Iniciatīva ir iesniegta Saeimā!

Pārstāvis: Ikvilds ArtūrsPublicēta: 13. Dec (2016)

PAR SOLIDĀRU SAEIMAS DEPUTĀTU ATTEIKŠANOS NO KOMPENSĀCIJĀM
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
10'632
Jau parakstījuši 10'632

Katru gadu valsts gudrās galvas veic izmaiņas likumos, lai mazinātu negodprātīgo pilsoņu savtību un nodrošinātu taisnīgus nosacījumus visiem, kas ir tikai atbalstāmi. Arī šogad, piemēram, tika (nepārdomāti) nolemts sākt iegrožot mikrouzņēmumus, kā arī noteikts lielāks nostrādāto mēnešu skaits pēc kārtas, lai sāktu saņemt bezdarbnieku pabalstu. Tajā pašā laikā pievēršoties Saeimas deputātu kompensācijām par dzīvesvietas īri un transporta izdevumiem, zūd iespaids, ka tās pieprasītas godprātīgi, jo saņemt, piemēram, 700EUR kompensāciju par dzīvesvietas īri cauru gadu ir šerpi. Realitātē vairums valsts iestāžu un dienestu darbinieki savu atalgojumu nopelna ar pamatdarbu un papildus piestrādājot, ja vēlas nopelnīt vairāk labākai dzīvei. Arī savu dzīvesvietu pakārto darbam un finansēm. Līdzīgi ir ar Saeimas deputātiem - tie, kuri izrāda iniciatīvu un strādā vairāk (komisijās u.tml.), nopelna lielāku atalgojumu. Toties atsevišķi deputāti saņem kompensācijas tikai par to, ka dzīvo tālāk no Rīgas. Šajā ziņā pat nav jādomā, vai to vajag risināt, jo valsts visu apmaksās no nodokļu maksātāju naudas. Pie tam ir augsts risks, ka kāds to izmanto negodprātīgi. Tas nav saimnieciski no valsts puses un nemotivē deputātus taupīt. Katru gadu Saeimas deputātu alga pieaug: 2016.gadā par 157 EUR, bet 2017.gadā jau par 170EUR, kas nosedz vidējo šī brīža kompensāciju pilnībā. Tādēļ aicinu Saeimas deputātus atteikties no deputātu kompensācijām par dzīvesvietas īri un transporta izdevumiem, iztiekot ar nopelnīto deputāta algu un piemaksām par papildus veiktiem pienākumiem. Saeima nav vieta, kur nopelnīt milzu kapitālu, bet gan saņemt atalgojumu, lai brīvi strādātu sabiedrības labā. Ar gandrīz septiņu (x7) minimālo algu lielu atalgojumu (uz papīra) vajadzētu pietikt.

Aicinu Saeimas deputātus, solidarizējoties ar pārējo sabiedrību, atcelt Saeimas deputātiem noteiktās kompensācijas par dzīvesvietas īri un transporta izdevumiem, tādējādi ierobežojot negodprātīgumu starp kolēģiem un ietaupot valsts līdzekļus.

Pateicoties šādai solidaritātei, Saeimas deputāti atgūtu kaut nelielu sabiedrības ticību, ka darbojas princips: "viens likums - viena taisnība visiem". Tas būtu pirmais solis vienlīdzībai starp valsts pārvaldi un sabiedrību.

Iniciatīvas parakstītāji 10'632

Iniciatīvas jaunumi

Saeimas deputātu kompensāciju atcelšanai trūkst vienprātības10. Jul

Individuālā kārtā vairāku frakciju deputāti ir gatavi atteikties no tiem pienākošās kompensācijas par transporta un dzīvesvietas izmaksām, un frakcijas līmenī to atbalsta Jaunā konservatīvā partija (JKP), tomēr reālai likumdošanas maiņai šai jautājumā trūkst politiskās pārliecības un gribas.

Tā var secināt no Saeimas Juridiskajā komisijā otrdien, 9. jūlijā, notikušajām diskusijām par grozījumiem Saeimas kārtības rullī. Komisija otrajā lasījumā ar izteiktu vairākumu neatbalstīja JKP virzītos grozījumus atcelt deputātiem transporta kompensācijas vispār, kā arī ar piecām balsīm pret un četrām balsīm par neatbalstīja pie frakcijām nepiederošā deputāta Alda Gobzema priekšlikumus atcelt transporta kompensācijas Rīgas apkaimē dzīvojošajiem deputātiem un noteikt lielāku attālumu, proti, 50 kilometrus pašreizējo 40 vietā, par kura veikšanu deputātiem ceļa izdevumus kompensē.

Komisijā izvērstās diskusijas ir arī sava veida priekšvēstnesis tam, kādi argumenti tiks lietoti, kad izskatīšanas kārta pienāks kolektīvajam iesniegumam "Par solidāru Saeimas deputātu atteikšanos no kompensācijām" – ManaBalss platformā virzītajai iniciatīvai, kas Saeimā tika iesniegta aprīļa vidū. Pašlaik tā izvērtēšanai ir nodota tieši Juridiskajā komisijā.

Gan attiecīgās iniciatīvas autors, gan JKP un A. Gobzems savus ierosinājumus pamato solidaritātes nepieciešamībā starp likumdevējiem un tautu, jo kā deputātiem, tā privātajā sektorā un ierēdniecībā strādājošajiem ceļa izdevumi, braucot uz darbu Rīgā, ir vienādi, tikai pirmajiem tie tiek kompensēti. "Paredzams, ka kompensāciju saņemšanas ierobežojumi vairos sabiedrības uzticēšanos likumdevēja varai," nu jau noraidīto grozījumu anotācijā raksta JKP.

Komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe (JKP) uzstāja, ka pašreizējā sistēmā nav iespējams kontrolēt, vai izmaksātās kompensācijas tiešām ir likumā noteiktajam mērķim. Sēdē klātesošā KNAB pārstāve par izmaksāto transporta kompensāciju lietderīguma un likumīguma kontroli, kamēr nav ierosināta operatīvā darbība, spēja dot tikai ļoti vispārīgas atbildes.

Komisijas priekšsēdētājas biedrs Jānis Iesalnieks (NA) bija pretējā ieskatā – ka KNAB savu efektivitāti nelikumību novēršanā saistībā ar deputātu kompensācijām veic labi. "Ar sistēmu ir shēmots, bet KNAB atnāca pakaļ konkrētam deputātam" viņš sacīja. "Ja kāds šo izmanto kā shēmošanu, lai nepamatoti iegūtu finanšu līdzekļus, tad tas ir laika jautājums, kad KNAB viņam atnāks pakaļ."

Pie pretargumentiem izskanēja arī vērtējums, ka Saeimas deputāta darbs atšķiras no citiem darbiem ar to, ka tas paredzami ir terminēts – uz četriem gadiem. Tāpēc deputāti, mainot līdzšinējo nodarbošanos, nevar pārvākties tuvāk darba vietai, un līdzšinējā dzīvesvieta ir jāsaglabā gan ģimenes, gan pašu nākotnes vajadzību dēļ.

Netika atbalstīts arī priekšlikums, ka deputātiem kompensējami būtu ceļa izdevumi tikai sabiedriskajā transportā, ko ierosināja J. Strīķe un viņas partijas biedrs, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns. "Izsekojamības moments sabiedriskajam transportam ir daudz augstāks," viņš argumentēja. "Būtu tikai lietderīgi, ja deputāti paši brauktu ar sabiedrisko transportu un rādīti priekšzīmi iedzīvotājiem." Kā pretarguments tam tika piesaukta iespēja, ka sabiedriskais transports var arī nekursēt, bet deputāta pienākums ir uz savu valstiski svarīgo darbu ierasties neatkarīgi no nekā, tāpēc tas arī ir atstājams deputātu individuālo risinājumu līmenī, kas attiecīgi tiek kompensēti.

No deputātes kompensācijām brīvprātīgi ir atteikusies J. Strīķe, un arī A. Gobzems sēdē sacīja, ka kompensācijas "nav prasījis un neprasīs, jo ir zem mana goda prasīt grašus par telefonu vai benzīnu", kā arī, dzīvojot Pierīgā, viņa līdzšinējais dzīves ritms un izmaksas līdz ar deputāta darbu nav mainījušās. Citādi ir ar tālāk reģionos dzīvojošajiem deputātiem, tāpēc A. Gobzems bija pret transporta kompensāciju atcelšanu vispār.

Avots: ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS

Saeimas komisija iznerro iniciatīvas autoru08. May

Kvoruma trūkuma dēļ nenotiek Saeimas komisijas sēde, uz kuru uzaicinātais kolektīvā iesnieguma autors ir braucis no Gulbenes novada. Cita starpā tas aktualizē jautājumu par kompensācijām kolektīvo iesniegumu autoriem, kas savu privāto un darba laiku ziedo sabiedrības demokrātiskai līdzdalībai politiskajos procesos.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde, kurā cita starpā bija jālemj arī par kolektīvā iesnieguma „Par solidāru Saeimas deputātu atteikšanos no kompensācijām” sākotnējai izvērtēšanai, trešdien, 8. maijā, nenotika kvoruma trūkuma dēļ. Komisijas uzaicinātais iesnieguma autors Artūrs Ikvilds īpaši uz šo sēdi bija braucis no Gulbenes novada.

No komisijas 14 locekļiem uz sēdi bija ieradies tikai tās vadītājs – komisijas priekšsēdētājas biedrs Vitālijs Orlovs un vēl divi deputāti. Komisijas vadītāja trešdien atradās bezalgas atvaļinājumā, vēl daži deputāti bija pieteikuši, ka tobrīd būs citos pasākumos. Spriežot pēc sarunām un izteiktajiem pieņēmumiem komisijas sēdes telpā Saeimā, liela daļa gan attaisnoto, gan neattaisnoto kavētāju bija devušies uz dažādiem Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienas pasākumiem.

Uz A. Ikvilda jautājumu, vai tiešām deputāti nevarēja kaut vai otrdien paredzēt, ka dosies uz šiem pasākumiem un brīdināt uzaicinātos viesus, ieskaitot trešdien izskatāmo trīs iesniegumu autorus, nenotikušās sēdes vadītājs varēja vien noplātīt rokas. V. Orlovs personīgi un komisijas vārdā atvainojās sevišķi A. Ikvildam par notikušo, kas viņa vērtējumā ir bezprecedenta gadījums, un piedāvāja no savas kabatas kā līdzvainīgais segt ceļa izdevumus, tomēr šis jautājums līdz ar virkni citu palika „karājamies gaisā”.

ManaBalss jau kādu laiku apsver veidus, kā piesaistīt finansējumu iniciatīvu autoru kompensācijām par veltīto laiku un ceļa izdevumiem. Sabiedrības demokrātiskas līdzdalības vārdā iniciatīvu autoriem patlaban šādi izdevumi ir jāsedz pašiem. Variants varētu būt kolektīvo iesniegumu virzīšanas sakarā radušos izdevumus autoriem un iesniegumu pārstāvjiem kompensēt no Saeimas budžeta.

Par šādu ierosinājumu ManaBalss trešdien saņēma, šķiet, saprotošu V. Orlova smaidu un komentāru: „Neesmu par to domājis. Bet esmu gatavs nopirkt jums (t.i., A. Ikvildam) biļeti. Saprotu, ka es arī esmu daļēji vainīgs pie notikušā.”

A. Ikvilds arī izteica pārmetumu, ka līdz ar notikušo Saeima pati neievēro likumu – kārtības rullī noteikto 30 dienu termiņu, kurā komisijai ir jāveic kolektīvo iesniegumu sākotnējā izvērtēšana.

V. Orlovs piekrita, ka faktiski šāds pārkāpums ir noticis, un vēlāk žurnālistiem skaidroja, ka tas ir saspiestā termiņa dēļ. Proti, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izvērtējumu par iesniegto parakstu atbilstību likuma prasībām Saeima saņem 20 dienās pēc kolektīvā iesnieguma, un komisijai paliek maz laika – vien desmit dienas, lai sasauktu sapulci sākotnējam izvērtējumam. V. Orlovs pieļāva, ka šis kārtības ruļļa punkts par 30 dienu termiņu būtu jāmaina.

Avots: ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS

Iniciatīva par atteikšanos no kompensācijām ir iesniegta Saeimā08. Apr

Pirmdienas rītā, 8. aprīlī, iniciatīvas „Par solidāru Saeimas deputātu atteikšanos no kompensācijām” autors to iesniedza Saeimā.

Šis nu jau par kolektīvo iesniegumu tapušais ierosinājums nepieciešamo atbalstītāju skaitu un vēl papildus parakstus platformā ManaBalss ir savācis kopš 2016. gada decembra vidus.

Sarunā ar ManaBalss iniciatīvas autors stāsta par kontekstu, kādā tā ir radusies. Proti, ideja par to izveidojusies laikā, kad Latvijā sāka ierobežot mikrouzņēmumus, jo tie ir tikuši izmantoti arī negodprātīgi. Tai pašā laikā plašsaziņā parādījās arī ziņas par Saeimas deputātu kompensāciju negodprātīgu izmantojumu. Lai novērstu situāciju, ka tautas priekšstāvji saņem ievērojamas transporta un dzīvesvietas kompensācijas par sava darba veikšanu, kamēr tauta tiek galā, kā nu prot, un lai novērstu parlamentāriešiem piešķiramo kompensāciju negodprātīgu izmantošanu, autors aicina no tām solidāri atteikties pavisam.

Viņš arī norāda, ka deputātu mēnešalga pēdējos pāris gados ir ievērojami pieaugusi – 2016. un 2017. gadā kopumā par 327 eiro, un šis pieaugums viņa vērtējumā jau pietiekami kompensē arī deputātu darba blakusizdevumus.

Nākamie soļi:
Kolektīvā iesnieguma „Par solidāru Saeimas deputātu atteikšanos no kompensācijām” elektronisko parakstu atbilstība tiks pārbaudīta Saeimas Prezidijā, un ne vēlāk kā mēneša laikā Mandātu, ētikas un iesniegumu komitejā notiks sēde par tās tālāko virzību.

Avots: ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS

Lasi iniciatīvas autora viedokli par sabiedrības politisko aktivitāti un savām iniciatīvām!03. Aug (2017)

“Ir idejas, kas bez sabiedrības atbalsta un spiediena nekad netiks ieviestas, ” Artūrs Ikvilds, iniciatīvas autors, komentē ManaBalss.lv lomu un piemin savas iniciatīvas, kurām arī ir nepieciešams Latvijas pilsoņu atbalsts.

Dalies ar iniciatīvu, lai tā savāktu atlikušos parakstus!

Lasi pilnu viedokļa rakstu zemāk>>

TIKAI VALSTS VAINA PIE EMIGRĀCIJAS IR MĪTS UN MUĻĶĪGA ATRUNA

Gads pēc gada, vēlēšanas pēc vēlēšanām, partija pēc partijas, bet sabiedrības neapmierinātība nerimst. Tikai lasu - viss šajā valstī ir sliki un vajag tik krāmēt čemodānus, jo, redz, visi deputāti nejēgas, valsts atbildīgās iestādes neko nedara, medicīna zem katras kritikas, policisti ar prokuroriem un tiesnešiem uzpirkti, visi domā tikai par savu kabatu...

Un te uzliekam pauzi un padomājam, kas ir tie pārējie, kas seko aiz deputātiem? Nē, tie nav citplanētieši vai ārzemju algotņi! Tā ir daļa „vienkāršās tautas", kura ar savu bezatbildību un egoismu kaitē pārējiem un uztur visu to šmuci, kas notiek Latvijā. Tas ilgst jau gadu desmitiem un nenotiek tikai valsts vai pašvaldību struktūrās, bet visas valsts līmenī. Šobrīd ir skaidrs, ka labāk no tā nav kļuvis, tikai sliktāk!

Tādēļ pārējam vairākumam, kam vēl nav vienalga, to vajag nevis paciest vai bēgt, bet gan saņemties un salikt visu pa plauktiņiem. Jā, šobrīd tas nav īsti iespējams un ērti, bet to iespējams reāli mainīt! Tas prasīs kādu laiku, bet galvenais ir rīkoties, nevis gaidīt uz brīnumiem no partiju puses, Saeimas, Eiropas...

Agrāk, lai paustu vērā ņemamu viedokli, vajadzēja piedalīties masu piketos vai piedalīties referendumos, taču tagad savu attieksmi dažādos jautājumos iespējams paust stipri vienkāršāk - caur www.ManaBalss.lv . Nav jēgas?

Gluži tā nav, jo šī interneta vietne darbojas kopš 2011.gada un uz šo brīdi - septiņas iniciatīvas iesniegtas Saeimā un atbalstītas, astoņas iniciatīvas guva atbalstu pirms iesniegšanas Saeimā, 10 iniciatīvas ir virzīšanas procesā Saeimā, četras iesniegtas pašvaldībās un ir virzīšanas procesā, četrām ir savākts nepieciešamais skaits balsu, tās drīzumā iesniegs Saeimā vai pašvaldībās. Tas nav maz, salīdzinot ar viduvējo pilsoņu aktivitāti!

Ir idejas, kas bez sabiedrības atbalsta un spiediena nekad netiks ieviestas, jo varai tas nav izdevīgi. Pats esmu sagatavojis iniciatīvas, kur viena saistīta ar deputātu atteikšanos no kompensācijām, bet otra par „melnā saraksta" izveidi, kas uz mūžu liegs strādāt valsts vai pašvaldības labā tām personām, kuras apzināti (!) kaitējušas ar savām darbībām. Vai to iespējams paveikt bez sabiedrības spiediena? Domāju, ka nē, jo sistēma nešaus pati sev kājā.

Var naivi cerēt uz jaunizveidotajām partijām, bet kāda ir pieredze? Vai tiešām nav acīmredzams, ka pamatā ir klaigas un solījumi, ko nevar izpildīt? Kāpēc notikumu karstumos netiek organizēti referendumi, caur ko tauta nostiprinātu juridiski savu nostāju? Priekš kam? Tiek zvejotas tikai balsis uz tām dažām vietām, kas tāpat bez papildus aktivitātes neko neizmainīs, jo būs koalīcijas līgums, kas ierobežos lēmumus. Vai papiņi, kuri savā lokā nevienam nezinot diktēs noteikumus. Varbūt beidzot pietiks ļaut šaurai cilvēku grupai izlemt citu likteņus un valsts dzīveslīmeni, kad varam to paši?

Vieniem ietekme veidojas caur naudu, citiem atkal caur atbalstu, tāpēc aicinu būt aktīvākiem un atbalstīt tos, kuri gatavo dažādas iniciatīvas - kļūstot par viņu „aizmugurēm", uz kā pamata prasīt, lai iniciatīvas tiek izskatītas, pilnveidotas un ieviestas visas sabiedrības labā! Bez šoviem un savtīgām interesēm. Nepametiet vienus tos, kuri ir gatavi iet pa priekšu un līdz galam! Un labākais ir tas, ka šim procesam var pievienoties ne tikai Latvijā esošie tautieši, bet arī aizbraukušie - lai pēc laika atgrieztos jau sakārtotākā valstī! Kopā mums tas izdosies!

Oriģināli viedokļa raksts publicēts: irlv.lv

AUTORS: ANNIJA EMERSONE