Pārstāvis: Līna Putene, Ričards Vuškāns, Jēkabs ŠčipčinskisPublicēta: 14. Apr (2017)

AR DIVIEM PIETIKS! PAR 2 TERMIŅU LIMITU PAŠVALDĪBU PRIEKŠSĒDĒTĀJIEM
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
2'628
Jau parakstījuši 2'628
7'372

Laiks mainīt iesūnojušo pašvaldību politiku Latvijā! Pietiek ar beztermiņa pašvaldību priekšsēdētājiem! Šobrīd gandrīz puse no republikas nozīmes pilsētām priekšsēdētāji atrodas amatā ilgāk par 15 gadiem, un situācija ir līdzīga arī mazākās pašvaldībās. Viens no demokrātijas stūrakmeņiem ir regulāra varas nomaiņa, bet šobrīd daudzviet politiķi pašvaldības uztver par saviem lēņiem. Mēs vēlamies to mainīt!

Ierosinām veikt izmaiņas likumā “Par pašvaldībām”, mainot esošo redakciju, nosakot limitu (8 gadi), cik ilgi pašvaldības deputāts var ieņemt konkrētas pašvaldības priekšsēdētāja amatu. Šobrīd likums šādu limitu neparedz, kas daudzās pašvaldībās ļauj turpināties netraucētai pašvaldības priekšsēdētāja darbībai, dažviet jau vairākas desmitgades.

Pirmkārt un galvenokārt tiktu novērsti korupcijas riski, kas var būt rezultāts ilgstošai būšanai priekšsēdētāja amatā, jo nepastāvētu iespēja garantēt turpmāku kādas atsevišķas grupas interešu aizstāvību pēc 8 gadu termiņa beigām. Pēdējās pašvaldību vēlēšanās nomainījās vien trešdaļa pašvaldību vadītāju. Korupcija tieši pašvaldību līmenī mūs izceļ uz kopējā Eiropas Savienības fona un to pierāda vairāki pētījumi un notiesāto pašvaldības vadītāju, deputātu un darbinieku skaits. Turklāt 2013. gada pašvaldību vēlēšanās devās balsot vien 45,99% no vēlētājiem, un visa veida politiskā aktivitāte pašvaldību līmenī turpina krist. Šāda redakcija likumā veicinātu jaunu personību pieplūdumu pašvaldību velēšanām, jo kā maksimums pēc 8 gadiem būtu jāveic esošā priekšsēdētāja nomaiņa, kas liktu veikt rotāciju daudzās pašvaldībās, kur šobrīd pastāv viena politiķa varas monopols. Tas veicinātu konkurenci pašvaldību vēlēšanās un palīdzētu atbrīvoties no stagnējošā “lokomotīvju” principa, kur vienas konkrētas personības dalība kalpo par platformu kampaņām. Tā vietā partijas būtu spiestas attīstīties un izglītot pēcnācējus esošai elitei, ļaujot jaunām idejām pārņemt stafeti. Tāpat tiktu novērsta iespēju pašvaldību priekšsēdētājiem “iesēsties” amatos un, izmantojot savas amata pilnvaras un stāvokli, ilgtermiņā iedzīvoties materiālajos labumos, kas uzkrītoši ir redzams noteiktās pašvaldībās, kur izveidojies varas monopols. Jau šobrīd daudzviet pasaulē pastāv šādi termiņu limiti pašvaldību priekšsēdētājiem - ASV, Portugālē, Itālijā, Brazīlijā, Filipīnās un Taivānā. Mēs lūdzam sabiedrības atbalstu mūsu iniciatīvai un aicinām par to balsot, kā arī dalīties ar šo informāciju sociālajos tīklos un pievienoties mūsu Facebook grupai lai sekotu līdzi jaunumiem!

Pievienots dokuments

Ar_diviem_pietiks.pdf 210 KB (atvērt)

Iniciatīvas parakstītāji 2'628

Iniciatīvas jaunumi

Tieslietu ministrija: "kā tiks skaitīts termiņš gadījumos, kad, piemēram, domes priekšsēdētājs vienā sasaukumā amatu ieņems vairākkārt ar pārtraukumiem"?pirms nedēļas

Ja domes priekšsēdētājam tiks noteikts ievēlēšanas termiņš astoņi gadi, tad no praktiskā viedokļa ir jāraugās, kā tiks skaitīts termiņš gadījumos, kad, piemēram, domes priekšsēdētājs vienā sasaukumā amatu ieņems vairākkārt ar pārtraukumiem. Tādējādi vai domes priekšsēdētājam ierobežojums ieņemt amatu tiks noteikts uz konkrētu laika periodu (astoņiem gadiem) vai, piemēram, diviem pašvaldības sasaukumiem. Tieslietu ministrijas ieskatā šādiem ierobeżojumiem ir jābūt skaidriem, paredzamiem un precīzi noteiktiem.

Ja likumdevējs izškiras par šādu ierobežojumu noteikšanu. Tieslietu ministrijas ieskatā šāds ierobežojums ir vērtējams caur Satversmes 1. un 101. panta prizmu. Norādām, ka Satversmes tiesa attiecibā uz Satversmes 101. pantu vairākkārt ir norādījusi uz svarīgiem principiem. No Satversmes vienotības principa viedokļa Satversmes 101.pantā noteiktajam pamattiesbām likuma paredzetajā veidā ir pieļaujami tikai tādi ierobežojumi, kas noteikti ar Satversmes 116. pantā paredzētu leģitīmu mērķi un ir samērīgi ar to. Pamatoti šo tiesību ierobežojumi ir pieļaujami tikai tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar Satversmes 1. pantā minēto demokrātijas jēdzienu, vispārīgu vēlēšanu būtību un citiem Satversmes pantiem.

Vēlēšanu tiesību ierobežojumi tiek uztverti samēra jūtīgi, un kā izņēmumi no principa tie, protams, interpretējami šauri. Eiropas vietējo pašvaldību hartā ir atzars, ka viens no katras demokrātiskas iekārtas galvenajiem pamatiem ir vietējā vara, savukārt pilsopu tiesības piedalīties publisko lietu parvaldišanā pieder pie demokrātijas principiem, kas ir kopīgi visām Eiropas Padomes dalībvalstīm. Satversmes 1. pantā ietvertais demokrātijas jēdziens interpretējams arī kopsakarā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartā nostiprināto pašvaldības principu un pilsoņu tiesībām piedalīties publisko lietu pārvaldīšanā.

- Tieslietu ministrijas viedoklis

Dalies ar viedokli un palīdzi savākt nepieciešamos parakstus!

AUTORS: MANA BALSS.LV

"Vai šādu ideju ir iespējams īstenot praksē? Domāju, ka, noteikti, ir iespējams," izsakās VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglītispirms 29 dienām

Tur ir jāpieņem likumā “Par Pašvaldībām” grozījumi un praktiski ar to arī būtu pietiekami. Ja teiksim ir jautājums par citu valstu pieredzi šai jautājumā, tad jāsaka tā, ka mēs šo pieredzi salīdzināt ar Latvijas gadījumu īsti nevaram, jo citur šis pašvaldību kopējais dalījums ir daudz citādāks nekā tas ir Latvijā, jo ir ļoti maz Eiropas valstis, kur ir uz tūkstoti iedzīvotājiem šāds administratīvais aparāts, tāpēc salīdzināt šīs lietas nebūtu pareizi.

Ja mēs runājam par galvenajiem soļiem šīs iniciatīvas īstenošanai, tad, protams, tas būtu virzīšana caur komisiju. Komisijā deputāti pieņem lēmumu, pēc tam šo lēmumu tā vai citādi pieņem Saeima, bet būtiski ir skaidrot šos iemeslus.

Uz jautājumu – vai atbalsta šādu iniciatīvu – teikšu tā. Pirms diviem gadiem es biju stingrs šādas idejas aizstāvis, taču, nostrādājot divus gadus par parlamentāro sekretāru, esmu redzējis, ka lobijistu pašvaldībās sāk veidoties kaut kas līdzīgs kā jau bija Krievijā, kur samainījās vietām Putins ar Medveģevu un strādāja tālāk. Es domāju, ka ir jādod lielākas iespējas tautai paust savu viedokli, atlaižot domes. Bet ierobežot šo pilnvaru termiņu, es neredzu īsti jēgu, jo, ja viņš pēc tam var būt priekšsēdētaja vietnieks un darboties tāpat, tad tas nav pareizi.

VARAM viedoklis

Mēs šo jautājumu ministrijā neesam skatījuši, bet skatoties tīri no likuma un juridiskā viedokļa, tad šo izdarīt var. Jautājums vai iniciatīva sasniegs mērķus, tad tas ir plašāks jautājums. Tiesa gan, ir daudz profesijas, kur šāds ierobežojums būtu pat ļoti nepieciešams, tagad bankas prezidentam tika piemērots, tur būtu svarīgāk, bet vai tieši domēs? Cilvēki balso par to, kam viņi uzticās, un ja kāds kandidāts ir saņēmis lielāko balsu skaitu, un viņam neļauj trešo reizi ieņemt šo mēra krēslu, tas ir tāds ļoti jocīgs jautājums. Tas ir tautas balsojums par kādu personu, lielos vilcienos.

- VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis

Dalies ar viedokli sociālajos tīklos un palīdzi savākt nepieciešamos parakstus!

AUTORS: MANA BALSS.LV