Aizsardzības ministrija (AM) no 2023. gada rosina Latvijā pakāpeniski ieviest obligātu Valsts aizsardzības dienestu. Par to otrdien, 5. jūlijā, preses konferencē paziņoja aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Tas sasaucas ar 2017. gadā ManaBalss.lv publicēto iniciatīvu, kas jau tolaik argumentēja ar nepieciešamību pielāgoties ģeopolitiskajai situācijai. Pašlaik ir paredzēts, ka dienests no 2023. gada būs brīvprātīgs, kam sekos pārejas periods uz obligātu dienestu, raksta LSM. AM medijiem sniegtā informācija liecina, ka aizsardzības dienestu pakāpeniski ieviesīs piecu gadu laikā. No 2023. gada 1. janvāra norisināsies pirmais ieviešanas posms, kuram varēs pieteikties brīvprātīgi. Sagaidāms, ka dienestā iesaukums notiks divas reizes gadā – 1. janvārī un 1. jūlijā. AM izstrādās mehānismu iesaukuma organizēšanai, kas būtu caurspīdīgs un nodrošinātu taisnīgu atlasi. Plānots, ka pēc piecu gadu pārejas perioda dienests būs obligāts vīriešiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem. Taču, ja persona 18 gadu vecumā vēl mācās vidusskolā vai profesionālajā izglītības iestādē, tad personu dienestā iesauks pēc izglītības iestādes absolvēšanas. Savukārt sievietes 18 līdz 27 gadu vecumā Valsts aizsardzības dienestā varēs pieteikties brīvprātīgi, iecerējusi AM. AM piedāvājums paredz, ka būs iespēja brīvprātīgi izvēlēties vienu no četriem dienesta veidiem: - Valsts aizsardzības dienests;
AM piedāvājums arī paredz, ka dienests ilgs 11 mēnešus, un katram pienākas kopumā viens mēnesis brīvlaika. Rosinātais dienests ietver kareivja pamatapmācības kursu 3 mēnešu garumā, militārās specialitātes apmācību trīs mēnešu garumā un dienestu Nacionālo bruņoto spēku vienībā piecus mēnešus. Tāpat tiek piedāvāts dienests piecas dienas nedēļā ar iespēju brīvdienas pavadīt mājās. Vienlaikus plānots alternatīvais dienests, kas paredz darbu Iekšlietu, Veselības vai Labklājības ministrijas iestādēs. Plānots, ka dienestā uzņemtu tikai Latvijas pilsoņus un personām arī būtu jāatbilst veselības prasībām, kas ir analogas Zemessardzes noteiktajām. Piedāvājums arī paredz, ka dienestā apmācāmajiem tiks nodrošinātas sociālās garantijas. Plānots, ka viņi saņems kompensāciju līdz 400 eiro mēnesī, ēdināšanu un dzīvošanu kazarmās, kā arī pieejamību sporta infrastruktūrai. Pirmajā Valsts aizsardzības dienesta īstenošanas gadā plānots piesaistīt aptuveni 1000 pilsoņu – 500 katrā iesaukumā, un Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde būs vadošā bruņoto spēku vienība apmācības īstenošanā. AM izvirzītais mērķis ir piecu gadu laikā sasniegt Nacionālo bruņoto spēku kara laika struktūru 50 000 pilsoņu apmērā, ko veidotu aktīvās vienības – 14 000 pilsoņu apmērā, Zemessardzes vienības – 16 000 un 20 000 rezerves vienības pilsoņu apmērā. Tāpat AM plāno vēl vienu starptautisku militāro bāzi izveidot Aizkraukles un Jēkabpils novados. Priekšlikums ticis pārrunāts ar Valsts prezidentu Egilu Levitu. "Es uzskatu, ka tas ir labs piedāvājums, jo mums ir jāpalielina mūsu aizsardzības spējas sakarā ar starptautisko situāciju. Blakus tam palielināsies arī mūsu sabiedroto klātbūtne. Un tas viss nodrošinās Latvijas drošību atbilstoši situācijai, agresīvajai Krievijai. Es atbalstu šo priekšlikumu," komentēja prezidents. Pabriks sacīja, ka ar profesionālo dienestu un Zemessardzi vairs nepietiek, lai aizsargātu Latviju un atturētu Krieviju. "Mēs gribam veidot jaunu sociālu kontraktu starp pilsoni no vienas puses un Latvijas valsti un nāciju no otras. Jo ir labi runāt par tiesībām, ir labi teikt, ka mums pienākas brīvības gan viss tas, ko Latvija nodrošina, bet pašlaik mēs esam apstākļos, kur, iespējams, mūsu kaimiņi varētu šīs brīvības apdraudēt. Ja mēs gribam, lai šīs brīvības turpinātu attiekties uz mums, mums ir arī jādod kaut kas pretī," pamatoja ministrs. Dienesta ieviešanas sākumposmā, pirmajos divos gados, iztiks ar esošajiem valsts budžeta resursiem, taču procesa vidū varētu būt vajadzīgi papildu 120 miljoni eiro, norādīja Pabriks. Ministrija aicinās valdību un Saeimu atbalstīt šo plānu. Ja arī Tu atbalsti šo plānu, tad dalies ar šo iniciatīvu, lai Saeimai būtu redzams arī sabiedrības atbalsta apmērs šai jautājumā! Avots: LSM _______________________________________ Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 54 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!
Plāno obligātā militārā dienesta atjaunošanu06. Jul (2022)
- Zemessardze (līgums uz 5 gadiem, 20 dienas gadā);
- vada komandiera kurss augstskolā;
- alternatīvais dienests.
Prasība ir ieviešanas procesā neatkarīgi no iniciatīvas
Pārstāvis: Raimonds Lejnieks-PuķePublicēta: 03. Jan (2017)STIPRAI LATVIJAI STIPRU ARMIJU! (OBLIGĀTĀ MILITĀRĀ DIENESTA ATJAUNOŠANA)
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā
Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju ir nepieciešams attīstīt Latvijas aizsardzības spējas. Lai stiprinātu Latvijas drošību un efektīvāk realizētu Ziemeļatlantijas līguma 3. pantu, ikkatram Latvijas vīrietim, kas ir sasniedzis 18 gadu vecumu un kuram ir atbilstošs veselības un fiziskai stāvoklis ir jāiziet obligāto militāro dienestu. Arī tiem, kuru veselības un fiziskais stāvoklis ir neatbilstošs militārajam dienestam ir jāiziet saturiski individuāli veidots obligātais militārais dienests, kura laikā tiek apgūtas specifiskas valsts aizsardzībai nepieciešamas iemaņas un prasmes.
1. Latvijā dzīvojošiem vīriešiem, kurš ir sasnieguši 18 gadu vecumu un kuram ir atbilstošs veselības un fiziskais stāvoklis ir obligāti nepieciešams iziet militāro dienestu, kur viņi apgūtu valsts aizsardzības pamatus, lai militāra konflikta gadījumā, viņu varētu mobilizēt, un viņš būtu atbilstoši apmācīts. 2. Latvijas vīriešiem, kuru veselības un fiziskais stāvoklis ir zemāks par par AM noetiktajiem dienesta veselības un fiziskā stāvokļa kritērijiem, būtu jāiziet individualizēts militārais dienests, kurā viņš apgūst prasmes un iemaņas, kuras neprasa attiecīgo veselības un fizisko stāvokli (piemēram Piemēram – kiberaizsardzības, dažāda rakstura administratīvais darbs aizsardzības jomā, IT, apgāde, un tamlīdzīgi) Par tāda individuāla militāra dienesta saturu un apgūstamajām iemaņām būtu jālemj Aizsardzības ministrijai. Ir jānosaka laiks līdz kuram ikvienam būtu jābūt izgājušam obligāto militāro dienestu. Jārada iespēja iziet obligāto militaro dienestu noteiktā laika posmā, lai cilvēks varētu saplānot pats, kad ies dienēt piemēram periodā līdz 3 gadiem. Obligātā dienesta izpildes laikā ir jāmaksā vidējā alga, kādu pašlaik saņem profesionālā dienesta karavīri karavīra alga. Kā arī jārod iespēja šajā laikā saņemt visas pārējās karavīram pienākošās sociālās garantijas. Obligātā dienesta laikā cilvēkam saglabājama darbavieta, un vismaz kāda daļa no algas.
1. Valsti, kas militāra konflikta gadījumā būtu gatava sevi aizstāvēt. 2. Tiktu efektīvāk realizēts Ziemeļatlantijas līguma 3. pants, kur teikts, ka: "Puses, katra atsevišķi vai visas kopā, ar ilgstošiem un efektīviem pašu centieniem un savstarpējo palīdzību uzturēs un attīstīs savas individuālās un kolektīvās spējas pretoties bruņotam uzbrukumam." 3. Sabiedrībā notiktu pašattīrīšanās no valstij nelojāliem pilsoņiem un nepilsoņiem, jo viņi emigrētu uz ārvalstīm.
Iniciatīvas jaunumi
Diskusiju raidījumā "Mana Balss" nākamajā publiskajā ierakstā aplūkosim iniciatīvu par obligātā militārā dienesta atjaunošanu Latvijā. Diskusijas dalībnieki:
Portālā ManaBalss.lv parakstus šobrīd vāc iniciatīva "Stiprai Latvijai stipru armiju! (Obligātā militārā dienesta atjaunošana)", kura paredz ikkatram Latvijas vīrietim, kas ir sasniedzis 18 gadu vecumu un kuram ir atbilstošs veselības un fiziskais stāvoklis, ir jāiziet obligāto militāro dienestu. Šobrīd Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur nav obligātais militārais dienests, tieši tādēļ aktuāls ir jautājums - vai to vajag atjaunot? Lai nodrošinātu vispusīgu un informējošu diskusiju, aicināsim dažādo iesaistīto pušu pārstāvjus uz publiskām debatēm, kurās aplūkosim iniciatīvu, kā arī spriedīsim par tās ietekmi uz aizsardzību Latvijā. Diskusijas laikā arī publika varēs izteikt savu viedokli un uzdot jautājumus diskusijas dalībniekiem! Nāc un piedalies diskusijā! Tiekamies ceturtdien, 26.aprīlī 18:30! Vairāk informācijas: https://www.facebook.com/events/1815832812044843/Piedalies jaunā "Mana Balss" raidījuma "Obligātā militārā dienesta atjaunošana" uzņemšanā RīgaTV24 26. aprīlī pl. 18:30!25. Apr (2018)
-Moderators Māris Zanders
-Raimonds Graube, bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris
-Viesturs Silenieks, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.
-Edvīns Šnore, Saeimas deputāts (VL-TB/LNNK)
-Arturs Svekris, Nacionālo bruņoto spēku rezerves virsleitnants.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) prognozē, ka Latvijā tuvākajā nākotnē tiks atjaunots obligātais militārais dienests, ziņo LETA. "Tagad domājam par militārās mācības ieviešanu skolās un augstskolās," šorīt paziņoja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Šorīt intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" Mūrniece atzina, ka Latvijā būtu jāatjauno obligātais militārais dienests, bet līdz tam, ir jādomā par to, lai iesāktie darbi aizsardzībā tiktu izdarīti līdz galam. "Sākumā ir jāsakārto aizsardzības sistēma un tad var domāt par obligātā militārā dienesta atjaunošanu. Piemēram, tagad domājam par militārās mācības ieviešanu skolās un augstskolās, jau tiek darīti darbi zemessardzes stiprināšanai, kā arī citi pasākumi," piebilda Mūrniece. Aizsardzības ministra (AM) aģentūrai LETA jau iepriekš skaidroja, ka obligātā militārā dienesta atjaunošanai un uzturēšanai būtu nepieciešami ievērojami cilvēkresursi un finanšu līdzekļi, kā arī ilgs sagatavošanās periods, lai šī sistēma sniegtu rezultātu. Šāda dienesta atjaunošanai nāktos pilnībā izmantot esošos profesionālā dienesta resursus un arī Zemessardzi. Tas nozīmē, ka obligātā dienesta atjaunošanas gadījumā būtu pilnībā jāizformē profesionālais dienests un arī Zemessardzes labākais resurss, jo obligātā dienesta apmācībai ir nepieciešami virsnieki un instruktori, kuri ir pieejami vienīgi no esošajiem cilvēkiem. Tas savukārt nozīmē, ka Nacionālie bruņotie spēki (NBS) vismaz uz trim līdz pieciem gadiem zaudētu jebkādas kaujas spējas. Lai pārbaudītu obligātā dienesta karavīrus, rekrutētu un garantētu to atbilstību dienestam, būtu nepieciešams izveidot centru ar vairāk nekā 300 cilvēku lielu personālu, piemēram, Igaunijā ir šāds centrs, kurā strādā 400 cilvēku. Papildu būtu nepieciešami reģionālie rekrutēšanas centri ar atbilstošu personālu un infrastruktūru. Kopumā tas radītu NBS lielu administratīvo slogu un ar tā uzturēšanu saistītās izmaksas, secina AM. Attiecībā uz virsnieku sastāvu, būtu nepieciešams palielināt komandējošā personāla skaitu - virsniekus un instruktorus, kuri veiktu rekrūšu apmācību. Komandējošo sastāvu nevar sagatavot īsā laika periodā, līdz ar to tam būtu jānāk no profesionālā dienesta vienībām, kas nozīmē tiešu to novājināšanu, norādīja AM.Mūrniece prognozē, ka Latvijā tiks ieviests obligātais militārais dienests10. Mar (2017)
Pēdējās dienās medijus pāršalca ziņa par manis izveidoto iniciatīvu Manabalss.lv vietnē — par obligātā militārā dienesta atjaunošanu! Rezonanse ir negaidīta — vieni atbalsta ideju, citi turpretī komentāros sola man elektrisko krēslu. Par lamāšanos pat nerunāsim… Zemessardzē esmu nesen, jo kādreiz, kad biju jaunāks, skatījos uz militārām lietām diezgan skeptiski. Tomēr, laikam ejot, man parādījās interese. Diemžēl sākās problēmas ar veselību, kā rezultātā man tika iedota 3. invaliditātes grupa. Piedzīvoju arī citus triecienus: es pabeidzu mācības tieši krīzes laikā, un straujas karjeras izaugsmes vietā nokļuvu strādāt gaļas kombinātā un «simtlatniekos» Jelgavā. Iznākums — slikti apmaksātos darbos sāka brukt veselība. Bija izvēle: krist depresijā vai kaut ko darīt. Kaut nebija viegli, es sāku fiziski trenēties, un pieteicos Zemessardzē — 52. kājinieku bataljonā. Zemessardzē sastapu daudzus jaukus cilvēkus: kaut arī sākotnēji bija no šī visa nedaudz bail, tomēr man ātri visu ierādīja. Kad man sākās veselības problēmas, daudz kur citur esmu sajuties diskriminēts veselības stāvokļa dēļ — bet tikai ne Zemessardzē! Dienesta biedri, pat zinot par man uzkritušo nelaimi, morāli atbalstīja mani par uzdrīkstēšanos! Veidojot Manabalss.lv iniciatīvu par obligāto dienestu, es nebiju domājis obligāto dienestu tikai tajā klasiskajā izpratnē, kāds tas bija pirms 15 gadiem. Doma ir drīzāk tāda: tās iemaņas, ko apgūst Zemessardzē vai profesionālajā dienestā, ir jāapgūst KATRAM. Tas ir — ikkatram vīrietim un sievietei jābūt sagatavotiem X stundai neatkarīgi no viņu fiziskā un veselības stāvokļa. Kā jau tas minēts iniciatīvā — katram noteiktā laika posmā vajadzētu apgūt valsts aizsardzības pamatus, civilo aizsardzību, pirmo palīdzību un tamlīdzīgas lietas! Un tad tie, kas grib, var trenēties šaut, durt un spridzināt! Kad mana iniciatīva parādījās medijos, daudzi komentēja, ka viņu veselības stāvoklis neesot atbilstošs un ka viņus dienestā neņemtu. Jā, bieži tā ir: izvērtējot rekrutējamā karavīra/zemessarga veselības stāvokli, profesionālā dienesta karavīram ir jābūt ar veselības kapacitāti A6 vai B5, turpretī Zemessardzē der cilvēki arī ar C4 un D3 veselības kapacitāti —respektīvi, prasības ir normālas. Man kā 3. grupas invalīdam ir piešķirta C4 veselības kapacitāte. Ikviens — neatkarīgi no sava veselības stāvokļa — var ko darīt valsts aizsardzības labā! Ir neizprotama Aizsardzības ministrijas reakcija ar izteikumiem par to, ka obligātais dienests it kā kalpotu Krievijas interesēm. Iespējams, publiskajā komunikācijā mēs neesam sapratuši viens otru. Es vēlos lai katrs apgūtu valsts aizsardzības pamatus! AM viedoklis par dienestu: http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/240827/aizsardzibas-ministrija-skaidro-kapec-latvija-nevajag-obligato-militaro-dienestu-tas-kalpotu-krievijas-merkiem Autora komentārs: Es iešu tur, kur tēvu zeme sauks! Jeb — kāpēc atjaunojams obligātais dienests? 06. Jan (2017)
English
Latviski
