Iniciatīva ir atbalstīta

Pārstāvis: Dāvis ViļumsPublicēta: 04. Mar

IZVEIDOT FOTOIZSTĀDI UZVARAS PARKĀ PAR KRIEVIJAS VEIKTĀ KARA POSTĪJUMIEM UKRAINĀ
Iniciatīva tiks iesniegta Rīgas domē

2'000
6'000
Jau parakstījuši 6'000

Ir nepieciešams arī vizuāli vērst sabiedrības uzmanību uz Ukrainas iedzīvotāju pārdzīvoto Krievijas izraisītajā karā Ukrainas teritorijā, un lai tas būtu sabiedrībai pieejamā un vēsturiski saistītā vietā, kur to varētu atnākt un apskatīt Latvijas iedzīvotāji un viesi.

Rīgā jau agrāk ir notikušas dažādas izstādes Rīgas centrā, piemēram, Doma laukumā. Pašreizējais karš Ukrainā ir Krievijas agresija, tāpēc šo izstādi vajadzētu izvietot tur, kur ir lielāka iespēja, ka cilvēki, kas pakļauti Krievijas propagandai, varētu to apskatīt un iepazīties ar notikumiem. Šajā laukumā jau šobrīd ir regulāra policijas uzraudzība, tāpēc tam nebūtu nepieciešami papildu līdzekļi.

Līdz ar šo sabiedrība iegūs labāku izpratni par notikumiem Ukrainā, par kuriem visiem būtu jāzina. Sabiedrībā joprojām ir liela daļa cilvēku, kas seko Kremļa naratīvam, un šī būtu lieliska iespēja pievērst tieši viņu uzmanību.

Iniciatīvas jaunumi

Fotoizstāde Uzvaras parkā par Ukrainas kara ikdienu ir atklāta02. May

Rīgas dome Uzvaras parkā 2. maijā oficiāli atklāja foto izstādi ar lielformāta fotogrāfijām par Ukrainas kara skaudro ikdienu.

Parkā ir izvietoti stendi un foto izstāde, kas ataino Krievijas sākto karu Ukrainā. Plakāti un bildes atrodas nenorobežotajā daļā, līdz ar to ir brīvi pieejami apmeklētājiem vai garāmgājējiem, vēstī TV3 raidījums "900 sekundes".

Līdz ar šo ir izpildīta arī Rīgas domē iesniegtās iniciatīvas "Izveidot fotoizstādi Uzvaras parkā par Krievijas veiktā kara postījumiem Ukrainā" prasība.

Rīgas domē TV3 informēja, ka izstādē līdz 15. maijam varēs redzēt Ukrainā notiekošā kara skaudro ikdienu. Uzvaras laukumā ir izvietoti 16 četru plakņu stendi ar lielformāta fotogrāfijām un informāciju par karu Ukrainā. Visas fotogrāfijas ir rūpīgi atlasītas un iegādātas no starptautiskām ziņu aģentūrām Eiropā.

"Mēs bijām pārliecināti, ka tā nekad vairs nenotiks. Taču kopš 24. februāra satricinošā rīta ir pagājuši divi mēneši. Katra diena sākas ar jautājumu "Vai Kijiva vēl turas?". Turas. Un turēsies. Tomēr ostas pilsētas Mariupoles vairs nav. Iebrucēji to nopostīja līdz pat pamatiem, nolemjot iznīcībai, badam un regulārām apšaudēm vairākus simtus tūkstošus cilvēku. Jo pilsētas aizstāvji atteicās padoties. Patiešām – Ukraina nav gatava padoties iebrucējiem, kaut arī jau šobrīd zināmie zaudējumi ir milzīgi, un cilvēku piedzīvotās šausmas ir grūti aprakstāmas."

Pašvaldībā informē, ka izstāde ir veidota, atsaucoties pilsoņu iniciatīvai "Izveidot fotoizstādi Uzvaras parkā par Krievijas veiktā kara postījumiem Ukrainā" platformā ManaBalss.lv. To organizē Rīgas pašvaldība, un tās kurators ir fotogrāfs Ilmārs Znotiņš.

Iniciatīvas autors Dāvis Viļums izstādes atklāšanā diemžēl nevarēja būt klāt, tāpēc nelielai uzrunai RD pasākumā uzaicināja organizācijas ManaBalss vadītāju Imantu Breidaku. Domes atsaukšanās iniciatīvā balstītajam kolektīvajam iesniegumam cita starpā ir izceļama arī tāpēc, ka likumdošana šādiem simtu un pat tūkstošu parakstītiem iesniegumiem pašvaldībās aizvien nenosaka prioritāru izvērtēšanas statusu.

Tas mainīsies līdz ar jauno Pašvaldību likumu, kas paredzami stāsies spēkā šogad. Pašlaik tā grozījumi tiek debatēti un balsoti Saeimā otrajā lasījumā.

Avots: TV3; ManaBalss.lv

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Izstādes ideja gūst atsaucību Rīgas domē22. Mar

"Es uzskatu, ka 9. maija pasākums, kamēr Ukrainā notiek karš, nevar notikt. Sadarbojoties ar fotogrāfu Ilmāru Znotiņu, Uzvaras parkā tiks rīkota foto izstāde ar lielformāta fotogrāfijām par skaudro Ukrainas kara ikdienu."

Tā raidījumam "900 sekundes" ir paudis Rīgas domes (RD) priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (A/P).

Tas sasaucas ar plašu atbalstu guvušo iniciatīvu, kuru tās autors kā kolektīvo iesniegumu uz RD nosūtīja 9. martā.

22. marta TV3 raidījumā "900 sekundes" M. Staķis sacīja, ka 9. maija pasākums Rīgā, kamēr Ukrainā notiek karš, nevar notikt. "Un esmu arī diezgan skeptisks par jebkuru lielu pasākumu, ja vien tas nav atbalsta pasākums," uzsvēra politiķis.

Uzvaras parkā tiks rīkota izstāde sadarbībā ar fotogrāfu Ilmāru Znotiņu, kurš ir atlasījis lielformāta fotogrāfijas par Ukrainas skaudrā kara ikdienu no dažādām ziņu aģentūrām.
Fotogrāfijas tiks izvietotas Uzvaras parkā jau no aprīļa beigām un līdz maija vidum.

"Tas ir visai simboliski no tā viedokļa, ka Uzvaras parks tika veidots kā uzvaras laukums pēc mūsu neatkarības cīņām, kur arī Latvija parādīja visai pasaulei, ka maza armija, bet ļoti motivēta, ar milzīgu vēlmi pēc neatkarības, spēj uzvarēt diezgan lielu pārspēku," uzsvēra Rīgas domes priekšsēdētājs.

Komentējot, vai 9. maijā Uzvaras parkā varētu rīkot atbalstu koncertu Ukrainai, Staķis sacīja, ka "mums ir labākas vietas koncertiem".

Jau ziņots, ka M. Staķis aicinās pilsētas pašvaldības izpilddirektoru nesaskaņot ikgadējo pasākumu 9.maijā pie padomju armijas karavīru pieminekļa Pārdaugavā. To Staķis teica Latvijas Televīzijas raidījumā "De facto".

Viņa personiskais viedoklis ir tāds, ka šādam pasākumam nav jānotiek, un Latvijas galvaspilsētā Rīgā tam neesot vietas.

Viņš mudināja pasākuma rīkotājus nemaz nenākt uz pašvaldību, lai pieteiktu šo pasākumu. Pat ja pašvaldībai neizdosies to aizliegt, tad netiks atļauta nekāda tirdzniecība, ēdināšana, skaņu pastiprinošas iekārtas un uguņošanas.

Šāds pasākums šobrīd būtu vērtējams kā nāves svinības, teica M. Staķis.

Viņš uzsvēra, ka visa pasaule piemin Otrajā Pasaules karā kritušos 8. maijā, un ziedu nolikšanai neesot vajadzīgas atļaujas.

Avots: LETA; TV3

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Uzvarēt karu, nezaudēt mieru. Rūgta tablete no drauga rokas08. Mar

Ja esi parakstījis līdzīgas ManaBalss.lv autoru iniciatīvas par atbalstu Ukrainai, tad Tu šo ziņu e-pastā vari saņemt vairākkārt. Atvainojamies par sagādāto neērtību un lūdzam Tavu sapratni – šī nav "nospamošana", bet gan mēģinājums turēt Tevi lietas kursā par Tevis parakstītās iniciatīvas tēmu. Lai novērstu šādu ziņu dublēšanos vienam adresātam, ir nepieciešams programmēšanas darbs, ko pašlaik nevaram atļauties. Solām pie pirmās iespējas to paveikt.

Latvijā ir vērojama paššaustīšanās, ka Rietumi nedara pietiekami. Tas ir lieki un kaitīgi kā Latvijas sabiedrībai, tā Ukrainai.

Ukraina karu uzvarēs, lai ko tas arī beigās praktiski nozīmētu. Tomēr uzvarēt karu ir viena lieta. Pavisam cita, salīdzinot ar kuru militāra uzvara ir tikai pirmais solītis, ir – nezaudēt mieru.

Mieru Ukraina ir zaudējusi. Un, ja morāli neitrāli, analītiski vērtējam iemeslu, tad iemesls ir Ukrainas pašas pusē – tās neizpildītie politiskie mājasdarbi. Tā ir elites hroniskā arogance un korumpētība un sabiedrības ne mazāk hroniskais individuālisms, sabiedrības savstarpējais aizdomīgums un tās cinisms pret valsts institūcijām. Būtībā jau arī arogance – iedoma, ka es gan jau zinu labāk un spēju izveicīgāk.

Šī arogance tagad izpaužas pārmetumos Rietumiem, ka mēs darām par maz. Latvijā šo nežēlīgi slepkavoto izkliegtās emocijas izraisa sāpes, apjukumu un paššaustīšanos. Pēdējie divi šai uzskaitījumā ir lieki un kaitīgi kā mums, tā ukraiņiem.

Tā ir pazīme, ka mēs kaut daļēji, bet zaudējam mieru, zaudējam saprašanu. Tas ir viens no mūsu ienaidnieka taktiskajiem gājieniem kopš čekas tēva Dzelzs Fēliksa laikiem – izsist potenciālo upuri no saprāta līdzsvara, apstulbot, padarīt neirotisku un tad pamazām pakļaut.

Nezaudēt mieru mūsu prātos ir izšķirīgi, jo mums būs jāpalīdz ukraiņiem nezaudēt mieru viņu valstī, kad viņi to atkaros. Atkaros – šaubu nav. Par tālāko gan ir šaubas, un mācīties to, kā nezaudēt mieru vēlreiz, ir jāsāk jau tagad.

Tā ir rūgta mācība. Rūgta tablete pēc māņu saldumiem, bet tā ir no drauga rokas. No Latvijas drauga, kuram pašam vēl iekšās rūgts.

Rūgts iekšās ir no atskurbinošajām sērijveida rūgto zāļu kūrēm pēc māņiem, ka Rīga ir tuvāk par Šveici, ka šeit ir tilts starp Austrumiem un Rietumiem, ka valsti var vadīt kā biznesu, ka Laimes Lācis ir tepat aiz nākamo vēlēšanu stūra, ka paldies ir jāsaka konvertiņā, ka citā konvertiņā tu saņemsi vairāk nekā caur stabilām, labi finansētām valsts institūcijām, ka cilvēks-atsevišķais var būt gudrāks vai bagātāks par savu reņģēdāju tautu, ka tirgus visu saliks savās vietās, un cilvēkam-atsevišķajam, protams, vispār tiks iedalīta loža. Šo kūru cikliskums aizvien turpinās.

Pa starpu tam visam mēs tomēr esam ES un NATO; esam mierā. Varbūt kādam ir jau piemirsies, bet pamatā "uzņemšanai Eiropā" ir Eiropas kopējās tiesības, pienākumi un normas jeb acquis communautaire, kas ir daudzmaz jāapjēdz, jāinstitucionalizē, jāsāk tām atbilst un tās mazpamazām, tomēr mērķtiecīgi, ir jāpiesavina, lai ar tevi sāktu vispār runāt.

Latvijas sabiedrība pārliecinoši atbalstīja prasību, lai par eiropeiskas sabiedrības un valsts tiesībām, pienākumiem un normām ar Ukrainu sāktu runāt tūlīt un tagad. Tas notiks. Vai Ukrainas sabiedrība un valsts tam ir gatava – nepatīkamām, bet nepieciešamām, mācībām un jaunu prasmju apguvei, kā saglabāt mieru?

Iespējams, ka karš šo gatavību ir paātrinājis, tomēr vēl pirms dažiem mēnešiem bija pamats skepsei. Lai vai kā, bet Ukrainas tuvināšanās un paredzami grūtās eirointegrācijas procesā nedrīkstētu dominēt kara ciešanu un varonības argumenti, jo runa būs par ko citu – par mieru un kā miers Eiropā tiek saglabāts, stiprināts un sargāts.

Pērn septembra beigās Harkovā eirooptimistiskam draugam ieminējāmies, ka acquis communautaire sabiedrībai ir reizēm parūgts mācīšanās process, bet tas ir tā vērts. Viņam par tādiem "akī komunitēr" bija pirmā dzirdēšana, toties pirms tam bijām runājuši par Ukrainā izplatīto fenomenu, ko latviski raksturo teiciens "likumu ar līkumu".

Un ne jau par likumu vien ir runa, bet par veselu "kultūru". Ukraiņu izpildījumā tas nozīmē uzņēmēju novēroto, ka Krievijā korupcija ir "labāka" nekā Ukrainā. Jo Krievijā tur zini, ka par kukuli saņemsi noteiktu pretimnākšanu, bet Ukrainā tu vari gan iedot kukuli, gan palikt bez darījuma.

Šī vienlaikus sēdēšana pat ne uz diviem krēsliem, bet starp tiem, paliekot karājamies gaisā, Ukrainai pašlaik atspēlējas. Jo sēdēt starp Rietumiem un Austrumiem, nosmeļot krējumu no abiem, ir izrādījies nevis ekvilibristika, bet gan brīvais kritiens.

Bez apņēmīgas, mērķtiecīgas un sistēmiskas korupcijas apkarošanas, par ko elitēs un sabiedrībā ir vairākuma vienprātība, valsts integrēšanās ne ES, ne NATO kā miera struktūrās nav iespējama. Šie rūgtie mājasdarbi Ukrainā nav pildīti hroniski. Vai karš ukraiņu gatavību tiem ir pasteidzinājis? Kaut nu tā būtu.

Tomēr, lūdzam, bez kara upuru un cietēju argumentiem, jo šeit ir citi – miera prasmju – argumenti. Un bez pārmetumiem Rietumu miera struktūrām, ka tās darbojas tā, kā tās darbojas. Ja gribi būt to daļa – mainies un integrējies, un mēs palīdzēsim. Bet mēs emocionāla spiediena dēļ neapšaubīsim paši savu mieru un labi pārbaudītos, saprātīgos veidus, kā miers tiek sargāts un stiprināts.

Ukraiņi, mums Latvijā, Eiropā un NATO sāp jūsu ciešanas. Tomēr šeit runa ir par ko citu. Un to sajaukt nozīmētu ļauties ienaidnieka uzspiestajai stratēģijai – jaukt lietas, izsist no saprāta līdzsvara, likt rīkoties impulsīvi, piespiest kļūdīties un pakāpeniski pakļaut. To sajaukt nozīmētu apšaubīt mūsu pašu mieru, kura daļa jūs tik izmisīgi gribat kļūt.

Turpinot izšķirīgi svarīgo korupcijas tēmu, viens no NATO mājasdarbiem Latvijai ne velti bija KNAB izveide – neatkarīga struktūra korupcijas apkarošanai un novēršanai. Tas nebija viegli, un "rūgtumiņš ir palicis" dažādās pusēs. Vai Ukraina ir gatava šai grūtajai sevis pārmaiņai, ka NATO ir ne tikai bumbas un šaujamie, bet gan bumbas un šaujamie maksimāli nekorumpētu un sabiedrības un uzraugošo institūciju pastāvīgi uzraudzītu, demokrātiski subordinētu militāro tehnokrātu rokās? Kaut nu tā būtu.

Fakti tomēr liek būt piesardzīgam. Piemēram, LTV translētais pastāsts no Vinnicas, kur brīvprātīgie nav ar mieru, ka tiem ierāda palīgfunkcijas aizsardzības trešajā līnijā, tāpēc meklē, kam iedot kukuli, lai nokļūtu frontes pirmajā līnijā. Tas ir piemērs ukraiņu apņēmībai cīnīties, tomēr tas ir arī piemērs no NATO drošības sistēmas bīstami atšķirīgai kultūrai. Pati doma, ka šāds "risinājums" varētu būt iespējams, ir bīstama. Tā ir spēle pēc ienaidnieka diktētas taktikas, kuras paredzams iznākums ir haoss un sakāve.

Šā iemesla dēļ ManaBalss.lv pēdējās pusotras nedēļas laikā nākas sarūgtināt vairāku labi domātu, krietnu jūtu motivētu iniciatīvu iesniedzējus, kas gribētu prasīt Latvijai, Rietumiem vispār un NATO konkrēti darīt vairāk. Jo "vairāk" šai gadījumā būtu mazāk, bet mazāk par saglabātu un stiprinātu mieru mēs nevaram atļauties. Darīt "vairāk" nozīmētu iekrist ienaidnieka izliktā emociju slazdā un kļūt par to, ko Vladimirs Uļjanovs jeb Ļeņins savulaik definēja par lietderīgu idiotu.

Platforma ManaBalss.lv un citi mūsu organizācijas digitālie rīki nav un nebūs Kremlim lietderīgu idiotu instrumenti. Tāda kopumā un ilgtermiņā nav un nebūs Latvija, ES un NATO.

Individuāli, institucionāli, sabiedriski, valstiski, eiropeiski, transatlantiski un kā tik vēl ne mums sāp ukraiņu fiziskās un emocionālās sāpes. Un sāpēm ir jāskatās acīs, nevis jāļauj tām pātagot mugura, dzenot sāpinātājam vēlamajā virzienā uz sakāvi. Nevis sāpes, bet saprāts nosaka un tam ir jānoteic tas, ko mēs katrs un kolektīvi darām, lai saglabātu mieru, kurā ienākt, patverties un nostiprināties arī Ukrainai.

Slava Ukrainai! Slava varoņiem! Latvija, Eiropa un NATO ir par jums, un jūs būsit ar mums. Līdzšinējo maldu dēļ tā cena ir rūgts karš. Un šai karā mēs pieņemsim pārbaudītus, saprātīgus miera stratēģijas lēmumus. Jebkuram citam padomam virziens ir tas pats, kuru krievu kuģim norādīja Čūsku salas varoņi.

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS