Pārstāvis: Ināra MālkalnePublicēta: 27. Feb

JELGAVAS PILSĒTAI, JELGAVAS NOVADAM UN OZOLNIEKU NOVADAM JĀPALIEK ATSEVIŠĶI
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
5'303
Jau parakstījuši 5'303
4'697

Vēlos panākt, lai Saeima, izskatot likumu „Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” ļautu Jelgavas novadam palikt atsevišķi no Jelgavas pilsētas un Ozolnieku novada. Aicinu balsot par Jelgavas novada, Jelgavas pilsētas un Ozolnieku novada tiesībām pastāvēt atsevišķi administratīvi teritoriālās reformas ietvaros. Pilsētai ir svarīgi saglabāt savu republikas pilsētas statusu, bet Jelgavas novadam svarīgi palikt atsevišķi, lai lauku teritorijas neiznīktu pilsētas ēnā. Aicinu Saeimu ņemt vērā iedzīvotāju viedokli un balsojumu.

Teritoriālās reformas kartē trīs pašvaldības jāatstāj atsevišķi, attiecīgi to atrunājot arī likumā „Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”.

Trim pašvaldībām, kas līdz šim spējušas attīstīties patstāvīgi un izaugsmē pierādījušas gan attīstību, investīciju piesaisti, gan iedzīvotāju labklājības līmeņa kāpumu, jāļauj pastāvēt atsevišķi. Jelgavas pilsētai ir būtiski saglabāt republikas nozīmes pilsētas statusu pilsētvides izaugsmei kā kultūras, izglītības, ražošanas, inovāciju centram. Jelgavas novadam ir būtiski piesaistīt investīcijas tieši lauku teritoriju līdzsvarotai attīstībai. Arī Ozolnieku novada demogrāfiskie rādītāji, ražošanas un ekonomiskās izaugsmes progress apliecina, ka novads spēj augt kā patstāvīga vienība. Šo teritoriju apvienošana nesīs vairāk zaudējumu nekā ieguvumu, kā rezultātā cietīs iedzīvotāju labklājība un teritorijas izaugsmes temps. Aicinu pirms Saeimas balsojuma iedzīvotājiem iestāties par sava novada, savas pilsētas pastāvēšanu atsevišķi!

Iniciatīvas parakstītāji 5'303

Iniciatīvas jaunumi

Ogre kļūs par valstspilsētu21. Apr

Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) komisija pirms Saeimas trešā lasījuma ir konceptuāli atbalstījusi priekšlikumu Ogri iekļaut valstspilsētu sarakstā, ziņo portāls Delfi. Paredzami tāds būs arī plenārsēdes lēmums.

ATR iznākumā Ogre būs valstspilsēta – kā tagad komisija pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikuma ir vienojusies pārdēvēt republikas pilsētas. Ogri pievienot sarakstam ierosināja Jānis Dombrava (NA), kurš jau iepriekš norādīja, ka iepriekšējā reformā Ogrei šis statuss tika liegts politisku iemeslu dēļ, lai gan tā ir gan ekonomiski aktīvāka, gan iedzīvotāju skaita ziņā lielāka par dažu labu esošo no deviņām republikas pilsētām.

VARAM piedāvā, ka valstspilsētas ir Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils.

Par ATR tēmu ir arī virkne ManaBalss autoru ierosinājumu.

Saistībā ar notiekošo reformu platformā ManaBalss atbalstu turpina vākt iniciatīva “JELGAVAS PILSĒTAI, JELGAVAS NOVADAM UN OZOLNIEKU NOVADAM JĀPALIEK ATSEVIŠĶI”, kā arī “APVIENOT RĪGU UN JŪRMALU - PRIEKŠLIKUMS TERITORIĀLAJAI REFORMAI” un “PAR TAUTAS TIESĪBĀM LEMT SAVA NOVADA NĀKOTNI”. Savukārt iniciatīva “APVIENOT GARKALNES UN ĀDAŽU NOVADUS” ir jau iesniegta VARAM.

Avots: Delfi

AUTORS: MANA BALSS

Jelgava tomēr var dabūt "valstspilsētas" statusu08. Apr

Atšķirībā no administratīvi teritoriālās reformas (ATR) sākotnējā piedāvājuma tagad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija par lielajām pilsētām rosina noteikt arī Jelgavu, Ventspili, Valmieru un Jēkabpili, vienlaikus piedāvājot labāk lietot terminu "valstspilsētas".

Likumprojekta izskatīšanas gaitā tikuši virzīti jau trīs dažādi šo pilsētu statusa nosaukumi. Jautājumu, kā tieši nosaukt šīs pilsētas, vēl būs jāskata komisijā un jāizlemj Saeimā.
Sākotnējā piedāvājumā līdzīgu statusu – republikas pilsētas statusu – bija paredzēts piešķirt Daugavpilij, Jūrmalai, Liepājai, Rēzeknei un Rīgai.

Līdz ar to Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ATR likumprojektam galīgajā lasījumā rosina par valstspilsētām noteikt visas deviņas augstāk minētās pilsētas, kam pašlaik ir republikas pilsētas statuss.
Iepriekš otrajā lasījumā plašu opozīcijas kritiku Saeimas debatēs izpelnījās sākotnējais piedāvājums, kas neparedzēja līdzīga statusa saglabāšanu, jo īpaši Jelgavai un Ventspilij. Tagad piedāvājums paredz līdzīga statusa nodrošināšanu arī šīm abām pilsētām.

Ar terminu "valstspilsētas" tiek saprasti visi valsts attīstības plānošanas dokumentos ietvertie valsts nacionālās nozīmes attīstības centri, pauž ministrijas pārstāvji.
Ja vēstīts, ka saskaņā ar aģentūras LETA rīcībā esošo informāciju likumprojektu izskatot trešajā, galīgajā, lasījumā, deputāti tomēr varētu pārskatīt atsevišķus līdzšinējos lēmumus, kas attiecas uz lielajām pilsētām jeb valstspilsētām.

Avots: DELFI

AUTORS: MANA BALSS

Jelgava republikas pilsētas statusu tomēr nesaglabā12. Mar

Valdošās koalīcijas starpā ir sadalījušies viedokļi par Jelgavas un Ventspils pievienošanu republikas pilsētu sarakstam, tomēr iniciatīva par republikas pilsētas statusa saglabāšanu Jelgavai un Ventspilij vairākuma atbalstu nav guvusi.

Attiecīgi administratīvi teritoriālās reformas ietvarā ir paredzēts republikas pilsētas statusu saglabāt tikai piecām pilsētām – Rīgai, Jūrmalai, Daugavpilij, Rēzeknei un Liepājai.

Debatēs par Jelgavas iekļaušanu republikas pilsētu sarakstā Viktors Valainis (ZZS) sacīja, ka šī vienmēr ir bijusi ļoti nozīmīga pilsēta ar plašu ietekmes areālu. "Tā ir industriāla pilsēta un zinātnes centrs, tā ir visas Zemgales dzinējspēks un centrs. Tā ir divas reizes lielāka par Rēzekni," savu viedokli argumentēja V. Valainis.

Portāls "Delfi" jau ir ziņojis, ka Saeimas kuluāros klīst runas, ka likuma trešajā lasījumā jautājums par lielo pilsētu statusu varētu tikt pacelts atkal, sevišķi attiecībā uz Jelgavu, kuras izslēgšanu no republikas pilsētu saraksta sabiedrībai ir grūti izskaidrot.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes jaunākajiem datiem 2019. gada sākumā iedzīvotāju skaits Latvijas lielākajās bija – Rīgā 632 614, Daugavpilī 82 604, Liepājā 68 945, Jelgavā 55 972, Jūrmalā 49 325, Ventspilī 34 377, Rēzeknē 27 820.

Avots: Delfi

AUTORS: MANA BALSS

Iedzīvotāji pieprasa tikt uzklausīti administratīvi teritoriālās reformas procesā02. Mar

Vairākos Latvijas novados aktīvi protestē pret iedzīvotāju pienācīgu neiesaistīšanu administratīvi teritoriālās reformas (ATR) procesā, ziņo virkne Latvijas mediju.

Šīs ziņas sasaucas arī ar ManaBalss platformā nesen publicēto un strauji atbalstu gūstošo iniciatīvu "Jelgavas pilsētai, Jelgavas novadam un Ozolnieku novadam jāpaliek atsevišķi". Trijās dienās to ir parakstījuši vairāk nekā 2300 atbalstītāji.

Strenču novada, Beverīnas novada un Burtnieku novada domju priekšsēdētāji savu iedzīvotāju vārdā ir nosūtījuši uzaicinājumu Saeimas un valdības politiķiem un Valsts prezidenta kancelejai ar uzaicinājumu ierasties uz iedzīvotāju sapulci 4. marta vakarā Strenču novada Kultūras centrā, raksta portāls Delfi.

Savukārt Ikšķile ir kļuvusi par plānošanas centru 5. martā paredzamajai vērienīgajai zemnieku protesta akcijai ar smagās tehnikas iesaisti. Šajā akcijā, kurā zemnieki ar smago tehniku dosies uz Rīgu, paredzēts iesaistīties arī zemniekiem no Talsu, Kandavas, Tukuma, Engures novadu smagās tehnikas vienības. Lai precizētu akcijas dalībnieku skaitu, Ikšķilē tiksies lielākā daļa pašvaldību vadītāju tsk. arī no Pierīgas pašvaldībām.

Ceturtdien, 5. martā, ATR likumprojekts 2. lasījumā tiks skatīts Saeimā.

Avots: Delfi

AUTORS: MANA BALSS