Pārstāvis: BKUS Vecāku padomePublicēta: 05. Jul (2018)

GARĀKAS DARBNESPĒJAS LAPAS VECĀKIEM, KURU BĒRNI CĪNĀS AR SMAGĀM DIAGNOZĒM!
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā, Ministru kabinetā, Labklājības ministrijā.

10'000
6'581
Jau parakstījuši 6'581
3'419

Vecāki, kuru bērnus piemeklē slimība, šobrīd līdz bērna 14 gadu vecumam var saņemt darbnespējas lapu 21 dienas garumā, pēc 14 gadu vecuma - nevar vispār. Diemžēl ne visas kaites var izārstet triju nedēļu laikā - smagas diagnozes (piemēram, onkoloģiskas slimības, traumas, invaliditāte) gadījumā ārstēšana un rehabilitācija, kam nepieciešama vecāku klātbūtne, var ilgt daudzus mēnešus, un bērniem vecāku atbalsts var būt nepieciešams arī pēc 14 gadu vecuma. Tagad, lai par savu slimo atvasi, vecāki ir spiesti ņemt bezalgas atvaļinājumus, pamest darbu un zaudēt ienākumus. To var mainīt, koriģējot MK noteikumus un izveidojot diagnožu sarakstu, kas bērna slimības gadījumā ļaus vecākiem saņemt darbnespējas pabalstu ilgāk un arī pēc bērna 14 gadu vecuma sasniegšanas, kā tas ir, piemēram, Lietuvā.

1. Izveidot diagnožu sarakstu, kurā uzskaitītas ilgstoši ārstējamas slimības, un pagarināt darba nespējas lapas termiņu līdz 354 dienām līdzšinējo 21 dienas vietā. 2. Palielināt bērnu (pacientu) vecumu līdz 18 gadiem, kuru smago diagnožu dēļ viens no vecākiem atrodas bērnam līdzās visas terapijas un rehabilitācijas laikā, par kuru tiek piešķirta un apmaksāta darba nespējas lapa, līdzšinējo 14 gadu vecuma ierobežojuma vietā; 3. Apmaksāt darba nespējas lapu arī vecākiem, kuri ir spiesti ārstēt bērnu ārpus Latvijas (ar NVD apstiprinātu S2 veidlapu) ilgāk par 21 dienu.

No slimības nav pasargāts neviens, tāpēc šīs pārmaiņas dos sociālās garantijas ekonomiski aktīviem vecākiem, paredzot, ka nepieciešamības gadījumā viņi var aprūpēt savus slimos bērnus tik ilgi, cik nepieciešams, nezaudējot darbu un ienākumus par ko uzturēt ģimeni.

Iniciatīvas parakstītāji 6'581

Iniciatīvas jaunumi

Iniciatīva mazinātu administratīvo slogu19. Feb

Garākās darbnespējas lapas vecākiem, kuru bērni cīnās ar smagām diagnozēm, mazinātu administratīvo slogu un sekmētu skaidrus noteikumus. Tā komentārā platformai ManaBalss par attiecīgo iniciatīvu raksta biznesa konsultāciju uzņēmuma PricewaterhouseCoopers eksperti - PwC Biznesa konsultāciju vadītājs Miķelis Bendiks un zvērinātu advokātu biroja PwC Legal zvērināts advokāts un darba tiesību speciālists Māris Paipa.

Latvijai kā OECD un Eiropas Savienības dalībvalstij ir jāturpina darbs pie efektīviem un inovatīviem atbalsta mehānismiem, kas vērsti uz sabiedrības grupām dažādās dzīves situācijās – bezdarbs, darba nespēja, ģimenes pieaugums u.c., komentē eksperti. Valsts atbalsts ir būtisks sociālajai drošībai un sabiedrības labklājībai, kas ilgtermiņā pozitīvi spēj ietekmēt arī demogrāfijas rādītājus. Ekonomiskā drošības sajūta un pārliecība par atbalstu ir viens no faktoriem, kas ietekmē izvēli laist pasaulē mazuli.

Pētījums ASV pierāda vēl kādu korelāciju – darba ņēmējam, kam nav pieejama apmaksāta darba nespējas lapa, ir trīs reizes lielāks risks nonākt uz nabadzības sliekšņa.

Latvijā jau šobrīd ir pieejamas atbalsta programmas dažādām sabiedrības grupām, taču ģimenēm, kurās bērni cīnās ar smagām diagnozēm, regulējums paredz, ka vecāki, kuru bērnu līdz 14 gadu vecumam slimības gadījumā var saņemt apmaksātu darbnespējas lapu tikai līdz 21 dienai, taču pēc 14 gadu vecuma – nevar vispār, jo tiek uzskatīts, ka bērns (lai arī ar smagu diagnozi) šajā vecumā var palikt viens.

ManaBalss platformā virzītās iniciatīvas būtiskākais mērķis ir divus ierobežojumus – slimības lapas laika ierobežojumu 21 diena un vecumu 14 gadi, kuru, bērnam sasniedzot, vecāki vairs nevar ņemt darba nespējas lapu.

Šobrīd, kad bērnu ar smagu diagnozi ir piemeklējusi ilgstoša slimība vai tiek plānota terapija, vecāks var atgriezties darbā uz vienu (!) dienu un atkal paņemt 3 nedēļu slimības lapu un tā turpināt. Šāds modelis, mūsuprāt, ir nedaudz liekulīgs un tiek radīts nevajadzīgs administratīvais slogs, kas gulstas gan uz darba devēju, gan darba ņēmēju.

Turklāt darba devējam šādos apstākļos ir apgrūtināta iespēja efektīvi strādāt, plānot resursus un veicamā darba apjomu. Nereti bērna aprūpē iesaistīti ir abi vecāki, un tie, mēģinot apvienot darbu un bērna kopšanu, mainās, lai nosegtu 24 stundu aprūpi. Šā ierobežojuma dēļ nereti vecāki ņem apmaksātus un neapmaksātus atvaļinājumus, vai sliktākā gadījumā – aiziet no darba vai tiek atlaisti.

Savukārt 14 gadu vecuma ierobežojums ir radies no pieņēmuma, ka šāda vecuma bērns ir pietiekami patstāvīgs un var palikt viens uz noteiktu laiku. Tas nav tiesa, jo liela daļa no bērniem ar smagām diagnozēm nevar tikt pielīdzināti bērnam, kura attīstība atbilst normai un to regulējošam normatīvajam ietvaram, t.i., šie bērni bieži nevar palikt vieni, bez vecāku uzraudzības, arī 14 gadu vecumā.

Jebkuram slimam bērnam ir nepieciešams atbalsts un vecāka klātbūtne, jo tā sniedz drošību un emocionālo atbalstu. Šādā vidē bērns ātrāk var izveseļoties. Turklāt vecāku klātbūtne sniedz iespēju būt kontaktā un veidot ciešu sadarbību ar slimnīcas personālu, kas nodrošina efektīvāku ārstēšanas procesu.

Šāda graizījuma iznākumā darba devējs varētu nenodarboties ar administratīvo slogu un formālu papīru kārtošanu ik pa trīs nedēļām. Taču vēl svarīgāk – tas var rēķināties ar prognozējamu darba ņēmēja prombūtni uz noteiktu laiku, kas ļauj pieņemt darbā citu speciālistu, līdzīgi kā tas ir bērna kopšanas atvaļinājuma gadījumā. Iznākumā darba devējs var efektīvi plānot savus resursus, zinot, ka vecāks ir prom uz ilgāku laiku.

Sakārtojot šos jautājumus, ko piedāvā virzītā iniciatīva, ilgtermiņā iegūtu gan bērns un tā vecāki, gan darba devējs.

Otrā svara kausā ir nepieciešamība pēc sociālā budžeta līdzekļiem, kuru apjoms šķietami varētu palielināties. Taču ir pamats uzskatīt, ka pēc būtības ilgstošas slimošanas gadījumos B lapas izmaksas tāpat tiek veiktas, taču ar lielāku administratīvo slogu ‒ ik pēc 21 dienas.

Lai izvairītos no normu nepareizas interpretācijas un negodprātīgas izmantošanas, šīs izmaiņas paredz arī kontroles mehānismus – izveidojot konkrētu diagnožu sarakstu un pielāgojot regulējumu attiecīgi šo diagnožu vajadzībām, ko nodrošinātu ārstu konsīlijs.

Aplūkojot citu valstu pieredzi šajā jautājumā, redzam, ka Lietuvā šāds regulējums jau ir ieviests. Tāpat ir valstis, kurās regulējums ir līdzīgs esošajam vai vēl mazāks atbalsts slimības lapu joma, piemēram, Norvēģijā. Taču tur ir ieviesti citi atbalsta mehānismi, kas veiksmīgi darbojas – tiek piešķirti sociālie pabalsti, kas palīdz nodrošināt bērna aprūpi, spēcīgas asistentu organizācijas un to finansējums, kas nodrošina rūpes par bērnu un sniedz iespēju vecākiem būt aktīviem darba tirgū un turpināt strādāt.

Mūsuprāt, šī iniciatīva novērstu zināmu nenoteiktību, proti, ļautu darba devējam prognozēt darbinieka pieejamību un produktivitāti konkrētā laika posmā, kā arī veicinātu spēju efektīvi plānot resursus un darba apjomu. Savukārt vecākiem būtu iespēja kvalitatīvi koncentrēties uz sava bērna ārstniecības un labklājības nodrošināšanu, kas nozīmētu mazāku psihoemocionālo spriedzi sabiedrības grupā.

Avots: PwC

AUTORS: MANA BALSS

Diskusiju raidījumā "Mana Balss" aplūkosim iniciatīvu „Garākas darbanespējas lapas vecākiem, kuru bērni cīnās ar smagām diagnozēm!” - piedalīties var ikviens. 17. Sep (2018)

RīgaTV 24 diskusiju raidījumā "Mana Balss" nākamajā publiskajā ierakstā aplūkosim iniciatīvu „Garākas darbanespējas lapas vecākiem, kuru bērni cīnās ar smagām diagnozēm!”. Raidījuma ierakstus RīgaTV 24 studijā var apmeklēt ikviens interesents.

Diskusijas dalībnieki:
-Moderators Māris Zanders
Pārējie diskusijas dalībnieki tiks izziņoti vēlāk

Īniciatīvai „Garākas darbanespējas lapas vecākiem, kuru bērni cīnās ar smagām diagnozēm!” patlaban ir izdevies savākt 1585 parakstu. Apmēram 150 ģimenes gadā, kuru bērniņi ir slimi ar onkoloģiskām saslimšanām, vai cietuši no smagām traumām un citām slimībām, saskaras ar problēmu, ka vecākiem nav iespējams saņemt garākas apmaksātās darbnespējas lapas. Šobrīd vecāki, kuru bērnus piemeklē slimība, līdz bērna 14 gadu vecumam var saņemt darbnespējas lapu 21 dienas garumā, tomēr zināms, ka tik īsā laikā nav iespējams izārstēt smagas diagnozes, taču vecāku klātbūtne bērna ārstēšanas procesā ir vairāk kā nepieciešama. Tāpēc aktuāls ir jautājums – vai vajadzētu piešķirt garākas darbanespējas lapas vecākiem, kuru bērni slimo ar smagām diagnozēm?

Lai nodrošinātu vispusīgu un informējošu diskusiju, aicināsim dažādo iesaistīto pušu pārstāvjus uz publiskām debatēm, kurās aplūkosim iniciatīvu, kā arī spriedīsim par tās ietekmi Latvijā. Diskusijas laikā arī publika varēs izteikt savu viedokli un uzdot jautājumus diskusijas dalībniekiem!

Nāc, klausies un izsakies diskusijā! Tiekamies ceturtdien, 20.septembrī plkst. 19:30 Rīgā, Blaumaņa ielā 32. Vai skaties raidījumu RīgaTV 24 kanālā 23.septembrī plkst. 17:30.

Raidījums "Mana balss" ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma "Mana balss" saturu atbild RīgaTV 24.

Atzīmējies, ka nāksi šeit - https://www.facebook.com/events/268116004039798/

AUTORS: ZIņAS MB