Pārstāvis: Aleksis Pauls LindemanisPublicēta: 06. Apr

GARANTĒTĀ PAMATIENĀKUMA IEVIEŠANA LATVIJAS IEDZĪVOTĀJIEM
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
1'765
Jau parakstījuši 1'765
8'235

Garantētais pamatienākums (no angļu valodas – Universal Basic Income) ir valdības nodrošināti, beznosacījumu ienākumi katram valsts iedzīvotājam. Pandēmijas apstākļos daudzi Latvijas iedzīvotāji ir spiesti “iet bezalgas atvaļinājumā” uz nenoteiktu laiku. Cilvēkiem nav drošības sajūtas, ir neziņa par nākotni. Lai gan daudzi uzņēmumi turpina darbu, to liktenis nākamajos sešos mēnešos ir nezināms, jo viena uzņēmuma maksātnespēja var novest pie ķēdes reakcijas, un darbinieki būs jāatlaiž vairākiem uzņēmumiem. Pandēmija sabiedrībā vairo jau tā manāmo nedrošības sajūtu, kuras pamatā ir straujās tehnoloģiskās un sociālekonomiskās pārmaiņas. Aizvien vairāk cilvēku paliks bez ienākumu avota, kas var izvērsties par katastrofālu iznākumu gan Latvijai, gan visai cilvēcei. Šis ir laiks ieviest ekonomiskās sistēmas, kas palīdz katram cilvēkam izdzīvot un dzīvot labāk. Pasaules ekonomikai kļūstot aizvien automatizētākai, garantētā pamatienākuma tēma ir ieguvusi otro elpu, un pašreizējā pandēmija arī parāda, ka šāda sistēma ir nepieciešama drīzāk agrāk nekā vēlāk.

Latvijā aptuveni 35% no budžeta aiziet dažādiem pabalstiem, tas ir, aptuveni 3.5 miljardi eiro. Ar šo summu vien pietiek, lai katram iedzīvotājam garantētu 150 € ienākumus mēnesī (pieņemot, ka Latvijā ir 1.92 miljoni iedzīvotāju). Pamatā šī sistēma tiktu finansēta tāpat kā jebkuri valdības tēriņi – ar nodokļiem. Pievienotajā dokumentā ir sīkāk izklāstīts, cik lielai būtu jābūt garantēto pamatienākumu summai (pēc iespējas tuvāk 2020. gada nabadzības riska slieksnim, kas ir 409 € mēnesī). Lai objektīvi novērtētu šādas sistēmas pozitīvos efektus Latvijā, šobrīd garantētais pamatienākums ir jāievieš kā pilotprojekts ar mērķi noskaidrot, vai garantētais pamatienākums tiešām mazina nabadzības risku, veicina uzņēmīgumu, sevis un ģimenes locekļu izglītošanu un iekļaušanos darba tirgū. Šāds garantētā pamatienākuma pilotprojekts nedrīkst būt atkarīgs no vēlēšanu cikla, ka nākamā valdība to varētu pārtraukt tikai tāpēc, ka iepriekšējā valdība to ir atbalstījusi. Tieši tāda politiskā raustīšanās līdz šim pasaulē ir traucējusi iegūt skaidrus datus par šādiem pilotprojektiem.

Ieguvumi no garantēto pamatienākumu ieviešanas ir vairāki, svarīgākie ir aprakstīti pievienotajā dokumentā. Daži no tiem ir: • Uzlabota garīgā veselība un paaugstinātas drošības sajūta, nodrošinot pamata dzīves standartus jebkādā situācijā. • “Bezdarbnieku slazda” novēršana, jo cilvēks, sākot stradāt, nezaudē savus garantētos pamatienākumus. • Atbalsts visām iedzīvotāju grupām, kas stiprina vienlīdzīgu starta pozīciju un izaugsmes iespējas. • Nodrošināts minimālais dzīvošanas standards, garantējot vismaz izdzīvošanai nepieciešamos līdzekļus. • Samazināta dzimumu nevienlīdzība, padarot sievietes mazāk atkarīgas no saviem partneriem. • Samazināta birokrātija - vairāku pabalstu aizvietošana ar vienu samazinās administratīvo slogu. • Iespējama iedzīvotāju migrācija uz lauku reģioniem, jo garantēti ienākumi varētu motivēt cilvēkus pārvākties ārpus pilsētām, lai gūtu labvēlīgāku dzīves vidi un zemākas sadzīves izmaksas.

Pievienots dokuments

Garantēto_pamatienākumu_ieviešana_Latvijas_iedzīvotājiem.pdf 120 KB (atvērt)

Iniciatīvas parakstītāji 1'765

Iniciatīvas jaunumi

Garantētā pamatienākuma prasību paceļ ES līmenī29. Sep

Pirms nepilnas nedēļas Eiropas Pilsoņu iniciatīvas (European Citizens' Initiative, ECI) platformā ir sākta parakstu vākšana par austrieša Klausa Sambora, vācieša Ronalda Blaškes un domubiedru grupas ierosināto iniciatīvu "Beznosacījumu pamatienākumu ieviešana visā ES".

Šī ES līmeņa kampaņa sasaucas ar iniciatīvu "Garantētā pamatienākuma ieviešana Latvijas iedzīvotājiem", kas ir sākta ManaBalss platformā.

ECI ierosinātā iniciatīva prasa noteikt, ka visā ES tiek ieviesti beznosacījumu pamatienākumi, kas nodrošina ikvienas personas materiālo eksistenci un iespēju piedalīties sabiedrības dzīvē. Tā mērķi ir: beznosacījumu pamatienākumu ieviešana visā ES, lai samazinātu reģionālās atšķirības un stiprinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju.

Savukārt Latvijas ierosinājuma autors aicina ieviest garantēto pamatienākumu (GPI), kas būtu maksimāli tuvs 2020. gada nabadzības riska slieksnim jeb 409 eiro mēnesī. Lai objektīvi novērtētu šādas sistēmas pozitīvos efektus Latvijā, iniciatīva aicina GPI sākumā ieviest kā pilotprojektu ar mērķi noskaidrot, vai GPI tiešām mazina nabadzības risku, veicina uzņēmīgumu, sevis un ģimenes locekļu izglītošanu un iekļaušanos darba tirgū.

Pārmērīgas ekonomiskās spriedzes mazināšana ar jebkādiem instrumentiem katrā ziņā turpinoši uzrada labus sociālos un psiholoģiskos rezultātus viscaur pasaulē. Tā konkrēti šai Covid-19 laikā darba slodzes un attiecīgā spiediena mazināšanās, kā arī krīzes dēļ iedzīvotājiem sniegtais materiālais atbalsts paredzami ir bijis faktors ievērojamam pašnāvību skaita samazinājumam Japānā, raksta Ķīnas izdevums South China Morning Post.

Atsaucoties uz Tokijas Gerontoloģijas institūta publikāciju (tā gan nav tikusi akadēmiski vērtēta jeb peer-reviewed), SCMP raksta, ka Japānā no šā gada februāra līdz jūlijam attiecībā pret šo periodu pērn pašnāvību skaits ir samazinājies par 13.5%. Tiek lēsts, ka šādi ir glābtas 1027 cilvēku dzīvības, kamēr Covid-19 izraisīto nāves gadījumu skaits Japānā šai periodā ir 974.

Pandēmijas dēļ Japānā darbalaiks ir samazinājies par 10-20%, un katrs pilsonis ir saņēmis 100’000 jenu (ap 810 eiro) vienreizēju pabalsta maksājumu. Šis fakts jau sasaucas ar citu ManaBalss autora iniciatīvu par "helikoptera naudas" risinājumu arī Latvijā.

SCMP raksta, ka arī Lielbritānijā Covid-19 laikā pašnāvību skaits ir krities – par 3,4%. Savukārt no ASV atkarīgajā teritorijā Guamā, kas praktiski ir Klusā okeāna salas valsts, pandēmijas trīs mēnešu laikā pašnāvību skaits ir dubultojies. Tāpat ir reģistrēts krīzes palīdzības zvanu lēciens ASV, kur Covid-19 pašlaik plosās visakūtāk.

Japānas pētījuma autori gan piesardzīgi norāda, ka pašnāvību statistikas kritums krīžu laikā var atgriezties ar uzviju pēc krīzes. Tā ir bijis, piemēram, pēc viesuļvētras Katrīna ASV 2005. gadā.

Avots: European Citizens' Initiative, South China Morning Post

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Bezdarba līmenis aktualizē krīzi kompensējošos pretpasākumus08. Jun

Latvijā šogad maija beigās reģistrētā bezdarba līmenis sasniedzis 8,4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,4 % vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācija.

Ekonomikas sabremzēšanās un sociālekonomiskie riski aktualizē arī ManaBalss autoru piedāvātos risinājumus – gan ilgtermiņa risinājumu "Garantētā pamatienākuma ieviešana Latvijas iedzīvotājiem", gan tādu īstermiņa stimulu kā "Vienreizējs maksājums iedzīvotājiem patēriņa uzturēšanai".

Ja Tu atbalsti šo iniciatīvu virzītos priekšlikumus, dalies ar tiem ar saviem draugiem un sekotājiem sociālajos tīklos!

2020. gada maija beigās NVA bija reģistrēti kopumā 76’440 bezdarbnieku, kas ir par 3523 cilvēkiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 72’917 bezdarbnieki.

Tostarp visstraujāk reģistrētā bezdarba līmenis gan maijā, gan arī šā gada pirmajos piecos mēnešos kopumā palielinājies Rīgā un Rīgas reģionā.
Maijā Rīgā un arī Rīgas reģionā reģistrētā bezdarba līmenis palielinājies par 0,5 %, kamēr salīdzinājumā ar 2019. gada beigām Rīgā reģistrētā bezdarba līmenis audzis par 2,7 %, bet Rīgas reģionā – par 2,5 %.

Vienlaikus Rīgā un Rīgas reģionā joprojām ir zemākais bezdarba līmenis starp Latvijas reģioniem. NVA dati liecina, ka Rīgā reģistrētā bezdarba līmenis šogad maija beigās bija 6,7%, bet Rīgas reģionā – 6,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Augstākais reģistrētā bezdarba līmenis maija beigās joprojām bija Latgales reģionā – 15,7%, kas ir par 0,4 % vairāk nekā pirms mēneša, kā arī par 1,9 % vairāk nekā pagājušā gada beigās.

Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis maijā palielinājies par 0,3 %, mēneša beigās veidojot attiecīgi 8,9%, 8% un 8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Salīdzinājumā ar 2019.gada beigām Kurzemē un Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis palielinājies par 1,7 %, bet Vidzemē – par 2,1 %.

2019. gada beigās Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, bet šogad aprīļa beigās – 8%.

Avots: TVNET

AUTORS: MANA BALSS

71% no aptaujātajiem ES iedzīvotājiem atbalsta garantētā pamatienākuma ieviešanu11. May

Tā liecina Eurobarometer pētījums. Šie dati sasaucas ar ManaBalss autora iniciatīvu par šādu praksi arī Latvijā.

Iezīmīgi, ka atbalsta sadalījums ir visai līdzīgs pa vecuma grupām. Spēcīgam garantēto pamatienākumu (GPI) atbalstam neliels procentuālais pieaugums gan ir vērojams vecākajās aptaujāto grupās, un attiecīgi samazinoties daļējam atbalstam.

Nule kā ir noslēdzies divu gadu GPI pilotprojekts Somijā. Tā rezultāti liecina, ka garantētie pamatienākumi to saņēmējiem uzlabo garīgo veselību, pastiprina drošības sajūtu un motivē strādāt. Somijas pētījumā redzams, ka GPI saņēmējiem nodarbinātības dienu skaits ir bijis lielāks, nekā kontrolgrupai, kuras dalībnieki GPI nesaņēma. Ar Somijas pilotprojekta secinājumiem var iepazīties šeit.

Apsver savu atbalstu iniciatīvai "Garantētā pamatienākuma ieviešana Latvijas iedzīvotājiem"!

Avots: vietne "European Moments"; Somijas sociālās apdrošināšanas iestāde Kela

AUTORS: MANA BALSS