Ja esi parakstījis vairākas līdzīgas ManaBalss.lv autoru iniciatīvas par Covid-19 regulējumiem, tad Tu šo ziņu e-pastā vari saņemt vairākkārt. Atvainojamies par sagādāto neērtību un lūdzam Tavu sapratni – šī nav "nospamošana", bet gan mēģinājums turēt Tevi lietas kursā par Tevis parakstītās iniciatīvas tēmu. Lai novērstu šādu ziņu dublēšanos vienam adresātam, ir nepieciešams programmēšanas darbs, ko pašlaik nevaram atļauties. Solām pie pirmās iespējas to paveikt. No 1. marta, kad Latvijā būs beigusies Covid-19 ārkārtējā situācija, līdz 1. aprīlim daļai nodarbināto tiks atcelta prasība par Covid-19 potes vai pārslimošanas sertifikātu, bet tā saglabājas ārstniecības iestādēs, sociālajā aprūpē un izglītības jomā strādājošajiem, kā arī virknei pakalpojumu sniedzēju, kas nonāk kontaktā ar citiem cilvēkiem. Tāpat darba devējam pašam būs tiesības noteikt amatus, kuros varēs pieprasīt Covid-19 sertifikātu, ziņo LSM. Tas izriet no otrdien, 15. februārī, Ministru kabinetā izlemtā. Kā skaidroja Veselības ministrijā, prasība pēc sertifikāta saglabāta tur, kur darbs saistīts ar ciešu kontaktu ar cilvēkiem, kura dēļ iespējami nopietni Covid-19 uzliesmojumi, kā arī vadoties no apsvērumiem, ka šie darbinieki nodrošina sabiedrībai būtiskus pakalpojumus, kuru nepārtrauktība ir nozīmīga sabiedrības veselībai vai drošībai. Proti, par šādu darbu veicējiem uzskata ārstniecības iestāžu darbiniekus, kas ikdienā strādā ciešā kontaktā ar pacientiem un ir pakļauti augstam inficēšanās riskam ar Covid-19, tādējādi ir augsts risks šo cilvēku veselībai un ir pat risks nomirt no Covid-19. Grozījumu autori arī skaidroja, ka ir būtiski novērst šo darbinieku smagus saslimšanas gadījumus, kā rezultātā šie darbinieki ilgstoši ir darba nespējīgi un rodas risks viņu veikto funkciju nepārtrauktībai. Ministrijas ieskatā, tāda pati situācija ir darbiniekiem, kas ir tieši iesaistīti ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu saņēmēju aprūpē, kā arī ieslodzījuma vietu amatpersonām. Arī izglītības iestāžu un bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju darbinieki, kas strādā ciešā kontaktā ar bērniem, ir pakļauti augstam inficēšanās riskam ar SARS-CoV-2, tādēļ ir svarīgi novērst smagu risku šo darbinieku veselībai, kā arī novērst risku, ka šie darbinieki, saslimstot ar smagu slimības formu, ilgstoši nevar veikt savus darba pienākumus un tādējādi tiek kavēts izglītības process. Nosacījumi paredz, darba devējam būs tiesības noteikt darbus, kas ir jāsniedz epidemioloģiski drošā vidē un/vai kuru veikšanas laikā pastāv paaugstināta iespēja inficēties, atrodoties tiešā saskarsmē un kontaktējoties ar lielu skaitu personu, kuru veselības stāvoklis nav zināms, vai darbinieku klātienes darba pienākumi ir kritiski svarīgi sabiedrībai, kā arī uzņēmuma vai iestādes darbības nepārtrauktības nodrošināšanai. Tāpēc darba devēji varēs noteikt konkrētus darbiniekus, kuriem pienākumu veikšanai klātienē ir nepieciešams pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikāts. Tāpat epidemioloģiskās drošības nolūkā darba devējs var noteikt arī darbiniekus, kuriem nepieciešams veikt Covid-19 rutīnas skrīninga testu, tai skaitā gadījumos, ja darba apstākļu dēļ darbinieks neievēro mājas karantīnu un ir nepieciešams veikt rutīnas skrīninga paštestu katru reizi pirms darba uzsākšanas. Šādos gadījumos testa veikšanu apmaksā darba devējs. Avots: LSM _______________________________________ Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu. Tavai balsij ir nozīme!
Darba devējiem būs tiesības noteikt sertifikātu nepieciešamību15. Feb (2022)
Pārstāvis: Kārlis BeļēvičsPublicēta: 23. Nov (2021)LAI BŪVNIECĪBAS TEHNIKAS OPERATORI VAR OBJEKTOS STRĀDĀT BEZ SADARBSPĒJĪGA SERTIFIKĀTA
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā
Pēc 15. decembra privātajā sektorā visiem ir jābūt ar sadarbspējīgiem sertifikātiem. Izņēmums ir tikai attālināta darba gadījumos. Līdz ar šo esam nonākuši situācijā, ka būvniecības objektos drīz nebūs pietiekami daudz smagās tehnikas operatoru. Iznākumā kavēsies būvniecības termiņi, un celsies izmaksas. Jāpiebilst, ka pieredzējuši operatori ir zelta vērtē. Tāpēc aicinu noteikt atvieglojumus tieši būvniecības nozarē strādājošajiem, lai tie, kas strādā ar ekskavatoru, buldozeru, universālo, frontālo, ceļa ruļļu un ieklājēju tipu tehniku, varētu strādāt bez sadarbspējīgajiem sertifikātiem. Vēršu uzmanību, ka šo cilvēku darbu var salīdzināt ar darbu mājās. Atšķirība ir vien tā, ka viņi visu dienu sēž savā tehnikā, nevis pie datora.
Tāpēc lūdzu Saeimas deputātus veikt nepieciešamos grozījumus likumos, lai būvniecības tehnikas operatori varētu strādāt bez sadarbspējīgiem sertifikātiem. Valstij ar atsevišķām sabiedrības grupām ir jāpanāk kompromiss. Jo acīmredzami variants, ka viena puse pasaka, un otra puse bez ierunām tā arī izdara, nedarbojas. No personīgās pieredzes varu teikt, ka operators objektos visu dienu sēž savā tehnikā. Ja ir pusdienu pauze, tad viņi ēd savā tehnikā, retos gadījumos – celtnieku vagoniņos. Saprotot, ka ir jaunie ierobežojumi, šie cilvēki, protams, nevarēs ieturēt maltīti ar citiem. Būvdarbu tehnikas operatoriem ikdienā saskare ar darba kolēģiem ir minimāla. Vienīgā tāda iespēja ir no rītiem un vakaros, un arī no tā var izvairīties. Var ieturēt distanci starp vakcinētajiem un nevakcinētajiem. Darba vadītāja pienākums būtu, lai jaunie ierobežojumi un atvieglojumi tiek pildīti atbilstīgi, ievērojot epidemioloģiskos ierobežojumus. Uzskatu, ka var neuzlikt par pienākumu būt ar sadarbspējīgu sertifikātu, ja cilvēks strādā vietā, kur ir nebūtisks risks nonākt kontaktā ar citiem cilvēkiem, paturot pienākumu ievērot ierobežojumus.
Lielākais ieguvums no šādas kārtības būs tajā, ka cilvēki nezaudēs darbu, netiks iegrūsti nabadzībā, un uzņēmējiem būs mierīga sirds, kas plānotie darbi ies uz priekšu arī nākotnē. Ja no darba aizies daļa operatoru, tad sekas būs pamatīgas. Termiņi, iekšējas problēmas objektos, izcenojumi, darbinieki no citām valstīm, un vienai grupai – bezdarbs un negatīvas emocijas pret valsti. Būtībā viena problēma radīs daudzas problēmas, kas pakārtoti aizies ķēdes reakcijā.
Iniciatīvas jaunumi
Ja esi parakstījis vairākas līdzīgas ManaBalss.lv autoru iniciatīvas par Covid-19 regulējumiem, tad Tu šo ziņu e-pastā vari saņemt vairākkārt. Atvainojamies par sagādāto neērtību un lūdzam Tavu sapratni – šī nav "nospamošana", bet gan mēģinājums turēt Tevi lietas kursā par Tevis parakstītās iniciatīvas tēmu. Lai novērstu šādu ziņu dublēšanos vienam adresātam, ir nepieciešams programmēšanas darbs, ko pašlaik nevaram atļauties. Solām pie pirmās iespējas to paveikt. Valsts prezidenta atbalstītie Veselības ministrijas priekšlikumi ar Covid-19 saistīto ierobežojumu pakāpeniskai atcelšanai ir salīdzinoši atturīgi. Tā var secināt no LSM ziņotā, ka no nākamās nedēļas varētu mīkstināt ierobežojumus skolās, bet plašākai sabiedrībai jāgaida līdz martam. "Skolās faktiski visi cilvēki, kas varēja saslimt ar omikronu, – viņiem šis risks jau būs bijis. Tas būs jau aiz muguras. Līdz ar to viena lieta, ko potenciāli varētu darīt jau no nākamās nedēļas, mēs varētu sūtīt pašizolācijā tikai tos, kam ir pozitīvi testi," LSM citē Veselības ministru Danielu Pavļutu (A/P). Martā varētu būt gaidāmi būtiski atvieglojumi plašākai sabiedrībai, bet konkrētas nianses vēl tiek apspriestas valdībā. Tikmēr Delfi ziņo, ka Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) jau iestājas par Covid-19 ierobežojumu atcelšanu un "zaļo" sertifikātu darbības apturēšanu. Arī labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP) pirmdien, 7. februārī, mikroblogošanas vietnē "Twitter" pavēstīja, ka ir pienācis laiks atcelt vakcinācijas pienākumu darbiniekiem privātajā sektorā. Veselības ministrs savukārt komentē, ka "ir nepieciešams sertifikātu sistēmu turpināt tur, kur tam ir epidemioloģiska jēga – tur, kur tas pasargā cilvēkus. Mēs katrā ziņā uzstāsim uz to, ka sertifikātu sistēma nav automātiski atceļama. Par niansēm varam diskutēt, kurās vidēs, cik lielā mērā. Pēc omikrona viļņa noteikti varētu lemt citādāk," D. Pavļutu citē LSM. Balsojums par ierobežojumu mazināšanu valdībā varētu būt nākamnedēļ, lai komersanti un iedzīvotāji varētu sagatavoties gaidāmajām pārmaiņām. Tikmēr Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdē pirmdien, 7. februārī, uzņēmējiem un lielāko uzņēmējus pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem tika prezentēta EM sagatavotā stratēģija izejai no ārkārtējās situācijas. EM sagatavotais priekšlikums paredz vēlākais no šā gada 1. marta atcelt darba laika ierobežojumus, platību ierobežojumus – noteiktos kvadrātmetrus uz vienu apmeklētāju vai personu skaitu ēdināšanas vietās pie galdiņa, distances noteikšanu starp darba vietām pakalpojumu sniegšanas vietās, pulcēšanās ierobežojumus, kā arī speciālo regulējumu, nodalot bērnu plūsmas publiskos pasākumos, veicot apmeklētāju reģistrāciju. EM rosina darba devējiem dot plašākas rīcības pilnvaras – individuāli izvērtēt riskus un ieviest konkrētus pasākumus to mazināšanai, raksta Delfi. Ministrija arī piedāvā noteikt horizontālus vispārējos epidemioloģiskos drošības principus visu nozaru darbībai, ļaujot darboties visiem uzņēmējiem, tajā skatā šobrīd aizliegto pakalpojumu sniedzējiem un dažādu pasākumu (korporatīvie, publiskie, komandas saliedēšanas) organizatoriem, atteikties no nozaru pārregulācijas un vienlaikus iekļaujoties "Baltijas burbulī". EM ieskatā, publiskās vietās iekštelpās un ārtelpās pagaidām saglabājama būtu prasība lietot medicīniskās maskas vai FFP2 respiratorus. Savukārt no 1. maija, ja vien nav vērojams būtisks Covid-19 saslimstības pieaugums un slimnīcu pārslodze, atceļams būtu arī ierobežojums lielu publisku pasākumu rīkošanai un sejas masku valkāšanai publiskās vietās. Vienlaikus ministrija rosina atteikties no Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamības gan klātienes darba nodrošināšanā, gan saimniecisko pakalpojumu sniegšanā un saņemšanā. Sertifikāta prasība pagaidām būtu saglabājama organizētas vai privātas pulcēšanās gadījumos virs 1000 personām, kā arī publiskos pasākumos virs 1000 apmeklētājiem. Savukārt attiecībā uz darbu klātienē tā varētu būt darba devēja izvēle. Pēc EM paustā, uzņēmēji Tautsaimniecības padomē atzinīgi novērtēja valsts iepriekš ieviestos nosacījumus drošākai ikdienai, īpaši uzsverot noteikumu gan darbam klātienē, gan pakalpojumu saņemšanai nepieciešamo vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, kas nodrošināja gan drošākus apstākļus darbiniekiem un pakalpojumu saņēmējiem, gan veicināja darbinieku vakcināciju, kuru var novērtēt tikai tagad. "Pieaugot Covid-19 saslimstībai, šobrīd redzams, ka vakcinētie darbinieki slimo mazāk un vieglāk, un darbā atgriežas ātrāk, neatstājot kritisku ietekmi uz uzņēmējdarbības veikšanu. Vienlaikus uzņēmēju organizācijas uzsvēra, ka šobrīd sertifikātu prasība sevi izsmēlusi – ne tikai ņemot vērā regulējuma atšķirības ar kaimiņvalstīm, kas mazina Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, bet arī faktu, ka nozarēs arvien vairāk parādās nelegālā nodarbinātība, kas rada nevienlīdzīgu konkurenci valsts iekšienē," informēja ministrijā. Avots: LSM; Delfi _______________________________________
Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu. Tavai balsij ir nozīme!
Ministru kabinetā pieaug spiediens atcelt Covid-19 sertifikātu sistēmu07. Feb (2022)
Lūgums no ManaBalss komandas:
Ja esi parakstījis vairākas līdzīgas ManaBalss.lv autoru iniciatīvas par Covid-19 regulējumu tēmu, Tu šo ziņu e-pastā vari saņemt vairākkārt. Atvainojamies par sagādāto neērtību un lūdzam Tavu sapratni – šī nav "nospamošana", bet gan mēģinājums turēt Tevi lietas kursā par Tevis parakstītās iniciatīvas tēmu. Lai novērstu šādu ziņu dublēšanos vienam adresātam, ir nepieciešams programmēšanas darbs, ko pašlaik nevaram atļauties. Solām pie pirmās iespējas to paveikt. Ko citu valstu pieredze liecina par iespēju atļaut strādāt nevakcinētajiem, nepasliktinot epidemioloģisko situāciju? – Par šādu Latvijas sabiedrībai un lēmumu pieņēmējiem ļoti aktuālu tēmu NRA portālā ir publicēti ekonomista un uzņēmēja Jāņa Ošleja divi viedokļa raksti. Iniciatīvas atbalstītāju ērtībai pārpublicējam tos šeit kopā un pilnībā.
Šobrīd Latvijā spēkā esošais aizliegums nevakcinētajiem strādāt un mācīties ir nepareiza un neētiska pieeja sabiedrības veselībai, kas ir atceļama, tā vietā kovida risku līdzvērtīgi vai pat vairāk samazinot ar citās valstīs jau pārbaudītiem un lietotiem preventīviem pasākumiem, kuri ļauj strādāt. Ikdienā es vadu starptautisku uzņēmumu, un manos pienākumos ietilpst pārzināt kovida likumdošanu vairāk nekā divdesmit valstīs no Zviedrijas līdz Dienvidāfrikai un no Indijas līdz ASV. Mans darbs arī prasa komandējumus, kas man dod iespēju salīdzināt un izjust dažādas pieejas kovida pārvarēšanai, tāpēc zinu, ka, ieturot biznesa vakariņas Stokholmas restorānā vai kopā ar klientiem dziedot līdzi roka balādēm pārpildītā Tenesī štata galvaspilsētas Nešvilas mūzikas klubā, ne QR kods, ne masku lietošana netiek prasīta. Zinot, ka vienlaikus daudzās citās valstīs, arī Latvijā, klubi ir slēgti un pat ieejai milzīgā, pustukšā, lieliski ventilētā noliktavas tipa veikalā vajag vakcinācijas sertifikātu, neviļus nāk prātā jautājums: ko Zviedrija dara, kā panāk zemāku mirstību nekā Latvijā? Vai kļūdās Tenesī štata (2021. gada decembrī vakcinēti 53% iedzīvotāju) likumdevējs, kas ir aizliedzis valsts un privātajām iestādēm pat jautāt vakcinācijas statusu, lai nekādā gadījumā nepārkāptu pilsoņu tiesības pašiem izlemt, kā ārstēt vai pasargāt savu ķermeni, vai Saeima un Latvijas tiesas, kas noteikušas, ka Latvijā bez vakcinācijas sertifikāta nevari būt pat ne likumdevējs? Es saprotu nepieciešamību kontrolēt vīrusa izplatību – ja vien iespējams novērst tūkstošiem nāvju, tas ir jādara ar visiem spēkiem. Visās pasaules valstīs, arī Zviedrijā un Tenesī pavalstī, vakcinācija ir galvenā metode cīņai ar kovidu. Esmu vakcinēts. Vadu eksportā strādājošu uzņēmumu, kuru pārāk neapgrūtina esošie noteikumi – ārzemēs var strādāt arī bez vakcinācijas sertifikāta. Tomēr šo rakstu es izlēmu uzrakstīt, jo jutu, ka tiek pārkāpta svarīga sarkanā līnija. Indivīdu tiesību ievērošanā katram ir savas sarkanās līnijas. Pazīstamā domātāja Agnese Irbe dziļi uzrunājošā video, kas būtu jāredz katram, nepieņemamu sabiedrības šķirošanu un savu sarkano līniju redz, ejot gar mazajiem Pārdaugavas veikaliem, uz kuriem izstumti ir vakcīnskeptiskie. Man sarkanā līnija ir vakcīnskeptiķu atlaišana no darba. Darbs, iespēja pelnīt un apgādāt savu ģimeni man ir fundamentālas cilvēka tiesības. Vai tiešām mēs Latvijā esam izmēģinājuši visas citas iespējas ierobežot pandēmiju, kuras tomēr ļautu strādāt? Mēs nedrīkstam aizmirst, ka visi, neatkarīgi no pārliecības un domāšanas veida, esam cilvēki. Mūsu kā sabiedrības uzdevums ir nodrošināt kopējo sabiedrības veselību, neiznīcinot tos, kas neiekļaujas. Vai esam apsvēruši, kas notiks ar bez iztikas palikušo cilvēku ģimenēm? Labi, es saprotu, ka ir pieejami bezdarbnieku pabalsti – dažus mēnešus. Bet pēc tam? Vai mēs kā sabiedrība visu laiku maksāsim bezdarbnieka pabalstus par nestrādāšanu? Vai atlaisto vietā importēsim vakcinētus darbiniekus no citām valstīm? Vai ieteikums tiem, kuri nepiekrīt vakcinēties, ir pārcelties uz populārajām emigrācijas valstīm Zviedriju vai Angliju, kur vakcinācijas sertifikāts strādājošajiem netiek prasīts? Kādi būs mūsu valsts izdevumi, zaudējot speciālistus un reizē ar viņiem zaudējot nodokļu ieņēmumus? Reizē ar samazinātiem nodokļu ieņēmumiem par cik samazināsies medicīnai pieejamais finansējums? Cik nāvju nākotnē nesīs mazāks finansējums mediķiem? Vai nebūs tā, ka, zaudējot līdzekļus medicīnai un labākam dzīves līmenim nākotnē, mēs zaudēsim vairāk nekā šobrīd varbūt iegūstam, uz laiku atliekot saslimšanu ar kovidu – īpaši atceroties, ka kovids kļūst endēmisks un nav izskaužams. Tātad mēs nevis novēršam, bet atliekam saslimšanas. Vai atlaišana no darba ir samērīga cena par saslimšanas atlikšanu? Es arī saprotu valdību, saprotu, ka nevaram atvēlēt daudz vairāk par 1200 intensīvās terapijas gultām kovida pacientiem, tāpēc valdība sagādāja vakcīnas visiem, tā cerot novērst pārslodzi medicīnas sistēmā. Kad vakcinācijas process nenotika pietiekami strauji, valdība noteica prasību pēc obligātās vakcinēšanās visiem strādājošajiem, cerot, ka cilvēki, spiesti izvēlēties starp darba zaudēšanu vai vakcināciju, ies sapotēties, jo kas gan ir viens dūriens pret zaudētu iztiku, un gan jau papildu aizliegums apmeklēt lielveikalus uzlabos viņu morālo stāju. Novembrī parasti bezdarbnieku skaits nemainās, bet šogad tas pieauga uzreiz par 4,1 tūkstoti. Turklāt dati rāda, ka decembrī bezdarbnieku rindas papildina vēl tūkstoši jaunu bezdarbnieku. Tātad cilvēki izvēlas labāk zaudēt darbu nekā vakcinēties. Skolas, kur vakcinēšanās pienākums tika noteikts jau agrāk, ir pametuši septiņi simti pedagogu, radot būtiskas problēmas skolēnu apmācībā, kas atstās sekas uz visu skolēnu mūžu. Skolas mēģina risināt pedagogu iztrūkumu, prasot skolotājiem strādāt virsstundas vai ievietojot sludinājumus, ka meklē ķīmijas skolotāju: var bez atbilstīgas izglītības, bet ar vakcinācijas sertifikātu. Kādu izglītību saņems mūsu bērni, un kāda būs viņu konkurētspēja nākotnes sabiedrībā? Valdības cietā pieeja kombinācijā ar smago kovida rudens vilni motivēja daudzus svārstīgos vakcinēties. Tomēr nu atlikuši ir spītīgākie, un redzams, ka vakcinācijas temps ir kļuvis ļoti lēns. Ekonomikas ministrijas dati liecina, ka līdz 12. decembrim Latvijas uzņēmumos strādāja līdz 60’000 nevakcinēto. 60’000 ir aptuveni seši procenti no strādājošajiem un trīs procenti no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Cik lielu epidemioloģisko apdraudējumu radītu atļauja viņiem atgriezties darbā? Cik liela vakcinācijas aptvere ir pietiekama, cik bīstama ir epidemioloģiskā situācija, un kādi ierobežojumi nepieciešami – atbildes uz šiem jautājumiem sniedz epidemioloģiskā modelēšana. Valdībai gan, cik jaušams no publiskiem komentāriem, nav pašai sava epidemioloģiskā modeļa, kas ļautu izvērtēt riskus. Tā vietā valdība izmanto šogad darba gaitas sākušā ierēdņa Ņikitas Trojanska un Latvijas Universitātes fizikas doktorantūras studenta Aigara Langina no darba brīvajā laikā izstrādāto modeli, kurš, kā intervijā žurnālam "Ir" teica Ņikita Trojanskis, "nav domāts prognozēšanai, bet tikai dažādu scenāriju salīdzināšanai". Tieši Trojanska/Langina modeļa paredzētā milzu mirstība pamudināja valdību gan ierosināt mājsēdi 2021. gada rudenī, gan būtiski pastiprināt epidemioloģiskos noteikumus, tajā skaitā liegt strādāt bez vakcinācijas sertifikāta. Modelis biedējoši paredzēja: ja neko nemainīs esošajā kovida savaldīšanas politikā, inficēto skaits pārsniegs 5000 uz miljonu, līdz ar to arī pārslogojot slimnīcas ar 6099 vienlaikus slimojošajiem. Pamatojoties uz šiem datiem, tika arī lūgta palīdzība Zviedrijai tur neizmantoto ventilatoru piegādē un veidotas jaunas pagaidu gultasvietas slimnīcās. Ne visi bija pārliecināti par modeļa pareizību. Valdības sēdē, kur tika lemts par mājsēdes ieviešanu, finanšu ministrs Jānis Reirs jautāja Trojanskim: "Jūs mums zīmējat divreiz bēdīgāku situāciju nekā jebkurā Eiropas valstī pie smagākajām saslimšanām," saņemot pretī neticamu atbildi, ka Latvijā ir visnekontrolētākā situācija starp visām (!) valstīm. Tomēr ministram Reiram bija taisnība. Nevienā valstī nekad saslimstība nav pārsniegusi 2000 saslimušo uz miljonu. Turklāt Latvijā tajā laikā jau bija spēkā gana daudz ierobežojošu un bremzējošu pasākumu; puse iedzīvotāju bija vakcinēti, daudzi pārslimojuši. Tāpēc jautājums drīzāk ir: kāpēc pašiem modeļa autoriem 5000 saslimušo uz miljonu nelikās ļoti savāds rezultāts? Latvijas kaimiņiem Igaunijai un Lietuvai rudenī bija līdzīga, tikai nedaudz augstāka, vakcinācijas aptvere un līdzīgi ierobežojumi, bet mūsu kaimiņi nenoteica mājsēdi. Rezultāts – praktiski identiska vīrusa izplatības līkne, saslimstībai nepārsniedzot 1300 saslimušo uz miljonu nevienā no šīm valstīm. 22. decembra raidījumā "Kas notiek Latvijā?", atbildot uz pārmetumu, ka Igaunijā vīrusa izplatība apstājās līdzīgā līmenī bez mājsēdes un bija identiska Latvijai, Ņikita Trojanskis paskaidroja, ka Igaunijā un Latvijā esot ļoti atšķirīgi vīrusa izplatības faktori, tāpēc bez mājsēdes Latvijā būtu bijis tieši tā, kā paredzēja viņa modelis, – citiem vārdiem sakot, saslimstība būtu bijusi neticamas četras reizes lielāka. Mans kā uzņēmuma vadītāja darbs ir paredzēt izmaiņas tirgos, tāpēc vēroju un lietoju epidemioloģiskos modeļus, salīdzinu, cik labi piepildās to prognozes. Ļoti precīzi kovida izplatību paredz 2013. gada Nobela prēmijas laureāta, Stenforda universitātes profesora Maikla Levita kovida izplatības modelis, kas ir ikvienam brīvi pieejams lejuplādei internetā. Tajā veikta Latvijas prognoze, balstoties uz vīrusa izplatības dinamiku no vasaras līdz 20. oktobrim, tieši līdz mājsēdes sākšanās brīdim. Tas lēš, ka, ja neko nemainītu vīrusa ierobežošanas politikā (proti, bez mājsēdes), saslimstība maksimumu sasniegtu novembra vidū un būtu aptuveni 1500 gadījumu uz miljonu iedzīvotāju. Latvijā bija ap 1300 gadījumu uz miljonu, un saslimstība pīķi sasniedza nedēļu agrāk. Profesora Levita modelis neaprēķināja iespējamo saslimušo skaitu mājsēdes gadījumā, jo tas matemātiski balstās uz pagātnes datiem. Trojanska/Langina modelis veica aprēķinus arī īpaši mājsēdei un – atkal masīvi kļūdījās, paredzot 2000 saslimšanu dienā, ja tiks ieviesta mājsēde. Kāpēc tik milzīga atšķirība starp Trojanska prognozi – 5000 saslimšanu uz miljonu – un profesora Levita 1500 saslimšanu uz miljonu? Un kāpēc Levita modelis ir precīzs visdažādākajās valstīs? Savas studijas es sāku statistikas specialitātē, kur ātri apguvu, ka viegli pieļaujama matemātiskā kļūda ir izdarīt ekstrapolētus secinājumus no neprecīziem sākotnējiem datiem. Lidmašīna, kas ceļā no Rīgas uz Ņujorku sākumpunktā nosaka kursu nepareizi tikai par vienu grādu, aizlidos uz Ameriku 1100 km attālumā no galamērķa. Trojanska/Longina modeļa formulās tiek ievadīti izejas dati, kas balstās uz SPKC, RSU epidemiologu, Krīzes medicīnas centra un NMPD aptauju. Tad no šiem pieņēmumiem tiek ekstrapolēta eksponenciāla saslimstības trajektorija. Līdzīgi kā piemērā ar lidmašīnu, ja vien jaunais vīrusa celms uzvedas kaut nedaudz atšķirīgi no pieņemtā, atšķirība gala rezultātā būs milzīga – un tā nu Trojanska/Langina prognozētā saslimstība divas reizes pārsniedza jebkur citur pasaulē vēroto un bija četras reizes lielāka par Baltijas valstīs rudenī realitātē vēroto. Kāpēc Nobela prēmijas laureāta Levita modelis saslimstību paredz tik precīzi un pareizi? Tāpēc, ka modelis nemēģina noteikt mainīgos un katra tā iespaidu uz kopējo saslimstību un tad ekstrapolēt, kas notiks, bet vienkārši matemātiski analizē konkrētā celma izaugsmes trajektoriju konkrētajā vietā, kāda tā ir. Levits, vērojot vīrusa izplatību Hubei provincē pašā krīzes sākumā un arī daudzkārt pēc tam, pamanīja, ka vīrusa izplatības pieauguma temps vienmērīgi krītas ar sešu dienu soli. Var teikt, ka vīrusa izplatības trajektorija atgādina izšautu lodi – tās paātrinājums sākotnēji ir visstraujākais un tad pakāpeniski zūd, līdz lode apstājas. Matemātiski šādu vienādojumu apraksta Gomperca funkcija. Novērojot vīrusa izplatības datus, Levita modelis iegūst tieši konkrētajai valstij un vīrusa celmam raksturīgo pašsabrukšanas komponentes trajektoriju. Rezultātā izdodas precīzi paredzēt vīrusa izplatības maksimumu. Trojanska/Langina modelī vīrusa izplatība aug, līdz modeļa pieņēmumu noteikts skaits cilvēku iegūst imunitāti; tad vīrusa izplatības pieaugums apstājas. Modelis paredz sabiedrību ar vienmērīgu savstarpējo kontaktu izplatību un nestratificē pēc vecuma un uzvedības. Tomēr sabiedrībā ir pļāpas un klusētāji, tusētāji un vientuļnieki, respektīvi, sabiedrībā ir daži cilvēki, kas kontaktējas ar citiem daudz vairāk, tāpēc saslimst pirmie un kļūst par vīrusa superizplatītājiem, ātri aiznesot vīrusu visiem un radot izplatības vilni. Vienlaikus ar saslimšanu superizplatītāji pirmie iegūst imunitāti un nu vairs vīrusu neizplata. Aplipināšanas tempa pieaugums sāk kristies līdz strauji sabrūk. Arī 2020. gada oktobrī – brīdī, kad kovida vīruss Latvijā strauji turpināja izplatīties – saslimšanas gadījumu skaits kāpa un avīzes pārpildīja apokalipses brīdinājumi – sabrukumu vēstošā dinamika jau bija uzsākusi savu pašslāpējošo darbu. Tāpēc Levita modelis precīzi paredzēja izplatības maksimumu novembra vidū. Trojanska modelī nav šādas komponentes, tāpēc modeļa līdzautors Aigars Langins vēl 27. oktobrī tvītoja, ka eksponenciālā izaugsmes prognoze piepildās jau 14 nedēļu pēc kārtas "aprēķinu kļūdas ietvaros", neredzot, ka vīrusa izplatība jau ir iekšēji sagrauzta, un tās izaugsmei atlikušas vien divas nedēļas. Arī šobrīd, tuvojoties jaunajam omikrona vilnim, Trojanskis 2021. gada 5. janvāra tvītā, balstoties uz savu modeli, prognozē 4000 hospitalizētu kovida slimnieku optimistiskajā scenārijā un 6000 bāzes scenārijā, tāpēc prasa ilgstošu kontaktu samazinājumu vismaz līdz martam. Vienlaikus Trojanskis arī iesaka visu senioru piespiedu obligāto vakcināciju, it kā mūsu vecāki nebūtu viedi, dzīves pieredzējuši cilvēki ar savu gribu un tiesībām pār savu ķermeni. Šobrīd, Padomju Savienības sabrukuma 30. gadadienā, ir vēl jo skaidrāk jāapzinās, ka daudzas teorijas ir ļoti pārliecinošas uz papīra, bet realitātē masīvi kļūdainas. Tāpēc mēs nedrīkstam aizmirst, ka indivīda tiesībām domāt pašam kā pretsvaram valsts ierēdņu grandiozajām idejām ir ļoti svarīga nozīme. Kovida vīruss ar mums būs vēl ilgi. Tāpēc, plānojot nākotni, Latvijas valdībai un žurnālistiem ir jāatceras, ka vīrusa nākotnes uzvedību, balstoties uz grūti novērtējamiem parametriem, ir ārkārtīgi grūti modelēt, īpaši cilvēkiem bez ilgstošas pieredzes. Labā ziņa ir, ka, izmantojot Levita izstrādāto Gomperca pieeju un nemodelējot, bet vienkārši novērojot vīrusa izplatību, var precīzi paredzēt vīrusa trajektoriju un droši novērtēt risku slimnīcu pārslodzei. Latvijai prognozes būtu jāveido tikai galvenajam ierobežojošajam mainīgajam kovida ārstēšanā – intensīvās terapijas palātu noslodzei ar kovida slimniekiem visās Latvijas slimnīcās, radot vienu publisku reģistru visām slimnīcām, līdzīgi, kā to jau kopš krīzes sākuma dara Zviedrija. Jāpiebilst, ka visprecīzāko prognozi Levita modelis sniedz, sekojot intensīvās terapijas palātās ievietoto, mirušo un slimnīcās ievietoto skaitam, jo šie dati ir augstākas kvalitātes par pozitīvo testu skaitu. Pēc straujā rudens pieauguma vakcinācijas aptvere šobrīd Latvijā ir ļoti līdzīga Lietuvai, tikai par 5% mazāka nekā Zviedrijā un par 5% lielāka nekā Igaunijā. Ņemot vērā, ka kaimiņvalstis ar līdzīgu vakcinācijas aptveri nepiedzīvoja slimnīcu pārplūdi rudens vilnī, Latvijai ir nosvērtāk jāskatās uz pieejamajām politikas izvēlēm. Ja Igaunijā ar mazāku vakcinācijas aptveri nevakcinētie drīkst strādāt, ir grūti redzēt iemeslu, kādēļ Latvijā darbs būtu jāaizliedz. Igaunija arī neplāno vēl vienu mājsēdi, kā teica Igaunijas valdības konsultatīvās zinātniskās padomes vadītāja un infektoloģe Irja Lutsāra, komentējot Latvijas rudens mājsēdi. "Ja cilvēkiem vienkārši liek palikt savās mājās, tas mazliet aizkavēs inficēšanās tempus, bet, ierobežojumiem kļūstot mazākiem, ja vīruss nekur vēl nebūs pazudis, tas atnāks atpakaļ," viņa sacīja, piebilstot – "ierobežojumi nevienu nepadarīs imūnāku", kā arī uzsvēra, ka atslēga kovida krīzes pārvarēšanai ir vakcinācija, nevis mājsēde. Valdības politika nemainīgi grib panākt vakcinācijas aptveri 75% apmērā visiem un 80% senioriem. Mērķis ir labs, bet ļoti grūti sasniedzams. Kā redzams, daļa cilvēku nevakcinējas, pat ja zaudē darbu, bet pensionāru piespiešanai nav ne ētiska pamata, ne metodes, ja vien nevēlamies apgādāt ar ādas jakām un pistolēm ātrās palīdzības brigādes. Tāpēc jāatrod veidi pasargāt sabiedrību citos veidos un jāatceļ prasība pēc obligātās vakcinācijas strādājošajiem. Kā rīkoties tālāk? Pirmkārt, izveidot kovida pārvarēšanas pieeju, kas ir ilgtermiņā uzturama. Otrkārt, mazināt saslimstību, pirms cilvēki nonāk slimnīcās. Ilgtspējīga kovida politika Valdībai vajadzētu ieklausīties sabiedrības, savu partneru – Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas – kopīgā uzstādījumā, kas tika prezentēts pēdējā notikušajā Stratēģiskās vadības grupas sanāksmē 2021. gada 2. septembrī. Valdības partneri ieteica mainīt paradigmu cīņai ar kovidu:
Zinātnieku, tautsaimnieku un arodbiedrību vadības iesniegtie priekšlikumi tautsaimniecības turpinātībai bija: 1. Brīvprātība Nodrošināt vakcinācijas brīvprātības principa ievērošanu un revakcinācijas iespēju tiem, kas to vēlas. Vakcinācijas vai revakcinācijas nepieciešamību un drošību balstīt valsts apmaksātas antivielu noteikšanas rezultātos. 2. Dialogs Krīzi var veiksmīgi pārvarēt, kopīgi sabalansējot sabiedrības, indivīda un tautsaimniecības vajadzības un pieņemot kopīgus un izsvērtus lēmumus. 3. Ekonomiskās aktivitātes stimulēšana Līdzvērtīga dalība vakcinētajiem/pārslimojušajiem, personām ar antivielām un negatīviem testiem. 4. Elastīgums Nodrošināt nepieciešamo tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu, ka publiskais un privātais sektors var pilnvērtīgi turpināt saimniecisko darbību; ļaut darba devējiem elastīgi organizēt nodarbinātību. 5. Informācija Nodrošināt, ka ikdienas informācija par C19 izplatību Latvijā satur datus par vakcinēto, pārslimojušo, kā arī nevakcinēto attiecību inficēto, saslimušo, hospitalizēto un mirušo vidū. 6. Riska līmeņa sliekšņi Epidemioloģiskā riska pakāpes noteikšanu balstīt hospitalizēto C19 slimnieku skaitā. Šobrīd noteiktais slieksnis – 200/100 000 iedzīvotāju – ir par zemu D+ scenārija ieviešanai. 7. Sabiedrības šķelšanās Mazināt sabiedrības šķelšanos, polarizāciju, radikalizāciju, kā arī segregācijas riskus skolās, nodrošinot mācības klātienē. 8. Veselības aprūpes sistēmas kapacitāte Turpināt iesāktās aktivitātes veselības aprūpes sistēmas kapacitātes celšanai gadījumā, ja/kad pieaug ar C19 hospitalizēto skaits. 9. Ģimenes ārstu loma Stiprināt ģimenes ārstu līdzdalību vakcinācijas procesā, vairojot sabiedrības uzticību vakcinācijai un pakalpojuma pieejamībai. 2021. gada 2. septembrī Stratēģiskās vadības grupas sēdē premjerministrs K. Kariņš kopumā neiebilda nostādnēm. Premjerministra iebildes raisīja vien plāns atļaut ar negatīvu kovida testu iet uz darbu vai apmeklēt pasākumus zaļajā zonā, jo "nevakcinētie cilvēki tur nebūs drošībā". Taču pēc akadēmiķa I. Kalviņa pamatotās iebildes, ka zaļā zona, kurā visi ir vakcinēti vai pārslimojuši, ir uz šīs zemes visdrošākā vieta nevakcinētajiem, premjerministrs K. Kariņš un veselības ministrs D. Pavļuts ierosināja turpināt sarunu ekspertu lokā. Diemžēl kļūdainā modeļa izraisītā rudens panika izdzēsa sarunu. Tagad ir laiks atgriezties pie izsvērtākas pieejas. Pirmkārt, ir svarīgi nekavējoties nodrošināt iespēju strādāt un mācīties visiem, arī nevakcinētajiem. Daudziem vakcinētajiem nevakcinētie liekas kā tādi spītīgi aušas, kurus var un vajag piespiest. Vislabāk vakcināciju atbalstošās politiskās elites viedokli, manuprāt, izteica Jurģis Liepnieks TV 24 raidījumā "Preses klubs" 2021. gada augustā. Viņš vakcīnskeptiķus nosauca par "neadekvātiem" "idiotiem", ar kuriem "diskusijas ir bezcerīgas un bezjēdzīgas", piebilstot, ka pārliecināt ar faktiem viņus nevar, jo viņiem ir "savs faktu kopums, pētījumi, savas autoritātes un savi profesori". "Tur nekā netrūkst, lai atsistu jebkuru argumentu," sacīja J. Liepnieks. Ko darīt, ja politiķi nespēj pārliecināt ar argumentu spēku? Liepnieka priekšlikums – uzpirkt ar aifonu loteriju un vienlaikus noteikt ierobežojumus. Tomēr šāda pieeja ir tuvredzīga. Jā, daļu var piespiest, dažus var uzpirkt. Bet atlikusī "kovidiotu" daļa nu jau arī spītības pēc vēl dziļāk nostiprinās ierakumos, kur bombardē "aitas" ar "savu autoritāšu un profesoru" publicētajiem recenzēto žurnālu pētījumiem, saņemot pretī to pašu. Vienīgais, kas var izvest no šā strupceļa, ir skaidra pieaugušo līmeņa komunikācija no valsts puses. Proti – redzot abas puses, neslēpjot problēmas un nepārspīlējot ieguvumus, kā to ļoti sekmīgi visu krīzes laiku darīja Zviedrijas galvenais epidemiologs Anderšs Tegnels. Diemžēl šāda godīga komunikācija šobrīd vēl arvien iztrūkst. J. Liepnieka bijušais cīņubiedrs un reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks tviterī par valdības komunikāciju teica: "Ļaudīm, īpaši tiem, kas dzīvojuši PSRS laikā, derdzas uzspiešana, šantāža, draudi un plika propaganda. Nav tā, ka viena tauta ir pilnībā gudra, otra – pilnībā stulba. Starpība ir vien cieņā un ticībā varai + metodēm, kā šī vara runā ar sabiedrību." Vienīgais drošais, ilgtspējīgais un pareizais ceļš ir uzticēties cilvēkiem ļaut katram pašam pieņemt lēmumu, uzklausot sava ģimenes ārsta rekomendāciju. Kritiski svarīgi, pirms mūsu bērnu izglītībai ir nodarīts būtisks kaitējums, ir nodrošināt skolotāju atgriešanos skolās, kur šobrīd trūkst septiņsimt pedagogu. Nu nevar bērnam matemātiku iemācīt nespeciālists, kura vienīgā kvalifikācija ir vakcinācijas apliecība, un apgalvot, ka testēts skolotājs nav bīstams bērniem! Svarīgi arī sekot Ingas Vanagas Stratēģiskās vadības grupas sēdē pārstāvētajiem Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrības un direktoru biedrības ierosinājumiem klasēs mācību stundu laikā skolēniem ļaut uzturēties bez maskām, maskas atstājot koplietošanas telpām, un pēc kāda skolēna saslimšanas testēt skolasbiedrus, ļaujot veselajiem turpināt mācības bez sūtīšanas karantīnā. Kā mazināt saslimstības risku, ja vakcinēšanās aptvere stagnē? Nevakcinētu cilvēku aktīvāka dalība darba dzīvē var palielināt kopējās saslimstības risku. Kā citas valstis panāk mazāku mirstību bez piespiedu vakcinācijas un ar sabiedrību bez kovida ierobežojumiem? To citviet pasaulē veic, papildinot vakcināciju ar citiem saslimšanu mazinošiem pasākumiem, kas samazina saslimšanas risku vai mazina slimības smagumu, tā atsverot palielināto kontaktu radītu saslimstības slodzi. Šādus pasākumus īpaši vērš uz riska grupām. Ņemot vērā, ka nevakcinēto darbspējīgo iedzīvotāju ir 3% no kopējā iedzīvotāju skaita, var pieņemt, ka viņu aktīvāka iesaistīšanās palielinās saslimstību par 3%. Lai, cilvēkiem atsākot darbu, nepasliktinātos sabiedrības veselības situācija, būtu nepieciešami papildu pasākumi, kas mazinātu kopējo saslimstību vismaz par 3%. Japāna, kuras piemēram šobrīd seko arī Latvijas Izglītības ministrija, ir sen izpratusi, ka kovids ir gaisa vīruss un pārvietojas drīzāk kā dūmi, tāpēc īpaši efektīva kovida profilakses metode ir vēdināšana. Es priecājos, ka skolās būs CO2 mērītāji. Bet kāpēc tik ilgi bija jāgaida un kur ir valdības iniciatīva un rīcība nodrošināt tos sabiedriskajā transportā, uzņēmumos, sporta klubos, dievnamos, veikalos un citviet? Daudzi uzņēmēji, arī es, esam apgādājuši visas uzņēmumu telpas ar CO2 mērītājiem, kas, nosakot gaisa svaiguma normu, ļauj radīt drošu darba vidi. Japānas pieredze rāda, ka kovida izplatības riska samazinājums, nodrošinot no kovida tīru gaisu, ir ļoti spēcīgs, un šis pasākums vien atsvērtu ar uzviju nevakcinēto pielaišanu pie darba un mācībām. Lai arī Zviedrija piedzīvoja augstāku kovida mirstības vilni krīzes sākumā, kopējā mirstība no kovida kopš pandēmijas sākuma jau ir zemāka nekā Latvijā. Zviedrija to ir panākusi, neatlaidīgi koncentrējot visus spēkus riska grupu aizsardzībai. Zviedrijas piemērs rāda, ka, ja riska grupas ir pasargātas, tad pārējie var dzīvot brīvi, ar minimāliem ierobežojumiem, neatkarīgi no vakcinācijas statusa. Arī Latvijas dati liecina, ka slimnīcās nonāk tieši riska grupas, īpaši cilvēki virs 65. Tāpēc arī mums ir noteikti visiem spēkiem jāturpina koncentrēties uz riska grupu vakcināciju un cita veida pasargāšanu, jācenšas skaidrāk tiem parādīt ieguvumus un riskus. Daži saka, ka Latvija nevarētu atļauties Zviedrijas pieeju, jo mūsu medicīnas sistēma ir vājāka. Ņemot vērā, ka slimnīcās nonāk tieši riska grupas, to īpaša pasargāšana taču ir visefektīvākā metode veselības sistēmas pārslodzes novēršanai. Tāpēc Zviedrijas pieeja ir īpaši piemērota Latvijai! Objektīvi salīdzinot Latvijas un Zviedrijas veselības sistēmas, ir redzams, ka Latvijā ir teju trīs reizes vairāk slimnīcas gultu uz miljonu iedzīvotāju nekā Zviedrijā, gandrīz divreiz vairāk intensīvās terapijas gultu, nedaudz mazāk ārstu, bet divreiz mazāk māsiņu. Mums ir trīs reizes vairāk gultu, bet tās apkalpo divas reizes mazāks, tāpēc pārguris un izdedzis, medicīnas personāls. Latvija līdz šim stiprināja spēju pārvarēt kovida krīzi, būvējot dārgas intensīvās terapijas gultas, bet māsiņu algas turot zemas. Dati saka – pirmām kārtām vajag pacelt algas jaunākajam medicīniskajam personālam un palielināt tā skaitu! Kovida testēšanai iesaku pārņemt Kipras pieredzi, kur pie katras aptiekas par pieciem eiro var veikt valsts sertificētu kovida ātro testu un saņemt sertifikātu, kas ļauj apmeklēt lielveikalus, restorānus un darbavietas. Tas nodrošina labu balansu starp epidemioloģisko drošību un cilvēku vajadzībām. Jā, ātrie kovida testi ir nedaudz neprecīzāki, bet atbilde ir saņemama uzreiz. Tas nozīmē, ka kopumā ātro testu lietošana no epidemioloģiskā riska mazināšanas viedokļa sniedz labākus rezultātus nekā PCR testi, kur bieži cilvēks vēl dienu gaida rezultātus un staigā apkārt, neapzināti izplatīdams vīrusu, vai, Latvijas gadījumā, gaida dienām garās rindās, lai vispār tiktu notestēts dažās laboratorijās. Ņemot vērā omikrona straujo izplatības tempu, jājautā gan, vai masu testēšanai vispār vairs ir jēga. Florida ir izveidojusi ambulatoras monoklonālo antivielu klīnikas visiem riska grupu pacientiem, gan vakcinētajiem, gan nevakcinētajiem, lai maksimāli censtos agrīni apslāpēt saslimšanu un novērst pacientu nonākšanu slimnīcā. Gubernators Rons de Santis nesen ziņoja televīzijas intervijā, ka kopš plašas monoklonālo antivielu ambulatoro klīniku izveides mirstība no kovida Floridā ir būtiski kritusies. Jāņem vērā, ka Floridā vispār nav nekādu kovida ierobežojumu, netiek lietoti nedz vakcinācijas sertifikāti, nedz maskas. Vācija jau ir nopirkusi un janvārī saņems miljons dozu jaunajām, efektīvajām, ASV Zāļu aģentūras FDA apstiprinātajām "Pfizer" kovida zālēm riska grupu slimniekiem "Paxlovid". Zviedrijā un daudzās citās valstīs notiek esošo zāļu pielāgošanas pētījumi, daudzi ar ļoti labām sekmēm, piemēram, "Fluvoxamine" Es zinu, ka Latvijā ir vesela zāļu trešās kārtas klīnisko pētījumu nozare. Vai mēs to izmantojam, lai pārbaudītu Latvijas apstākļos cerīgus kovida ārstēšanas kandidātus, īpaši, ja tās ir zināmas, jau citiem mērķiem lietotas zāles bez būtiskām blaknēm? Florida aktīvi veicina veselīgu dzīvesveidu un agrīnu ambulatoro ārstēšanu, tajā skaitā publicējot štata veselības pārvaldes ieteiktus ambulatoras ārstēšanas un kovida novēršanas protokolus ģimenes ārstu uzraudzībā, kuri ietver vakcināciju plus pētījumu stadijā esošās pielāgotās zāles – "Fluvoxamine", "Budenoside", monoklonālās antivielas un veselīgu uzturu, aktivitātes, C un D vitamīna, cinka un kvercetīna lietošanu. Kur ir Latvijas ārstu izstrādāti protokoli agrīnai ambulatorai kovida ārstēšanai Latvijas apstākļos? Kovids ir nesalīdzināmi bīstamāks cilvēkiem ar lieko svaru. Kāpēc neredz skaidru un spēcīgu valdības komunikāciju, kas iedrošinātu vismaz dažiem saņemties un beidzot nomest svaru ar diētas un aktīvu kustību palīdzību? Ja ne sirds un asinsvadu slimību mirstības dēļ, tad vismaz lai samazinātu risku nosmakt kovida palātā! Valdībai ir vienkārši un efektīgi ieviest komandantstundu un aizliegt nevakcinētajiem strādāt. Lielas pūles neprasoša darbība ir veikta, visi noelšas, un neviens nevar neko pārmest. Viss cits prasa veltīt vairāk darba un izdomas. Tomēr vai tad mēs esam ievēlējuši mūsu valdību slinkot? Pirms liegt iespējas strādāt un mācīties nevakcinētajiem, vai esam izsmēluši citas iespējas mazināt sabiedrības risku? Latvijas Zinātņu akadēmija, uzņēmēju, skolotāju organizācijas un arodbiedrības ir izveidojušas labu plānu tālākai kovida krīzes vadībai. Kāpēc valdība to ignorē? Kāpēc valdība neseko citviet redzamai aktīvai valdību rīcībai, kas reizē mazina saslimstību un atļauj cilvēkiem dzīvot? Mēs visi esam cilvēki – kā vakcinētie, tā nevakcinētie. Visiem ir ģimenes, bērni un vecāki, par kuriem ir jārūpējas. Epidemioloģiskā drošība ir svarīga, tomēr tā ir jānodrošina tā, lai netiktu atņemta iztika un cieņa. Cīņa ar kovidu ir svarīga, tomēr zāles nedrīkst būt sliktākas par slimību. Mūsu pašu līdzpilsoņu izstumšana uz Zviedriju samazinās nodokļu ieņēmumus, palielinās izmaksas bezdarbnieku uzturēšanai un neļaus mums atvēlēt resursus medicīnai nākotnē. Kovida krīze ir jāpārvar tā, lai, izglābjot dažus šobrīd, mēs nezaudētu vēl vairāk dzīvību nākotnē. Mums nav nepieciešama vēl viena mājsēde, kas izmaksā ap 200 miljonus mēnesī neieņemtos nodokļos un aizņemtā naudā, lai uzturētu nestrādājošos, bet aktīva rīcība pēc būtības, ilgtspējīgi samazinot risku smagi saslimst. Tagad ir laiks atļaut nevakcinētajiem mācīties un strādāt. Ja kavēsimies, zaudēsim savus līdzpilsoņus un nodokļu ieņēmumus medicīnas uzturēšanai nākotnē. Tātad – zaudēsim dzīvības. Avots: NRA portāls _____________________________ Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 45 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu. Tavai balsij ir nozīme! Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā! Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.Kā iespējams atļaut strādāt nevakcinētajiem, nepasliktinot epidemioloģisko situāciju – citu valstu pieredze14. Jan (2022)
_______________________
- izolēt inficētos, nevis veselos,
- valdībai būt elastīgākai,
- runāt ar sabiedrību,
- mudināt uz veselīgu dzīvesveidu.
No 15. decembra pilnīgi visiem privātajā sektorā strādājošajiem, kuri darba pienākumus veic ārpus savas dzīvesvietas, ir jābūt ar Covid-19 sertifikātu. Prasība attiecas arī uz tiem, kuri ikdienā nemaz nav saskarē ar cilvēkiem, piemēram, apkopējiem, kravas auto šoferiem un citiem. Vispārīgai prasībai darba devējiem dot tiesības izlemt par sadarbspējīgā sertifikāta nepieciešamību katrā konkrētajā gadījumā pašlaik atbalstu vāc iniciatīva "Tiesības visiem darba devējiem lemt par Covid-19 sertifikāta nepieciešamību". Savukārt iniciatīva "Lai būvniecības tehnikas operatori var objektos strādāt bez sadarbspējīga sertifikāta" iestājas par konkrētajā nozarē strādājošo interesēm. Pret Covid-19 patlaban vakcinējušies ir 93% darbinieku, vēsta TV3 ziņas. Lai arī tas ir absolūtais vairākums, tomēr jāņem vērā, ka 7% veido aptuveni 70’000 iedzīvotāju. Lai arī daļai varētu būt pārslimošanas sertifikāti, bet daļa darbu varētu turpināt attālināti, tomēr nākamnedēļ no darba tirgus, visticamāk, tiks izslēgti vairāki desmiti tūkstošu cilvēku, tēmai veltītā sižetā lēš TV3. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerādirektore Līga Meņģelsone TV3 atzīst, ka 15. decembris daudzām nozarēm rada stresu. Īpaši tas esot attiecināms uz pārtikas ražošanu un metālapstrādi. Problēma varētu būt ne tikai uzņēmēju, bet arī valsts pusē, jo šie cilvēki kļūs par slogu sociālajam budžetam. Tikmēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norāda, ka primāra šobrīd esot sabiedrības veselība. "Šis nav primāri jautājums par darba tirgu. Šis ir primāri jautājums par to, kā pasargāt sabiedrību kopumā, jo saslimšana, nonākšana slimnīcā un nāves gadījumi arī neveicina mūsu ekonomisko attīstību." Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) atzīst, ka sekas varētu būt, bet pauž cerību, ka nodarbinātie turpinās aktīvi vakcinēties. "Nākamnedēļ, kad būs jaunākie dati, mēs informēsim valdības kolēģus par aktuālo situāciju un to, kādas sekas tas var atstāt uz darba tirgu, un tad piedāvāsim dažādus risinājumus." Jau ziņots, ka valdība otrdien, 7. decembrī, regulējumu nedaudz mīkstināja un lēma, ka no decembra vidus darbu varēs turpināt arī tie, kuri būs saņēmuši nepieciešamās potes, bet nebūs vēl sagaidījuši sertifikātu. Savukārt Latvijas Radio vēsta, ka Covid-19 sertifikāta neesamības dēļ darbu pametuši vairāk nekā 600 pedagogi. Covid-19 pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikāta neesamības dēļ kopš 15. novembra darbu ir atstājuši vairāk nekā 600 pedagogu, intervijā Latvijas Radio pastāstīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure. Viņa uzsvēra, ka pedagogu trūkuma problēma Latvijā ir bijusi aktuāla jau vismaz desmit gadus, bet pēdējos mēnešos to īpaši paspilgtinājusi prasība pedagogiem obligāti būt vakcinētiem vai pārslimojušiem Covid-19. Pēc I. Dundures teiktā, sākotnēji izskatījās, ka Covid-19 dēļ noteiktās prasības lielāku pedagogu atbirumu radīs pirmsskolas izglītības iestādēs, bet beigās šī prognoze nepiepildījās – bērnudārzu personāls sarosījās un salīdzinoši aktīvi devās vakcinēties. LPS pārstāve ieskicēja, ka jau līdz 15.novembrim, kamēr Covid-19 sertifikāta prasība vēl nebija stājusies spēkā, Latvijas skolās trūka ap 600 pedagogu, un vēl tikpat daudz bija pedagogu un aukļu vakanču bērnudārzos. Kā atzina I. Dundure, vislielākās bažas ir par gados jaunajiem pedagogiem, kuri darbu atstāj izdegšanas dēļ, un tādu esot visai daudz. Sadalījumā pa mācību priekšmetiem, piemēram, matemātikā valstī trūkst 42 pedagogi, latviešu valodā – 41, fizikā – 23. Pedagogu deficītu pašvaldības risina kā nu kura, nereti mainot mācību procesa principu – pārejot uz sistēmu, ka vienu priekšmetu audzēkņi apgūst vairākas stundas pēc kārtas. I. Dundure uzsvēra, ka pedagogu trūkuma problēmai ir steidzami jārisina, jo tā sekmē arī pedagogu vidējā vecuma palielināšanos – jaunu pedagogu valstī kļūst arvien mazāk. Avots: TV3; Latvijas radio; LETA _____________________________ Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 45 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu. Tavai balsij ir nozīme! Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā! Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.Nākamnedēļ no darba tirgus varētu izslēgt tūkstošiem cilvēku08. Dec (2021)
English
Latviski
