Pārstāvis: Organizācija ManaBalss, Inovāciju kustība "Vefresh", apvienība "Pilsēta cilvēkiem", zināšanu pārneses kustība RA.DU, Zemgales NVO centrsPublicēta: 15. Oct (2020)

ATVERAM PAŠVALDĪBAS!
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
436
Jau parakstījuši 436
9'564

Likuma "Par pašvaldībām" plānotajos grozījumos par kolektīvā iesnieguma statusu ir redzams risks, ka pilnvērtīga un leģitīma līdzdalība kolektīvajos iesniegumos pašvaldībām varētu tikt liegta ievērojamai Latvijas iedzīvotāju daļai. Tas būtu nedemokrātiski un neatbilstīgi ilgtspējīgas, iekļaujošas un labklājīgas sabiedrības mērķiem. Tāpēc jau laikus vēršam uz to sabiedrības uzmanību un aicinām likumā noteikti iekļaut sekojošos aspektus.

Pašreizējā likuma grozījumu redakcijā leģitīmi paraksti par kolektīvo iesniegumu būs tikai pašvaldībā deklarētajiem pilsoņiem. Šādi tiktu ierobežotas daudzu pašvaldībās dzīvojošo leģitīmās tiesības uz līdzdalību. Tāpēc ir jāparedz tiesības rosināt un parakstīt kolektīvos iesniegumus visiem pašvaldību dzīvē ieinteresētajiem iedzīvotājiem. Tāpat ir nepieciešams saglabāt jau Latvijas līmenī pierādīti efektīvo kolektīvajiem iesniegumiem vācamo parakstu slieksni, kas valsts mērogā ir 0,5% no elektorāta. Šis kolektīvajiem iesniegumiem nepieciešamais atbalsta slieksnis ir jānosaka arī pašvaldībās. Izvērstu argumentāciju un risinājumu piedāvājumu lūdzam skatīt šīs iniciatīvas pielikumā.

Sabiedrība no tā iegūs pilnvērtīgu līdzdalību lēmumu pieņemšanā pašvaldībās.

Pievienots dokuments

Iniciatīvas__Atveram_pašvaldības__pielikums.pdf 380 KB (atvērt)

Iniciatīvas parakstītāji 436

Iniciatīvas jaunumi

Pašvaldības izpratne par to, kas ir iedzīvotāju līdzdalība, stipri klibo24. Nov (2020)

Pēc kolektīvā iesnieguma "Par iespēju Jūrmalas pludmalēs pastaigāties ar suņiem" saņemšanas pilsētas dome ir ierosinājusi aptauju sabiedrības viedokļa noskaidrošanai, teikts domes vēstulē ManaBalss iniciatīvas autorei.

Tā kā pats kolektīvais iesniegums ne vien ietver vairāk par 1500 stingrās autorizācijas parakstiem, bet arī konkrētu attiecīgo prasību, iniciatīvas autore šādu domes atbildi uzskata par neapmierinošu.

"Ir uzsākta diskusija un tiek vērtēts šis jautājums," vēstulē iesnieguma autorei raksta Jūrmalas domes izpilddirektors. "Jūsu iesniegtie paraksti atspoguļo tikai vienas puses viedokli, taču pašvaldība saņem iedzīvotāju sūdzības par pretējo, ka suņi pludmalē mēdz traucēt, un pašvaldības policija to par maz kontrolē. Pašvaldībai ir jāsalāgo iedzīvotāju dažādās intereses."

Jānorāda, ka iniciatīvas prasība noteikt Jūrmalas pludmalēs vietas, kurās drīkst pastaigāties ar mājdzīvniekiem, ir arī nosacījums, ka "protams, suņiem ir jābūt pie siksniņas, un noteikums ir savākt aiz tiem izkārnījumus". Tāpēc nevar teikt, ka prasība būtu pēc visatļautības, neievērojot citu atpūtnieku intereses un tiesības. Savukārt pašvaldības policijas kontrolei iniciatīvas ieviešana dzīvē tikai palīdzētu, jo tiktu skaidri atrunāti noteikumi, kur un kā pludmalē ir ļauts uzturēties saimniekiem kopā ar saviem mīļdzīvniekiem.

Pagaidām iniciatīvas autore par piemērotāko uzskata nogaidīt domes veiktās aptaujas iznākumu. Autore aicina arī iniciatīvas atbalstītājus vēlreiz paust savu viedokli šajā aptaujā.

Tiesa, salīdzinot ar iniciatīvas elektronisko parakstu datiem, šīs aptaujas rezultāti būs krietni nedrošāki. Piemēram, pēc šīs anketas datiem nevarēs noteikt atbilžu patiesumu – vai tās aizpildītājs tiešām ir jūrmalnieks, kā arī vai cilvēks nav aizpildījis vairākas anketas. Ar ManaBalss iniciatīvu parakstiem šādas manipulācijas ir izslēgtas, un domei jau iesniegto parakstu dati pašvaldībai būtu viegli analizējami iedzīvotāju reģistrā.

Kopumā gan iniciatīvas autore, gan ManaBalss vērtē, ka pašvaldības izpratne par to, kas ir iedzīvotāju līdzdalība, stipri klibo. Jo parakstu skaita un to savākšanas ātruma ziņā itin reprezentatīvais kolektīvais iesniegums domē nav analizēts un izskatīts piemēroti tā reālajam statusam, un tā liktenis tiek pakļauts apšaubāmākiem un manipulējamiem datiem.

Tiesa, pagaidām kolektīvo iesniegumu pašvaldībām juridiskais statuss likumdošanā nav atrunāts. No juridiskā viedokļa dome arī ar šo iesniegumu var rīkoties, kā grib, pat ja tas nozīmētu zemu politisko kultūru.

Topošie grozījumi "Pašvaldību likumā" šo situāciju labos, paredzami no 2021. gada jūlija regulējot arī kolektīvo iesniegumu pašvaldībām statusu. ManaBalss ar citām NVO gan vērš uzmanību, ka pašreizējā likuma grozījumu redakcijā no līdzdalības pašvaldību lēmumu veidošanā tiek izslēgta ievērojama sabiedrības daļa. Tas līdzdalīgā, demokrātiskā un integrētā sabiedrībā nav pieņemami.

Tāpēc aicinām parakstīt iniciatīvu "Atveram pašvaldības!", lai pašu valdība Latvijā nebūtu ķeksīša pēc!

Jānorāda, ka arī Jūrmalas domes reakcija uz kolektīvo iesniegumu "Par iespēju Jūrmalas pludmalēs pastaigāties ar suņiem" liecina par topošo "Pašvaldību likuma" grozījumu nepilnību. Proti, domes veidotājā aptaujā, lai cik tā arī būtu kritizējama kā nepiemērota atbilde uz kolektīvo iesniegumu, pilnīgi pamatoti par pilsētas dzīvi tiek prasīti arī citu pašvaldību iedzīvotāju viedokļi.

Ja tiks ieviesti tikai pašreizējie "Pašvaldību likuma" grozījumi, no šādas viedokļa paušanas ar parakstu par kolektīvajiem iesniegumiem pašvaldībām tiks izslēgtas vairākas sava viedokļa paušanai leģitīmas Latvijas iedzīvotāju grupas, kā arī Latvijas diaspora. Balsojot par iniciatīvu "Atveram pašvaldības!", jums ir iespēja to novērst.

AUTORS: MANA BALSS

Pašu valdība – ne ķeksītim17. Nov (2020)

Arī žurnāla "Ir" portāls atbalsta ManaBalss un nevalstiskā sektora kolēģu iniciatīvu "Atveram pašvaldības!", lai nepietiekamu likumdošanas grozījumu dēļ ievērojama pašvaldību iedzīvotāju daļa savās līdzdalības iespējās nepaliktu "aiz borta".

Diemžēl likumdošana virzās uz to, ka demokrātija pašvaldībās būs aizspriedumu un aplamu argumentu gūstā. Ekonomiskā un fiskālā politika nedrīkst turēt gūstā demokrātiju!

Lasi rakstu žurnāla "Ir" portālā un dalies ar šo iniciatīvu!

AUTORS: MANA BALSS

Iniciatīva par zveju Burtnieka ezerā norāda uz vairāku pieņēmumu nepatiesumu attiecībā uz sabiedrības līdzdalību03. Nov (2020)

Otrdien, 3. novembrī, Burtnieku kultūras centrā notiek konference "Burtnieks 2022", kuras laikā diskutēs par rūpnieciskās zvejas nākotni Burtnieku ezerā.

Viens nedēļu pirms šā pasākuma Jānis Brambats platformā ManaBalss iesniedza iniciatīvu "Par zivju rūpnieciskās zvejas pārtraukšanu Burtnieka ezerā". Nepieciešamā konsultēšanās ar vides politikas ekspertiem prasīja vēl pāris dienas, un iznākumā iniciatīva tika publicēta vien ceturtdien, 29. oktobrī.

Lai gan likums to pagaidām neregulē, autors noteica samērā augstu vācamo parakstu slieksni – 1000 parakstus. Tik nelielai pašvaldībai un tik īsā termiņā – līdz dažas dienas vēlāk plānotajai konferencei – tas šķita visai izaicinoši.

Tomēr šis specifiskais jautājums – zvejas regulējums vienā Latvijas ezerā – ieguva ļoti lielu atsaucību, un paraksti tika savākti pat pārsteidzoši ātri – mazāk nekā diennakts laikā. Pašvaldībām adresēto iniciatīvu jomā tas līdz šim ir rekords.

Šis precedents cita starpā norāda uz vairāku pieņēmumu nepatiesumu par sabiedrības līdzdalību, par kuriem iniciatīvā "Atveram pašvaldības!" argumentē organizācija ManaBalss un vēl četras nevalstiskās organizācijas, kas ir šīs iniciatīvas līdzautores.

Proti, pašlaik virzītajos grozījumos Pašvaldību likumam ir paredzēts juridiski atrunāt kolektīvo iesniegumu statusu arī pašvaldībās, un tas ir ļoti pareizi. Tomēr tieši kolektīvajiem iesniegumiem plānotais slieksnis ir ļoti zems – vien 0,05% no pašvaldībā reģistrētajiem pilsoņiem. Likuma grozījumu tapšanas gaitā tā izstrādātāji ir argumentējuši, ka šāds – ļoti zems – parakstu slieksnis veicinās iedzīvotāju līdzdalību.

ManaBalss no savas puses ir argumentējusi, ka jau pašlaik – pirms vēl kolektīvo iesniegumu statuss pašvaldībām ir atrunāts – viss norāda uz to, ka pašvaldībām adresētajām iniciatīvām nav problēmu savākt arī 0,5% parakstu slieksni no leģitīmo parakstītāju auditorijas, kā tas pašlaik ir atrunāts Saeimā iesniedzamajām iniciatīvām. Savukārt ļoti zema parakstu sliekšņa noteikšana mazinās kolektīvo iesniegumu nozīmīgumu lēmumu pieņēmēju acīs, un tas savukārt traucēs arī pašvaldībās nostiprināties tai savstarpējas uzticības un arī zināma prestiža ekosistēmai, kāda tā pašlaik ir kolektīvajiem iesniegumiem Saeimā.

Tāpat Burtnieka zvejas jautājums norāda uz pašreizējā pieņēmuma nepatiesumu, ka par pašvaldības dzīves jautājumiem ir jālemj tikai konkrētajā pašvaldībā pierakstītajiem. Industriālā zveja Burtnieka ezerā nepārprotami ir vides politikas jautājums, kurā ir leģitīmi ieinteresēts daudz plašāks reģiona un pat visas Latvijas iedzīvotāju loks.

Dilemma par pašvaldībām adresēto iniciatīvu jeb kolektīvo iesniegumu leģitīmo parakstītāju loka definēšanu ir saprotama. Proti, no vienas puses ir saprotama vēlme šo loku sašaurināt. Tomēr no otras puses nav pārliecinošu argumentu, kāpēc par iniciatīvu "Par neskartu Rustūžu purvu" kā par principiālu dabas resursu pārvaldības gadījumu nevarētu balsot jebkurš Latvijas pilsonis vai pat iedzīvotājs? Kāda gan būtu juridiskā loģika par šo jautājumu ļaut izteikties tikai Limbažu novada pilsoņiem, ja runa ir par Latvijas kopējās ekosistēmas daļu un nozīmīgu pārvaldības precedentu?

Turklāt saimnieki Rustūžu purvā jau nav limbažnieki, bet gan Rīgas pašvaldības uzņēmums "Rīgas meži". Retorisks jautājums – kaut vai reģistrētajiem rīdziniekiem vai tad nebūtu tiesību uzraudzīt, kāda ir viņu pašvaldības uzņēmuma korporatīvā pārvaldība un darbība citos reģionos? Šāds tiesiskais princips darbojas pat starptautiski, piemēram, valdībām regulējot savu valstu kompāniju biznesa prakses ārvalstīs. Piemēram, aizliedzot kukuļdošanu neatkarīgi no tā, vai attiecīgajās teritorijās tā ir vai nav "nacionālā biznesa īpatnība".

Tāpat arī nav skaidrs, kāpēc jautājumā par asaru un līdaku populāciju Burtniekā nevarētu izteikties kaut vai Burtniekos reģistrētie Latvijas nepilsoņi. Drošība un nekompromitēta nacionālā neatkarība ir pirmajā vietā – šaubu nav. Tomēr Burtnieka dūņas nešķiet tas stingrākais pamats, uz kura šo argumentu balstīt un liegt par pašvaldību dzīves lietām lemt arī nepilsoņiem, kas ir viens no iniciatīva "Atveram pašvaldības!" priekšlikumiem.

Tas pats sakāms arī par Latvijā un konkrētajā pašvaldībā mītošajiem citu ES valstu pilsoņiem un par Latvijas diasporai piederīgajiem Latvijas pilsoņiem. Viņu intereses pašvaldību dzīves jautājumos ir pilnīgi leģitīmas, un tās noteikti būtu ņemamas vērā.

Tāpēc – balso par iniciatīvu "Atveram pašvaldības!" un dalies ar šo aicinājumu arī sociālajos tīklos!

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Lūgums no ManaBalss komandas:

AUTORS: MANA BALSS

Iebilst pret zemām pilsoniskās līdzdalības iespējām23. Oct (2020)

Arī Eiropas Latviešu apvienība (ELA) iebilst pret pilsoniskās līdzdalības iespēju ierobežojumiem topošajos Pašvaldību likuma grozījumos.

Organizācija ManaBalss kopā ar četrām citām NVO ir publicējusi iniciatīvu "Atveram pašvaldības!", prasot patiesi iekļaujošu kolektīvo iesniegumu sistēmas izveidi arī pašvaldībās.

Līdz šim kolektīvie iesniegumi ir atrunāti Saeimas kārtības rullī, kā iznākumā kopš 2011. gada pēc pilsoņu iniciatīvam ir grozīti jau 36 likumi, ieskaitot Satversmi. Līdzīga sistēma tiek veidota arī pašvaldībās, tomēr Pašvaldību likuma grozījumu pašlaik virzītā redakcija paredz tiesības uz kolektīvajiem iesniegumiem un citiem līdzdalības mehānismiem, piemēram, līdzdalības budžetēšanu un iedzīvotāju valdēm, tikai pašvaldībās reģistrētajiem pilsoņiem. Tas izslēdz no demokrātiskas līdzdalības plašu Latvijas pašvaldību iedzīvotāju loku, un ELA norāda, ka tas neatbilst arī politiskajiem uzstādījumiem par diasporā dzīvojošo pilnvērtīgu iesaisti un līdzdalību, kas ir atrunāta Diasporas likumā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Ārlietu ministrijai atdresētā vēstulē ELA aicina Pašvaldību likuma projektā cita starpā nodrošināt tiesības un iespēju arī ar pašvaldību saistītajiem diasporas piederīgajiem izmantot jaunos sabiedrības līdzdalības rīkus – tiesības ierosināt publisko apspriešanu, iesniegt kolektīvo iesniegumu, izvirzīt iedzīvotāju valdes kandidātus vai kandidēt pašam, ierosināt iedzīvotāju valdē izskatāmus jautājumus, iesniegt līdzdalības budžeta projektus un par tiem balsot.

Pašlaik Pašvaldību likuma grozījumos ir paredzēts, ka šādas tiesības ir personām, kuru "dzīvesvieta ir deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā", un tas izslēdz diasporas piederīgos, kuri atbilstoši Latvijas normatīvo aktu prasībām ir savu atbūtni apliecinājuši, paziņojot PMLP savu dzīvesvietu ārvalstīs – tas dzēš dzīvesvietas reģistrācijas faktu Latvijā, norāda ELA.

Tomēr atbilstīgi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumam pilsoniskās līdzdalības tiesības – vēlēšanu tiesības – ir arī ārvalstīs dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem, kuriem "attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums". Tāpēc šādas līdzdalības tiesības attiecīgajiem ar pašvaldību saistītajiem diasporas piederīgajiem piešķiramas arī pašvaldības ikdienas norisēs starp vēlēšanām, argumentē ELA.

Arī iniciatīvā "Atveram pašvaldības!", kuru kopā ir izveidojusi organizācija ManaBalss, inovāciju kustība VEFRESH, apvienība "Pilsēta cilvēkiem", zināšanu pārneses kustība RA.DU un Zemgales NVO centrs, ietver prasību paredzēt tiesības parakstīt kolektīvos iesniegumus pašvaldībām to teritorijās esošo īpašumu turētājiem. Līdztekus pašvaldībās reģistrētajiem iedzīvotājiem citas sabiedrības grupas, kurām iniciatīva prasa šādas tiesības, ir pašvaldībās strādājošie, studējošie, mītošie ar īres līgumiem un pašvaldības teritorijā mītošie ES valstu pilsoņi.

Ja Tu atbalsti iniciatīvu "Atveram pašvaldības!", tad paraksti to un dalies ar to sociālajos tīklos un citviet!

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Par pilnvērtīgu sabiedrības līdzdalību pašvaldībās15. Oct (2020)

Pilnvērtīga un leģitīma līdzdalība kolektīvajos iesniegumos pašvaldībām varētu tikt liegta ievērojamai daļai Latvijas iedzīvotāju.

Par šādu risku liecina pašlaik virzītie grozījumi likumā "Par pašvaldībām". Lai pievērstu sabiedrības un Saeimas uzmanību šim procesam, kas var izvērsties par slikti argumentētu un nepilnīgu likumdošanas risinājumu pašvaldību iedzīvotāju demokrātiskajām tiesībām, piecas nevalstiskās organizācijas ir vienojušās virzīt iniciatīvu "Atveram pašvaldības!" un aicina sabiedrību to atbalstīt.

Likuma "Par pašvaldībām" grozījumus tuvākajā laikā ir paredzēts izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē. To pašreizējā redakcija sadaļā  "Sabiedrības informēšana un iesaiste pašvaldības darbā" paredz arī kolektīvā iesnieguma statusa atrunāšanu pašvaldībās.

Šī ir teicama iniciatīva, tomēr likuma grozījumu izstrādes procesā ir redzams risks, ka pilnvērtīga un leģitīma līdzdalība kolektīvajos iesniegumos pašvaldībām varētu tikt liegta ievērojamai Latvijas iedzīvotāju daļai. Tas būtu nedemokrātiski un neatbilstīgi ilgtspējīgas, iekļaujošas un labklājīgas sabiedrības mērķiem.

Līdzšinējie ManaBalss mēģinājumi konsultēt šo grozījumu tapšanas gaitu nav bijuši sekmīgi. Protams, demokrātijas daļa ir tā, ka tavs priekšlikums var tikt neņemts vērā vai īstenots daļēji – tas ir normāli. Tomēr šoreiz jautājums ir pārāk principiāls – par mūsu valsts pilsonisku, patiesi līdzdalīgu sabiedrību un pārvaldību. Tāpēc organizācija ManaBalss, inovāciju kustība VEFRESH, apvienība "Pilsēta cilvēkiem", zināšanu pārneses kustība RA.DU un Zemgales NVO centrs ir vienojušies kopējā iniciatīvā.

Lūdzam iepazīties ar to un ar iniciatīvas pielikumā izvērsto argumentāciju.

Vēl atsevišķi ir jānorāda, ka lielākā pretestība patiesi ietverošām tiesībām uz kolektīvajiem iesniegumiem pašvaldībās ir saistīta ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) dilemmām. Arguments ir – "ja jau grib mums mācīt dzīvot, tad lai reģistrējas un maksā šeit arī nodokļus". Diskusija par IIN sadali, pārdali, iekasēšanu utt. ir visnotaļ nepieciešama. Sabiedrības augstās un paredzami augošās mobilitātes apstākļos šī diskusija arī kļūs aizvien akūtāka, tomēr – tā ir jau "cita opera".

IIN ir fiskālās politikas un ekonomiskās pārvaldības jautājums. Un fiskāla, ekonomiska dilemma nedrīkst turēt gūstā demokrātiju un sabiedrības līdzdalību. IIN dilemma ir risināma ar citiem instrumentiem, nevis ierobežojot iedzīvotājiem to leģitīmās tiesības.

AUTORS: MANA BALSS