Iniciatīva ir iesniegta Saeimā!

Pārstāvis: Kristaps ŽodziņšPublicēta: 14. Apr (2013)

PAR CEĻIEM BEZ BEDRĒM
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
11'414
Jau parakstījuši 11'414

Ikgadējo transporta nodevu pievienot degvielas cenai līdzīgi kā tas ir kaimiņvalstīs. Un akcīzes nodokli novirzīt ceļu remontam un uzlabošanai.

Izveidot atsevišķu fondu, kurā ienāk visa transporta nodevu nauda un degvielas akcīzes nodokļu nauda. Lai satiksmes ministrija fondu pārvalda.

Sabiedrībai būs vairāki labumi:1. tiks iegūti līdzekļi ceļu atjaunošanai un uzturēšanai;2. ja auto netiek lietots vairāk kā gadu, netiek izieta ikgadējā tehniskā apskate, neuzkrājas ceļa nodoklis par laiku, kurā tas netiek izmantots un loģiski, ka netiek lietoti koplietošanas ceļi. Maksā tie kas izmanto! Uzlabosies ceļu kvalitāte, satiksmes drošība, infrastruktūra un tūrisms. Ceļu būves firmām un transporta kompānijām būs darbs - valstij nodokļi.

Iniciatīvas parakstītāji 11'414

Iniciatīvas jaunumi

Autoceļu finansēšanai pieļauj iespēju celt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai22. Jul

Autoceļu finansēšanai satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pieļauj iespēju celt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai. Atsaucoties uz ministra teikto LTV raidījumā "Rīta Panorāma", tā raksta TVNET.

"Neskrienot laikam pa priekšu, es domāju, ka viens no finansējuma avotiem varētu būt akcīzes nodokļa palielinājums dīzeļdegvielai," raidījumā teica T. Linkaits. "Par cik mēs ejam uz vairāk videi draudzīgāku sabiedrisko transportu un vispār transportu Latvijā, tas būtu, no vienas puses, sāpīgs risinājums, bet, no otras puses, tas dotu iespēju papildus finansēt ceļus."

Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka šis jautājums vēl tiks apspriests kopā ar iecerēto nodokļu sistēmas reformu.

Akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai par 1000 litriem Latvijā no 2018. gada 1. janvāra ir 372 eiro, bet no 2020. gada to plānots palielināt līdz 414 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta informācija.

Avots: TVNET

AUTORS: MANA BALSS

Ministrs par Autoceļu fonda atjaunošanu: "Tas nenotiks"!12. Apr

Lai panāktu konkrētu un skaidru atbildi par sabiedrības plaši atbalstītajām ceļu politikas iniciatīvām, kas varas gaiteņos ir iestrēgušas kopš pagājušās Saeimas un valdības, ManaBalss tikās ar satiksmes ministru Tāli Linkaiti.

Ministrs tika iepazīstināts ar itin plašu loku no ManaBalss platformā publicētajām iniciatīvām, kas attiecas uz ceļu politiku vai arī ir šai jomai tuvu stāvošas. Divas no tām – "Par ceļiem bez bedrēm" un "Atcelt pastāvošo ceļa nodokļa iekasēšanas modeli, ieviest pēc Igaunijas parauga" kopumā ir guvušas 36 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju parakstus.

Ministra vispārīgā vērtējumā ManaBalss autoru priekšlikumi ir dalāmi trijās grupās. Viena grupa ir iniciatīvas, kas prasa valsts budžeta līdzekļus. "Ja tie ir mazi budžeta līdzekļi, tad tādus parasti var vēl atrast. Savukārt iniciatīva atjaunot Autoceļu fondu nozīmē iedot autoceļiem četrus miljardus, un nekā tāda nekad nebūs. Tāpēc tādas prasības ir bezjēdzīgas."

"To es pēdējos mēnešos arī komunicēju – ka mēs neesam alķīmiķi. Mēs nevaram pārvērst ūdeni vīnā un kādu solījumus – naudā," saka T. Linkaits. "Tāpēc par iniciatīvām, kas prasa Autoceļu fonda atjaunošanu, varu pateikt tieši – tas nenotiks."

Otra iniciatīvu grupa ministra vērtējumā ir priekšlikumi, kas ir tapuši tiešā vai netiešā lobiju ietekmē. "Mūsu pašu Jaunā konservatīvā partija (JKP) pie tā aktīvi piestrādāja – pie azartspēļu zāļu aizliegšanas iniciatīvas. Protams, tas ManaBalss platformā bija skaidri deklarēts un caurspīdīgi redzams." Cits variants ir politisko un nozaru lobiju radītie informācijas burbuļi, un cilvēki, kas tajos atrodas un no tiem ietekmējas, raksta iniciatīvas arī ManaBalss, pārstāvot it kā savu viedokli, tomēr fonā tam ir lobiju formējošā ietekme.

Trešā grupa ministra vērtējumā "ir tās racionālās iniciatīvas, kuras neprasa tik daudz līdzekļus, cik paskatīties uz kādu jautājumu no cita aspekta. Tie var būt agrāk neizpētīti jautājumi, vai tādi, kas nelikās svarīgi."

Pozitīvais piemērs šai trešajā grupā ir atļauja izmantot pilsētās sabiedriskā transporta joslas motobraucējiem. Šo iniciatīvu pārņēma un virzīja ministra pārstāvētā JKP, un "no pirmā augusta šim noteikumam ir jābūt spēkā".

Vēl par ceļu satiksmi ir bijis ierosinājums vadītāju apliecībās iekļaut kredītkaršu funkciju. "Mēs to izskatījām un secinājām, ka tam nav īsti pamata. Vadītāju apliecības jau tā neaizņem daudz vietas, un pavisam drīz tās autobraucējiem Latvijas teritorijā vispār nebūs vajadzīgas, jo mēs pārejam uz e-vidi. Pietiks ar jebkuru personu apliecinošo dokumentu, jo dati par jūsu tiesībām vadīt autotransportu jau būs vienotajā datu bāzē."

Līdzīgs gadījums, kas pirmajā brīdī šķita laba doma, ir jautājums par labo pagriezienu pie sarkanās gaismas. "Tomēr pēc iedziļināšanās mēs secinājām, ka tas ir novecojis modelis, un ka lietuvieši, kas tiek piesaukti par piemēru, arī no tā jau 2020. gadā atteiksies."

Jāpiebilst, ka šis ir labs piemērs diskusijai, kad RīgaTV 24 raidījumā par šo tēmu bija klāt arī iniciatīvas autors, kurš izšķīrās savu iniciatīvu tomēr paturēt spēkā – lai par to notiktu ne vien ekspertu, bet politiska diskusija. "Mēs to Tautsaimniecības komisijā arī izdiskutējām," saka T. Linkaits, "un secinājām – tiešām, ekspertiem ir taisnība. Tāpēc nevar teikt, ka šīs iniciatīvas paliktu karājamies gaisā; sevišķi tās, kas ar desmit tūkstošiem parakstu ir iesniegtas Saeimā."

Jautāts par ceļu nodokļa novirzīšanu tieši autoceļiem, ministrs komentē, ka tas arī ir informācijas burbulis, ko ir uztur ceļu būvnieku lobijs. "Gadiem ilgi viņi ir mērķtiecīgi strādājuši pie mediju stāsta, ka, lūk, ir nauda, jo ir jau akcīzes nodoklis. Un – ja mēs visu akcīzes nodokli novirzītu ceļiem, tad ceļi tiktu sakārtoti. Tomēr pirmām kārtām tā nebūtu, un otrām kārtām – degvielas akcīzes nodoklis līdzīgi citām akcīzēm aiziet arī izglītībai, veselībai un kultūrai. Nevienā valstī degvielas akcīzes nodoklis nav iezīmēts specifiski un tikai ceļiem. Tad kur nu vēl Latvijas situācijā, kad mums budžets ir tik liels, cik nu tas ir."

Ministrs izteica gandarījumu, ka nesenā ceļu konferencē kolēģi gan no Saeimas, gan valdības ir piekrituši, ka cerēt uz pēkšņu naudas uzrašanos "no kaut kurienes", lai to iedalītu ceļiem, ir nereāli. "Tā nenotiks. Fiziski vienkārši šādas naudas nekur nav," saka T. Linkaits. Viņa vērtējumā līdz ar nodokļu reformu ieņēmumi valstī ir samazinājušies, un iepriekšējās koalīcijas un sociālo partneru starpā ir arī vienošanās par nodokļu politikas nemainīšanu tuvākajos gados. "Mēs drīz vien būsim ES valsts ar vismazākajiem nodokļu ieņēmumiem no IKP. Nākamajā gadā tiek solīti 28%. Šajā kontekstā pateikt, ka pēkšņi varētu uzrasties nauda ceļu sakārtošanai, ir cilvēku mānīšana. Kamēr es esmu jauns politiķis, es varu atļauties stāstīt šo dusmīgo stāstu - ka naudas nav un nebūs. Bet tāda ir realitāte."

Skaidrojot ministrijas attieksmi pret priekšlikumu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli (TEN) iekļaut degvielas cenā, T. Linkaits no vienas puses atsaucās uz ES praksi – nekur, izņemot Igauniju, Lietuvu un Poliju, TEN netiek iekļauts degvielas cenā, bet gan iekasēts kā atsevišķs nodoklis. Ja TEN tiktu iekļauts degvielas cenās, tad neiekasētā nodokļa kompensēšanai tas nozīmētu akcīzes nodokļa pieaugumu – 2020. gadā par 8,2 eirocentiem (ar PVN), bet 2021. gadā par 8,5 eirocentiem degvielas litrā.

No otras puses saskaņā ar ministrijas veikto analīzi šādai politikas maiņai ir arī vairāki citi pretargumenti. Pirmkārt, saskaņā ar attiecīgo ES direktīvu kravas automobiļiem, to piekabēm un puspiekabēm TEN būtu jāsaglabā jebkurā gadījumā. Otrkārt, atceļot TEN, zustu pašreizējās priekšrocības – atbrīvojumi un atvieglojumi noteiktām sociālajām grupām: invalīdiem un daudzbērnu ģimenēm, ko kompensēt vairs nebūtu iespējams. Treškārt, līdz ar TEN pārnesi uz akcīzes nodokli tas radītu sadārdzinājumu operatīvo dienestu transporta izmaksās. Ceturtkārt, izmaksas augtu arī citos transporta veidos – sabiedriskajā transportā, starptautiskajā autobusu satiksmē, dzelzceļa transportā un tranzīta nozarē, ietekmējot šo jomu konkurētspēju.

Tas savukārt varētu samazināt legālo degvielas patēriņu, sekmēt tās nelegālo apriti un mazināt akcīzes nodoklī prognozēto pārceļamo TEN daļu.

Tikšanās noslēgumā ministrs apsolīja panākt oficiālus lēmumus par abām ceļu jomas sasāpējušajām un gadiem ilgi iestrēgušajām iniciatīvām ‒ "Par ceļiem bez bedrēm" un "Atcelt pastāvošo ceļa nodokļa iekasēšanas modeli, ieviest pēc Igaunijas parauga".

Autors: ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS

Nedrīkst ignorēt pilsoņu kolektīvos iesniegumus04. Mar

Saeimai ir obligāti un nekavējoties jāpārņem savā dienaskārtībā un aktīvi un bez ierunām jāturpina virzīt iepriekšējos Saeimā un valdības gaiteņos pazudušos kolektīvos iesniegumus par autoceļu politiku. Šāds uzstādījums ir Ata Blūmfelda ierosinātajai iniciatīvai platformā ManaBalss.

Lai gan pasaules mērogā Latvija ir iezīmīga ar fenomenāli augstu sekmīgo kolektīvo iesniegumu skaits, kas pēc iesniegšanas Saeimā ir pārtapuši likumdošanas aktos, virkne pilsoņu atbalstīto iniciatīvu ir palikušas bez konkrēta lēmuma. Tās nav ne principiāli pieņemtas, lai tiktu iestrādātas likumdošanā, ne noraidītas. Citiem vārdiem sakot, tās jau gadiem ilgi ir „iestrēgušas gaiteņos” bez konkrētas atbildes. 13. Saeimai sākot darbu, ManaBalss vērsa deputātu uzmanību uz desmit šādām iniciatīvām.

Līdz ar autoceļu kvalitātes un uzturēšanas problēmas aktualizēšanos, pēdējā laikā pilsoņu uzmanība ir fokusējusies arī uz šo jautājumu. Tā jūrmalnieks Vilmārs Āboliņš Saeimas frakcijām nesen ir nosūtījis aicinājumu vērst sevišķu uzmanību uz sasāpējušo un „koridoros pazudušo” ceļu nodokļa un ceļu kvalitātes problēmu un abu kolektīvo iesniegumu piedāvātajiem risinājumiem. Un tagad A. Blūmfelds par šīm pašām iniciatīvām ir ierosinājis parakstu vākšanu, lai 13. Saeimai liktu par pienākumu pārņemt savā aktīvā dienaskārtībā kolektīvos iesniegumus „ATCELT PASTĀVOŠO CEĻA NODOKĻA IEKASĒŠANAS MODELI, IEVIEST PĒC IGAUNIJAS PARAUGA” un „PAR CEĻIEM BEZ BEDRĒM”.

Tās abas ir jau 2015. un 2016. gadā iesniegtas un izskatītas Saeimā, kā arī tikušas nodotas tālākajam vērtējumam Ministru kabinetā. Autors argumentē, ka kopumā 32354 pilsoņu parakstītās prasības nedrīkst tikt ignorētas un „paslaucītas zem paklāja“ ar pāris Finanšu ministrijas izvērtējumiem. Tām ir jāatgriežas aktīvā politiskajā dienaskārtībā un jāsaņem principiāls lēmums – vai nu tās tiek īstenotas, vai noraidītas.

Arī ManaBalss komanda aicina agrāko iniciatīvu „ATCELT PASTĀVOŠO CEĻA NODOKĻA IEKASĒŠANAS MODELI, IEVIEST PĒC IGAUNIJAS PARAUGA” un „PAR CEĻIEM BEZ BEDRĒM” atbalstītājus ar saviem parakstiem apliecināt, ka jūsu balsis likumdevējiem un valsts pārvaldei ir jāņem vērā. Par iniciatīvu NEKAVĒJOTIES AKTIVIZĒT KOLEKTĪVOS IESNIEGUMUS PAR AUTOCEĻU POLITIKU! balso šeit!

Avots: ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS

Ceļu kvalitāti ietekmē arī lēnās tiesas14. Feb

Lēno tiesvedību dēļ apdrošinātāji naudu par apskādētajām mašīnām no pašvaldībām regresa kārtībā nepiedzen, bet gan sedz no kopējā apdrošināšanas „katla”, ziņo TV3 un TVnet.lv. Attiecīgi pašvaldības, sevišķi Rīga, nesatraucas par masveida tiesu darbiem. Jādomā, ka šī ir daļa no skaidrojuma par ceļu drausmīgo stāvokli. Karstākais jautājums gan aizvien ir ManaBalss.lv iniciatīvu autoru uzstādītā problēma, kas ar veseliem diviem kolektīvajiem iesniegumiem aizvien tiek uzturēta spēkā Saeimā – mainīt pastāvošo ceļa nodokļa iekasēšanas kārtību un atjaunot īpašu Autoceļu fondu, kurā šis finansējums nonāk.

Īpaši Rīgas sliktais ielu stāvoklis pēdējās nedēļās ir kļuvis par vienu no visvairāk diskutētajiem tematiem. Facebook grupās, kas vieno autobraucējus un transporta tēmas interesentus, ir desmitiem ierakstu ar fotogrāfijām par nesen notikušiem negadījumiem ar pārsistām autoriepām un bojājumiem un pieredzes stāstiem.

Kā noskaidrojusi TV3, lēnās tiesvedības dēļ apdrošinātāji tomēr neuzdrošinās pieprasīt no Rīgas pašvaldības naudu par bedrēs sagandētajām automašīnām, un spēkratu remontu izmaksas tiek segtas faktiski no kopējā autobraucēju apmaksātā apdrošināšanas “katla”. Tieslietu ministrs sola tiesu nozares efektivitāti un darbības ātrumu celt, tomēr sistēmas savešana kārtībā prasīs laiku. Tikmēr sūdzības tiesā pret Rīgas domi lielākoties ir principa jautājumos, ko atļaujas samērā nedaudzi cietušie, kas ir ar mieru atļauties ilgstošu tiesvedību, beigās finansiālā kompensācijā atgūstot mazāk par visā procesā ieguldītajām pūlēm.

Ceļu neapmierinošā kvalitāte un apšaubāmais veids, kā ceļu uzturēšana tiek finansēta, ir bijis iemesls veselām divām plašu atbalstu guvušām iniciatīvām platformā ManaBalss – „ATCELT PASTĀVOŠO CEĻA NODOKĻA IEKASĒŠANAS MODELI, IEVIEST PĒC IGAUNIJAS PARAUGA” un „PAR CEĻIEM BEZ BEDRĒM”. Tās abas ir jau 2015. un 2016. gadā iesniegtas un izskatītas Saeimā, kā arī tikušas nodotas tālākajam vērtējumam Ministru kabinetā.

Faktiski šo iesniegumu uzstādītajām tēmām un risinājumiem aizvien būtu jābūt arī jaunās Saeimas un valdības dienaskārtībā. Starp citām „pūrā” palikušajām iesniegtajām iniciatīvām arī uz šīm pērnruden katram jaunievēlētajam deputātam adresētā vēstulē vērsa arī platformas ManaBalss komanda.

Nesen esam saņēmuši vēstules kopiju no ManaBalss atbalstītāja Vilmāra Āboliņa Jūrmalā. Viņš Saeimas frakcijām ir nosūtījis aicinājumu vērst sevišķu uzmanību uz sasāpējušo un „koridoros pazudušo” ceļu nodokļa un ceļu kvalitātes problēmu un abu kolektīvo iesniegumu piedāvātajiem risinājumiem.

ManaBalss komanda pievienojas V. Āboliņa aicinājumam Saeimas frakcijām par abu šo iesniegumu aktīvu uzturēšanu Saeimas un valdības darbakārtībā un konkrētiem lēmumiem.

Jānorāda, ka ManaBalss nelobē nevienu mūsu platformā un tālāk Saeimā virzītu likumdošanas grozījumu, bet tikai to objektīvu, skaidru un efektīvu izskatīšanu valsts un pašvaldību iestādēs.

Avots: TVnet.lv; ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS

ManaBalss piedalīsies Sarunu festivālā “LAMPA”, kur mēs rīkosim pasākumu “ManaBalss.lv iniciatīvu autoru pieredzes stāsti”!27. Jun (2018)

ManaBalss.lv, domājot par sabiedrības līdzdalību un pilsoņu iespējām mainīt likumdošanu Latvijā, piedalīsies Sarunu festivālā “LAMPA”, kur mēs rīkosim pasākumu “ManaBalss.lv iniciatīvu autoru pieredzes stāsti”. Skatītājiem būs iespējams dzirdēt dažādus iniciatīvu autoru stāstus gan par iniciatīvu attīstības gaitu, gan par to, kāda ir veiksmes formula, lai iniciatīva kļūtu par likumprojektu Saeimā, kā arī citi ieteikumi, kā uzlabot politiku Latvijā.

Pasākumā piedalīsies:

-Kristaps Kaugurs (Iniciatīvas "Par dzīvi bez C hepatīta!" autors)
-Katrīna Krīgere (Iniciatīvas "Par kažokzvēru aizsardzību" pārstāve)
-Estris Hiršsons (Iniciatīvas "Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam" līdzautors)
-Ģirts Lapškalns (Iniciatīvas "Atcelt pastāvošo ceļa nodokļa iekasēšanas modeli, ieviest pēc Igaunijas parauga" pārstāvis)
-Katrīna Kaktiņa (Iniciatīvas "Par sievietes tiesībām lemt par savu ķermeni" līdzautore)
-Pauls Raudseps (Iniciatīvas "Likvidēsim iespēju Saeimas deputātiem balsojumos atturēties" pārstāvis)
-Imants Breidaks (ManaBalss.lv vadītājs)

Pasākums norisināsies 30.jūnijā plkst. 10:00-11:30, Darbnīcu teltī, Cēsu pils parkā. Ieeja festivālā ir bezmaksas. Gaidīsim visus interesentus!

AUTORS: ZIņAS MB

Satiksmes ministrija izskata iespēju atjaunot Valsts autoceļu fondu!30. Jan (2018)

Lielais jautājums, kas satrauc visus, ir finansējuma pieejamība pēc 2020. gada, kad beigsies ceļiem atvēlētais Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējums. U.Augulis teic, ka Satiksmes ministrijai ir risinājums, kas jau tuvākajā laikā tiks skatīts valdībā, – Valsts autoceļu fonda atjaunošana. Tas paredz, ka jau no šā gada valsts budžeta ienākumi no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, kas pārsniegs konkrētajā gadā prognozēto, tiks novirzīti ceļu sakārtošanai un uzturēšanai. Savukārt no 2020. gada valsts budžeta programmai Valsts autoceļu fonds novirzīto finansējumu palielinās par vismaz 5% gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gadā tai novirzīto finansējumu, pie nosacījuma, ja IKP prognoze attiecīgajam gadam pieaugs ne mazāk kā par 5%. Tiesa, tas gan nerisina situāciju ar autoceļu finansējumu gadījumā, ja tiek piedzīvota ekonomiskā lejupslīde un IKP samazinās.

Tieši tādēļ, stāsta U.Augulis, SM piedāvājums ir pakāpeniski novirzīt visus ieņēmumus no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas, lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļaujas izsniegšanas valsts nodevas un ieņēmumus no akcīzes nodokļa par naftas produktiem Valsts autoceļu fondam. 2020. gadā tie būtu 45% no kopējiem minētajiem ieņēmumiem, kas pakāpeniski pieaugtu, līdz 2030. gadā sasniegtu 70%. Tas nozīmē, ka kopējais valsts autoceļu finansējums 2020. gadā būtu 433,12 miljoni eiro, kas pieaugtu līdz 590,6 miljoniem eiro 2030. gadā. Jāmin, ka šā gada autoceļu finansējums ir 357,24 miljoni eiro, no kuriem 124 miljoni eiro ir ES fondu nauda.

Svarīgi jaunumi? Dalies ar iniciatīvu sociālajos tīklos!

Ziņas avots: db.lv

AUTORS: ZIņAS MB

Finanšu ministrija saredz šķēršļus transportlīdzekļa nodokļa pievienošanai benzīna cenai, bet risinājumus nepiedāvā!13. Apr (2017)

Šobrīd Saeima gaida iniciatīvas par iespēju transportalīdzekļu ekspluatācijas nodokli pievienot benzīna cenai izvērtējumu no Finanšu ministrijas (FM). Pirms oficiālas atbildes saņemšanas, portāls ManaBalss.lv saņēmis aptuvenu FM skaidrojumu, ka visdrīzāk iniciatīva netiks atbalstīta, jo tās ieviešanai esot vairāki šķēršļi. Iniciatīvas autors Ģirts Lapšakalns tomēr uzskata, ka visi FM minētie šķēršļi ir atrisināmi!

FM nostājai tiek minēti vairāki argumenti. Pirmkārt, straujš akcīzes nodokļa likmes palielinājums. Otrkārt, Transporta līdzekļu ekspluatācijas nodoklis (TEN) būtu jāsaglabā kravas automobiļiem, jo to nosaka ES direktīvas. Palielinot akcīzes nodokli, sadārdzināšoties arī kravu pārvadājumu pašizmaksa, kurā degvielas izmaksas sastāda ap 1/3 no visām izmaksām. Treškārt, atceļot TEN, zudīs atvieglojumi atsevišķām sociālajām grupām – invalīdiem un daudzbērnu ģimenēm, jo tām pieaugs izmaksas par degvielu. Tāpat arī pieaugšot transporta izmantošanas izmaksas operatīvajiem dienestiem par transportlīdzekļiem, jo tiem šobrīd tiek piemērots atbrīvojums no TEN. Tie ir tikai daži no argumentiem, kuri pēc FM ieskata, ir būtiski, lai saglabātu līdzšinējo TEN iekasēšanas modeli.

Iniciatīvas iesniedzēju pārstāvis Ģirts Lapškalns šobrīd gaidīs oficiālo FM atbildi Saeimai. Jo tikai tad būs iespējams argumentēti reaģēt uz konkrētiem faktiem.

ManaBalss.lv saņēmusi arī dažu Saeimas deputātu, kuri ir arī Mandātu komisijas locekļi, viedoklus par iniciatīvu.

Inga Bite (LRA): “Latvijas Reģionu apvienības (LRA) deputāti jau 2015.gadā iesniedza priekšlikumus TEN nodokļa atcelšanai. Saeima tos visus noraidīja. Saskaņā ar LRA veiktajiem aprēķiniem, akcīzes pieaugums benzīnam būtu 0.02 EUR un dīzeļdegvielai 0.05 EUR par litru. Jau toreiz tika salīdzināts akcīzes nodokļa apmērs Baltijas valstīs un konstatēts, ka gan Lietuvā, gan Igaunijā akcīzes nodoklis benzīnam ir augstāks kā Latvijā, Igaunijā tas ir būtiski augstāks arī dīzeļdegvielai, taču degvielas cenas būtiski neatšķiras. Tas dod pamatu uzskatīt, ka arī gadījumā, ja akcīzes nodoklis Latvijā sasniegtu kaimiņvalstu līmeni, konkurences ietekmē vismaz daļu sadārdzinājuma uzņemtos degvielas tirgotāji un cenas paliktu izlīdzinātas.
Vēlos arī vērst uzmanību uz to, ka 2015.gada sākumā, kad pirmo reizi tika izteikti šie priekšlikumi, degvielas cenas bija būtiski zemākas un, salīdzinot ar šodienu, iespējamais sadārdzinājums bija sociāli būtiski mazāk jūtīgs.”

Ainars Latkovskis, (Vienotība): "FM ir nākusi klajā ar priekšlikumu par vērienīgām izmaiņām nodokļu politikā, kas paredz samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi līdz 20%. Vienlaikus FM apsver veidus kā kompensēt iespējamos zaudējumus valsts budžetā. Kā viena no iespējām tiek izskatīta arī akcīzes nodokļa palielināšana degvielai. TEN pievienošana degvielas cenai līdz ar iespējamo FM ierosinājumu mainīt akcīzes nodokli ievērojami palielinās degvielas cenas, radot negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību, kā arī degvielas kontrabandas uzplaukumu."

Andris Siliņš, (ZZS): “Latvijas pensionāru federācija atbalsta viedokli, ka transporta nodoklis jāpievieno degvielas cenai. Manuprāt problēmas, kas rodas ar lielajiem autopārvadātājiem, pašvaldību transportu, dzelzceļa transportu, elektronikas laikmetā atrisināt nav grūti. Uzskatu, ka degvielas cenu akcīzes nodokļa palielināšana ietekmē visai nedaudz, jo tirgus ekonomikas apstākļos galvenais cenu regulators ir tirgus pieprasījums un piedāvājums”.

Šobrīd Saeima gaida iniciatīvas par iespēju transporta līdzekļu ekspluatācijas nodevu pievienot benzīna cenai izvērtējumu no FM. To uzdots sagatavot Nodokļu politikas pamatnostādņu 2017.- 2021.gadam izstrādes darba grupai. Tā kā Saeima lēmumu par iniciatīvas izvērtēšanu nosūtījusi ministrijai 9.martā, tad tuvākajās dienās būtu jāsaņem izvērtējuma rezultāti.

Tiklīdz Saeima būs saņēmusi FM izvērtējumu par iniciatīvu, sniegsim informāciju!

AUTORS: ANNIJA EMERSONE

Ministrijas skeptiskas par nodokļa iekļaušanu benzīna cenā, iniciatīvas pārstāvji turpinās cīnīties!02. Nov (2016)

Skaties LTV1 Panorāmas sižetu par divām iniciatīvām PAR CEĻIEM BEZ BEDRĒM un ATCELT PASTĀVOŠO CEĻA NODOKĻA IEKASĒŠANAS MODELI, IEVIEST PĒC IGAUNIJAS PARAUGA, kas prasa transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli pievienot benzīna cenai.

ĪSUMĀ:

- Lai gan atbildīgās ministrijas sola par iniciatīvas ideju runāt ar tās autoriem, pagaidām tās noskaņotas skeptiski;
- Satiksmes ministrs Uldis Augulis iniciatīvas piedāvājumu, pievienot transportlīdzekļa nodokli degvielas cenai (tiešā veidā), uzskata par neiespējamu;
- Finanšu ministrija: atsakoties no ikgadējā transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa, valsts zaudētu 80 miljonus eiro - par tik lielu summu nāktos arī samazināt budžeta izdevumus;

Drīzumā plānota Saeimas komisijas sēde, kurā iniciatīvas pārstāvji iestāsies par iniciatīvas ideju. Notiek cītīga gatavošanās, vācot dažādus datus par un ap reālo situāciju Latvijā un citās valstīs, kas palīdzēs aizstāvēt iniciatīvu komisijas sēdē ar ekspertiem un dažādu institūciju pārstāvjiem. Iniciatīvas autori arī plāno tikties ar atbildīgajām personām Satiksmes ministrijā, lai sabiedrības balss ministrijas gaiteņos tiktu sadzirdēta!

Nesen Saeimā saņemts arī Satiksmes ministrijas lūgums pagarināt izvērtējuma iesniegšanas datumu līdz 1. decembrim.

Izvērtējumā jābūt iekļautam vērtējumam par iespējām izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, lai ceļu lietotāju maksātie nodokļi un nodevas tiktu izlietoti ceļu un tiltu remontiem un to uzturēšanai labā tehniskā stāvoklī, kā arī lai nodokļu maksājumu apjoms ceļu lietotājam atbilstu ceļa lietošanas intensitātei.

Satiksmes ministra uzsāka darbu pie izvērtējuma izstrādes jau aprīlī, izveidojot Ekspertu darba grupu ceļu veiktspējas nodrošināšanai. Tā strādājusi pie esošā ceļu sakārtošanas modeļa analīzes un stabila, prognozējama un ilgtspējīga ceļu finansējuma modeļa izstrādes. Līdz šim notikušas 6 ekspertu darba grupu sanāksmes. Diemžēl, iniciatīvas pārstāvji uz nevienu no šīm sanāksmēm netika uzaicināti.

Lasīt pilno Satiksmes ministrijas atbildes vēstuli Saeimai.

AUTORS: ANNIJA EMERSONE

SM sāks vērtēt iniciatīvu par ceļu nodokļa iekasēšanas modeļa maiņu 11. Apr (2016)

Lasi rakstu šeit: LETA via http://www.tvnet.lv/auto/par_un_ap/603419-sm_saks_vertet_iniciativu_par_celu_nodokla_iekasesanas_modela_mainu

Satiksmes ministrija (SM) šomēnes sāks vērtēt iniciatīvu par ceļu nodokļa iekasēšanas modeļa maiņu, kas paredz nodokli iekļaut degvielas cenā, tā apmēru sasaistot ar nobraukumu, pastāstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Augulis pret ieceri bija visai pozitīvi noskaņots, atzīstot, ka tās ieviešana padarītu sistēmu saprotamāku, tomēr šajā jautājumā ir daudz dažādu interešu, kuras ir jāpārrunā un jāsamēro, tāpēc ir izveidota darba grupa, kas šomēnes sāks darbu.

Politiķis solīja, ka ceļu jautājums viņam būs prioritāte un viņš neatkāpšoties no valdības rīcības plāna punktiem par ilgtspējīgu ceļu finansēšanu. Viņš atzina, ka šis ir finanšu ietilpīgs jautājums, taču šādus jautājumus nevarot vienkārši neskatīt, bet gan tie būtu «jāliek kādā atsevišķā mapē», kuru skatīt kopā ar budžetu.

AUTORS: ANNIJA EMERSONE

Ceļu fonds būtu jāatjauno! Tam piekrīt eksperti, kas vakardienas sēdē izskatījuši iniciatīvu "Par ceļiem bez bedrēm"!21. Jan (2016)

Kā ziņo iniciatīvas pārstāvis Kristaps Žodziņš, eksperti sēdē atzinuši, ka kopš brīža, kad ticis likvidēts Ceļu fonds - ceļu stāvoklis pasliktinājies. Tika uzsvērta pašreizējā situācija, kad nepietiekama summa no iekasētajiem nodokļiem nonāk ceļu labojumiem un, kamēr kaimiņiem ir izstrādāta rīcības formula, Latvijā par to lemj Saeima.

Kristaps uzsver, ka kopumā diskusija komisijas sēdē bijusi pozitīva un virzība esot uz to, ka nodoklis jāsakārto un Ceļu fonds - jāatjauno.

Vien autoram nav palicis skaidrs, vai iniciatīvas tālākajā procesā tiks ņemta vērā galvenā prasība - ikgadējo transporta nodevu pievienot degvielas cenai, jo par to plašas diskusijas neesot raisījušās.

Gan autors, gan mēs sekosim līdzi, lai iniciatīva nonāktu līdz galam ar tās abām prasībām!

Skaties LNT ziņu sižetu par iniciatīvu (22:46): http://tvplay.skaties.lv/parraides/lnt-zinas

AUTORS: ANNIJA EMERSONE

Iniciatīva uzsākusi ceļu Saeimā04. Dec (2015)

Komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs (“Saskaņa”) Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdienā” runā par iniciatīvu un tās tālāko virzību Saeimā, uzsverot, ka priekšlikums atbilst tautas iniciatīvai pēc būtības. Raidījumā arī ekspertu viedokļi par iniciatīvas aktualitāti.

Raidījuma ierakstu klausies šeit: http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/saeima-vertes-pilsonu-iniciativu-par-celiem-bez-bedrem.a157742/

AUTORS: ANNIJA EMERSONE