Iniciatīva ir iesniegta Saeimā

Pārstāvis: Dmitrijs MišukovskisPublicēta: 15. Jun (2016)

ATĻAUT LABO PAGRIEZIENU PIE SARKANĀS GAISMAS, JA TAS NETRAUCĒ CITIEM VADĪTĀJIEM UN GĀJĒJIEM
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
10'467
Jau parakstījuši 10'467

Kā jau ir zināms, daudzās valstīs ir atļauts labais pagrieziens pie sarkanā luksofora signāla vietās, kur pie luksofora pielikta zaļā bultiņa un ir droši šādam manevram. Piemēram, Vācijā jau no 1978. gada darbojas zīme, kas atļauj to darīt. Niderlandē velobraucējiem ir atļauts pagrieziens pa labi pie sarkanās gaismas. Savukārt Beļģijā šī zīme tika ieviesta 2012. gadā. Un šīs vēl nav visas valstis. Gandrīz visā ASV un Kanādā ir atļauts tas pats. Analizējot to visu, var secināt, ka kopā mēs varēsim uzlabot satiksmes situāciju uz Latvijas ceļiem.

Es piedāvāju sākt ar to, ka vajag uzzināt, kuri no krustojumi der šādam pagrieziena pie sarkanās gaismas. Paralēli ir jāievieš jauna ceļazīme, kas atļauj šādu pagriezienu, kā arī ir jāinformē autovadītāji par pārmaiņām. Un pēdējais - uzmontēt šīs zīmes uz luksofora stabiem.

Šādi mēs uzlabosim satiksmi, kā arī būs mazāk sastrēgumu.

Iniciatīvas parakstītāji 10'467

Iniciatīvas jaunumi

Aktivizējam papildus parakstu vākšanu08. Oct (2020)

Šī iniciatīva tuvojas iesniegšanas statusam Saeimā. Vēršam jūsu uzmanību, ka drošībai par likumā noteikto nepieciešamo parakstu skaitu ManaBalss vienmēr lūdz papildus parakstus – lai kopumā to būtu vismaz 10’300.

Šāda piesardzība izriet no fakta, ka pēc Saeimas veiktās kolektīvo iesniegumu parakstu pārbaudes iedzīvotāju reģistrā vienmēr zināma daļa "atbirst", jo neatbilst likumā (Saeimas kārtības rullī) atrunātajam noteikumam – ka kolektīvo iesniegumu var iesniegt "10’000 Latvijas pilsoņu, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu".

Attiecīgi – atkrīt tie, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī Latvijas nepilsoņi un ārvalstnieki, kuriem ir Latvijas digitālās autorizēšanās iespējas, bet kuri nav pilsoņi. Tāpat netiek ieskaitīti to cilvēku paraksti, kuri starplaikā pirms iesniegšanas ir miruši.

ManaBalss pieredze liecina, ka iniciatīvām, kuru atbalstā nav paredzami liela dalījuma starp sabiedrības latviešu un krievvalodīgo daļu un kuru atbalsta vākšana nav ilgusi daudzus gadus, parakstu drošības rezerve ir 300 līdz 350 balsis.

Piemēram, iniciatīva "Par Latvijas mežu saglabāšanu" atbalstu vāca kopš 2011. gada jūnija, un iesniegta tika 2020. gada janvārī. Pārbaudes iznākumā tai tika atsijātas 362 balsis. Laimīgā kārtā drošības rezervei bija savāktas 437 balsis virs noteiktā 10’000 sliekšņa. Pretējā gadījumā Saeima šo iesniegumu būtu tiesīga neizskatīt, un gadiem ilgusī kampaņa ar plašo tautas atbalstu varētu būt velta.

Jānorāda gan, ka Latvijas politiķiem un amatpersonām ir vērojama liela cieņa pret kolektīvajiem iesniegumiem vispār. Piemēram, 2016. gadā iesniegums "Par izdienas pensijas noteikšanu arī pašvaldības policistiem" izrādījās ar nepietiekamu parakstu skaitu. Paraksti šai iniciatīvai tika vākti gan ManaBalss platformā, gan "uz papīra", kā tas dažkārt notiek, un autori izšķīrās par riskantu soli – iesniegšanu bez pietiekamas parakstu drošības rezerves.

Parlamentārieši bija tik pretimnākoši, ka, izbeidzot iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu un konstatējot, ka tas nekvalificējas nodošanai plenārsēdes balsojumam, tomēr izdarīja politisku lēmumu un to uzreiz nodeva nākamajai instancei – atbilstīgajai Sociālo un darba lietu komisijai.

Iznākumā šis jautājums ir politiskajā dienaskārtībā, un ministrijām šogad ir jāiesniedz komisijai izvērsts viedoklis par izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu, pilnveidošanu, saņēmēju loku nepaplašināšanu un vienotas sistēmas izveidi, rodot kopīgu vienlīdzīgu un taisnīgu risinājumu, kas būtu saprotams visai Latvijas sabiedrībai. Tiesa, pašreizējā ārkārtas situācija valstī šo procesu ir palēninājusi.

Šis un līdzīgie tomēr ir izņēmuma gadījumi. Tāpēc lūdzam ar izpratni attiekties pret aicinājumiem iniciatīvām savākt rezerves parakstus.

Ja Tu atbalsti šīs iniciatīvas virzīto priekšlikumu, dalies ar to ar saviem draugiem un sekotājiem sociālajos tīklos!

Cieņā,
ManaBalss komanda

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Aktivizējam papildus parakstu vākšanu14. Sep (2020)

Šī iniciatīva tuvojas iesniegšanas statusam Saeimā. Vēršam jūsu uzmanību, ka drošībai par likumā noteikto nepieciešamo parakstu skaitu ManaBalss vienmēr lūdz papildus parakstus – lai kopumā to būtu vismaz 10’300.

Šāda piesardzība izriet no fakta, ka pēc Saeimas veiktās kolektīvo iesniegumu parakstu pārbaudes iedzīvotāju reģistrā vienmēr zināma daļa "atbirst", jo neatbilst likumā (Saeimas kārtības rullī) atrunātajam noteikumam – ka kolektīvo iesniegumu var iesniegt "10’000 Latvijas pilsoņu, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu".

Attiecīgi – atkrīt tie, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī Latvijas nepilsoņi un ārvalstnieki, kuriem ir Latvijas digitālās autorizēšanās iespējas, bet kuri nav pilsoņi. Tāpat netiek ieskaitīti to cilvēku paraksti, kuri starplaikā pirms iesniegšanas ir miruši.

ManaBalss pieredze liecina, ka iniciatīvām, kuru atbalstā nav paredzami liela dalījuma starp sabiedrības latviešu un krievvalodīgo daļu un kuru atbalsta vākšana nav ilgusi daudzus gadus, parakstu drošības rezerve ir 300 līdz 350 balsis.

Piemēram, iniciatīva "Par Latvijas mežu saglabāšanu" atbalstu vāca kopš 2011. gada jūnija, un iesniegta tika 2020. gada janvārī. Pārbaudes iznākumā tai tika atsijātas 362 balsis. Laimīgā kārtā drošības rezervei bija savāktas 437 balsis virs noteiktā 10’000 sliekšņa. Pretējā gadījumā Saeima šo iesniegumu būtu tiesīga neizskatīt, un gadiem ilgusī kampaņa ar plašo tautas atbalstu varētu būt velta.

Jānorāda gan, ka Latvijas politiķiem un amatpersonām ir vērojama liela cieņa pret kolektīvajiem iesniegumiem vispār. Piemēram, 2016. gadā iesniegums "Par izdienas pensijas noteikšanu arī pašvaldības policistiem" izrādījās ar nepietiekamu parakstu skaitu. Paraksti šai iniciatīvai tika vākti gan ManaBalss platformā, gan "uz papīra", kā tas dažkārt notiek, un autori izšķīrās par riskantu soli – iesniegšanu bez pietiekamas parakstu drošības rezerves.

Parlamentārieši bija tik pretimnākoši, ka, izbeidzot iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu un konstatējot, ka tas nekvalificējas nodošanai plenārsēdes balsojumam, tomēr izdarīja politisku lēmumu un to uzreiz nodeva nākamajai instancei – atbilstīgajai Sociālo un darba lietu komisijai.

Iznākumā šis jautājums ir politiskajā dienaskārtībā, un ministrijām šogad ir jāiesniedz komisijai izvērsts viedoklis par izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu, pilnveidošanu, saņēmēju loku nepaplašināšanu un vienotas sistēmas izveidi, rodot kopīgu vienlīdzīgu un taisnīgu risinājumu, kas būtu saprotams visai Latvijas sabiedrībai. Tiesa, pašreizējā ārkārtas situācija valstī šo procesu ir palēninājusi.

Šis un līdzīgie tomēr ir izņēmuma gadījumi. Tāpēc lūdzam ar izpratni attiekties pret aicinājumiem iniciatīvām savākt rezerves parakstus.

Ja Tu atbalsti šīs iniciatīvas virzīto priekšlikumu, dalies ar to ar saviem draugiem un sekotājiem sociālajos tīklos!

Cieņā,
ManaBalss komanda

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Iniciatīva tuvojas iesniegšanai Saeimā25. Feb (2020)

Iniciatīvai "Atļaut labo pagriezienu uz sarkano gaismu, ja tas netraucē citiem vadītājiem un cilvēkiem" vēl nepieciešams nedaudz, lai sasniegtu nepieciešamos desmit tūkstošus parakstu un to iesniegtu Saeimā.

Tās autors Dmitrijs Mišukovskis portālam "Jauns" norāda, ka priekšlikumu nolēmis iesniegt, lai mazinātu gaidīšanas laiku pie luksofora, degvielas izmaksas, kā arī CO2 emisiju gaisā. Rīgā ir vairāki krustojumi, kur šādu praksi varētu ieviest, vienlaikus neizraisot jaunus ceļu satiksmes negadījumus.

Protams, autovadītājiem būtu jābūt atbildīgiem un pirms šāda manevra veikšanas divreiz jāpārliecinās, ka tik tiešām nogriešanās attiecīgajā gadījumā ir droša. Viņaprāt, praksi varētu ieviest mazos krustojumos, kur nav liela satiksmes intensitāte, bet ir ilgs gaidīšanas laiks pie luksofora.

Viņš arī norāda, ka, piemēram, Vācijā šāda sistēma strādā jau ilgus gadus – kopš 1978. gada, turklāt sekmīgi.

Līdz 2020. gadam Lietuvā vairākās vietās bija atļauts nogriezties pa labi pie sarkanā signāla, ja blakus luksoforam bija novietota zīme ar zaļu bultu. Ņemot vērā negadījumu statistiku, Lietuvā tika grozīti satiksmes noteikumi, un ir nolemts, sākot ar šo gadu, attiecīgās zīmes noņemt.

Polijā nogriezties pie sarkanās gaismas vietām ir atļauts, ja iedegta papildu zaļa bultiņa. Noteikumi paredz autovadītājiem pilnībā apstāties pirms manevra veikšanas.

Arī Spānijā veikt šādu manevru ir atļauts vietās, kur blakus luksoforam ir zaļa mirgojoša bultiņa. Arī šeit pirms nogriešanās autovadītājam ir jāpārliecinās, ka manevrs netraucē citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

Tādi paši noteikumi ir Čehijā un Slovākijā.

Avots: portāls "Jauns"

AUTORS: MANA BALSS

Vai atļaut labo pagriezienu pie sarkanās gaismas, ja tas netraucē citiem? – Piedalies raidījuma tapšanā!07. Oct (2019)

Vai atļaut labo pagriezienu pie sarkanās gaismas, ja tas netraucē citiem? Par to diskutēsim @RīgaTV 24 kārtējā raidījumā "Mana Balss".

Nāc uz ierakstu studijā otrdien, 8. oktobrī, plkst. 18:45 (ierašanās no 18:30) Rīgā, Blaumaņa ielā 32! Ēterā skaties svētdien, 13. oktobrī, plkst. 20.00!

Diskutēs:
Mihails Kuļbanskis, jurists, ceļu satiksmes drošības pasniedzējs
Sandis Riekstiņš, 13. Saeimas deputāts (JKP)
Tālvaldis Vectirāns, Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors
Dmitrijs Mišukovskis, iniciatīvas autors
Diskusiju moderē: Ansis Klintsons

Daudzās valstīs ir atļauts labais pagrieziens pie sarkanā luksofora signāla vietās, kur pie luksofora pielikta zaļā bultiņa un pagrieziens ir drošs. Vācijā jau no 1978. gada darbojas zīme, kura atļauj to darīt. Nīderlandē velobraucējiem ir atļauts pagrieziens pa labi pie sarkanās gaismas. Savukārt Beļģijā šī zīme tika ieviesta 2012 gadā. Un tie ir vien daži piemēri.

Raidījuma "Mana Balss" projektu finansē "Mediju atbalsta fonds" no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild RīgaTV 24.

AUTORS: MANA BALSS

Viens risinājums sastrēgumiem nelīdzēs27. Feb (2019)

Sastrēgumus ielās veicina arī pieaugošā urbanizācija un ekonomikas pārmaiņas, analizējot ManaBalss platformā virzīto iniciatīvu „Atļaut labo pagriezienu uz sarkano gaismu, ja tas netraucē citiem vadītājiem un cilvēkiem”, komentē biznesa konsultāciju kompānijas PricewaterhouseCoopers (PwC) Biznesa vadības konsultāciju vadītājs Gusts Ašmanis.

Ņemot vērā daudzo valstu piemērus, kad atļauja veikt labo pagriezienu pie sarkanās gaismas signāla ir pieejama ilgus gadus, nepārsteidz vēlme to ieviest arī Latvijā. Varam būt droši, ka par šādu ieceri ne reizi vien ir iedomājušies daudzi autovadītāji, it īpaši vēlā vakarā vai agrā brīvdienu rītā, kad krustojumā esi viens, un satiksmes intensitāte nav tik liela. Kā lielākais ieguvums, pagrieziena ieviešanai ir minēta iespējamā sastrēguma mazināšana, degvielas patēriņa samazināšana un ceļā pavadītā laika ietaupījums.

Tai pašā laikā šiem risinājumiem ir arī savi riski, un vislielākais no tiem ir satiksmes negadījumu pieauguma risks. Šobrīd Latvija joprojām atrodas to ES valstu vidū, kur satiksmes negadījumos iet bojā visvairāk cilvēku. Saskaņā ar CSDD statistiku, 2018. gadā negadījumos uz Latvijas ceļiem gāja bojā 151 cilvēks. Šis fakts ir jāņem vērā, jo jebkādas nozīmīgas izmaiņas CSN, var palielināt negadījumu risku.

Pieņemot, ka galvenais iemesls šai iniciatīvai ManaBalss platformā ir sastrēgumu mazināšana, ir svarīgi apzināties, ka šis ir komplekss jautājums, ko būtu vērts aplūkot plašāk un iedziļināties problēmas cēloņos.

Kāpēc veidojas sastrēgumi?
Nesenais PwC pētījums ASV liecina, ka pēdējos gados ir vērojamas vairākas jaunas tendences, kas palielina sastrēgumus. Tos veicina ekonomiskā izaugsme un augošā urbanizācija. Papildus tam sastrēgumus veido automašīnu koplietošanas pakalpojumi, kas rada vairāk automašīnu uz ceļiem, kā arī e-komercija, kas papildina piegādes transportlīdzekļu skaitu.

Latvijā, tāpat kā citās valstīs pasaulē, arī ir vērojamas urbanizācijas tendences. Lai arī ikdienā, iespējams, tas nav viegli pamanāms, mainās arī Latvijas iedzīvotāju preču un pakalpojumu iegādes paradumi. Saskaņā ar CSP datiem, pēdējo piecu gadu laikā ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri interneta tiešsaistē pasūta patēriņa preces – iedzīvotāji vairāk ir sākuši pirkt pārtikas preces, mājsaimniecības preces un apģērbu tieši internetā. To apstiprina arī ievērojams interneta veikalu apgrozījuma pieaugums pēdējos gados.

Situāciju raksturo arī citi faktori. Saskaņā ar CSP un PwC veikto pētījumu par iedzīvotāju mobilitāti Latvijā 2017. gadā, mūsu cilvēki salīdzinoši maz izmanto multimodālos transporta risinājumus. Iespējamie trūkumi tam ir park & ride nepietiekamā attīstība, kā arī vilcienu un autobusu maršrutu savienojumu kvalitāte. Papildus tam Latvijā ir liels pavadīšanas braucienu īpatsvars ‒ bērni tiek vesti uz skolu, pavadīti uz pulciņiem, kā arī pavadīti vecāka gadagājuma cilvēki uz ārstniecības iestādēm u.tml..

Kā risināt sastrēgumus?
Sastrēgumu mazināšanas risinājumu klāsts, kas ir izmēģināts jau citur pasaulē, ir gana plašs – viedie luksofori, sabiedriskā transporta pakalpojuma kvalitātes paaugstināšana, infrastruktūras uzlabojumi, speciālo sabiedriskā transporta līniju izveide, velo infrastruktūras attīstība, park & ride, sabalansētu maksas stāvvietu izveide, t.sk. autostāvvietām, ko darba devēji piešķir darbiniekiem, u.c.

Jāatzīmē, ka centieni ieviest vienu ideju bieži neatrisina jautājumu pēc būtības. Tiklīdz tā tiek ieviesta, tā šis uzlabojums piesaista jaunu braucēju plūsmu. Šāda tendence ir novērota arī Latvijā. Citu valstu piemēri arī apliecina, ka nepastāv viena unikāla recepte, kas likvidētu sastrēgumus. Tādēļ pilsētas, kuras vislabāk risina satiksmes sastrēguma jautājumus, dara to kompleksi.

Lai arī lēniem soļiem, tomēr vairāki no šiem risinājumiem Latvijā jau tiek ieviesti, piemēram, viedie luksofori. Saskaņā ar radījuma „Zebra” vēstīto, viena no progresīvākajām šajā ziņā ir Liepājas pilsēta, kur lielākā daļa ir tieši viedie luksofori.

Rīgas pilsētā tiek paplašinātas sabiedriskā transporta joslas, kas noteiktos posmos dod laika ietaupījumu un var veicināt šī transporta izmantošanu. Vienlaikus darāmā vēl ir ļoti daudz. Tāpēc visiem iesaistītajiem satiksmes organizācijas plānotājiem un veidotājiem var novēlēt turpināt iesākto un darīt visu, lai mūsu transporta infrastruktūra un satiksmes organizācija būtu vieda, efektīva un kalpotu tās dalībniekiem videi draudzīgā veidā.

Avots: PwC

AUTORS: MANA BALSS

Labo pagriezienu pie sarkanās gaismas eksperti nerekomendē28. Jan (2019)

Ja pie luksofora ir attiecīga norāde, tad labais pagrieziens pie sarkanās gaismas ir atļauts daudzviet Eiropā, arī tepat blakus – Lietuvā. Latvijā par to aizvien noris diskusijas ‒ vai šāda satiksmes uzbūve ir vajadzīga arī uz Latvijas ceļiem?

RīgaTV 24 raidījuma “Mana Balss” otrās sezonas noslēgumā nozares eksperti apsprieda iesniegto iniciatīvu par labā pagrieziena veikšanu pie sarkanās gaismas un citus risinājumus, kas, iespējams, vēl efektīvāk spētu uzlabot satiksmes plūsmu un drošību uz ceļiem.

Iniciatīvas aprakstā uzskaitītas vairākas valstis (Nīderlande, Vācija, Beļģija u.c.), kurās līdz šim ir atļauts veikt labo pagriezienu pie sarkanās gaismas – to skaitā arī mūsu kaimiņvalstī Lietuvā. Valsts Policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis norādīja, ka tomēr nevajadzētu salīdzināt Latvijas braukšanas kultūru ar Lietuvā esošo, jo katrai valstij ir savas satiksmes regulēšanas tradīcijas.

Viņš atklāja, ka Lietuva ar nākamo – 2020. – gadu no šā regulējuma arī atteiksies, jo tāds ir Eiropas Savienības uzstādījums. Arī paši lietuvieši ir izvērtējuši esošo kārtību un ir gana skeptiski pret to, jo kustības intensitāte īpaši nepalielinoties un sastrēgumi arī būtiski nesamazinoties.

Tāpat N. Krapsis norādīja, ka papildus radītais gājēju apdraudējums ir viens no iemesliem, kādēļ Lietuvas kolēģi arvien aktīvāk sākuši domāt par atteikšanos no labā pagrieziena veikšanas pie sarkanās gaismas: “Runājot no satiksmes drošības viedokļa, ir bijis gana daudz ceļu satiksmes negadījumu, tieši ar uzbraukšanu gājējiem. Viens no pēdējiem traģiskajiem negadījumiem, ko kolēģis no Lietuvas stāstīja, bija, kad autobusa vadītājs nepamanīja gājējus, kas šķērsoja brauktuvi tajā brīdī, kad viņš grasījās veikt labo pagriezienu. Negadījuma rezultātā bojā gāja kundze gados ar mazu bērnu.”

Ņemot vērā Lietuvas pieredzi un Eiropas Savienības uzstādījumu, N. Krapsis neredz vajadzību pēc šādas sistēmas ieviešanas arī Latvijā.

Diskusijai turpinoties par to, kā ar citiem veidiem uzlabot ceļu satiksmes drošību un plūsmu, inženieris, satiksmes drošības eksperts un RTU pasniedzējs Oskars Irbītis, stāstīja par Eiropā valdošajām tendencēm ceļu satiksmes drošības uzlabošanā.

O. Irbītis norādīja, ka daudzās Eiropas valstīs kā viens no optimālākajiem krustojumu risinājumiem ir pāreja uz apļveida krustojumiem. “It kā šajos krustojumos negadījumu skaits nedaudz palielinās, tomēr sekas ir krasi mazākas. Izmainot braukšanas noteikumus aplī kā tādā, mēs varam panākt daudz lielāku caurplūstamību apļveida krustojumiem, tāpēc arī Eiropas valstīs aizvien vairāk ievieš šādas konstrukcijas krustojumus.”

Savukārt, izmantojot luksoforu konstrukcijas satiksmes regulēšanā, Eiropā novērojama tendence pāriet uz bezkonflikta risinājumiem. “Būtībā brauc tikai viens kustības virziens: aizbrauc vieni, pēc tam brauc nākamie. Šādi negadījumu skaitu ir iespējams samazināt pat vairākas reizes,” pauda O. Irbītis.

“Latvijas valsts ceļu” Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns piebilda, ka Latvijā arī tiek ieviesti šādi risinājumi, kā piemērus minot Valdlauču krustojumu, Ulbrokas krustojumu un apļveida krustojums pie Tukuma.

Tāpat uz raidījumu uzaicinātie eksperti vienojās, ka krustojumos ar luksoforu ir jāievieš papildsekcija, kas bezkonflikta situācijās ļauj pagriezienu arī pie sarkanās gaismas.

Jautāts par raidījumā izskanējušo argumentu vērtējumu, ieskaitot Eiropas Savienības uzstādījumu Lietuvai no tās līdzšinējās prakses atteikties, iniciatīvas autors Dmitrijs Mišukovskis ManaBalss.lv komentē, ka vēlas paturēt plašu atbalstu guvušo iniciatīvu spēkā un turpināt balsu vākšanu. Jāatgādina, ka likumdošanas iniciatīvu, kas ManaBalss.lv platformā ir savākusi desmit tūkstošus pilsoņu parakstu un tiek iesniegta Saeimā, parlamentam ir pienākums izskatīt un lemt, vai to virzīt tālākam vērtējumam un likumprojekta izstrādei, vai arī noraidīt.

Avots: RīgaTV 24; ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS

Kāpēc gan nevar griezt pa labi, ja nevienam netraucē? Top TV raidījums21. Jan (2019)

Studijas RīgaTV 24 diskusiju raidījumā "Mana Balss" nākamajā publiskajā ierakstā aplūkosim iniciatīvu "Atļaut labo pagriezienu uz sarkano gaismu, ja tas netraucē citiem vadītājiem un cilvēkiem". Raidījuma ierakstus RīgaTV 24 studijā var apmeklēt ikviens interesents.

Raidījuma ieraksta dalībniekiem un skatītājiem studijā lūgums ierasties ne agrāk par 19:15.

Diskusijas dalībnieki:
- Moderators Arnis Blodons
- Normunds Krapsis, Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks
- Oskars Irbītis, inženieris, satiksmes drošības eksperts, RTU pasniedzējs
- Tālis Linkaits, Saeimas deputāts (JKP), satiksmes ministrs
- Māris Zaļaiskalns, Latvijas Valsts ceļi, Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors

Iniciatīva kopš 2016. gada vidus ir guvusi vairāk nekā 7300 parakstītāju atbalstu. Lai uzlabotu satiksmi pilsētās, mazinātu sastrēgumus, taupītu degvielu un lieki neradītu siltumnīcas efekta gāžu izmešus, iniciatīvas autors aicina apzināt krustojumus, kas ir piemēroti tam, lai tajos atļautu pagriezienu pa labi pie sarkanās gaismas un ieviest šādu izmaiņu, attiecīgi informējot satiksmes dalībniekus.

Nāc, klausies un izsakies diskusijā!

Tiekamies RīgaTV 24 studijā Rīgā, Blaumaņa ielā 32, ceturtdien, 24. janvārī, plkst. 19:30!
Raidījumu skatieties RīgaTV 24 kanālā 27. janvārī plkst. 19:00.

Raidījums "Mana balss" ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma "Mana balss" saturu atbild RīgaTV 24.

AUTORS: MANA BALSS

Auto eksperts Pauls Timrots uzskata, ka drošības apsvērumu minēšana, ir vien aizbildinājums! 24. Apr (2017)

Paviesojušies citās valstīs, tostarp kaimiņos Lietuvā, daudzi Latvijas autovadītāji ir neizpratnē par to, kāpēc uz tukšas ielas krustojumā jāgaida zaļā luksofora gaisma, lai veiktu labo pagriezienu. Vairākās citās valstīs labais pagrieziens pie sarkanā signāla ir atļauts, ja vien netraucē citiem braucējiem. Satiksmes uzraugi gan uzskata, ka mums to labāk nevajag: autovadītāju kultūra Latvijā esot pārāk zema.

Skaties video šeit: http://www.la.lv/vac-parakstus-lai-krustojuma-varetu-nogriezties-pa-labi-ari-pie-sarkanas-gaismas/

Ja Latvijā būtu atļauts krustojumos nogriezties pa labi pat tad, ja luksoforā deg sarkanais signāls, visticamāk, daļa no šīm automašīnām jau būtu izbraukušas šo krustojumu. Arī šoferi atzīst, ka tas viņiem atvieglotu dzīvi un kopumā satiksmi padarītu raitāku.

Vairākās valstīs, tostarp Nīderlandē un Lietuvā, ir atļauts labais pagrieziens pie sarkanās gaismas vietās, kur pie luksofora pielikta zaļā bultiņa un var droši veikt manevru. Priekšrocības līdzīga satiksmes regulējuma ieviešanā saskata arī TV3 ziņu aptaujātie šoferīši.

Portālā “Manabalss lv” jau vairākus gadus tiek vākti paraksti šai iniciatīvai. Par to iestājas arī Latvijas auto moto biedrība, norādot, ka it īpaši Rīgā ir vietas, kur nevajadzīgi nākas gaidīt atļaujošo signālu, lai gan nogriešanās pa labi nevienam netraucētu.

Ceļu satiksmes drošības direkcijā gan uzsver, ka diemžēl Latvijas autovadītāji ar braukšanas kultūru nevar lepoties, attieksme pret mazāk aizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem ir netoleranta; atļaujot labo pagriezienu, konfliktsituācijas vairotos.

Auto eksperts Pauls Timrots uzskata, ka drošības apsvērumu minēšana, ir vien aizbildinājums. Vienlaikus viņš norāda, ka kartona lapiņu likšana pie luksoforiem, kā tas ir Lietuvā, ir dīvains satiksmes organizācijas veids, un reāls ieguvums no labā pagrieziena pie sarkanā signāla tik un tā nebūtu.

“Mēs taču tik un tā lietojam šo pa labi zaļo papildsekciju, un tad taču mēs nebaraucam virsū gājējiem. Tad jau vajadzētu aizliegt arī šīs te zaļās papildsekcijas, ja tas ir arguments, jo gan jau ka mēs protam nogriežoties pa labi palaist tos gājējus , tik debili jau neesam. Jautājums ir par to – ka tikko tu ļauj taisīt labo pie sarkanā, tad tie kas to gribēs, būs sašutuši par tiem, kas gaida lai brauktu taisni un tas radīs tādu lieku stresu,” viņš skaidro

Timrots arī norāda, ka šoferīši Latvijā nenovērtē to, ka patiesībā arī Rīgā ir dota iespēja nogriezties pie sarkanās gaismas, tikai to regulē ar zaļā papildsekciju luksoforā, nevis ar kartona bultiņu.

Ziņas avots: Skaties.lv

AUTORS: ANNIJA EMERSONE

Latvijas automoto biedrība: "būtu jāmeklē risinājums, kas novērstu nevajadzīgu gaidīšanu pie luksofora tukšā krustojumā!"07. Apr (2017)

Latvijas automoto biedrība (LAMB) uzskata, ka būtu jāmeklē risinājums, kas, nepasliktinot satiksmes drošības situāciju un nevairojot iespējamos riskus, novērstu nevajadzīgu gaidīšanu pie luksofora tukšā krustojumā. Tā negatīvi ietekmē ne tikai satiksmes plūsmu, bet arī gaisa kvalitāti pilsētā, jo pētījumi liecina, ka tieši stāvēšana krustojumos un sastrēgumos izraisa lielākos CO2 izmešu apjomus atmosfērā.

Labi zinām Lietuvas piemēru, kur dažos krustojumos pie luksofora ir piestiprināta ceļazīme ar zaļu bultiņu, kas atļauj labo pagriezienu, palaižot garām automašīnas, kas krustojumā brauc no kreisās puses. Savukārt vairākās ASV pavalstīs pastāvīgi tiek atļauts labais pagrieziens pie sarkanās gaismas, un tikai īpaša papildus informatīvā zīme norāda, kurā laikā pie sarkanās gaismas nedrīkst nogriezties pa labi. Cits problēmas risinājums būtu pastāvīgi degoša labā pagrieziena papildus sekcija.

Izvērtējot dažādo praksi, iespējas un Latvijas autobraukšanas tradīcijas, domājams, šobrīd efektīvākais būtu Lietuvas modelis. Papildus ceļa zīmes izgatavošana un tās uzstādīšana noteikti būtu vairākkārt lētāka nekā esošo papildus luksoforu sekciju izgatavošana, uzstādīšana un apkalpošana, bet efekts tiktu panākts līdzvērtīgs. Protams, šādā gadījumā autovadītājiem, veicot pagriezienu, jāpalaiž citi satiksmes dalībnieki, tajā skaitā velosipēdisti un gājēji, kas pārvietojas pie zaļās gaismas.

Tomēr šādas zaļās papildus zīmes uzstādīšana nebūtu jāveic automātiski pie visiem luksoforiem, bet gan katrs gadījums jāizvērtē atsevišķi no satiksmes drošības viedokļa. Šogad Latvijā līdz 15. martam reģistrēti 3866 ceļu satiksmes negadījumi, kas ir par 344 vairāk nekā pagājušajā gadā. 591 negadījumā cietuši cilvēki. Salīdzinājumā ar tādu pašu laika periodu 2016. gadā, tas ir par 18 % vairāk. Tas liecina, ka nevaram runāt par satiksmes drošības uzlabojumiem mūsu valstī.

Latvijas automoto biedrība

AUTORS: ANNIJA EMERSONE