Aicinām apsvērt atbalstu līdzīgai iniciatīvai26. May (2022) Sveiks! Tā kā esi atbalstījis/-usi šo iniciatīvu, ManaBalss.lv aicina Tevi apsvērt savu atbalstu arī līdzīgam priekšlikumam! Nevalstiskā organizācija Latvijas Jaunatnes padome (LJP) ir apņēmības pilna veicināt ideju par vēlēšanu tiesībām tieši pašvaldībās no 16 gadu vecuma un ir izveidojusi attiecīgu iniciatīvu – "Tiesības vēlēt pašvaldībās no 16 gadu vecuma". LJP paredzami ir gan administratīvais, gan finanšu resurss, lai šo ideju publiskajā telpā ilgstoši uzturētu "pie dzīvības" jeb veiktu šīs idejas pilsonisko lobiju. Tas prasa laiku, apņēmību, stratēģiju un mērķtiecīgas taktiskās rīcības. Tāpēc ManaBalss.lv komanda pieļāva šādas – reiz 2012. gadā jau publicētas – idejas pārņemšanu, jo LJP to paredzami spēs uzturēt un veicināt labāk. Senākā – 2012. gada – iniciatīva tiks arhivēta un vairs nebūs pieejama parakstīšanai. Tas ir nepieciešams, lai par praktiski to pašu jautājumu netiktu vākts atbalsts vairākās vietās. Tas būtu pretproduktīvi un kaitētu attiecīgās idejas veicināšanai. Protams, šī Tevis parakstītā iniciatīva "Balsot no 16 gadu vecuma" ar tās prasību par vispārējām balstiesībām jauniešiem aizvien ir un būs spēkā. Padalies ar to arī ar saviem draugiem! Tāpat aicinām arī Tevi apsvērt atbalstu jaunajai iniciatīvai par pašvaldību vēlēšanām un piešķirt jaunu spēku šai idejai! _______________________________________ Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 54 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!
BALSOT NO 16 GADU VECUMA
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati par vēlētāju aktivitāti liecina, ka arvien mazāk cilvēku piedalās Latvijas Republikas vēlēšanās. 2013.gada pašvaldību vēlēšanās piedalījās mazāk nekā puse (45,99%) no visiem balstiesīgajiem – viszemākā vēlētāju aktivitāte atjaunotās Latvijas vēsturē. Līdzīgi vēlētāju aktivitāte mazinājusies gan Eiropas Parlamenta vēlēšanās (2009.gadā – 53,69%, 2014.gadā – 30,24%), gan Saeimas vēlēšanās, proti, 12.Saeimas vēlēšanās bijusi zemākā vēlētāju aktivitāte Latvijas vēsturē. Tendence liecina, ka arvien mazāk cilvēku iesaistās demokrātiskos procesos, interesējas par politiku un piedalās vēlēšanās. Savukārt, proporcionāli mazais vēlētāju skaits mazina vēlēšanu leģimitāti. Iniciatīvas mērķis ir veicināt sociālo aktivitāti, proti, palielināt to cilvēku skaitu, kas iesaistās demokrātiskos procesos Latvijā un nodrošināt to, ka vēlētāju skaita samazināšanās tendence tiktu apturēta.
Grozīt: Satversmes 8.punktu. 8. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Grozīt: Pašvaldību vēlēšanu likuma 5.pantu. (2) Tiesības vēlēt ir personai, kura vēlēšanu dienā sasniegusi 18 gadu vecumu, ir reģistrēta vēlētāju reģistrā un vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas ir reģistrēta dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, vai personai, kurai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums un uz kuru neattiecas kāds no šā likuma 6.pantā minētajiem ierobežojumiem (turpmāk - vēlētājs). Grozīt: Eiropas Parlamenta likuma 2.pantu. (2) Tiesības vēlēt ir personai, kura vēlēšanu dienā sasniegusi 18 gadu vecumu, ja ziņas par šo personu ir iekļautas vēlētāju reģistrā Latvijā un ja uz šo personu neattiecas kāds no šā likuma 3.pantā minētajiem ierobežojumiem.
Balstiesību paplašināšana pašvaldību, Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanās visiem Latvijas Republikas pilsoņiem no 16 gadu vecuma paaugstinās vēlētāju aktivitāti, veicinās gan sociālo un politisko aktivitāti, gan Latvijas jaunatnes interesi un kritisko domāšanu par politiskajiem procesiem un, līdz ar to, veicinās arī politiskās kultūrās attīstību Latvijā. Lielāks vēlētāju skaits nostiprinās gan vēlēšanu leģimitāti, gan uzlabos demokrātiskos procesus Latvijā un dos ieguldījumu pilsoniskās sabiedrības attīstībā.
Iniciatīvas jaunumi
Cik gatavi demokrātijai ir jaunieši un kā to veicināt16. Nov (2020) Paldies par Tavu pilsonisko aktivitāti un interesi par ManaBalss platformas autoru ierosinājumiem! Tā kā esi parakstījis šo iniciatīvu saistībā ar jauniešiem un/vai skolu dzīvi, ManaBalss aicina Tevi pievērst uzmanību arī šeit aprakstītajam pasākumam. Otrdien, 2020. gada 17. novembrī, plkst. 11:00–14:00 tiešsaistes vebinārā "Young and Free to Vote?" tiksies Baltijas un Ziemeļvalstu jaunatnes padomju pārstāvji, lai dalītos pieredzē par vēlēšanām kā politiskās iesaistes centrālo elementu un tā (ne)iedarbīgumu jauniešu uzrunāšanā. Pasākums norisināsies angļu valodā. Ziemeļvalstu dalībnieki runās par t.s. "ēnu vēlēšanām" – pilsonisko izpratni audzinošu tradīciju, ko jau gadu desmitiem praktizē Ziemeļvalstu skolās. Pirmsvēlēšanu vecuma vidusskolēni tiek iesaistīti pilna vēlēšanu cikla simulācijā: sākot ar politisko kampaņu izvērtēšanu, piedalīšanos debatēs un beidzot ar vēlēšanu biļetena aizpildīšanu un uzvarētāju paziņošanu. Vebinārā būs iespēja satikties ar Rutu Einarsdottiru no Islandes, Danielu Honoré Jensenu no Dānijas, Aivaru Kamalu no Igaunijas un Urti Petrulīti no Lietuvas. Pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gadā līdzīgs scenārijs eksperimentālā kārtā tika izspēlēts sešās Latvijas skolās – taču digitāli. Projekta rezultātus vebinārā prezentēs Sabiedrības līdzdalības fonda ManaBalss.lv izpilddirektors Imants Breidaks. Pasākuma otrā daļa būs veltīta paneļdiskusijai, kuru vadīs Didzis Meļķis no ManaBalss.lv, kā arī tiks uzklausīti skatītāju jautājumi. Diskusijā piedalīsies Emīls Anškens no Latvijas Jaunatnes padomes kopā ar kolēģiem no Islandes, Dānijas, Igaunijas un Lietuvas. Aicinām ikvienu sekot līdzi vebināram Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā mājas lapā, ManaBalss Facebook lapā un aktīvi piedalīties, lai arī Tava balss tiktu sadzirdēta!
Skolēnu zināšanas ir kritiski svarīgas pilsoniskajai līdzdalībai28. Mar (2019) „Nav zināšanu – nav balsojuma”. Šāds ir skolēnu visvairāk atbalstītais priekšlikums Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas rīkotajā diskusijā pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Praktiski tas nozīmētu Eiropas skolās ieviest obligātu mācību priekšmetu „ES lietas”. Jauniešu izpratnes celšana par politikas veidošanos un iesaiste vēlēšanu procesā sasaucas ar ManaBalss platformā virzīto iniciatīvu „Balsot no 16 gadu vecuma”.
Gan šī iniciatīva, gan trīs pārējie atbalstu guvušie priekšlikumi, kas vērsti uz jauno tehnoloģiju un sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošanu ar mērķi palielināt aktivitāti EP vēlēšanās, tiks nosūtīti izskatīšanai Eiropas Parlamentā.
Uzmanības centrā bija izglītība un sociālie plašsaziņas līdzekļi, un daudzos projektos izskanēja ierosme nostiprināt pilsoniskās sabiedrības un politikas veidotāju saikni, šim nolūkam izmantojot tiešsaistes platformas un reālas klātienes sanāksmes. Visvairāk balsu ieguva četri šādi priekšlikumi:
#Insta (nt) vote – priekšlikums uzlabot ES sociālo plašsaziņas līdzekļu kontu darbības rādītājus, izvietojot tajos kvalitatīvu, tieši jauniešiem adresētu saturu, piemēram, īsus videomateriālus un sabiedriskās domas veidotāju komentārus, lai palielinātu izpratni un līdzdalību.
EESK priekšsēdētāja vietniece komunikācijas jautājumos Isabela Kanjo (Isabel Caño) noslēdza pasākumu ar šādu atziņu: „Mēs lepojamies, ka varam dalīties ar jūsu idejām, sapņiem, entuziasmu un risinājumiem, jo tādā iestādē kā EESK mēs visi mācāmies, kā sarunās panākt vienošanos”. EESK locekle Irini Pari, kura 2010. gadā bija YEYS iniciatore, piebilda: „Katra problēma vienlaikus ir arī iespēja, un to jūs mums pierādījāt. Neļaujiet bailēm ņemt virsroku! Vienkārši ‒ izpletiet spārnus! Eiropa pieder jums, un pasaule pieder jums!”
Pēc nejaušības principa elektroniski veicot atlasi, dalībai šajā iniciatīvā tika izraudzītas 33 skolas. Tajā piedalījās pa vienai skolai no 28 ES dalībvalstīm un piecām kandidātvalstīm (Albānijas, Ziemeļmaķedonijas, Melnkalnes, Serbijas un Turcijas). Iniciatīvai atzīmējot 10. gadskārtu, tika saņemts līdz šim vislielākais pieteikumu skaits, proti, 1038 pieteikumi. Pasākums „Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi!”, ko organizē EESK – pilsoniskās sabiedrības viedokļa paudēja Eiropas līmenī –, ir svarīgākais jauniešiem paredzētais Komitejas pasākums. Ar šo iniciatīvu EESK vēlas nodrošināt, ka jaunās paaudzes domas, pieredze un idejas tiek ņemtas vērā ES politikas veidošanā. EESK vēlas saglabāt un pilnveidot savas saiknes ar Apvienotās Karalistes pilsonisko sabiedrību arī pēc Brexit, tāpēc ir nolēmusi šajās debatēs iesaistīt arī britu jauniešus, kaut arī 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās viņi, visticamāk, nebalsos. Avots: EESK Preses nodaļa
Lai pirms vēlēšanām palielinātu pilsoņu zināšanas, vajadzīga obligāta apmācība Eiropas politikas jautājumos. Jauniešiem domātā pasākumā „Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” (YEYS), ko Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) rīkoja 2019. gada 21.-22. martā, šāds priekšlikums ieguva visvairāk balsu.
Pēc divu dienu ilgām, spraigām diskusijām un debatēm 99 vidusskolēni vecumā no 16 līdz 17 gadiem, kuri bija izraudzīti dalībai pasākumā YEYS 2019, noslēguma plenārsesijā nāca klajā ar 10 ieteikumiem.
1. „Nav zināšanu – nav balsojuma” – projekts, kas paredz Eiropas skolās ieviest obligātu mācību priekšmetu ar trim atzariem: praksi (tostarp ES iestāžu apmeklējumu), teoriju (testiem un prezentācijām) un interaktīvu platformu (viktorīnām un videomateriāliem).
2. „EU&U.EU” (ES&TU.EU) – tīmekļa vietne, kurā apkopota informācija par ES un par Eiropas Parlamenta vēlēšanām, lai, plaši izmantojot sociālos plašsaziņas līdzekļus un multivides saturu, palielinātu pārredzamību un cilvēku informētību.
3. (Ar vienādu balsu skaitu) „Europe E-VOTE” – priekšlikums vēlēšanu dienu pārveidot par valsts svētkiem un veicināt elektronisku balsošanu, un „ES – tev, tu – ES” – iniciatīva, kuras mērķis ir nodibināt sabiedrisko kustību un politiķu saikni, lai tie varētu sadarboties risinājumu meklējumos.
Pārējie skolēnu iesniegtie priekšlikumi bija šādi:
Eiropas Jauniešu tīkls – projekts, kura mērķis ir informēt par ES rīcību un tās ierobežojumiem, apvienot dažādus ļaudis no visas Eiropas un dot iedvesmu debatēm interneta platformā, kurā organizēt projektus un publicēt to rezultātus.
„Meklē(jot) savu balsi” – divdaļīgs projekts: ierosināts trīs reizes gadā rīkot samitu, kurā tiktu rīkoti klātienes dialogi un dažādas nodarbības ar Eiropas jauniešu un politiķu piedalīšanos, un izveidot tīmekļa vietni ar interaktīvu saturu un informāciju.
„Radi savu nākotni – paud savu viedokli” – projekts, kurā ierosināts izveidot jauniešiem vecumā līdz 26 gadiem paredzētu tīmekļa vietni viedokļa paušanai par dažādiem tematiem. Lietotāji viedokļus atzīmētu ar „patīk” vai „nepatīk”, un vispopulārākie tiktu iesniegti Eiropas Parlamentam.
„DaliES” (SharEU) – lietotne, ko varētu izmantot sabiedrisko kustību un ES iestāžu saiknes veidošanai un kurā īpaši moderatori katru mēnesi iesniegtu Eiropas Parlamentam ziņojumu par publicētajām iniciatīvām, tādējādi radot ciešāku saikni ar iedzīvotājiem.
„Balsis, ko vērts uzklausīt” – platforma, kurā popularizēt iniciatīvas un uzrunas, lai mudinātu vēlētājus aktīvi iesaistīties un īstenot savas idejas. Lasītāji varētu izvēlēties iniciatīvas, kas būtu iesniedzamas Eiropas Parlamentam.
Uzrunājot skolēnus, EESK priekšsēdētājs Luka Žajē (Luca Jahier) sacīja: „Mums jāņem piemērs no Grētas Tūnbergas (Greta Thunberg), kura, runādama skaidru valodu, īsā laikā spēja mobilizēt daudzus. Lūdzu, iesaistieties šai cīņā un esiet provokatīvi, jo jūs cīnāties ne tikai par savu, bet arī mūsu nākotni”.
Uzziņai:
Skolēni tika aicināti dalīties ar idejām par Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gadā un nākt klajā ar priekšlikumiem par šādiem nozīmīgiem jautājumiem:
- Kā mēs turpmāk varam stiprināt pārstāvības demokrātiju?
- Kādi politiskās aktivitātes veidi pastāv līdztekus Eiropas Parlamenta vēlēšanām, un kā jūs tajos iesaistītos?
- Kas, jūsuprāt, būtu jādara, lai palielinātu vēlētāju līdzdalību Eiropas Parlamenta vēlēšanās?
Ieradums vēlēt ir jāveido pēc iespējas agri20. Feb (2019) Kopš 1993. gada vēlētāju aktivitāte Saeimas vēlēšanās ir kritusies vairāk kā par 35%, ziņo LSM. 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā nobalsoja tikai 30,12% balsstiesīgo. Tikmēr uzticība Saeimai turpina kristies. Pētījumi rāda būtisku plaisu starp 18‒24 gadus vecu pilsoņu aktivitāti vēlēšanās un pārējām vecuma grupām. Balstoties uz zinātniskiem pētījumiem, samazinot vecumu, no kura atļauts piedalīties vēlēšanās, ir potenciāls risināt vairākas no šīm problēmām. Šeit uzskaitu četrus galvenos iemeslus, kāpēc ir jāatļauj piedalīties referendumos, Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās no 16 gadu vecuma: IEMESLS 1: ŠĀDA RĪCĪBA PAAUGSTINĀTU VĒLĒTĀJU AKTIVITĀTI
IEMESLS 2: 16 GADUS VECS CILVĒKS IR GATAVS BALSOT
IEMESLS 3: BALSOŠANA IR IERADUMS
IEMESLS 4: 18 NAV ĪSTAIS VECUMS, KAD PIEŠĶIRT TIESĪBAS BALSOT
Viens no visatzītākajiem pētniekiem šajā jomā – Marks Franklins ‒ raksta, ka balsošanas vecuma pazemināšana uz 16 varētu būt solis, kas risinātu problēmas, kuras radīja balsošanas vecuma pazemināšana uz 18, un, iespējams, tas radītu jaunus ieguvumus. 16 gadu vecumā iespēja, ka indivīds dosies balsot, ir daudz lielāka, nekā tad, kad sasniegts 18 gadu vecums. Daudzos gadījumos vecāki ir spējīgi iedvesmot, pārliecināt un palīdzēt piedalīties vēlēšanās, ko ir grūtāk izdarīt, kad jaunietis ir sasniedzis 18 gadu vecumu un pilnībā vai daļēji kļuvis neatkarīgs no savas ģimenes. Ņemot vērā, ka Latvijas iedzīvotāju vidējais vecums turpina paaugstināties, pieaug arī daļa no politiskajām diskusijām, partiju solījumiem un laika, kas pavadīts apspriežot sabiedrības vecākajai daļai aktuālus jautājumus, piemēram, pensiju paaugstināšanu. Pazeminot balsošanas vecumu, politiķiem nāksies vairāk uzmanības veltīt jautājumiem, kuri svarīgi arī jaunākiem sabiedrības locekļiem - tādiem jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas un pasaules ilgtspēju, piemēram, klimata pārmaiņas. Šādas reformas rezultātā tiks stiprināta Latvijas demokrātija, paaugstināta vēlētāju aktivitāte un tiks dota iespēja savu viedokli izteikt tiem, kuri ir ieinteresēti valsts ilgtspējībā un nākotnē. Vairāk par to var lasīt šai iniciatīvai veltītā mājaslapā 16balso.lv. Edvards Kārlis Vonsovičs,
Kopš 1993. gada vēlētāju aktivitāte Saeimas vēlēšanās ir kritusies par vairāk kā trešdaļu. 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās nobalsoja tikai 30,12% balsstiesīgo. Zemā vēlētāju aktivitāte mazina arī vēlēšanu leģitimitāti. Šī tendence ir jāaptur, lai arī turpmāk Latviju varētu uzskatīt par demokrātisku valsti.
Pētījumi liecina, ka, atļaujot balsot no 16 gadu vecuma, ilgtermiņā pieaug vēlētāju aktivitāte (hipersaites uz avotiem ir gūstamas šai iniciatīvai veltītā mājaslapā 16balso.lv). 16 un 17 gadus veci cilvēki piedalās savās pirmajās vēlēšanās daudz biežāk nekā gados vecāki cilvēki savās pirmajās vēlēšanās. Jaunākie pētījumi rāda, ka valstis, kas pazemina balsošanas vecumu līdz 16, piedzīvo izteikti lēnāku vēlētāju aktivitātes samazināšanos.
Vairākos pētījumos atklāts, ka balsot vai nebalsot ir ieradums, kuru ļoti ietekmē tas, vai vēlētājs piedalījies savās 1. vēlēšanās. Ļaujot 16 un 17 gadus veciem pilsoņiem balsot, pastāv iespēja, ka šie indivīdi arī turpmāk ieradīsies uz vēlēšanām. Šī reforma, iespējams, spētu pozitīvi ietekmēt 18‒24 gadus vecu vēlētāju aktivitāti. Pašlaik šī vecuma grupa uzrāda zemu aktivitāti vēlēšanās.
Bieži 18 tiek saukts par vecumu, kad no pusaudža cilvēks kļūst par pieaugušo. Diemžēl šis nav īstais vecums, kad cilvēku pirmoreiz aicināt uz vēlēšanām. Šajā dzīves periodā cilvēks pēkšņi kļūst ļoti aizņemts ‒ viņam ir jāmēģina sākt patstāvīgu dzīvi, meklēt darbu, studēt, veidot ģimeni utt. Tāpēc nepārsteidz pētījumi, kas apstiprina, ka 16 būtu labāks vecums, kad ļaut cilvēkam balsot.
iniciatīvas BALSOT NO 16 GADU VECUMA pārstāvis