Sporta komandas nedrīkstēs piedalīties Krievijas vai Baltkrievijas nacionālajos čempionātos un kausu izcīņās29. Apr (2022)

Saeima ceturtdien, 28. aprīlī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Sporta likumā, kas paredz aizliegumu Latvijā reģistrētām sporta spēļu komandām piedalīties Krievijas vai Baltkrievijas nacionālajos čempionātos un kausu izcīņās.

Šī ziņa sasaucas ar iniciatīvas "Lai sports nekalpotu agresoru propagandai" uzstādīto prasību.

Jaunajā grozījumā ir noteikts arī aizliegums piedalīties sacensībās tādās komandu sporta spēļu starptautiskajās līgās, kurās vairāk nekā puse komandu ir no Krievijas vai Baltkrievijas.

Tāpat ar grozījumiem sportistiem un sporta darbiniekiem aizliegts piedalīties sporta sacensībās, kas norisinās Krievijā vai Baltkrievijā. Tie, kas pārkāps minēto aizliegumu, nedrīkstēs tapt iekļauti valsts izlases sastāvā, kā arī nevarēs treniņu vai sacensību izdevumu segšanai saņemt valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļus.

Likumā noteikts arī aizliegums Latvijā reģistrētām sporta organizācijām, Latvijas sportistiem un sporta speciālistiem sadarboties ar sporta aģentiem no Krievijas un Baltkrievijas. Savukārt sporta federāciju izpildinstitūciju locekļiem būs jābūt Latvijas Republikas pilsoņiem.

Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvā nedrīkstēs iekļaut sporta organizācijas amatpersonu, kas ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks. Tāpat šajā amatā nedrīkstēs būt persona, kura ir bijusi LPSR Valsts drošības komitejas darbinieks vai informators.

Tāds pats aizliegums attiecināts arī uz Latvijas Sporta federācijas padomes, Latvijas Olimpiskās komitejas, Latvijas Paralimpiskās komitejas, Latvijas Olimpiskās vienības un Latvijas Augstskolu sporta savienības, kā arī atzīto sporta federāciju izpildinstitūciju locekļiem. Sporta federāciju padome būs tiesīga pieņemt lēmumu par atzītās sporta federācijas statusa atņemšanu, ja federācija pēc šī gada 1.oktobra neatbildīs minētajām prasībām.

Tas nepieciešams, lai Latvijas Nacionālās sporta padomes un sporta federāciju vadībā nevarētu nokļūt tādas personas, kas nav lojālas Latvijas valstij un Satversmei un kuras savas iegūtās pilnvaras varētu izmantot valsts drošības apdraudēšanai, teikts likumprojekta anotācijā.

Kā akcentēts anotācijā, Krievijas militārā agresija un plaša mēroga iebrukums Ukrainā aktualizējis jautājumu par Latvijas sporta komandu dalību Krievijas un Baltkrievijas organizētās sporta sacensībās, it sevišķi nacionālajos čempionātos, ņemot vērā to, ka viens no Krievijas "maigās varas" izmantošanas virzieniem ir sports.

Grozījumi Sporta likumā stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Avots: Saeimas Preses dienests

AUTORS: MANA BALSS

Izskata grozījumus Sporta likumā, kas liegs dalību pasākumos Krievijā un Baltkrievijā21. Mar (2022)

Saeima ir nodevusi izskatīšanai atbildīgajā komisijā grozījumus Sporta likumā, kas aizliegs Latvijā reģistrētiem spēlētājiem vai komandām piedalīties sporta sacensībās Krievijā un Baltkrievijā.

Grozījums paredz aizliegumu Latvijā reģistrētām sporta spēļu komandām, neatkarīgi no to juridiskā statusa, piedalīties Krievijas vai Baltkrievijas nacionālajos čempionātos un nacionālo kausu izcīņās, kā arī komandu sporta spēļu starptautiskajās līgās, kurās vairāk nekā puse dalībnieku ir komandas no Krievijas vai Baltkrievijas.

Likumprojekts arī paredz, ka Latvijas Nacionālās sporta padomes locekļa amatu, kā arī atzītās sporta federācijas izpildinstitūcijas vadītāja amatu nedrīkstēs ieņemt personas, kuras ir citu valstu drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki, kā arī personas, kuras bijušas PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieki.

Aizliegums neattieksies uz personām, kas bijušas tikai PSRS vai attiecīgo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu, administratīvi saimnieciskās struktūrvienības darbinieki.

Jau iepriekš izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) ir uzsvērusi, ka nav pieļaujams, ka personas, kuras darbojušās bijušajos drošības dienestos, ieņem amatus atzītās sporta federācijās, kas pilda valsts deleģētos uzdevumus. Tieši bijušo drošības dienestu darbinieku darbība šādās institūcijās var mazināt uzticēšanos demokrātiskām institūcijām.

Likumprojektā paredzēts pārejas periods līdz šā gada 1. augustam, kad šie noteikumi paredzami stāsies spēkā. Saeima nolēma šo likumprojektu nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

Avots: LETA

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Uzvarēt karu, nezaudēt mieru. Rūgta tablete no drauga rokas08. Mar (2022)

Ja esi parakstījis līdzīgas ManaBalss.lv autoru iniciatīvas par atbalstu Ukrainai, tad Tu šo ziņu e-pastā vari saņemt vairākkārt. Atvainojamies par sagādāto neērtību un lūdzam Tavu sapratni – šī nav "nospamošana", bet gan mēģinājums turēt Tevi lietas kursā par Tevis parakstītās iniciatīvas tēmu. Lai novērstu šādu ziņu dublēšanos vienam adresātam, ir nepieciešams programmēšanas darbs, ko pašlaik nevaram atļauties. Solām pie pirmās iespējas to paveikt.

Latvijā ir vērojama paššaustīšanās, ka Rietumi nedara pietiekami. Tas ir lieki un kaitīgi kā Latvijas sabiedrībai, tā Ukrainai.

Ukraina karu uzvarēs, lai ko tas arī beigās praktiski nozīmētu. Tomēr uzvarēt karu ir viena lieta. Pavisam cita, salīdzinot ar kuru militāra uzvara ir tikai pirmais solītis, ir – nezaudēt mieru.

Mieru Ukraina ir zaudējusi. Un, ja morāli neitrāli, analītiski vērtējam iemeslu, tad iemesls ir Ukrainas pašas pusē – tās neizpildītie politiskie mājasdarbi. Tā ir elites hroniskā arogance un korumpētība un sabiedrības ne mazāk hroniskais individuālisms, sabiedrības savstarpējais aizdomīgums un tās cinisms pret valsts institūcijām. Būtībā jau arī arogance – iedoma, ka es gan jau zinu labāk un spēju izveicīgāk.

Šī arogance tagad izpaužas pārmetumos Rietumiem, ka mēs darām par maz. Latvijā šo nežēlīgi slepkavoto izkliegtās emocijas izraisa sāpes, apjukumu un paššaustīšanos. Pēdējie divi šai uzskaitījumā ir lieki un kaitīgi kā mums, tā ukraiņiem.

Tā ir pazīme, ka mēs kaut daļēji, bet zaudējam mieru, zaudējam saprašanu. Tas ir viens no mūsu ienaidnieka taktiskajiem gājieniem kopš čekas tēva Dzelzs Fēliksa laikiem – izsist potenciālo upuri no saprāta līdzsvara, apstulbot, padarīt neirotisku un tad pamazām pakļaut.

Nezaudēt mieru mūsu prātos ir izšķirīgi, jo mums būs jāpalīdz ukraiņiem nezaudēt mieru viņu valstī, kad viņi to atkaros. Atkaros – šaubu nav. Par tālāko gan ir šaubas, un mācīties to, kā nezaudēt mieru vēlreiz, ir jāsāk jau tagad.

Tā ir rūgta mācība. Rūgta tablete pēc māņu saldumiem, bet tā ir no drauga rokas. No Latvijas drauga, kuram pašam vēl iekšās rūgts.

Rūgts iekšās ir no atskurbinošajām sērijveida rūgto zāļu kūrēm pēc māņiem, ka Rīga ir tuvāk par Šveici, ka šeit ir tilts starp Austrumiem un Rietumiem, ka valsti var vadīt kā biznesu, ka Laimes Lācis ir tepat aiz nākamo vēlēšanu stūra, ka paldies ir jāsaka konvertiņā, ka citā konvertiņā tu saņemsi vairāk nekā caur stabilām, labi finansētām valsts institūcijām, ka cilvēks-atsevišķais var būt gudrāks vai bagātāks par savu reņģēdāju tautu, ka tirgus visu saliks savās vietās, un cilvēkam-atsevišķajam, protams, vispār tiks iedalīta loža. Šo kūru cikliskums aizvien turpinās.

Pa starpu tam visam mēs tomēr esam ES un NATO; esam mierā. Varbūt kādam ir jau piemirsies, bet pamatā "uzņemšanai Eiropā" ir Eiropas kopējās tiesības, pienākumi un normas jeb acquis communautaire, kas ir daudzmaz jāapjēdz, jāinstitucionalizē, jāsāk tām atbilst un tās mazpamazām, tomēr mērķtiecīgi, ir jāpiesavina, lai ar tevi sāktu vispār runāt.

Latvijas sabiedrība pārliecinoši atbalstīja prasību, lai par eiropeiskas sabiedrības un valsts tiesībām, pienākumiem un normām ar Ukrainu sāktu runāt tūlīt un tagad. Tas notiks. Vai Ukrainas sabiedrība un valsts tam ir gatava – nepatīkamām, bet nepieciešamām, mācībām un jaunu prasmju apguvei, kā saglabāt mieru?

Iespējams, ka karš šo gatavību ir paātrinājis, tomēr vēl pirms dažiem mēnešiem bija pamats skepsei. Lai vai kā, bet Ukrainas tuvināšanās un paredzami grūtās eirointegrācijas procesā nedrīkstētu dominēt kara ciešanu un varonības argumenti, jo runa būs par ko citu – par mieru un kā miers Eiropā tiek saglabāts, stiprināts un sargāts.

Pērn septembra beigās Harkovā eirooptimistiskam draugam ieminējāmies, ka acquis communautaire sabiedrībai ir reizēm parūgts mācīšanās process, bet tas ir tā vērts. Viņam par tādiem "akī komunitēr" bija pirmā dzirdēšana, toties pirms tam bijām runājuši par Ukrainā izplatīto fenomenu, ko latviski raksturo teiciens "likumu ar līkumu".

Un ne jau par likumu vien ir runa, bet par veselu "kultūru". Ukraiņu izpildījumā tas nozīmē uzņēmēju novēroto, ka Krievijā korupcija ir "labāka" nekā Ukrainā. Jo Krievijā tur zini, ka par kukuli saņemsi noteiktu pretimnākšanu, bet Ukrainā tu vari gan iedot kukuli, gan palikt bez darījuma.

Šī vienlaikus sēdēšana pat ne uz diviem krēsliem, bet starp tiem, paliekot karājamies gaisā, Ukrainai pašlaik atspēlējas. Jo sēdēt starp Rietumiem un Austrumiem, nosmeļot krējumu no abiem, ir izrādījies nevis ekvilibristika, bet gan brīvais kritiens.

Bez apņēmīgas, mērķtiecīgas un sistēmiskas korupcijas apkarošanas, par ko elitēs un sabiedrībā ir vairākuma vienprātība, valsts integrēšanās ne ES, ne NATO kā miera struktūrās nav iespējama. Šie rūgtie mājasdarbi Ukrainā nav pildīti hroniski. Vai karš ukraiņu gatavību tiem ir pasteidzinājis? Kaut nu tā būtu.

Tomēr, lūdzam, bez kara upuru un cietēju argumentiem, jo šeit ir citi – miera prasmju – argumenti. Un bez pārmetumiem Rietumu miera struktūrām, ka tās darbojas tā, kā tās darbojas. Ja gribi būt to daļa – mainies un integrējies, un mēs palīdzēsim. Bet mēs emocionāla spiediena dēļ neapšaubīsim paši savu mieru un labi pārbaudītos, saprātīgos veidus, kā miers tiek sargāts un stiprināts.

Ukraiņi, mums Latvijā, Eiropā un NATO sāp jūsu ciešanas. Tomēr šeit runa ir par ko citu. Un to sajaukt nozīmētu ļauties ienaidnieka uzspiestajai stratēģijai – jaukt lietas, izsist no saprāta līdzsvara, likt rīkoties impulsīvi, piespiest kļūdīties un pakāpeniski pakļaut. To sajaukt nozīmētu apšaubīt mūsu pašu mieru, kura daļa jūs tik izmisīgi gribat kļūt.

Turpinot izšķirīgi svarīgo korupcijas tēmu, viens no NATO mājasdarbiem Latvijai ne velti bija KNAB izveide – neatkarīga struktūra korupcijas apkarošanai un novēršanai. Tas nebija viegli, un "rūgtumiņš ir palicis" dažādās pusēs. Vai Ukraina ir gatava šai grūtajai sevis pārmaiņai, ka NATO ir ne tikai bumbas un šaujamie, bet gan bumbas un šaujamie maksimāli nekorumpētu un sabiedrības un uzraugošo institūciju pastāvīgi uzraudzītu, demokrātiski subordinētu militāro tehnokrātu rokās? Kaut nu tā būtu.

Fakti tomēr liek būt piesardzīgam. Piemēram, LTV translētais pastāsts no Vinnicas, kur brīvprātīgie nav ar mieru, ka tiem ierāda palīgfunkcijas aizsardzības trešajā līnijā, tāpēc meklē, kam iedot kukuli, lai nokļūtu frontes pirmajā līnijā. Tas ir piemērs ukraiņu apņēmībai cīnīties, tomēr tas ir arī piemērs no NATO drošības sistēmas bīstami atšķirīgai kultūrai. Pati doma, ka šāds "risinājums" varētu būt iespējams, ir bīstama. Tā ir spēle pēc ienaidnieka diktētas taktikas, kuras paredzams iznākums ir haoss un sakāve.

Šā iemesla dēļ ManaBalss.lv pēdējās pusotras nedēļas laikā nākas sarūgtināt vairāku labi domātu, krietnu jūtu motivētu iniciatīvu iesniedzējus, kas gribētu prasīt Latvijai, Rietumiem vispār un NATO konkrēti darīt vairāk. Jo "vairāk" šai gadījumā būtu mazāk, bet mazāk par saglabātu un stiprinātu mieru mēs nevaram atļauties. Darīt "vairāk" nozīmētu iekrist ienaidnieka izliktā emociju slazdā un kļūt par to, ko Vladimirs Uļjanovs jeb Ļeņins savulaik definēja par lietderīgu idiotu.

Platforma ManaBalss.lv un citi mūsu organizācijas digitālie rīki nav un nebūs Kremlim lietderīgu idiotu instrumenti. Tāda kopumā un ilgtermiņā nav un nebūs Latvija, ES un NATO.

Individuāli, institucionāli, sabiedriski, valstiski, eiropeiski, transatlantiski un kā tik vēl ne mums sāp ukraiņu fiziskās un emocionālās sāpes. Un sāpēm ir jāskatās acīs, nevis jāļauj tām pātagot mugura, dzenot sāpinātājam vēlamajā virzienā uz sakāvi. Nevis sāpes, bet saprāts nosaka un tam ir jānoteic tas, ko mēs katrs un kolektīvi darām, lai saglabātu mieru, kurā ienākt, patverties un nostiprināties arī Ukrainai.

Slava Ukrainai! Slava varoņiem! Latvija, Eiropa un NATO ir par jums, un jūs būsit ar mums. Līdzšinējo maldu dēļ tā cena ir rūgts karš. Un šai karā mēs pieņemsim pārbaudītus, saprātīgus miera stratēģijas lēmumus. Jebkuram citam padomam virziens ir tas pats, kuru krievu kuģim norādīja Čūsku salas varoņi.

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS