Pārstāvis: Kauniste GintsPublicēta: 24. Oct (2016)

AIZSARGĀSIM ĶEMERU NACIONĀLĀ PARKA DABAS VĒRTĪBAS!
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
418
Jau parakstījuši 418
9'582

Jūs droši vien būsiet pamanījuši, kā tiek izcirsti Latvijas meži. Vietās, kur Garkalnē vai Elejā vakar bija zaļojošs priežu mežs, šodien skatienam paveras izcirtumi. Tāpēc ir būtiski saglabāt neskartas dabas vērtības, kuras atrodas nacionālo parku aizsardzībā. Lai gan parkus aizsargā likums, aizvien atrodas kāds, kas gatavs to apiet. Dotajā gadījumā Engures pašvaldības politiķi, kuri gatavi atmežot un izlīdzināt unikālas, 1% Latvijas teritorijas sastopamas mežainas kāpas. Lai to izdarītu, pašvaldība atrunājas ar vajadzību pēc jaunas kapsētas. Tas neatbilst patiesībai, jo nesen tika paplašināta viena no vairāk kā 10 citām novadā ietilpstošajām kapsētām. Aprēķini liecina, ka tur apbedījumu vietas pietiek vairāk kā 40 gadiem. Par spīti šiem argumentiem, ignorējotTiesībsarga atzinumu, Tieslietu Ministrijas un nevalstisko organizāciju izteiktos iebildumus, Ministru Kabinets š.g. 6.septembrī grozīja Ķemeru nacionālā parka noteikumus, kā rezultātā visai sabiedrībai piederīga valstiskas nozīmes NATURA 2000 aizsargājama piekrastes dabas teritorija tuvā nākotnē taps atmežota un izlīdzināta. Lēmuma pieņēmējus neaizkavēja norādes par to, ka minētā pašvaldība ilgstoši pieļāvusi nepārdomātu pieejamo Ķemeru nacionālā parka platību apbūvi.

Apjaušot, cik maz mūsu valstī saglabājies cilvēka iejaukšanās neskartu piejūras ainavu, kuras piemērotas dabas daudzveidības saglabāšanai, atpūtai un piekrastes ainavas nodošanai nākamajām paaudzēm, aicinām kopā atbalstīt sekojošu lūgumu - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Ministru Kabinetam un Saeimai: 1.Nepieļaut Mežainu piejūras kāpu atmežošanu, kas sastopamas tikai 1% (!) valsts teritorijas (saskaņā ar zinātniskajiem pētījumiem - to stāvoklis Latvijā ir nelabvēlīgs); 2.Svītrot no normatīvajiem aktiem normu, kas pretēji līdz šim spēkā esošajam aizliegumam Ministru Kabineta noteikumos Nr.236, kā arī Ķemeru nacionālā parka likuma 7.pantā, atļauj Ķemeru nacionālā parka dabas lieguma zonas izmantošanu kapsētu vajadzībām; 3.Organizēt neatkarīgu darba grupu, lai izvērtētu nevalstisko organizāciju piedāvātās jaunu kapu ierīkošanas vietu alternatīvas.

Panākti tad būtu uzreiz divi mērķi – Eiropas nozīmes dabas bagātības saglabāšana un jaunas kapsētas izveide ārpus kāpu teritorijas; Saglabāta izcila dabas teritorija nākamajām paaudzēm; Veicināta ilgtspējīga novada attīstība, tostarp – dabas doto priekšrocību izmantošana tūrisma veicināšanai un neapbūvētu teritoriju saglabāšana iedzīvotāju rekreācijai.

Pievienots dokuments

Paskaidrojums.pdf (atvērt)

Iniciatīvas jaunumi

Gints Kauniste: Pašvaldība izvēlējās konfrontācijas ceļu...01. Nov (2016)

Sarunā ar iniciatīvas autoru Gintu Kaunisti, uzzinājām par to, kādēļ šī iniciatīva ir tik svarīga ne tikai Engures novada iedzīvotājiem un to, kā līdz šim ir gājis aizstāvot kāpas!

Kādēļ Tu cīnies par kāpu saglabāšanu vietā, kur pats nedzīvo?
Mēs varbūt pilnībā neapjaušam, kā tiek izcirsti priežu meži. Esam arī liecinieki kāpu apbūvei Rīgas jūras līča piekrastē. Labi, ka vismaz nozīmīgākās dabas bagātības atrodas nacionālo parku aizsardzībā. Pa to laiku Engures novada domes politiķi izmantojot ietekmi pakļauj iznīcināšanai retas kāpas, kurām atrodoties Ķemeru nacionālā parka dabas lieguma zonā pienākas stingra aizsardzība.

Vēl viens iemesls, kāpēc iesaistījos saistīts ar mūsu zemes izaugsmes iespējām. Zinātnieku darba grupa izstrādāja Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kas dotajā gadījumā aicina apzināties, ka tieši neapbūvētā priežu kāpu ainava ir pamats uz kura veidot Engures novada attīstību. Jāsaprot, ka ar neskarto piejūras ainavu novads atšķiras no Jūrmalas pilsētas. Kāpas sniedz gan atpūtas iespējas (pastaigas, ogošana), gan izdevību piesaistīt apmeklētājus no citām vietām, kuriem ir iespēja kļūst par iedzīvotāju radīto produktu (vēsturiskas ekskursijas, zivis, naktsmājas u.c.) pircējiem.

Kādēļ kāpu izciršanu vēl nav izdevies apturēt?
Pašvaldība izvēlējās konfrontācijas ceļu. Pierādījumos, ka jaunu kapu izveidei nav pamata, ir pieejamas vairākas alternatīvas, pie tam kāpās kapsētai izraudzītā vieta neatbilst sanitāro aizsargjoslu prasībām varas pārstāvji ieklausīties nevēlējās. Tā vietā kāpu saglabāšanas nepieciešamība tiek pretnostatīta iedzīvotājiem. Ir būtiski apzināties, ka iespējams saglabāt gan kāpas, gan esošos dzimtas kapus.

Ievērojot meža izciršanas apjomus Latvijā, līdzšinējo kāpu apbūvi Ķemeru parkā, kā arī to, ka parka kāpas atrodas valstij piederošā zemē, ko tā apņēmusies sargāt, ir svarīgi, lai kopā politiķiem atgādinām, ka nacionālas nozīmes dabas vērtības jāsaglabā.

AUTORS: KAUNISTE GINTS