums, kā arī noslēgts līgums ar LU. Dalies ar jaunumiem savos sociālajos tīklos! Ziņas avots: delfi.lvJāaptur likumprojekta par VDK dokumentu publiskošanu virzība, aicina 'Čekas maisu' komisija!27. Mar (2018)
Deputāti nolēma veidot darba grupu, kura apvienos deputātus, jomas ekspertus un juristus, lai novērstu konstatētās likumu kolīzijas un precizētu likumprojekta sākotnējo redakciju. Paredzēts, ka darba grupu vadīs deputāts Ritvars Jansons no Nacionālās apvienības. Likumprojekts paredz, ka visi LPSR VDK dokumenti, kuri šobrīd glabājas Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā, tiks nodoti Latvijas Nacionālajam arhīvam, kur tie būs pilnā apmērā bez ierobežojumiem publiski pieejami. Komisijas sēdē piedalījās Satversmes aizsardzības biroja, Kultūras ministrijas, Latvijas Nacionālā arhīva, Datu valsts inspekcijas, Rīgas apgabaltiesas un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji. Lai likums stātos spēkā, tas vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimā. Dalies ar jaunumiem un palīdzi savākt parakstus!Cilvēktiesību komisija pirmajā lasījumā Saeimā atbalsta likumprojektu, kas paredz bijušās VDK dokumentu publiskošanu, un lemj veidot darba grupu30. Jan (2018)
Uz sēdi komisija aicinājusi Satversmes aizsardzības biroja, Kultūras ministrijas, Latvijas Nacionālā arhīva, Datu valsts inspekcijas, Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas pārstāvjus. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt PSRS/LPSR okupācijas režīma varas sistēmas izgaismošanu, publiskojot Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) un LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentus ar to zinātniskajiem komentāriem, teikts likumprojekta anotācijā. Likumprojekts paredz, ka visi LPSR VDK dokumenti, kuri šobrīd glabājas Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā, līdz 2018.gada 1.jūnijam tiek nodoti Latvijas Nacionālajam arhīvam, kur tie būs pilnā apmērā bez ierobežojumiem publiski pieejami. Vai šie jaunumi ir nozīmīgi? Dalies ar tiem!30. janvārī Cilvēktiesību komisija skatīs likumprojektu par VDK dokumentu publiskošanu!29. Jan (2018)
"Uzskatu, ka VDK aģentu kartotēka ir jāpublicē kā PSRS okupācijas iestādes dokumentu kopums, bez izņēmumiem un komentāriem, jo Latvijas Republika neatbild par eventuālo kaitējumu, ko nodarījusi VDK kādu iekļaujot šajā kartotēkā." Viņš uzsver, ka kartotēka ir tikai rādītājs aģentu personas lietām, un tā viena pati neko nepierāda. "Ja kāds jūt, ka tā aizskar viņa godu un cieņu, pastāv iespējas vērsties gan pret lietu, kartotēkas elementu izveidotājiem, gan pret Krievijas Federāciju kā PSRS mantinieci. Vienlaikus sabiedrībai jābūt pieejamiem zinātnieku pētījumiem, kas nav tas pats, kas komentāri. Pētījumus lasot kontekstā ar kartotēku, var izprast šīs kartotēkas lomu un jēgu. Kartotēka nemaz neietver personu privāto dzīvi, intīmas detaļas ietver vien datubāze "DELTA Latvija"," skaidro Kangeris. "Atšķirībā no daudzām Eiropas valstīm, Latvijā cietušajiem nav iespējams uzzināt, kas slēpjas aiz aģentu segvārdiem, izņemot likumā noteiktus represētos, kas arī šos vārdus nedrīkst publiski izpaust. Par mani ziņojuši trīs aģenti, kuru identitāte man nav izpausta. Ja likumdevējs būtu devis tiem vairākiem tūkstošiem cilvēkiem, kas pieprasījuši izziņas par sevi, tiesības uzzināt aģentu īstos vārdus, tad lieta būtu miermīlīgi atrisinājusies gadu ritumā, nebūtu neatliekamās nepieciešamības publiskot visu kolektīvi un nebūtu arī pasaku stāstīšanas, ko var izmantot Kremlis pret mums Saeimas vēlēšanās," rezumē Kangeris. Vai šis ir svarīgs viedoklis? Dalies ar to sociālajos tīklos! Ziņas avots: delfi.lvVDK izpētes komisijas vadītājs: "Uzskatu, ka VDK aģentu kartotēka ir jāpublicē kā PSRS okupācijas iestādes dokumentu kopums, bez izņēmumiem."18. Jan (2018)
Diskusija norisinās plašāka diskusiju cikla ietvaros, ko ik mēnesi sadarbībā ar Kaņepes Kultūras centru rīko iniciatīvu platforma ManaBalss.lv. Šoreiz esam izvēlējušies sabiedrībā aktuālo tēmu par čekas maisiem – vai ir laiks tos atvērt? Diskusijas tiek veidotas sabalansētas, to vadīs moderators, un diskusijā piedalīsies četri runātāji – dažādu grupu un viedokļu pārstāvji. Šoreiz esam aicinājuši Kārli Kangeri – VDK dokumentu izpētes komisijas vadītāju; Ritvaru Jansonu – vēsturnieku un Nacionālās apvienības deputātu; Kārli Seržantu - Zaļo un Zemnieku Savienības deputātu, Saeimas Nacionālās drošības komisijas locekli, kā arī Zigmāru Turčinski – pētnieku Latvijas vēstures institūtā. Diskusijā aplūkosim virkni jautājumu – Kas ir čekas maisi, un kāda ir to vēsture? Kā tajos varēja nokļūt, un kas tajos atrodas? Kāds ir to šobrīdējais stāvoklis, un kā notiek to izpēte VDK dokumentu izpētes komisijā? Kapēc tie vēl nav publiskoti? Vai čekas maisiem būtu jābūt publiski pieejamiem? Ja būtu, tad kādā formātā un apjomā?Pirmdien 18. decembrī plkst. 19:00 Kaņepes Kultūras centrā ManaBalss.lv diskutē - “Laiks atvērt čekas maisus?”15. Dec (2017)
Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisija ir nolēmusi lūgt Valsts prezidentam Raimondam Vējonim rosināt atcelt īpašo VDK likumu un nodot “čekas maisus” atklātībai, informē Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta sekretāre, komisijas priekšsēdētāja Kārļa Kangera pārstāve Marta Starostina. Kangeris komisijas vārdā lūdz Vējoni rosināt atcelt pirms 23 gadiem pieņemto īpašo Valsts drošības komitejas likumu, kas paredz īpašu procesu tiesā, un nodot Satversmes aizsardzības biroja (SAB) esošo okupētājvaras totalitārā režīma specdienesta dokumentāciju arhīvam, kur tam varētu piekļūt ikviens. Komisija lūdz, paturot citu likumu speciālajās tiesību normās jau esošos ierobežojumus, atzīt par spēku zaudējušu likumu “Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”. Komisija uzsver, ka VDK un tās priekšteči bija tikai viena no okupācijas režīma institūcijām. “Represijas organizēja Padomju Savienības komunistiskās partijas, Latvijas Komunistiskās partijas vadība. Totalitārā režīma nostiprināšanā, represijās, līdzcilvēku izspiegošanā bija iesaistītas arī Latvijas Padomju sociālistiskās republikas Ministru padome, nedemokrātiski veidotās pilsētu un rajonu izpildu komitejas, ministrijas, sevišķi Iekšlietu ministrija, tiesas, prokuratūra, arī vissavienības institūcijas – PSRS Reliģisko kultu lietu padomes pilnvarotā LPSR institūcija un citas. Pētīt nepieciešams ne tikai VDK, bet visu šo sistēmu kopumā.” “Zinātniskā izpēte ļauj pārliecinoši konstatēt, ka VDK jeb čeka darbojās ne vien tieši, bet arī caur piesegstruktūrām. Līdztekus zināmām struktūrām kā Latvijas komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs, Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru komiteja, PSRS Valsts ārzemju tūrisma komitejas Rīgas apvienība (Intūrists), kā segorganizācijas izmantoja arī, piemēram, Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienību, Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāti, Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju, Augstākās izglītības un vidējās speciālās izglītības ministriju, daudzas citas iestādes,” vēstulē raksta komisijas pārstāvji. Kā atgādina Kangeris, komisija jau 2015.gada 6.martā ar protokollēmumu vienbalsīgi pauda, ka vēsturiskās patiesības, vārda brīvības un sabiedrības saliedētības vārdā jānodrošina pilnīga un tūlītēja visu VDK dokumentu, arī SAB esošo, nodošana atklātībai un brīvai pētniecībai bez līdzšinējās diskriminācijas. “Morālo vērtējumu par katra rīcību, motīviem, apstākļiem var dot vienīgi Latvijas sabiedrība un katrs cilvēks savā garīgajā dzīvē pats,” teikts komisijas paziņojumā. Dalies ar viedokli sociālajos tīklos un palīdzi savākt nepieciešamos parakstus! Ziņas avots: irlv.lvVDK zinātniskās izpētes komisija aicina Vējoni rīkoties, lai nodotu “čekas maisus” atklātībai13. Nov (2017)
Slepenās elektriskās datubāzes "Delta" pārveide jaunā formātā norit necaurspīdīgi – no datubāzes jaunās versijas, kas būs pieejama zinātniekiem, dzēš ārā svarīgu informāciju, svētdien vēsta LTV raidījums "de facto". Pašlaik Satversmes aizsardzības birojā (SAB) tiek digitalizēta padomju laiku Valsts drošības komitejas (VDK) datubāze "Delta". Tajā atrodas aģentu ziņojumi un uzskaites kartītes. Pēc divām nedēļām datubāzi plānots nodot Latvijas nacionālajam arhīvam, lai ar to varētu strādāt arī VDK zinātniskās izpētes komisija, taču "de facto" kļuvis zināms, ka datubāzes jaunākā versija līdz zinātniekiem nonāks rediģēta. No tās izdzēsīs daļu no informācijas – iespējams, vārdus un uzvārdus. Ja zinātniekiem nebūs pieejami visi dati, pētniecība var būt neiespējama. VDK zinātniskās izpētes komisijas locekle Krīstine Jarinovska raidījumam pauda sašutumu par šo faktu: "Liela daļa vēsturnieku smejas, ka būs interesanti pētīt, ja būs vienkārši "X" persona satika otru "X" personu, "X" aģents nostučījis "X" daļas priekšniekam "X" laikā." LTV atgādina, ka VDK aģentu kartotēka, arī VDK datu bāze "Delta" atrodas SAB telpās. VDK izpētes komisijas zinātnieki pie šiem "čekas maisiem" netiek kopš komisijas izveidošanas, jo drošības iestāde pieprasa nokārtot pielaidi valsts noslēpumam – tā ļautu strādāt biroja telpās, un parakstīties par to, ka līdz speciālām ministru kabineta lēmumam neizpaudīs "čekas maisos" atrasto. Zinātnieku komisija jau vairakkārt pauduši – šīs prasības viņi uzskata par pārmērīgām, jo tās pamatīgi ierobežo zinātnisko darbu. Pērn tika atrasts daļējs problēmas risinājums – datubāzi "Delta" padarīt piemērotu nodošanai Latvijas nacionālajam arhīvam. Tas ļautu zinātniekiem tai piekļūt ārpus SAB telpām. Sākumā tam nespēja atrast finansējumu, vēlāk sadarbībā ar Tieslietu ministriju atvēlēti 40 000 eiro. Šā gada beigās zinātnieki beidzot varētu sākt darbu, vēsta "de facto". Dalies ar jaunumiem un palīdzi savākt nepieciešamos parakstus! Ziņas avots: delfi.lvInformācija par slepeno elektrisko datubāzi "Delta" būs pieejama zinātniekiem, taču rediģēta13. Nov (2017)
Valsts drošības komitejas (VDK) aģentūras kartotēkā esošā informācija publiski nav pieejama tāpēc, ka tā skar tajā minēto personu privātās dzīves elementus, – šāds ir Satversmes aizsardzības biroja (SAB) izstrādātais jaunais oficiālais "čekas maisu" satura sabiedriskās nepieejamības pamatojums, kas pēc būtības ļoti atgādina pēdējā laikā arī citu valsts iestāžu vidū vērojamo tendenci sabiedrībai nozīmīgu informāciju slēpt, aizbildinoties ar iesaistīto personu privātās dzīves neaizskaramību. Šā gada septembrī nejauši atklājās, ka pastāv normatīvais akts, kas lielai sabiedrības daļai dod tiesības doties uz Satversmes aizsardzības biroju, kur glabājas bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas aģentūras kartotēkas dokumenti, un pieprasīt tos izsniegt zinātniskiem un publicistiskiem mērķiem. Ņemot vērā šo normatīvo aktu situāciju, septembra otrajā pusē SAB tika nosūtīti veseli divi līdzīgi pieprasījumi, abos atsaucoties uz šiem Ministru kabineta noteikumiem. Abos iesniegumos bija norādīts, ka to autori vēlas publicistiskiem mērķiem iepazīties ar visiem Satversmes aizsardzības biroja rīcībā esošajiem Valsts drošības komitejas aģentūras kartotēkas dokumentiem, tāpēc lūdz nosūtīt viņiem to kopijas vai nodrošināt iespēju iepazīties ar tiem klātienē. Lai padarītu atteikuma pamatošanu sarežģītāku, vienu no iesniegumiem parakstīja "parasta" fiziska persona, bet otru – persona, kura ir reģistrējusi masu informācijas līdzekli un oficiāli ir šī masu informācijas līdzekļa galvenais redaktors. Rezultātā Satversmes aizsardzības birojs šos informācijas pieprasījumus izskatīja maksimālo likumā noteikto termiņu, lai pēc tā beigām abiem iesniedzējiem, neraugoties uz to dažādo statusu, sniegtu vienu un to pašu atbildi – pieprasītie dokumenti netiks izsniegti. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm tagad kādreizējā ģenerālprokurora Jāņa Maizīša vadītā valsts drošības iestāde ir radījusi principiāli jaunu "čekas maisu" satura publiskošanas pamatojumu, kas turklāt ir bijis identisks abos gadījumos. Dalies ar ziņu savos sociālajos tīklos un palīdzi savākt parakstus! Raksta avots: diena.lvIespējamais iemesls, kāpēc "čekas maisi" netiek atvērti - tajos esot privātās dzīves elementi09. Nov (2017)
Ukrainas parlaments lēmis par VDK arhīvu publisku atvēršanu, kas atklātu
Visi dokumenti, kas saistīti ar represijām un cilvēktiesību pārkāpumiem tiks nodoti Ukrainas Nacionālās atmiņas institūta valsts arhīvam, kā arī visiem interesentiem, ieskaitot krievu vēsturniekus, būs iespēja brīvi failiem piekļūt. Lasīt vairāk par čekas maisu atvēršanu Ukrainā (teksts angļu valodā): http://www.ibtimes.com/ukraines-parliament-votes-open-soviet-era-kgb-archives-public-1876756
Ukraina atver čekas maisus!11. Jul (2016)
informāciju par slepenajiem arestiem, "pazušanas" gadījumiem un citām Urainas VDK operācijām.
English
Latviski
