Iniciatīva Saeimā ir noraidīta

Pārstāvis: Jānis JēkabsonsPublicēta: 16. Oct (2019)

ATLIKT PARTIJU FINANSĒJUMA PIEAUGUMU LĪDZ NĀKAMĀS - 14. SAEIMAS - IEVĒLĒŠANAI
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
14'453
Jau parakstījuši 14'453

Aicinām 13. Saeimas deputātus neatbalstīt sasteigto likumprojektu, kas paredz būtisku valsts finansējuma palielinājumu politiskajām partijām jau no nākamā gada!

Saeimas darba kārtībā ir iekļauts likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, kas cita starpā paredz no 2020. gada 1. janvāra būtiski palielināt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. Ja līdz šim par katru Saeimas vēlēšanās saņemto balsi partijas, kuras bija pārvarējušas 2% slieksni, saņēma 0,71 euro, tad līdz ar jaunajiem grozījumiem finansējums palielināsies līdz 4,50 euro par katru balsi. Papildus šim partijas, kuras ir pārvarējušas 5% slieksni, katru gadu no valsts budžeta saņems 100 000 euro. Šim mērķim no valsts budžeta katru gadu tiks atvēlēti 4,5 miljoni euro līdzšinējo 600 000 euro vietā. Saite uz likumprojektu: https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/F1AA596E1C2FF237C22584900065AFE0?OpenDocument Likumprojekts tiks skatīts Saeimā steidzamības kārtībā kopā ar valsts budžetu Tas nozīmē, ka kvalitatīvām diskusijām par to nebūs atvēlēts pietiekami daudz laika. Lai arī likumprojekta mērķis ir mazināt politisko partiju atkarību no sponsoriem, mēs uzskatām, ka šāda sasteigta un uz jau esošo Saeimu attiecināma kārtība neveicinās sabiedrības uzticību valsts pārvaldei, iznīcinās politisko konkurenci starp Saeimā ievēlētajām un citām partijām, kā arī būtiski samazinās jaunu politisko spēku ienākšanu politikā. Uzskatām, ka nepārdomātā, tikai divos lasījumos steidzamā kārtā virzītā iniciatīva par finansējuma palielināšanu politiskām partijām, nevērtējot citas būtiskas prioritātes un likumos noteiktās saistības, neliecina par atbildīgu attieksmi pret nodokļu maksātāju naudu. Turklāt, balsojot par finansējuma palielināšanu pašiem sev, sākot jau ar nākamā gada 1. janvāri un nesagaidot jaunas Saeimas vēlēšanas, politiķi riskē nonākt interešu konfliktā, kas degradētu politisko vidi Latvijā.

Atbildīgu pārvaldību. Kamēr nav izpildīti vēlētājiem dotie solījumi un kamēr netiek pildīti likumos paredzētie pienākumi paaugstināt algu pedagogiem un medmāsām, politiskās partijas nedrīkst pašas sev piešķirt avansu uz vēlētāju uzticības rēķina.

Pievienots dokuments

par_partiju_finansejumu.pdf 130 KB (atvērt)

Iniciatīvas parakstītāji 14'453

Iniciatīvas jaunumi

Partiju finansējuma pieaugumam nekad nebūs labs laiks: koalīcijas deputāti tomēr panāk iniciatīvas noraidīšanu12. Dec (2019)

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien, 12. decembrī, noraidīja kolektīvā iesnieguma "Atlikt partiju finansējuma pieaugumu līdz nākamās - 14. Saeimas - ievēlēšanai" prasību.

Pēc izvērstām debatēm, vai partiju finansējuma pieaugumu atlikt līdz nākamajai Saeimai, par šā kolektīvā iesnieguma apstiprināšanu balsoja opozīcijas deputāti, bet koalīcijas partiju deputāti bija pret. Attiecīgi 11 387 Latvijas pilsoņu prasība līdz ar šo parlamentā ir noraidīta.

Debatēs figurēja gan līdzības ar šahu, kura spēles laikā nevar mainīt noteikumus, bet Saeima ir tieši to izdarījusi, gan tika aktualizēta Latvijas partiju lielā atkarība no privātajiem ziedotājiem, kas līdz ar partiju publiskā finansējuma pieaugumu tiks būtiski mazināta. Jebkurā gadījumā - "sausais atlikums" ir iesnieguma un piedāvātā risinājuma noraidījums.

Tas gan nenozīmē partiju finansējuma pieauguma jautājuma un saistīto problēmu noņemšanu no dienaskārtības vispār. Komisijas sēdē klātesošā Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga norādīja, ka koalīcijas deputātu palikšana pie "savas taisnības" nozīmēs arī LIZDA turpinošas aktivitātes, ieskaitot protestus par apsolītā finansējuma apjoma nepiešķiršanu izglītības jomai.

Arī noraidītās iniciatīvas autors Jānis Jēkabsons sarunā ar ManaBalss pauda, ka apsver jaunas iniciatīvas izveidi. Paredzams, ka tā būs fokusēta uz saistīto problēmjautājumu risinājumiem reālajā situācijā - ka partiju finansējuma pieaugums ir fakts, bet kā panākt, lai šis finansējums darbotos maksimāli konstruktīvi un tiešām Latvijas demokrātijas, ieskaitot partiju darbu, stiprināšanai.

Avots: ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS

Prasību atlikt partiju finansējuma pieaugumu Saeima tomēr vērtēs06. Dec (2019)

Lai gan attiecīgais likums ir stājies spēkā, Saeima vienojās tomēr izskatīt vairāk kā 11 tūkstošu pilsoņu parakstīto kolektīvu iesniegumu, ar kuru rosina atlikt partiju finansējuma pieaugumu līdz nākamās – 14. Saeimas – ievēlēšanai.

Šī iniciatīva ceturtdien, 5. decembrī, ir nodota izvērtēšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, ziņo LSM.

Vairāki opozīcijas deputāti uzsvēra, ka iniciatīva piedāvā nevis atteikties no finansējuma pieauguma partijām, bet gan atlikt to līdz jaunam sasaukumam. "Vai tas ir ētiski un atbilsts labas pārvaldības principam piešķirt finansējumu pašiem sev?" pauda deputāts Boriss Cilevičs (S).

Parlamentārieši arī norādīja, ka partiju finansējuma pieaugums no nākamā gada galvenokārt stiprinās pašlaik pie varas esošo partiju pozīcijas.

Savukārt valdošo partiju pārstāvji pauda, ka finansējuma pieaugums nepieciešams, lai mazinātu politisko partiju atkarību no sponsoriem.

Tāpat vairāki deputāti norādīja, ka parlaments mēdz pat gadiem skatīt iedzīvotāju iniciatīvas. Tāpēc viņi mudināja Latvijas pilsoņu kolektīvajos iesniegumos norādīt arī termiņus to izskatīšanai Saeimā.

Avots: LSM

AUTORS: MANA BALSS

Saeima noraida opozīcijas priekšlikumu atlikt partiju finansējuma pieaugumu22. Nov (2019)

Vairākums Saeimas deputātu ceturtdienas, 21. novembra, plenārsēdē nobalsoja pret opozīcijas deputātu ierosinātajiem grozījumiem atlikt partiju finansējumu no valsts līdzekļiem līdz nākamās Saeimas ievēlēšanai, ziņo LSM.

Grozījumus nule kā pieņemtajā Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā iesniedza neatkarīgās deputātes Linda Liepiņa, Jūlija Stepanenko, Karina Sprude un Aldis Gobzems, kā arī Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Viktors Valainis. Viņi ierosināja palielināt valdības finansējumu tikai tiem politiskajiem spēkiem, kas tiks ievēlēti 14. Saeimā.

Pagājušajā nedēļā deputāti pieņēma valsts budžetu, kas no 2020. gada 1. janvāra paredz palielinātu finansējumu partijām, ieskaitot parlamentā pārstāvētās. Tomēr opozīcija uzskata, ka šis jautājums netika pienācīgi apspriests, un viņu ierosinātais grozījums ir pareizais lēmums pretrunīgi vērtētajā un steigā pieņemtajā likumprojektā.

"Sabiedriskās apspriedes netika rīkotas. Jūs nevarat atsaukties ne uz kādu sabiedrisko apspriešanu vai aptauju, kas parādītu, ka esat jautājuši viedokli saviem tiešajiem darba devējiem. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšlikumi arī nav ņemti vērā. Sabiedrisko organizāciju viedoklis nav ņemts vērā," sacīja J. Stepanenko.

Līdz šim partija, kas vēlēšanās ieguvusi vairāk nekā 2% balsu, saņem 71 eirocentu gadā par katru savu vēlētāju. Likumprojekts par partiju finansējuma palielināšanu no valsts budžeta paredz, ka turpmāk šī summa būs 4,5 eiro. Plus vēl 100 tūkstoši eiro partijām, kas iekļūst Seimā.

Portālā ManaBalss ir savākti paraksti pret šīm izmaiņām. Kā norādījis iniciatīvas autors, partiju finansējuma pieaugums neveicinās sabiedrības uzticības valsts pārvaldei un iznīcinās konkurenci starp partijām. Šī iniciatīva ir iesniegta Saeimā, un šonedēļ to tālākai virzībai apstiprināja Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.

Valdošā koalīcija arī vienojās ieviest tā dēvētos griestus - vienā gadā viena partija varēs saņemt ne vairāk kā 1950 minimālo algu, bet nākamajā gadā - 838 500 eiro. Un vēl viena svarīga sastāvdaļa - ir samazināts līdzekļu apjoms, ko partija, kas ir ievēlēta Saeimā, drīkst saņemt no privātpersonas. Ja tagad tie ir 20 tūkstoši, tad nākotnē – nedaudz vairāk par diviem tūkstošiem eiro.

Politoloģe Iveta Kažoka uzskata, ka problēma nav finansējuma palielinājumā, bet gan tā sadalē starp partijām.

"Tikai Saeimā iekļuvušās partijas saņems 100 tūkstošu eiro piemaksu. Tomēr tieši partijām, kurām nav parlamenta resursu, būtu vajadzīgs šāds finansējums, lai tām palīdzētu pastāvēt laika posmā, kad nenotiek parlamenta vēlēšanas. Šā likumprojekta galvenā problēma ir tā, ka koalīcija ir sadalījusi finansējumu savā starpā, nedomājot par Latvijas politiskās sistēmas ilgtermiņa attīstību," viņa teica.

Tiek lēsts, ka valsts finansējums partijām nākamgad no budžeta prasīs 4,5 miljonus eiro. Līdzīga kārtība darbojas arī kaimiņos Igaunijā un Lietuvā.

Avots: LSM, ManaBalss

AUTORS: MANA BALSS

Sevišķi strauji atbalstu guvušais priekšlikums ir iesniegts Saeimā30. Oct (2019)

Aicinājums Saeimai neatbalstīt politisko partiju valsts finansējuma palielinājumu jau no nākamā gada ir iesniegts parlamentā.

Nepilnās divās nedēļās iedzīvotāju izrādītais atbalsts šai iniciatīvai ir otrais lielākais ManaBalss vēsturē.

Jāņa Jēkabsona publicētais aicinājums atlikt partiju finansējuma pieaugumu līdz nākamās Saeimas ievēlēšanai nepieciešamos desmit tūkstošus parakstu platformā ManaBalss ieguva 12 dienu laikā. Vēl vienu dienu tika vākti paraksti drošības apsvērumu dēļ – lai pēc to saskaņošanas ar iedzīvotāju reģistru leģitīmo parakstu daudzums pilnīgi noteikti būtu Saeimas kārtības rullim atbilstīgais.

Likums nosaka, ka "ne mazāk kā 10 000 Latvijas pilsoņu, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu, ir tiesības iesniegt Saeimai kolektīvo iesniegumu". ManaBalss autoru sabiedriskās un politiskās aktualitātes mēdz mobilizēt arī Latvijas nepilsoņus. ManaBalss komandas vērtējumā šie tad arī ir paraksti, kas pēc pārbaudes PMLP galvenokārt tiek atsijāti kā neatbilstīgi. Šis mūsu vērtējumā ir vēl viens labs iemesls un pamudinājums nepilsoņiem apsvērt naturalizēšanos – lai Latvijas iedzīvotāju pilsoniskā līdzdalība būtu tiešām aptveroša un efektīva.

Jānorāda, ka vēl ātrāk par pašreizējo iniciatīvu atbalstu ir guvusi tikai 2014. gadā virzītais priekšlikums par bankas "Citadele" pārdošanas pārtraukšanu". Tas pilsoņu atbalstu guva deviņās dienās.

Avots: ManaBalss

AUTORS: MANA BALSS

Vai atlikt partiju finansējuma pieaugumu līdz 14. Saeimas ievēlēšanai? – Top RīgaTV 24 raidījums22. Oct (2019)

Vai jau no nākamā gada jāpalielina valsts finansējums politiskajām partijām? ‒ Par to diskutēsim @RīgaTV 24 kārtējā raidījumā "Mana Balss".

Nāc uz ierakstu studijā otrdien, 22. oktobrī, plkst. 18:45 (ierašanās no 18:30) Rīgā, Blaumaņa ielā 32! Ēterā skaties svētdien, 27. oktobrī, plkst. 20.00!

Diskutēs:
Jānis Jēkabsons, iniciatīvas autors
Vjačeslavs Dombrovskis, 13. Saeimas deputāts (S)
Liene Gātere, biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" direktore
Arvils Ašeradens, 13. Saeimas deputāts (JV)
Diskusiju moderē: Ansis Klintsons

Partiju finansēšana no valsts budžeta sākta 2012. gadā. Vienlaikus Latvijas partijas joprojām no privātajiem ziedotājiem saņem krietni vairāk nekā no Valsts kases. Tāpēc pastāv bažas, ka politiskie lēmumi tiek pieņemti sponsoru interesēs. Jaunais likumprojekts paredz palielināt finansējumu partijām, par katru saņemot balsi Saeimas vēlēšanās no 0,71 eiro līdz 4,5 eiro.

Raidījuma "Mana Balss" projektu finansē "Mediju atbalsta fonds" no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild RīgaTV 24.

AUTORS: MANA BALSS