Pārstāvis: Laura JaudzemaPublicēta: 29. Apr

ATĻAUT ZOSU MEDĪBAS PAVASARĪ!
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
3'375
Jau parakstījuši 3'375
6'625

Vislielākā problēma lauksaimniekiem pavasaros ir ziemāju nosargāšana no gājputniem. Tie, īpaši zosis, lielā skaitā nosēžas uz zaļojošajiem tīrumiem, ziemājiem un rapšu laukiem. Pēc to padzīvošanās uz tīrumiem paliek vien brūna zeme. Nodarītais kaitējums ir lēšams simtos uz vienu hektāru (zaudētā potenciālā raža, ieguldītie resursi zemes iekopšanā un sēklā u.c.). Preventīvie darbi putnu aizbaidīšanā bieži vien ir neefektīvi. Un izmaksātās kompensācijas nenosedz zaudējumus. Parakstītāji uzskata, ka paredzami efektīvākais veids, kā putnus aizbaidīt un nepieļaut sējumu izpostīšanu, ir medības. Tas palīdzētu lauksaimniekiem izvairīties no zaudējumiem.

Daudzās ES valstīs ir atļautas zosu medības pavasarī. Mēs arī esam daļa no ES. Ir jāatļauj pavasaros medīt savvaļas zosis! Neliela to izšaušana populāciju neapdraudēs.

Zemniekiem nebūs jācieš zaudējumi, ko rada gājputni. Dažkārt jau tā no ziemas sala cietušie lauki tiek noēsti līdz pēdējam zaļumam. Nav zosu radīto bojājumu - nav zaudējumu arī zemniekiem un valstij!

Iniciatīvas parakstītāji 3'375

Iniciatīvas jaunumi

Valsts radio pievērš uzmanību lauksaimnieku iniciatīvai13. May

Meža zosu migrācija šogad ir sevišķi liela, un lauksaimnieki aktualizē jautājumu par medību sezonas ieviešanu savu sējumu aizsardzībai.

Pavasarī zosis šķērso Latviju, atgriežoties no Rietumeiropas. Tās lido uz ligzdošanos ziemeļos, kas visbiežāk ir Arktikā. Saskaņā ar tā dēvēto „zaļā viļņa” hipotēzi, arktiskās zosu sugas dodas uz ligzdošanu, un pārlidojuma laikā veic nelielas pieturas pieejamās barības iegūšanai. Tieši šāds „zaļais vilnis” šogad ir atkal jau vēlies pār Latvijas zemniekiem.

Zemnieki vērtē, ka šogad ir īpaši daudz putnu, tā, atsaucoties uz LR4 raidījumā „Doma laukums” aplūkoto un ManaBalss platformā rosināto iniciatīvu, ziņo LSM. Putni sēžās uz laukiem, noknābā ziemājus un jaunos dzinumus, nodarot zaudējumus, kurš mērāms simtos eiro uz hektāru.

Zemnieki stāsta, ka ziemājus zosis noēd zibens ātrumā. Tūkstošiem zosu nolaižas uz lauka, un praktiski nedēļas laikā iznīcina ražu.

Laura Jaudzema, kas kopā ar vīru nodarbojas ar lauksaimniecību Rēzeknes novadā, pastāstīja, ka zosu uzlidojuma radītie zaudējumi viņu laukiem var novērtēt 260 eiro apmērā uz katru iesēto lauku hektāru. Jo šajā summā ietilpst ne vien paši zaudētie dzinumi, bet arī minerālvielu, tehnikas apkalpošanas izmaksas un darbinieku alga.

Kompensāciju par šiem zaudējumiem izcīnīt ir ļoti grūti. No kompensācijas prasības iesniegšanas brīža līdz ierēdņa atbraukšanai, kurš novērtē zaudējumu, paiet mēnesis vai pat vairāk, kad jau ir ļoti grūti pateikt, kā viss bijis zosu uzlidojuma brīdī.

Zemnieku Saeimas lauksaimniecības politikas eksperts Mārtiņš Trons apstiprināja, ka zosu problēma pastāv un ir ļoti aktuāla.

Zosis laukos noēd pupiņas, zirņus, kviešus un citus ziemāju kultūras. Ne plaukšķenes, ne putnubiedēkļi tās neaptur. Ja tās arī aizlido, tad pēc tam vienalga nolaižas uz kaimiņu laukiem. Pēc M. Trona domām, efektīvi nobiedēt putnus var vienīgi ar ieroci.

Sabiedrības iniciatīvu platformā Manabalss.lv itin strauji atbalstu gūst ierosinājums atļaut zosu medības pavasarī. Iniciatīvas tekstā ir norādīts, ka zosu medības pavasarī ir atļautas daudzās Eiropas Savienības valstīs. Turklāt, tur tiek norādīts, ka zosu populāciju tas neietekmē, toties lauksaimnieki necietīs zaudējumus.

Zemkopības ministrijas Mežu departamenta direktors Arvīds Ozols LSM gan skaidro, ka medības nav vienīgā izeja.

Raidsabiedrības ziņu arhīvā ir redzams, ka LSM par zosu nodarītajiem postījumiem ir regulāri ziņojusi arī iepriekšējos gadus.

Avots: LSM.lv

AUTORS: MANA BALSS