Par gaisa kvalitāti Rīgā un Eiropā – iesaisties!13. Jan (2022)

Tā kā esi parakstījis šo iniciatīvu un Tev visdrīzāk rūp sakoptas, atbildīgas un veselīgas vides jautājumi, lūdzam pievērst uzmanību šai organizācijas ManaBalss ziņai un aicinājumam līdzdarboties!

Proti, Rīga ir viena no piecām Eiropas pilsētām, kur iedzīvotāji šogad kopīgi meklēs risinājumus gaisa kvalitātes uzlabošanai savas pilsētas un Eiropas līmenī.

Kā viena no piecām pilsētām Rīga ir izvēlēta dalībai starptautiskajā projektā "CODE Europe". Šis projekts ir mēģinājums kopīgi radīt risinājumus Eiropas gaisa kvalitātes jomā, ļaujot sabiedrībai norādīt uz konkrētām problēmām un piedāvāt savas idejas to risināšanai. Projekta iznākums būs lokāla, nacionāla un Eiropas līmeņa likumdošanas iniciatīvas, lai risinātu gaisa piesārņojuma problēmas un ikvienam nodrošinātu veselīgu gaisa kvalitāti.

Projektā savu artavu var sniegt ikviens, kuram ir viedoklis par Rīgas gaisa kvalitāti un ir vēlme iesaistīties šīs problēmas reālā risināšanā. Projekta mājaslapā aicinām aizpildīt īsu anketu un raksturot problēmas, ar kurām nācies saskarties galvaspilsētas gaisa kvalitātes dēļ. Tas paredzami neprasīs vairāk par piecām minūtēm.

Katra pieredze un paustais viedoklis ir vērtība, kas palīdzēs uzlabot gaisa kvalitāti visiem Rīgas, Latvijas un Eiropas iedzīvotājiem!

Gaisa kvalitātes tēma kļūst arvien aktuālāka tās pārrobežu rakstura un ar to saistīto problēmu dēļ. Tiek lēsts, ka katru gadu apmēram 400’000 priekšlaicīgas nāves gadījumu Eiropā izraisa tieši gaisa piesārņojuma radītās problēmas. Lai panāktu veselīgu gaisa kvalitāti, jāmeklē visaptveroši un problēmas mērogam piemēroti risinājumi. Tāpēc šī projekta ietvaros tiks izmēģināts Eiropā vēl nebijuša mēroga ideju pūļa iesaistes metode jeb crowdsourcing.

Projekta gaitā savāktās idejas un ieteikumi tiks mērogoti. Projekta sākumā tie aptvers tikai vietējo (pilsētas) līmeni, bet projekta noslēgumā tie sasniegs Eiropas Savienības līmeni.

Tas notiks sekojoši:

- Vispirms iedzīvotāji iezīmēs tās gaisa kvalitātes radītās problēmas, ar kurām viņi savā galvaspilsētā saskaras ikdienā.

- Tad iedzīvotāji piedāvās risinājumus izceltajām gaisa kvalitātes problēmām.

- Iedzīvotāji atlasīs idejas un prioritātes, kas būtu aktuālas ne vien Rīgā, bet arī plašākā mērogā.

- Pamatojoties uz iepriekš apkopoto informāciju, iedzīvotāji kopā ar ekspertiem – Eiropas Vides Biroju – formulēs politikas priekšlikumus par gaisa kvalitāti.

Rīgā projektu vada organizācija ManaBalss un Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. Projekta aktualitātēm un vērtīgai informācijai par pilsētas gaisa kvalitātes jautājumiem var sekot "Par tīru gaisu Rīgā" Facebook kontā!

***

Projekts CODE Europe 2022. gada garumā norisināsies piecās Eiropas pilsētās – Rīgā, Tallinā, Atēnās, Lisabonā un Burgasā. Tā ievaros tiek ieviests arī inovatīvs sociālās ieklausīšanās rīks, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj ievākt internetā pieejamo informāciju par iedzīvotāju nostāju gaisa kvalitātes jautājumos. Projekta gaitā norisinās arī pētnieciskā darbība par digitālo līdzdalību un tiek izstrādāta vispārēji pielietojama metodoloģija tās izvērtēšanai, kā arī ētikas vadlīnijas turpmākajām sociālās ieklausīšanās kampaņām.

AUTORS: MANA BALSS

Dace zipka: Aizliegt pārdot mazgadīgiem bērniem neveselīgu un kaitīgu pārtiku?21. Dec (2016)

Kopš iniciatīvas iesniegšanas platformā ManaBalss.lv, ir uzklausīti simtiem viedokļu, pārdomu, atbalstoši vārdi, arī pārpratumi. Katram no mums ir dažādas uztveres, pieredzes. Tāpēc rodas arī atšķirīgi viedokļi un ir grūti pateikt, kas ir pareizi, nepareizi, normāli vai nenormāli. Tādēļ minēšu galvenos, publiski izteiktos apgalvojumus un savu skatījumu uz tiem, skaidrojot, kāpēc šai iniciatīvai ir jābūt un kāpēc tas ir svarīgi.

1. ”Tad jau visu var aizliegt!”

Ir skaidrs, ka apkārt ir milzums neveselīgu un kaitīgu lietu, kuras ir ienākušas veikalu plauktos un mūsu dzīvē, daudzas no tām esam akceptējuši un lietojam, kaut gan ar laiku pētījumi parāda, ka tās ir kaitīgas. Tāpat daudzi tās turpina apzināti lietot, savā ziņā riskējot ar savu veselību un pat dzīvību. Tās turpina būt veikalu plauktos un to uzskatām par normu, jo viss ir mūsu pašu izvēles brīvība, pirkt un čakarēt savas veselības. Iespējams, ja šīs lietas iedarbotos kā indes, tad tās nepirktu. Bet, ja jau indē pamazām, tad varam pirkt. Informācija ir, izvēles tiesības ir.

Ja runājam par bērniem, jauno paaudzi - vai vēlamies, lai viņi šīs lietas iemācās lietot tik brīvi no mazotnes, ar gadiem uztverot kā pašsarpotamu? Manuprāt, ja esam kā pieaugušie iestrēguši savos ieradumos, kāpēc tos pašus nodot jaunajām paaudzēm? Iespējams, ja no mazotnes viņi redzēs, ka šie produkti un vielas nav brīvi lietojamas, ka tomēr tām ir kāds brīdinājuma moments, tad pieaugot, viņi jau nebūs to ieskaitījuši pašsaprotamo lietu sarakstā. Vismaz pirms lietošanas padomās - vai ttas man ir nepieciešams un vajadzīgs.

Mēs taču atceramies, ka pavisam nesen smēķēšana pie daudzu ģimenes pusdienu galda bija norma. Šodien paši smēķētāji izvēlas nekaitēt citiem un dodas smēķēt citur, jo arī uz ielas viņiem nav visur brīvi to darīt.

2. ”Tā ir tikai vecāku atbildība. Vecākiem ir jāiemāca.”

Tad jau sanāk, ka ir jāatceļ arī cigarešu, alkohola un enerģijas dzērienu iegādes vecuma cenzs, jo tomēr to ir jāiemāca vecākiem? Kāpēc tad cukuri, krāsvielas, saldinātāji, virkne E ir labāki? Tāpēc, ka kaitē veselībai pamazām un pamatīgi? Vai daudzi no oponentiem grib pateikt, ka šīs vielas nav kaitīgas un katru dienu ēdot nenodara mazajam ķermenim nekā ļauna? Daudzi apgalvoja, ka viņu bērni nav tie, kas pusdienās iet uz veikalu, lai pirktu čipsus un kolu, ka viņi nav tā audzināti. Bet, tad kuru vecāku bērni ir tie, kuri masveidā iet uz veikalu garajos starbrīžos un pērk šos kaitīgos, brīvi pieejamos produktus?

Saprotu, ka mēs gribam uzticēties saviem lolojumiem, bet mācību procesā gadās kļūdas. To ietekmē daudz kas. Arī tas, ka jaunāko klašu skolēniem ap to vecumu mainās autoritātes un viņi var sekot bara instiktiem, līderiem un negrib atpalikt. Viņi ir klusi iespaidojušies no reklāmām un arī kaismīgi vēlas būt stilīgi.

Mācību procesā bērniem ir simtiem aizliegumu, ieteikumu viņu pašu drošībai, jo bērni vēl tikai apgūst svarīgo dzīves skolu. Arī šis aizliegums būtu kā vēl viena drošība, kamēr valdība beidzot nemainīs prioritātes un stingrāk nekontrolēs ražotājus un izplatītājus, kādus saldumus viņi drīkst ražot un pārdot, kādas vielas nekaitē bērnu fiziskai un garīgai attīstībai. Kamēr izglītibas sistēmā nebūs vadlīnijas, ka pareizs uzturs ir nozīmīgs un galvenais, kā to mācīs, vai būs radošas darbnīcas, garšvielu un ēdienu daudzveidības atspoguļojums utt.

Šogad ziņots, ka Veselības ministrijas izstrādātie noteikumi par neveselīgas pārtikas tirdzniecības aizliegumu skolās drīzāk nodarījuši ļaunumu, nekā labumu. Tas parādījis, ka vadība nav izglītota vai pietiekami ieinteresēta uztura jautājumos. Kāpēc nevarētu ieviest plauktos auzu pārsu un banānu cepumus, uzspraust uz kātiņa, apbērt ar kokosriekstu skaidiņām, ceptus ābolus ar dabisku šokolādi? Stāsts ir par to, ka nav zināšanu un vēlmes - ir tikai likumu sausa tā izpilde. Un ir arī protams vecāki, kurus ir visgrūtāk ir atradināt no saldumu un čipsu pirkšanas.

Manuprāt ir šī iniciatīva var nedaudz apturēt laiku, lai pieaugušie beidzot izvērtē, kas ir bērniem ir vajadzīgs un kas nav, kā viņi var iemācīt saviem bērniem nebūt atkarīgiem no saldumiem un kā radoši baudīt ēdienu bez kaitīgām piedevām. Kopā ar bērniem iemācīties, kā garšo īstā pārtika, nevis pārveidota ar saldinātājiem un citiem E. Un galu galā, ja tomēr valsts atzina, ka produkti, ka neveselīgie produkti ir aizliedzami tirgot skolās, tad tas jau ir spēcīgs pamats iniciatīvai. Ja jau tie ir kaitīgi, tad kāpēc, izejot no skolas, kaitīgi tie vairs nav?

3. Izskanēja viedoklis, it kā balstoties uz uztura speciālistiem, ka cukurs un E vielas nekaitē un neiespaido bērna personību, minot, ka vienīgais, ko tas bērnam var nodarīt ir aptaukošanās.

Par lieko svaru vienaudži bērnu apsaukās, kā rezultātā tālākajā dzīvē šis bērns izaugs par kompleksainu cilvēku. Vai jābūt uztura speciālistam, ka izejot ielās neredzētu aptaukojušos bērnus un nesaprastu, ka ir problēma? Atvainojos, vai tas tiešām ir uztura speciālists? Apgalvot, ka cukurs nav kaitīgs?!! Tad jautājums, kuras kompānijas šo pētījumu veica un kam ir izdevīgi likt noticēt, ka cukuru var ēst karotēm un nekas no tā nebūs?

Arī, ja bērns ir resns un tiek izsmiets vai tas nebūtu pietiekams iemesls satraukties par šo bērnu un strādāt ar viņu, jo viņam ir ne tikai fiziskas, bet arī garīgas problēmas, tā ir personība, kura nevar būt brīva un liela daļa ir dēļ tā, ka veikalos brīvi pieejami šie našķi.

Jā, saprotu, ka tīrs aizliegums nav vienīgais pareizais risinājums, bet kaut kā uz problēmu ir jāliek paskatīties no malas un jābeidz uzskatīt esošo situāciju par normu. Ja jau pieaugušo vidū ir liels skaits ar veselības problēmām, kuras izraisījusi nepareizas pārtikas lietošana, tad liela iespēja pastāv, ka cietīs arī bērni, mazbērni. It īpaši, ja šis piedāvājums paliek arvien krāsaināks, lētāks, pieejamāks ar vairāk E vielām. Nav normāli, ja piedāvā bērniem ‘’veselīgu” jogurtu, bet tā sastāvā ir ārkārtīgi kaitīgs cukura daudzums. Tā tam nevajadzētu būt, kaut kas jādara.

Izskanējuši ir arī komentāri par to, vai nebūtu grūti skatīties bērnam acīs, ja viņam nepārdotu šokolādīti - ir varianti, vai nu mēs visi kopā mājās apēstu, kādu vecāka nopirktu kārumu vai varbūt beidzot veikalos piedāvātu tādas šokolādes, kuras nav piegāztas ar cukuru.

Problēma pastāv un to var redzēt ne tikai skolās un uz ielas, bet to pierada arī pētījumi (konkrēti, LU MF pētījums: Aptaukošanās konstatēta 8,8 %, virssvars - 38% Latvijas bērnu no 6 līdz 9 gadiem - http://www.lu.lv/zinas/t/39814/ Pārskats par bērnu stāvokli Latvijā 2014.gadā http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/lmzino_031215_bernu_parskats_.2509.pdf)

Ja mēs kaut ko neredzam, tas nenozīmē, ka tas neeksistē. Ja cilvēks ir akls, tas nenozīmē, ka viņam apkārt nekā nav.

AUTORS: DACE ZIPKA