Pārstāvis: Valērijs SičovsPublicēta: 21. Nov (2019)

PAR DZĪVNIEKU TIESĪBĀM DZĪVOT
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
5'290
Jau parakstījuši 5'290
4'710

Mainīt Dzīvnieku aizsardzības likuma 50. pantā noteiktos termiņus ("..dzīvnieka eitanāziju atļauts veikt, ja..") 5. punktu ("..klaiņojošam dzīvniekam 14 dienu laikā nav atrasts tā iepriekšējais īpašnieks vai jauns turētājs..") un 7. punktu ("..30 dienu laikā pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par dzīvnieka konfiskāciju, neizdodas atrast tam jaunu īpašnieku..").

Piedāvāju mainīt abus minētos punktus, pagarinot dzīvnieku turēšanas termiņu pirms to eitanāzijas uz 60 dienām, tā pagarinot veselu dzīvnieku dzīvi, kuri tiek nogalināti tikai tāpēc vien, ka tiem vairs nav īpašnieku un tie ir nonākuši patversmē. Uzlikt par pienākumu pašvaldībai uzturēt patversmē nonākušu fiziski veselu dzīvnieku nevis 14 vai 30 dienas, bet 60 dienas, attiecīgi par to rūpējoties.

Sabiedrība šādi izrādīs humānu attieksmi pret dzīvniekiem - grūtībās nonākot mūsu pašu, cilvēku, vainas dēļ, tiem būs ilgāks laiks lai atrastu saimnieku, un dzīvotu.

Iniciatīvas jaunumi

Latvijā ir vairāk par 180 tūkstošiem suņu. Vai to turēšanas noteikumiem nevajadzētu pievērsties nopietnāk?07. Jun (2022)

Sveiks! Tu saņem šo ziņu, jo esi parakstījis/-usi kādu no iniciatīvām par dzīvnieku labturību. Ja esi parakstījis vairākas tematiski līdzīgas ManaBalss.lv iniciatīvas, tad Tu šo ziņu e-pastā vari saņemt vairākkārt. Atvainojamies par sagādāto neērtību un lūdzam Tavu sapratni – šī nav "nospamošana", bet gan mēģinājums turēt Tevi lietas kursā. Lai novērstu šādu ziņu dublēšanos vienam adresātam, ir nepieciešams programmēšanas darbs, ko pašlaik nevaram atļauties. Solām pie pirmās iespējas to paveikt.

Latvijā, īpaši privātmājās un lauku apvidos, ļoti daudz suņu pie ķēdes pavada visu mūžu. Ļoti iespējams, ka šī situācija var mainīties līdz ar Saeimā izskatāmo ManaBalss.lv iniciatīvu, šim jautājumam veltītā publikācijā analizē ziņu portāls "Jauns".

Šā gada februārī Saeimā nonākušais kolektīvais iesniegums "Ieviest humānākus suņu turēšanas noteikumus" maijā ir guvis tālāku virzību un ir nodots tālākai izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā (šeit 102. punkts).

ManaBalss.lv parakstu vākšana par iniciatīvu bija uzsākta jau 2012. gadā, taču sākotnēji ar to īsti neveicās, un līdz nepieciešamajiem 10’000 parakstu aizvien pietrūka. Situācija mainījās līdz ar iniciatīvas atjaunoto publicitāti, ko šā gada sākumā nodrošināja tās pārņēmēji – biedrība "Animal Rights Association".

Tiesības uz pastaigu pusstundu dienā

Kā paraugs šai iniciatīvai aprakstā minēts Austrijas Dzīvnieku aizsardzības likums, kurā aizliegta jebkāda suņu piesiešana pat uz laiku. Šādi likumi ir arī vairākās citās valstīs.

Kaut gan pašreizējie Ministru kabineta noteikumi paredz suņu obligātu atsiešanu vismaz uz 30 minūtēm katru dienu un ķēdei jābūt vismaz trīs metrus garai, ir skaidrs, ka to ievērošanu neviens nekontrolē.

Kontroles iestāžu redzeslokā šādi pārkāpumi nonāk tikai pēc līdzcietīgu aculiecinieku ziņojumiem, tāpēc nereti ir gadījumi, kad suņi ir jau novārdzināti, un viņu veselība ir cietusi.

Situācija par labu grozījumiem ir mainījusies, kad iniciatīvas aicinājumu februāra sākumā pārņēma, nepieciešamos papildus parakstus tai ieguva un pašu iniciatīvu Saeimā iesniedza "Animal Rights Association" jeb Dzīvnieku tiesību asociācija. Visai īsā laikā, jau 17. februārī, parakstītāju skaits sasniedza 11,5 tūkstošus. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārbaudes 276 paraksti atsijāti kā nederīgi, taču iesniegšanai Saeimā ar to pilnīgi pietika.

Deputāti ir sākotnēji atbalsta

Uz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sākotnējo sēdi bija uzaicināts liels ar dzīvnieku turēšanu saistīto organizāciju amatpersonu skaits gan no Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta, gan vairākām sabiedriskajām organizācijām.

Saeimas deputāts, veterinārārsts Ilmārs Dūrītis, atbalstot šo iniciatīvu, klāsta, ka suņi, kuri ilgu laiku turēti pie ķēdes, pilnībā nespēj socializēties un to var redzēt veterinārās palīdzības sniegšanas laikā, jo šādi dzīvnieki ir visai agresīvi. Neretas ir arī situācijas, kad suņi pie ķēdes sevi satraumē vai pat aiziet bojā.

Tāpat deputāti nonāca pie secinājuma, ka pilsētā un laukos suņu turēšanas principi ir visai atšķirīgi, jo pilsētās dzīvnieki tiek uztverti kā cilvēka draugi, bet laukos pārsvarā no viņiem gaida īpašuma sargāšanu.

Iniciatīvas pārstāve Jeļena Rumjanceva norāda, ka dzīvnieks tomēr ir ģimenes draugs, nevis manta, un turēt suni pie ķēdes signalizācijas vietā nav pareizi.

Kaut arī komisija nolēma šo iniciatīvu nodot izvērtēšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, tomēr skaidrs, ka vēl gaidāmas spraigas diskusijas. Iniciatīvas autori ir paredzējuši, ka pilsētas suņu brīvlaišana varētu notikt straujāk, bet laukos būtu paredzams pārejas laiks, tomēr šāds likuma grozījums saistīts ar gana lieliem izdevumiem.

Ļoti daudzi suņi sevišķi meklēšanās laikā mēdz doties visai garos un ilgos klejojumos, un jebkurā gadījumā viņu pārvietošanās brīvība būs jāierobežo. To var izdarīt, tikai ierīkojot speciālas turēšanas vietas – voljērus – vai iežogojot visu piemājas teritoriju, bet tas prasīs līdzekļus.

Kāda ir situācija

Pēc Mājas dzīvnieku reģistrā atrodamajiem datiem, šobrīd Latvijā oficiāli reģistrēti aptuveni 181 000 suņu, taču patiesais skaits ir daudz lielāks, jo laukos ne visi bezšķirnes suņu īpašnieki apzinīgi ievēro likuma prasības.

Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve Ilze Meistere informē ka pārkāpumu skaits dzīvnieku labturības pārkāpumu jomā ir visi augsts.

"Dienesta pārstāvji paši nestaigā un nepārbauda dzīvnieku turēšanas apstākļus, bet gan reaģē uz saņemto informāciju par iespējamiem pārkāpumiem. 2020. gadā veiktas 1953 pārbaudes, un 348 gadījumos pārkāpumi ir arī konstatēti. Gadu iepriekš notika 735 pārbaudes, un 400 reižu sūdzības izrādījās pamatotas. Atsevišķas statistikas par pārkāpumu būtību nav, bet pārsvarā tie ir saistīti ar vakcinācijas neveikšanu un nereģistrēšanu. Protams, ir arī labturības noteikumu pārkāpšana."

Izrādās, vajadzības gadījumā ir visai viegli noteikt, vai suņa īpašnieks veic noteikumos paredzētās ikdienas pastaigas – to uzreiz var redzēt pēc dzīvnieka uzvedības, atbrīvojot viņu no ķēdes un uzliekot pastaigas pavadu.

Sarežģīta kontrole

Veterinārārste Lita Konopore uzskata, ka speciāli likuma grozījumi Saeimā nemaz nebūtu nepieciešami, jo to dažu nedēļu laikā varētu atrisināt Zemkopības ministrija, labojot attiecīgos valdības noteikumus.

"Kā veterinārārste es esmu ar abām rokām par, taču jāskatās, vai sabiedrība tam ir gatava – gribu apgalvot, ka lauku apvidos tā noteikti nav. Un tad ir jautājums, vai atbildīgās organizācijas ir gatavas iet un kontrolēt, kas notiek pēc tam. Kā būs, ja pēc soda saņemšanas potenciāli agresīvo suņu īpašnieki izšķirsies par problēmas likvidēšanu, un labi, ja tādā gadījumā viņi tiks nogādāti dzīvnieku patversmē, nevis līdz pazīstamam medniekam vai tuvākajai ūdenstilpei. Šie visi apstākļi ir noteikti jāizvērtē. Arī patversmēm šādus pie ķēdes turētus suņus adopcijai nodot būs diezgan neiespējama misija," brīdina Konopore.

Ar aizliegumu vien nepietiks

Līdzīgs viedoklis ir arī Valsts meža dienestam, jo klaiņojoši suņi nodara postu arī savvaļas dzīvniekiem. Dienesta pārstāve Vineta Vilcāne saka: "Ņemot vērā, ka klaiņojoši mājdzīvnieki medību platībās apdraud savvaļas dzīvniekus, VMD atbalsta risinājumus, kas ierobežo šādu dzīvnieku brīvu pārvietošanos mežā bez cilvēka klātbūtnes. Savukārt tiesību normas bez atbilstošas uzraudzības ir deklaratīva rakstura un nesasniegtu vēlamo mērķi. Labāks efekts sasniedzams, izglītojot sabiedrību, nevis vienkārši aizliedzot kādas darbības."

Tiesa gan, savvaļas dzīvnieku bojāejas gadījumos informācija par vainīgajiem netiek apkopota, jo to noteikšanai būtu jāveic DNS testi, kas nav lietderīgi. Tikmēr VMD rīcībā esošie pēdējo gadu dati par savvaļas dzīvnieku uzbrukšanas gadījumiem mājlopiem liecina – no 67 gadījumiem, kad DNS paraugi ievākti, piecos gadījumos vainojami suņi.

Pie ķēdes turēti suņi var būt bīstami

Tikai dažos pēdējos gados vien pieredzēti vairāki gadījumi, kad pie ķēdes turēti vai no tās uz laiku palaisti suņi kļuvuši par plēsoņām.

Piemēram, 2019. gadā Kurzemē no sava suņa uzbrukuma cieta kāda pensijas vecuma kundze, kurai bija pamatīgi saplosītas abas rokas. Ja tuvumā nebūtu citu cilvēku, šis gadījums varēja beigties arī traģiski.

2020. gada augustā Ventspils novada Vārves pagasta zemnieku saimniecībā "Daces" trīs suņi uzbruka aitu ganāmpulkam. Desmit aitas bija nokostas, vēl apmēram tikpat ievainotas. Saimniecības īpašnieks stāstīja, ka visiem trim suņiem ap kaklu bijušas kaklasiksnas, kas liecina, ka pa dienu dzīvnieki, visticamāk, kādā mājā tiek turēti pie ķēdes, bet vakarā palaisti brīvsolī.

No šiem pašiem suņiem cieta arī vairākas citas apkārtējās saimniecības. Aizdomas par to, kam suņi pieder, vietējiem bija, taču pieķert "nozieguma vietā" dzīvniekus tā arī neizdevās.

2012. gadā gandrīz vienlaikus ar iniciatīvas iesniegšanas laiku pieci suņi Šampēterī līdz nāvei saplosīja sētnieci. Arī toreiz bija aizdomas, ka tie nav klejojoši dzīvnieki, bet izmantoti apsardzē un izbēguši no iežogotas teritorijas.

Avots: portāls "Jauns"

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 54 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS

Aktivizējam papildus parakstu vākšanu par suņu labturības noteikumiem07. Feb (2022)

Ja esi parakstījis vairākas līdzīgas ManaBalss.lv autoru iniciatīvas par mājdzīvnieku labturības regulējumu tēmu, Tu šo ziņu e-pastā vari saņemt vairākkārt. Atvainojamies par sagādāto neērtību un lūdzam Tavu sapratni – šī nav "nospamošana", bet gan mēģinājums turēt Tevi lietas kursā par Tevis parakstītās iniciatīvas tēmu. Lai novērstu šādu ziņu dublēšanos vienam adresātam, ir nepieciešams programmēšanas darbs, ko pašlaik nevaram atļauties. Solām pie pirmās iespējas to paveikt.

Iniciatīva "Ieviest humānākus suņu turēšanas noteikumus" tuvojas iesniegšanas statusam Saeimā. Vēršam jūsu uzmanību, ka drošībai par likumā noteikto nepieciešamo parakstu skaitu ManaBalss.lv vienmēr lūdz papildus parakstus.

Šāda piesardzība izriet no fakta, ka pēc Saeimas veiktās kolektīvo iesniegumu parakstu pārbaudes iedzīvotāju reģistrā vienmēr zināma daļa "atbirst", jo neatbilst likumā (Saeimas kārtības rullī) atrunātajam noteikumam – ka kolektīvo iesniegumu var iesniegt "10’000 Latvijas pilsoņu, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu".

Nesens precedents ar Saeimā iesniegto iniciatīvu par energoresursu nodokļu samazināšanu liecina, ka līdzšinējais ManaBalss.lv lēstais drošais parakstu līmenis – 10’300 kopējā skaitā – ne vienmēr ir pietiekams. Tāpēc par iniciatīvu "Ieviest humānākus suņu turēšanas noteikumus", kas turklāt ir izveidota ļoti sen – pirms desmit gadiem, un starplaikā var būt mainījies kādu tās parakstītāju juridiskais statuss, lūdzam tās atbalstītājus savākt kopumā vismaz 10’600 parakstus. Un tad gan – uz Saeimu!

Jānorāda, ka pēc Saeimas Prezidija prasītās parakstu analīzes iedzīvotāju reģistrā atkrīt tie, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī Latvijas nepilsoņi un ārvalstnieki, kuriem ir Latvijas digitālās autorizēšanās iespējas, bet kuri nav pilsoņi. Tāpat netiek ieskaitīti to cilvēku paraksti, kuri starplaikā starp parakstīšanu un pirms iesniegšanas ir miruši.

ManaBalss pieredze liecina, ka iniciatīvām, kuru atbalstā nav paredzami liela dalījuma starp sabiedrības latviešu un krievvalodīgo daļu un kuru atbalsta vākšana nav ilgusi daudzus gadus, parakstu drošības rezerve ir 300 līdz 350 balsis. Šoreiz tomēr pilnīgai pārliecībai lūdzam savākt vismaz papildus 600 parakstus.

Šādi precedenti mūsu darbā ir ikdiena. Piemēram, iniciatīva "Par Latvijas mežu saglabāšanu" atbalstu vāca kopš 2011. gada jūnija, un iesniegta tika 2020. gada janvārī. Pārbaudes iznākumā tai tika atsijātas 362 balsis. Laimīgā kārtā drošības rezervei bija savāktas 437 balsis virs noteiktā 10’000 sliekšņa. Pretējā gadījumā Saeima šo iesniegumu būtu tiesīga neizskatīt, un gadiem ilgusī kampaņa ar plašo tautas atbalstu varētu būt velta.

Jānorāda gan, ka Latvijas politiķiem un amatpersonām ir vērojama liela cieņa pret kolektīvajiem iesniegumiem vispār. Piemēram, 2016. gadā iesniegums "Par izdienas pensijas noteikšanu arī pašvaldības policistiem" izrādījās ar nepietiekamu parakstu skaitu. Paraksti šai iniciatīvai tika vākti gan ManaBalss platformā, gan "uz papīra", kā tas dažkārt notiek, un autori izšķīrās par riskantu soli – iesniegšanu bez pietiekamas parakstu drošības rezerves.

Parlamentārieši bija tik pretimnākoši, ka, izbeidzot iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu un konstatējot, ka tas nekvalificējas nodošanai plenārsēdes balsojumam, tomēr izdarīja politisku lēmumu un to uzreiz nodeva nākamajai instancei – atbilstīgajai Sociālo un darba lietu komisijai.

Iznākumā šis jautājums nokļuva politiskajā dienaskārtībā, tika diskutēts augstākajā politiskajā līmenī, un ministrijām bija jāiesniedz komisijai izvērsts viedoklis par izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu, pilnveidošanu, saņēmēju loku nepaplašināšanu un vienotas sistēmas izveidi, rodot kopīgu vienlīdzīgu un taisnīgu risinājumu, kas būtu saprotams visai Latvijas sabiedrībai.

Tiesa, 2020. gada rudenī Sociālo un darba lietu komisija pieņēma lēmumu kolektīvo iesniegumu tālāk nevirzīt, jo komisija neatbalsta izdienas pensiju saņēmēju loka paplašināšanu. Tomēr arī šāds – negatīvs – lēmums ir demokrātijas procesa daļa, un katrā ziņā daudzo tūkstošu iniciatīvas parakstītāju balsis tika uzklausītas, un tās noteica politiskās diskusijas dienaskārtību.

Šis un līdzīgie tomēr ir izņēmuma gadījumi. Tāpēc lūdzam ar izpratni attiekties pret aicinājumiem iniciatīvām savākt rezerves parakstus.
Ja Tu atbalsti šīs iniciatīvas virzīto priekšlikumu, dalies ar to ar saviem draugiem un sekotājiem Facebook un Twitter!

Cieņā,
ManaBalss.lv komanda

_______________________________________
Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Par gaisa kvalitāti Rīgā un Eiropā – iesaisties!13. Jan (2022)

Tā kā esi parakstījis šo iniciatīvu un Tev visdrīzāk rūp sakoptas, atbildīgas un veselīgas vides jautājumi, lūdzam pievērst uzmanību šai organizācijas ManaBalss ziņai un aicinājumam līdzdarboties!

Proti, Rīga ir viena no piecām Eiropas pilsētām, kur iedzīvotāji šogad kopīgi meklēs risinājumus gaisa kvalitātes uzlabošanai savas pilsētas un Eiropas līmenī.

Kā viena no piecām pilsētām Rīga ir izvēlēta dalībai starptautiskajā projektā "CODE Europe". Šis projekts ir mēģinājums kopīgi radīt risinājumus Eiropas gaisa kvalitātes jomā, ļaujot sabiedrībai norādīt uz konkrētām problēmām un piedāvāt savas idejas to risināšanai. Projekta iznākums būs lokāla, nacionāla un Eiropas līmeņa likumdošanas iniciatīvas, lai risinātu gaisa piesārņojuma problēmas un ikvienam nodrošinātu veselīgu gaisa kvalitāti.

Projektā savu artavu var sniegt ikviens, kuram ir viedoklis par Rīgas gaisa kvalitāti un ir vēlme iesaistīties šīs problēmas reālā risināšanā. Projekta mājaslapā aicinām aizpildīt īsu anketu un raksturot problēmas, ar kurām nācies saskarties galvaspilsētas gaisa kvalitātes dēļ. Tas paredzami neprasīs vairāk par piecām minūtēm.

Katra pieredze un paustais viedoklis ir vērtība, kas palīdzēs uzlabot gaisa kvalitāti visiem Rīgas, Latvijas un Eiropas iedzīvotājiem!

Gaisa kvalitātes tēma kļūst arvien aktuālāka tās pārrobežu rakstura un ar to saistīto problēmu dēļ. Tiek lēsts, ka katru gadu apmēram 400’000 priekšlaicīgas nāves gadījumu Eiropā izraisa tieši gaisa piesārņojuma radītās problēmas. Lai panāktu veselīgu gaisa kvalitāti, jāmeklē visaptveroši un problēmas mērogam piemēroti risinājumi. Tāpēc šī projekta ietvaros tiks izmēģināts Eiropā vēl nebijuša mēroga ideju pūļa iesaistes metode jeb crowdsourcing.

Projekta gaitā savāktās idejas un ieteikumi tiks mērogoti. Projekta sākumā tie aptvers tikai vietējo (pilsētas) līmeni, bet projekta noslēgumā tie sasniegs Eiropas Savienības līmeni.

Tas notiks sekojoši:

- Vispirms iedzīvotāji iezīmēs tās gaisa kvalitātes radītās problēmas, ar kurām viņi savā galvaspilsētā saskaras ikdienā.

- Tad iedzīvotāji piedāvās risinājumus izceltajām gaisa kvalitātes problēmām.

- Iedzīvotāji atlasīs idejas un prioritātes, kas būtu aktuālas ne vien Rīgā, bet arī plašākā mērogā.

- Pamatojoties uz iepriekš apkopoto informāciju, iedzīvotāji kopā ar ekspertiem – Eiropas Vides Biroju – formulēs politikas priekšlikumus par gaisa kvalitāti.

Rīgā projektu vada organizācija ManaBalss un Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. Projekta aktualitātēm un vērtīgai informācijai par pilsētas gaisa kvalitātes jautājumiem var sekot "Par tīru gaisu Rīgā" Facebook kontā!

***

Projekts CODE Europe 2022. gada garumā norisināsies piecās Eiropas pilsētās – Rīgā, Tallinā, Atēnās, Lisabonā un Burgasā. Tā ievaros tiek ieviests arī inovatīvs sociālās ieklausīšanās rīks, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj ievākt internetā pieejamo informāciju par iedzīvotāju nostāju gaisa kvalitātes jautājumos. Projekta gaitā norisinās arī pētnieciskā darbība par digitālo līdzdalību un tiek izstrādāta vispārēji pielietojama metodoloģija tās izvērtēšanai, kā arī ētikas vadlīnijas turpmākajām sociālās ieklausīšanās kampaņām.

AUTORS: MANA BALSS

Nežēlība pret dzīvniekiem nemazinās; mudina bargāk sodīt varmākas14. Jan (2020)

Dzīvnieku draugi ceļ trauksmi, ka tiesas nežēlības gadījumos pret dzīvniekiem izrāda īpašu mīkstsirdību pret varmākām. Tā publikācijā secina portāls TVNET.

Neskaitāmi sasitumi, izsista acs, spārdīšanas rezultātā sakosta mēle, asinsizplūdumi, atsistas nieres un daudzas citas traumas – tik briesmīgā stāvoklī suns vārdā Riči pirms gada nokļuva Slokas dzīvnieku patversmē. Līdzšinējai saimniecei suns bija apnicis un viņa lūdza kādu vīrieti no tā atbrīvoties. Viņš bija mēģinājis suni arī nožņaugt.

Suņa bijušajai saimniecei nekāds sods nedraud, raksta portāls, jo par pasūtījumu nogalināt dzīvnieku Krimināllikums atbildību neparedz, taču varmākam draud līdz pat trim gadiem cietumā. Šis ir tikai viens no šādiem gadījumiem, un statistika ir drūma.

Katru gadu par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultāta tie gājuši bojā vai sakropļoti, tiek ierosināti aptuveni 50 kriminālprocesi, un šis skaitlis mazumā neiet.

Reālu cietumsodu tiesas izvairās piemērot. Lielākoties varmākas tiek cauri ar piespiedu darbu vai naudas sodiem, un nereti drīz vien pēc soda izciešanas kļūst par jauna dzīvnieka saimniekiem.

Slokas dzīvnieku patversmes vadītājs Oskars Mellers ir skarbs – cilvēkiem, kuri paši nav gatavi parūpēties par sevi, nedrīkstētu uzticēt rūpes par dzīvniekiem, piemēram, tas attiektos uz sociālajās mājās dzīvojošajiem.

Apsver savu atbalstu arī šai iniciatīvai –- PAR MĀJDZĪVNIEKU TURĒŠANAS LIKUMU GROZĪJUMIEM!

AUTORS: MANA BALSS

Paralēli iniciatīvai Saeimā virza priekšlikumu dubultot dzīvnieku uzturēšanas laiku patversmēs11. Dec (2019)

Saeima ir konceptuāli atbalstījusi jautājuma par dzīvnieku uzturēšanas patversmēs laika pārskatīšanu izskatīšanu parlamentā.

Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā paredz palielināt dzīvnieku uzturēšanas laiku patversmē no pašreizējām 14 dienām līdz 30 dienām, lai dotu iespēju dzīvnieku pilnvērtīgi sagatavot un piedāvāt adopcijai. Tas arī vairotu iespēju samazināt veselo un dzīvotspējīgo dzīvnieku eitanāziju skaitu.

Saeimas konceptuālais atbalsts izskatīt šādu septiņu deputātu iesniegto likumprojektu ir ļoti līdzīgs sabiedrības balsojumam platformā ParvaiPret (PvP). PvP ir organizācijas ManaBalss izveidota platforma, kurā iedzīvotājiem ir iespēja katru nedēļu sekot Saeimas darbam un ar savu attieksmes paušanu vēl pirms deputātu balsojumiem līdzdalīties rīcībpolitikas veidošanas procesā.

Iesakām pirms balsojumiem par likumprojektiem reģistrēties ar internetbanku vai eParakstu! Tā līdz ar katru balsojumu pilnveidojas katra lietotāja privātais profils, pakāpeniski veidojot pilnvērtīgus datus par lietotāja izteikto attieksmju sakritību ar Saeimas frakcijām un atsevišķajiem deputātiem. Tas ļauj iedzīvotājiem līdz pat nesenam laikam nebijušā kvalitātē sekot partiju un politiķu reālajiem darbiem – balsojumiem Saeimā, nevis tikai priekšvēlēšanu solījumiem.

Norādām, ka platformas PvP LIETOTĀJA PROFILA DATUS REDZ TIKAI PATS LIETOTĀJS.

Paralēli šā likumprojekta virzībai Saeimā platformā ManaBalss publicētā iniciatīva prasa dzīvnieku turēšanas termiņu pirms to eitanāzijas pagarināt ievērojami vairāk – līdz 60 dienām.

Saeimā virzītie grozījumi paredz arī stiprināt sabiedrisko kontroli dzīvnieku aizsardzības un labturības jomā. Likumprojekta autori uzsver, ka ir nepieciešamas nepārprotami noteikt, ka personām, kas pret dzīvniekiem izturas cietsirdīgi, konfiscē dzīvniekus un aizliedz tām dzīvniekus turēt arī turpmāk. Tāpat likumprojekts paredz izstrādāt valdības noteikumus bezsaimnieka kaķu aizsardzībai, nosakot bezsaimnieka kaķu juridisko statusu, sterilizācijas kārtību, kā arī sterilizētu bezsaimnieka kaķu minimālās labturības prasības.

Avots: ParvaiPret.lv

AUTORS: MANA BALSS

Par dzīvnieku tiesībām dzīvot. Top RīgaTV 24 raidījums02. Dec (2019)

Vai ir jāmaina Dzīvnieku aizsardzības likums, divkāršojot dzīvnieku uzturēšanas laiku patversmēs pirms to eitanāzijas?

Par to diskutēsim kārtējā raidījumā "Mana Balss"!

Nāc uz ierakstu studijā otrdien, 3. decembrī, plkst. 18:45 (ierašanās no 18:30) Rīgā, Blaumaņa ielā 32! Ēterā skaties svētdien, 15. decembrī, plkst. 20.00!

Diskutēs:
Ilze Džonsone, Dzīvnieku patversme "Ulubele" vadītāja
Elita Veidemane, žurnāliste
Marija Golubeva, 13. Saeimas deputāte (A/P)
Oskars Putniņš, Rīgas domes mājokļu un vides departamenta loceklis
Diskusiju moderē: Ansis Klintsons

Iniciatīvas autors piedāvā mainīt Dzīvnieku aizsardzības likuma 50. pantā noteiktos termiņus, pagarinot dzīvnieku turēšanas laiku pirms to eitanāzijas līdz 60 dienām. "Sabiedrība šādi izrādīs humānu attieksmi pret dzīvniekiem – grūtībās nonākot mūsu pašu, cilvēku, vainas dēļ, tiem būs ilgāks laiks lai atrastu saimnieku, un dzīvotu," argumentē autors.

Raidījuma "Mana Balss" projektu finansē "Mediju atbalsta fonds" no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild RīgaTV 24.

AUTORS: MANA BALSS