Izpildīta daļēji

Pārstāvis: Krusts MārtiņšPublicēta: 25. Jan (2022)

PAR DATOS BALSTĪTU VAKCINĀCIJAS SERTIFIKĀTU POLITIKU
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
14'492
Jau parakstījuši 14'492

Latvijā ir ieviesta vakcinācijas sertifikātu politika, kas daļai uzņēmēju ļauj apkalpot tikai to sabiedrības daļu, kurai ir vakcinācijas sertifikāti. Vēl vairāk, no 2022. gada 15. februāra stājas spēkā nosacījums par vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņu. Tajā skaitā vien piecus mēnešus ilgs termiņš ir noteikts Jannsen vakcīnai, ko izmantoja galvenokārt jaunieši un uzņēmēji, lai iegūtu sertifikātu un varētu studēt, strādāt un citādi veikt ekonomisko aktivitāti. Vakcinācijas sertifikāts – jo īpaši ar derīguma termiņu – ir milzu slogs ekonomikai un sabiedrībai. Turklāt dati par saslimšanu ar SARS-CoV-2 starp tiem, kuriem ir un kuriem nav vakcinācijas sertifikāta, jau ilgāku laiku pārliecinoši uzrāda, ka "zaļās zonas" ar vakcinācijas sertifikātu no šā vīrusa nepasargā. Neņemot vērā šos datus, mēs Latvijā taisāmies sertifikātu sistēmu padarīt vēl stingrāku – ar sertifikātu derīguma termiņu. Tikmēr citas valstis sāk pretēju virzību – uz vakcinācijas sertifikātu atcelšanu, ieskaitot līdzšinējo vakcinēšanās paraugvalsti Izraēlu (https://www.youtube.com/watch?v=bnMMYJKZvnU). Daļa valstu sāk atsacīties no vakcinācijas sertifikāta, citas – mīkstina to noteikumus. Ļoti nedaudzas šos noteikumus dara vēl stingrākus, un, piemēram, Itālija par to saņem tiesību aizstāvības organizācijas Amnesty International pārmetumus (https://www.reuters.com/world/europe/dont-discriminate-against-unvaccinated-amnesty-international-tells-italy-2022-01-16/).

Tāpēc aicinu ieklausīties to valstu zinātniskajā diskusijā, kuras no sertifikātu politikas atsakās, un sekot viņu piemēram! Mēs uzskatām, ka vakcinācijas sertifikāti ir ieviesti, balstoties uz iepriekš kļūdainām aplēsēm. Piemēram, ir pretrunas starp laboratoriski iegūtiem datiem, kuri likuši pārspīlēt infekcijas pārneses samazinājuma spēju kontakta brīdī. Tāpat mediķiem ļāva veikt analīzi un izdarīt prognozes, kas ir ekonomistu kompetencē. Proti, ka vakcinācijas sertifikāts ierobežos sociāli-ekonomiskos kontaktus. No otras puses ekonomistu rīcībā ir dati par pozitīvo testu īpatsvaru salīdzinājumu starp sertifikātu un nesertifikātu reģioniem, ierobežotiem vai neierobežotiem reģioniem, kā arī vakcinētiem un nevakcinētiem reģioniem (piemērs: https://pbs.twimg.com/media/E7VdB4nWEAMDegf?format=png&name=900x900), kas ļoti skaidri parāda, ka vakcinācijas sertifikātam ietekmes uz vīrusa pārnesi nav, vai arī tā ir niecīga. Tāpēc pandēmijas laika politika steigšus ir jāsamēro ar datiem, un ekonomikas un sabiedriskās dzīves "zaļās zonas" ar vakcinācijas sertifikātiem ir jāatceļ.

Līdz ar šo korekciju Latvijā būs tiešām datos balstīta pandēmijas laika politika, kas atzīst acīmredzamo – "zaļie sertifikāti" SARS-CoV-2 pārnesi neierobežo, toties nodara lielu postu tautsaimniecībai un sabiedriskajai dzīvei, sevišķi ierobežota derīguma laika sertifikāti. Uzņēmēju negūtie ienākumi un pabalsti sabiedrībai pašlaik tiek finansēti ar naudas "drukāšanu". Tam savukārt seko naudas vērtības kritums (daļēji ietekmējot arī augstās elektrības, īpašumu, degvielas un pārējo preču grupu cenas) un ekonomikas sabrukuma riski. Šie faktori nākotnē būs jāfinansē nesamērīgos apjomos, tostarp paredzami samazinot veselības aprūpes budžetu, kas rezultēsies cilvēku nāvēs. Šā faktora dēļ ideja, ka vakcinācijas sertifikāti samazinās mirstību, ir sasteigts un virspusīgs pieņēmums. Arī tāpēc pandēmijas laika politikas veidošanā ir daudz vairāk jāieklausās ekonomistu kompetencē.

Iniciatīvas jaunumi

Iniciatīvas prasība ir izpildīta daļēji22. Jul (2022)

Saziņā ar iniciatīvas autoru par viņa kolektīvā iesnieguma statusu, ManaBalss.lv komanda secina, ka iniciatīvas prasība Saeimā ir izpildīta daļēji.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas mājaslapā šā kolektīvā iesnieguma statuss ir marķēts kā zaļš, proti, izpildīts (šeit – 99. punkts). Saziņā ar iniciatīvas autoru tomēr secinām, ka marta sākumā pieņemtais lēmums vakcinācijas sertifikātu nepieciešamību saglabāt ļoti nelielam iedzīvotāju lokam norāda tikai uz daļēju šīs iniciatīvas prasības izpildi, jo vakcinācijas sertifikāti aizvien paliek spēkā, un laika gaitā visnotaļ iespējama ir arī to noteikšana par nepieciešamiem visplašākajai sabiedrībai.

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 54 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS

Veikalu apmeklēšanai vairs neprasīs Covid-19 sertifikātus; virknē profesiju sertifikātus vēl saglabās15. Feb (2022)

No 1. marta Latvijā veikalu apmeklēšanai vairs neprasīs Covid-19 sertifikātus, varēs strādāt visas līdz šim slēgtās nozares, un atcels darba laika ierobežojumus, ziņo LSM.

Grozījumi paredz, ka:

- no 1. marta veikalos neprasīs Covid-19 sertifikātus, tā vietā uz vienu apmeklētāju jānodrošina 15 kvadrātmetru platība;

- sertifikāti būs jāuzrāda publiskos pasākumos telpās un pakalpojumiem, piemēram, deju klubos un saņemot skaistumkopšanas pakalpojumus;

- arī koru, deju mēģinājumos, amatieru sporta treniņos varēs piedalīties tikai ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu;

- turpmāk veikalos atcelts darba laika ierobežojumu no pulksten 23.00 līdz 6.00, citur darba laika liegumu atcels no 1. marta;

- no 1. marta darbu atsāks visas līdz šim slēgtās nozares tās nozares, piemēram, naktsklubi un atrakcijas.

Līdz 1. aprīlim daļai nodarbināto tiks atcelta prasība par Covid-19 potes vai pārslimošanas sertifikātu, bet tā saglabājas ārstniecības iestādēs, sociālajā aprūpē un izglītības jomā strādājošajiem, kā arī virknei pakalpojumu sniedzēju, kas nonāk kontaktā ar citiem cilvēkiem. Tāpat darba devējam pašam būs tiesības noteikt profesijas, kurās varēs pieprasīt Covid-19 sertifikātu. Tas izriet no otrdien, 15. februārī, Ministru kabinetā izlemtā.

Šīs ziņas sasaucas ar 4. februārī Saeimā iesniegto iniciatīvu "Par datos balstītu vakcinācijas sertifikātu politiku" "Par datos balstītu vakcinācijas sertifikātu politiku".

Pēc parakstu pārbaudes iedzīvotāju reģistrā šīs iniciatīvas jeb kolektīvā iesnieguma sākotnējā izskatīšana Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā ir paredzēta pēc nedēļas – 23. februārī (šeit – 100. punkts).

Mazāk nekā divās nedēļās atbalstu guvušajai iniciatīvai parakstu "atbirums" ir vidējs – 2,2%. Proti, par Saeimas kārtības rullim atbilstīgiem ir atzīti 11’491 no iesniegtajiem 11’740 parakstiem. Tas atbilst ManaBalss.lv ierastajai praksei, lūdzot iniciatīvas autoriem pirms iesniegšanas Saeimā iniciatīvām savākt 3% parakstu drošības rezervi – lai kopumā iesniegtie paraksti būtu vismaz 10’300.

Saeimas kārtības rullis tiesības uz kolektīvo iesniegumu paredz Latvijas pilsoņiem vecumā virs 16 gadiem. Attiecīgi absolūti lielākā daļa no parakstiem, kas "atbirst" ir Latvijas nepilsoņu paraksti par iniciatīvām.

Saziņā ar mūsu platformas kopienu ManaBalss komanda tomēr iedrošina balsot arī nepilsoņus. Jo no vienas puses demokrātijā neviena izskanējusī balss nav "par velti" un ir vismaz izteiksmes brīvības izpausme. No otras puses šis ir arī noturīgs signāls politiķiem, ka Latvijas nepilsoņi kā sabiedrības grupa ir gatavi un labprātīgi konstruktīvai pilsoniskajai aktivitātei.

Paredzami šis faktors būs ņemts vērā jaunajā Pašvaldību likumā, nosakot kolektīvā iesnieguma tiesības pašvaldībās arī nepilsoņiem, proti – visiem attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem. Par šo punktu Saeimā vēl ir diskusija, un pašlaik ir cerība, ka tas tiks apstiprināts. Pats likums, kas ar daudziem tā grozījumiem pašlaik tiek skatīts atbildīgajā komisijā, paredzami varētu stāsies spēkā varbūt vēlā pavasarī.

Avots: LSM; ManaBalss.lv

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Prasību nevakcinētajiem ārstēšanas izdevumus segt pašiem un atzīt antivielas par iemeslu zaļajam sertifikātam Saeimā neapstiprina09. Feb (2022)

Ja esi parakstījis vairākas līdzīgas ManaBalss.lv autoru iniciatīvas par Covid-19 regulējumiem, tad Tu šo ziņu e-pastā vari saņemt vairākkārt. Atvainojamies par sagādāto neērtību un lūdzam Tavu sapratni – šī nav "nospamošana", bet gan mēģinājums turēt Tevi lietas kursā par Tevis parakstītās iniciatīvas tēmu. Lai novērstu šādu ziņu dublēšanos vienam adresātam, ir nepieciešams programmēšanas darbs, ko pašlaik nevaram atļauties. Solām pie pirmās iespējas to paveikt.

Sociālo un darba lietu komisijā šonedēļ izskatīja un neapstiprināja divu kolektīvo iesniegumu prasības par Covid-19 regulējumu maiņu.

Gan par vienu, gan otru iesniegumu komisijā bija diskusijas un argumentācija arī par labu attiecīgajām prasībām, tomēr iesnieguma "Neattaisnoti nevakcinētajiem ārstēšanās izdevumi ir jāsedz pašiem" prasību neatbalstīja ne pieaicinātie Veselības ministrijas (VM), ne Tiesībsarga biroja eksperti, un attiecīgs bija arī komisijas lēmums.

Kā sēdē skaidroja iniciatīvas iesniedzējs Sandis Kravalis, ikvienam ir tiesības uz brīvu izvēli, bet jāuzņemas atbildība par savas izvēles sekām. Viņš uzskata, ka vakcinētajai sabiedrības daļai nevajadzētu uzņemties citu izdarīto lēmumu sekas, tostarp, no nodokļu maksātāju līdzekļiem segt nevakcinētu Covid-19 pacientu ārstēšanu slimnīcās.

Tāpat viņš norādīja, ka, piemēram, Singapūra ir ieviesusi nevakcinēto pacientu līdzmaksājumus par ārstēšanos slimnīcā. Kravalis arī uzsvēra, ka jaunas gultas Covid-19 pacientiem slimnīcās tiek atvērtas uz citu pacientu rēķina, tādā veidā apdraudot medicīniskās palīdzības sniegšanu citiem pacientiem.

VM Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka pauda nostāju, ka ministrija neatbalsta šādu iniciatīvu, jo Satversmē ir noteikts, ka valstij ir pienākums aizsargāt cilvēka veselību un ikvienam garantēt medicīniskās palīdzības minimumu, kurā ietilpst neatliekamā medicīniskā palīdzība, ģimenes ārsta pakalpojumi, kā arī veselības aprūpes pakalpojumi, kuriem ir nozīmīga ietekme uz sabiedrības veselību kopumā.

Otrkārt, valsts ir apņēmusies apmaksāt sabiedrībai nozīmīgo infekciju ārstēšanu, tai skaitā arī līdzmaksājumu kompensāciju, kur arī Covid-19 infekcija ir viena no tām. Kopumā Latvija apmaksā 60 šādas slimības, tai skaitā tuberkulozi, gripu, ērču encefalītu, difteriju. "Ja no šīs te izslēgsim Covid-19, tas nozīmē, ka apdraudēsim ne tikai konkrēto pacientu, bet arī visu pārējo veselību," uzsvēra S. Janka.

Trešais VM arguments ir tāds, ka jau šobrīd ir skaidrs, ka lielākā daļa pacientu nespēs samaksāt par ārstniecību un pastāv varbūtība, ka šie pacienti būs pakļauti dzīvības apdraudējumam. Ja viņi saņems palīdzību par maksu, tad, "iespējams, kļūs par sociālās palīdzības saņēmējiem," norādīja VM pārstāve.

Ja valsts ir apņēmusies finansēt šīs infekcijas slimības ārstēšanu, tas nozīmē, ka tas ir jāveic neatkarīgi no tā, vai persona ir veikusi profilakses pasākumus, uzsvēra Janka, par piemēru minot arī onkoloģiju – smēķēšanu un plaušu vēzi.

Tāpat kā vēl vienu argumentu viņa minēja, ja attīstītu šo diskusiju, tad tiktu vairota sabiedrības šķelšanās un nevienlīdzība, un palielināts risks, ka pacientos rastos bailes nevērsties pēc palīdzības, kas izplatītu Covid-19 infekciju.

Arī Tiesībsarga biroja pārstāve Ineta Rezevska pievienojās VM nostājai, pieminot, ka šo iniciatīvu "emocionāli var saprast", bet no tiesību viedokļa tiesībsargs to neatbalsta. Viņa norādīja, ka Covid-19 pacienti nebūtu nošķirami vakcinēts/nevakcinēts no medicīniskās palīdzības sniegšanas viedokļa, jo tas radītu tiesību pārkāpuma risku. Tāpat I. Rezevska sacīja, ka jāņem vērā arī personas rīcības brīvības apsvērumi un kādēļ izvēlējies nevakcinēties.

Tāpat šajā Saeimas komisijas sēdē tika diskutēts par 10 023 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Par sadarbspējīga sertifikāta piešķiršanu iedzīvotājiem ar Sars-CoV2 antivielām organismā". Iniciatīvas autore sēdē nepiedalījās un saziņā ar ManaBalss.lv skaidroja, ka viņas ieskatā šī prasība ir zaudējusi aktualitāti. Proti, viņas ieskatā pašreizējā situācijā lietderīgi ir runāt par zaļo sertifikātu sistēmas atcelšanu vispār.

Jānorāda, ka arī šāda prasība – "Par datos balstītu vakcinācijas sertifikātu politiku" ir iesniegta Saeimā, un pašlaik par to nodotie paraksti tiek analizēti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iedzīvotāju reģistrā. Gūstot apstiprinājumu par likumā noteikto leģitīmo parakstu daudzumu, tuvākajā laikā paredzami arī šo iniciatīvu jeb kolektīvo iesniegumu sāks izskatīt Saeima. Sākotnējā izskatīšanā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā noteikti būs pieaicināts arī iniciatīvas autors.

Saistībā ar antivielu fakta attiecināšanu uz zaļajiem sertifikātiem sēdē pieaicinātais Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs pauda, ka pašlaik nav starptautiski un zinātniski apstiprināti rādītāji, pēc kuriem varētu vienoties, kāds antivielu skaits organismā ir pietiekošs. Viņš arī uzsvēra, ka tas katra cilvēka organismā varētu būt dažāds un ar dažādu aizsardzības līmeni. Tāpat J. Perevoščikovs norādīja, ka antivielas pēc pārslimota viena Covid-19 paveida varētu nebūt derīgas pret kādu citu paveidu, piemēram, omikronu.

Avots: Delfi; ManaBalss.lv

_______________________________________
Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Ministru kabinetā pieaug spiediens atcelt Covid-19 sertifikātu sistēmu07. Feb (2022)

Ja esi parakstījis vairākas līdzīgas ManaBalss.lv autoru iniciatīvas par Covid-19 regulējumiem, tad Tu šo ziņu e-pastā vari saņemt vairākkārt. Atvainojamies par sagādāto neērtību un lūdzam Tavu sapratni – šī nav "nospamošana", bet gan mēģinājums turēt Tevi lietas kursā par Tevis parakstītās iniciatīvas tēmu. Lai novērstu šādu ziņu dublēšanos vienam adresātam, ir nepieciešams programmēšanas darbs, ko pašlaik nevaram atļauties. Solām pie pirmās iespējas to paveikt.

Valsts prezidenta atbalstītie Veselības ministrijas priekšlikumi ar Covid-19 saistīto ierobežojumu pakāpeniskai atcelšanai ir salīdzinoši atturīgi. Tā var secināt no LSM ziņotā, ka no nākamās nedēļas varētu mīkstināt ierobežojumus skolās, bet plašākai sabiedrībai jāgaida līdz martam.

"Skolās faktiski visi cilvēki, kas varēja saslimt ar omikronu, – viņiem šis risks jau būs bijis. Tas būs jau aiz muguras. Līdz ar to viena lieta, ko potenciāli varētu darīt jau no nākamās nedēļas, mēs varētu sūtīt pašizolācijā tikai tos, kam ir pozitīvi testi," LSM citē Veselības ministru Danielu Pavļutu (A/P).

Martā varētu būt gaidāmi būtiski atvieglojumi plašākai sabiedrībai, bet konkrētas nianses vēl tiek apspriestas valdībā.

Tikmēr Delfi ziņo, ka Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) jau iestājas par Covid-19 ierobežojumu atcelšanu un "zaļo" sertifikātu darbības apturēšanu.

Arī labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP) pirmdien, 7. februārī, mikroblogošanas vietnē "Twitter" pavēstīja, ka ir pienācis laiks atcelt vakcinācijas pienākumu darbiniekiem privātajā sektorā.

Veselības ministrs savukārt komentē, ka "ir nepieciešams sertifikātu sistēmu turpināt tur, kur tam ir epidemioloģiska jēga – tur, kur tas pasargā cilvēkus. Mēs katrā ziņā uzstāsim uz to, ka sertifikātu sistēma nav automātiski atceļama. Par niansēm varam diskutēt, kurās vidēs, cik lielā mērā. Pēc omikrona viļņa noteikti varētu lemt citādāk," D. Pavļutu citē LSM.

Balsojums par ierobežojumu mazināšanu valdībā varētu būt nākamnedēļ, lai komersanti un iedzīvotāji varētu sagatavoties gaidāmajām pārmaiņām.

Tikmēr Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdē pirmdien, 7. februārī, uzņēmējiem un lielāko uzņēmējus pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem tika prezentēta EM sagatavotā stratēģija izejai no ārkārtējās situācijas.

EM sagatavotais priekšlikums paredz vēlākais no šā gada 1. marta atcelt darba laika ierobežojumus, platību ierobežojumus – noteiktos kvadrātmetrus uz vienu apmeklētāju vai personu skaitu ēdināšanas vietās pie galdiņa, distances noteikšanu starp darba vietām pakalpojumu sniegšanas vietās, pulcēšanās ierobežojumus, kā arī speciālo regulējumu, nodalot bērnu plūsmas publiskos pasākumos, veicot apmeklētāju reģistrāciju. EM rosina darba devējiem dot plašākas rīcības pilnvaras – individuāli izvērtēt riskus un ieviest konkrētus pasākumus to mazināšanai, raksta Delfi.

Ministrija arī piedāvā noteikt horizontālus vispārējos epidemioloģiskos drošības principus visu nozaru darbībai, ļaujot darboties visiem uzņēmējiem, tajā skatā šobrīd aizliegto pakalpojumu sniedzējiem un dažādu pasākumu (korporatīvie, publiskie, komandas saliedēšanas) organizatoriem, atteikties no nozaru pārregulācijas un vienlaikus iekļaujoties "Baltijas burbulī".

EM ieskatā, publiskās vietās iekštelpās un ārtelpās pagaidām saglabājama būtu prasība lietot medicīniskās maskas vai FFP2 respiratorus. Savukārt no 1. maija, ja vien nav vērojams būtisks Covid-19 saslimstības pieaugums un slimnīcu pārslodze, atceļams būtu arī ierobežojums lielu publisku pasākumu rīkošanai un sejas masku valkāšanai publiskās vietās.

Vienlaikus ministrija rosina atteikties no Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamības gan klātienes darba nodrošināšanā, gan saimniecisko pakalpojumu sniegšanā un saņemšanā. Sertifikāta prasība pagaidām būtu saglabājama organizētas vai privātas pulcēšanās gadījumos virs 1000 personām, kā arī publiskos pasākumos virs 1000 apmeklētājiem. Savukārt attiecībā uz darbu klātienē tā varētu būt darba devēja izvēle.

Pēc EM paustā, uzņēmēji Tautsaimniecības padomē atzinīgi novērtēja valsts iepriekš ieviestos nosacījumus drošākai ikdienai, īpaši uzsverot noteikumu gan darbam klātienē, gan pakalpojumu saņemšanai nepieciešamo vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, kas nodrošināja gan drošākus apstākļus darbiniekiem un pakalpojumu saņēmējiem, gan veicināja darbinieku vakcināciju, kuru var novērtēt tikai tagad.

"Pieaugot Covid-19 saslimstībai, šobrīd redzams, ka vakcinētie darbinieki slimo mazāk un vieglāk, un darbā atgriežas ātrāk, neatstājot kritisku ietekmi uz uzņēmējdarbības veikšanu. Vienlaikus uzņēmēju organizācijas uzsvēra, ka šobrīd sertifikātu prasība sevi izsmēlusi – ne tikai ņemot vērā regulējuma atšķirības ar kaimiņvalstīm, kas mazina Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, bet arī faktu, ka nozarēs arvien vairāk parādās nelegālā nodarbinātība, kas rada nevienlīdzīgu konkurenci valsts iekšienē," informēja ministrijā.

Avots: LSM; Delfi

_______________________________________
Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Premjers: jābeidz ar Covid-19 ierobežojumiem raustīt sabiedrība27. Jan (2022)

"Mums jābeidz raustīt sabiedrība," atsaucoties uz interviju LTV raidījumā "Rīta Panorāma" premjeru Krišjāni Kariņu (JV) citē LSM.

Premjera ieskatā Veselības ministrijai būtu jārunā tikai par vienu – jāmudina cilvēki vakcinēties pret Covid-19 un valkāt maskas.

K. Kariņš arī atsaucās uz Pasaules Veselības organizācijas (PVO) prognozi, ka šajā Covid-19 vilnī saslims 60% eiropiešu. "Ja tas tā ir, tad īstā un pareizā aizsardzība ir vakcinācija, – tas ir tas, kur jāliek uzsvars, nevis uz ierobežojumiem," viņš pauda.

"Ir jābeidz raustīt sabiedrību, tai ir jāsaka viena vienkārša ziņa – vakcinēsimies, valkāsim maskas un testēsimies. Tā cilvēki var sevi labi pasargāt," sacīja Kariņš.

"Visa enerģija jāliek tajā, lai nodrošinātu, ka cilvēks var saņemt trešo poti vai pirmo poti," norādīja Kariņš, uzsverot, ka vakcinētie ar Covid-19 neslimo smagi un tā ir laba ziņa.

"Es tiešām aicinu atslābt. Saņemt trešo poti – tas ir pats galvenais, ko katrs var darīt. Vai saņemt pirmo poti. Valkāt maskas. Un mierīgi turpināt dzīvi, jo mēs nevaram apturēt visu dzīvi. Šis ir trešais pandēmijas gads. Man šķiet, ka mēs esam iemācījušies, ka galvenā atbildība ir katram jāuzņemas individuāli," uzsvēra premjers.

Viņš atgādināja, ka mūsu valsts nav kā Ķīna, kur centrālā autoritāte liek sēdēt dzīvokļos mēnešiem ilgi. "Mēs to nedarām un nedarīsim," norādīja Kariņš.

Šī premjera retorika, kaut tieši to nepasakot, tomēr sasaucas ar iniciatīvas "Par datos balstītu vakcinācijas sertifikātu politiku", kas prasa Latvijā izbeigt "zaļo sertifikātu" režīmu.

Avots: LSM

_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 45 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

AUTORS: MANA BALSS